Ir Nauda Nr. 7, Novembris by irnauda irnauda

Novembris 2013 (Nr. 7) Ls 2,49 / € 3,54

SPĒKA GĒNS «zaļajam» biznesam. 46.lpp.

KĀ IZSTĀDE PALĪDZĒJA EKSPORTA TIRGŪ Uzņēmēju pieredze IMPORTĒJAM BIZNESA IDEJU NO BEIRŪTAS Gliemežu kaviārs RĒĶINĀM: VAI TEV TIEŠĀM VAJAG AUTOMAŠĪNU?

ŠEIT IR NAUDA

Mani ļoti uzlādē izaicinājumi. Ja to nav, es nogurstu ISSN 2255-9280

IESPĒJA

Arhitektu biroja Open AD īpašniece:

9 772255 928002

Ekonomikas krīzēs pārbaudīts kopš Latvijas dzimšanas

ZANE TETERE

Novembris 2013 (Nr. 7) Ls 2,49 / € 3,54

SPĒKA GĒNS

ZANE TETERE Arhitektu biroja Open AD īpašniece:

Mani ļoti uzlādē izaicinājumi. Ja to nav, es nogurstu

ŠEIT IR NAUDA

ISSN 2255-9280

IESPĒJA

9 772255 928002

Ekonomikas krīzēs pārbaudīts kopš Latvijas dzimšanas

«zaļajam» biznesam. 46.lpp.

KĀ IZSTĀDE PALĪDZĒJA EKSPORTA TIRGŪ Uzņēmēju pieredze IMPORTĒJAM BIZNESA IDEJU NO BEIRŪTAS Gliemežu kaviārs RĒĶINĀM: VAI TEV TIEŠĀM VAJAG AUTOMAŠĪNU?

VākA foto OĻEGS ZERnOvS StIlS JūlIJA vERBICKA StIlIStA ASIStEntE JEĻEnA PISKunOvA fRIzūRA vIKtORIJA SAfROnOvA GRIMS RItA JuREvSKA ApģēRbS: mētElIS BURBeRRy, džEmPERIS un BIKSES MAxMARA, APAvI Del GARDI, GREdZEnI H&M, ROKASSPRādZE PetteRI HeMMIlA, CoNCePt StoRe

2 6 12

No redakcijas Ielūkojamies, kā top valsts svētku uguņošana Mentors

Vai piesaistīt investoru? 16

Radioaparātu VeF–206 montāža ražošanas apvienības VeF rūpnīcā tranzistors. 1985.gads. Rakstu Vienmēr atdzimstam lasi 30.lpp.

Aktuāli

Jauns nodoklis valdes locekļiem: būs, nebūs?

VeF RūPnīCAS BIldE. fOtOGRāfS nEZInāmS. lnvm KRāJumS

Bizness pasaulē

Spēja piedot veicina uzņēmuma attīstību

Uzņēmēju pieredze

Ar izstādēm ārzemēs iemin taciņu eksporta tirgū 46

Norvēģu nauda

Rēķinām, kad var iztikt bez sava auto 66 Investē akcijās 59

Par savu stratēģiju stāsta Anete Pajuste no SSE Riga

Atbalstīs «zaļās» idejas 50 21

Noderīgi

Digitalizējam arhīvus 26

Uzņēmēja grāmatplaukts

Iesaka Aldis Kušķis

Lūsis testē jaunus tehnoloģiju rīkus 29 Radīts Latvijā

Tumša bilde

Ideju imports

Gardēžiem jauns gardums — gliemežu kaviārs

Naudas psiholoģija

Darbinieks ar atkarībām — kā rīkoties darba devējam?

Izskaidrojam, kas ir private label 72

Meklējot sauli

6 pārbaudītas atpūtas vietas ziemā

Visas lojalitātes kartes telefonā

Izdevējs: SIA Žurnāls IR NAUDA | Reģistrācijas apliecība: nr. 40103674037 | Iespiests: Poligrāfijas grupā Mūkusala | Galvenā redaktore: Elīna Stengrēvica | Redaktore: Elizabete Rutule | Māksliniece dizainere: Ingrīda Zābere | Datorgrafiķis Raivis Salmiņš | Redakcijas tālrunis: 67281588 | Reklāmas tālrunis: 29193159, Irnauda.lv | Adrese: Krišjāņa Barona iela 28a–11 E-pasts: redakcija@irnauda.lv, abonesana@irnauda.lv | Citējot atsauce obligāta. Pārpublicēšanai jāsaņem rakstiska redakcijas atļauja.

N O R E D A KC I JA S

Novembrī aktuāli IZCEĻ MAZOS Lai palīdzētu mikro un mazajiem uzņēmējiem atvērt durvis jauniem klientiem, 16.novembrī Latvijā norisināsies Mazā biznesa diena, ko rīko Latvijas Mazo un vidējo uzņēmēju forums. Ikviens iedzīvotājs šajā dienā aicināts iepirkties vai sadarboties tieši ar mikro un mazo biznesu. Uzņēmēji tiek mudināti atzīmēties kartē Mazabiznesadiena. lv un sagatavot kādu īpašu piedāvājumu tieši šai dienai.

Sekojam līdzi

SVEIKA UN SVEIKS!

Elīna Stengrēvica @estengrevica @irnauda

VEIKSME LONDONĀ Latvijas interjera salona Krassky īpašnieki, par kuriem rakstījām septembra Ir Nauda numurā, Londonas centrā atklājuši savu salonu FRONT London 200 kvadrātmetru platībā. Tas bijis vienlaikus izaicinājums un veiksmes stāsts — lai iegūtu īres tiesības Meifēras rajonā un saņemtu atļaujas, bija nepieciešami gandrīz divi gadi. Uzņēmumam jau ir salons Kovër Büro Maskavā. SOĻO UZ PRIEKŠU Strauji pavērsieni notikuši ar Latvijā radīto pasākumu reportāžu veidošanas platformu Latte, par kuru rakstījām oktobra numurā. Tās nosaukums mainīts uz BuzzTale, savukārt par vadītāju kļuvis mentors, tehnoloģiju inkubatora TechHub Riga līdzdibinātājs Andris Bērziņš. Turklāt komanda izvēlēta par vienu no Somijas biznesa akseleratora Startup Sauna dalībniecēm, lai līdz novembra vidum strādātu pie savas idejas kopā ar mentoriem.

SAGATAVOJA ELIZABETE RUTULE | FOTO EMĪLS DESJATŅIKOVS, F64, UN NO PUBLICITĀTES MATERIĀLIEM

Pagājušajā mēnesī man laimējās kopā ar citiem žurnālistiem noklausīties makroekonomikas kursu Rīgas Ekonomikas augstskolā pie lieliskā pasniedzēja Mortena Hansena. Lekcijas bija veidotas tā, ka ekonomikas teoriju par iekšzemes kopproduktu, darbaspēku, fiskālo un monetāro politiku atbalstīja piemēri no Latvijas situācijas Eiropas kontekstā. Koncentrētā veidā ar diagrammu un tabulu palīdzību varēja iedziļināties kopsavilkumā: cik dziļi mēs bijām krituši, un cik ārkārtīgi smaga bija situācija 2008.—2010.gadā, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm. Tas neatstāj vienaldzīgu, un nav iespējams nedomāt par to, kā katrs no mums par to ir maksājis, cik mums kā tautai kopumā tas bija smagi un brīžam izmisīgi. Bet, paskatoties uz karstasinīgajiem dienvidniekiem, kurnējām maz. Katrs savu spēju robežās meklējām risinājumus un darījām. Ir Latvijas valsts dzimšanas diena. Šomēnes ekonomikas komentētājs Pauls Raudseps viedokļa slejā raksta (14.lpp.): «Ir 2013.gada novembris. Jau divus gadus Latvijai ir visstraujāk augošā ekonomika Eiropas Savienībā.» Mēs esam pāri ļaunākajam. Divi visīpašākie teikumi Paula Raudsepa slejā man ir šie: «SVF ekspertu galvenais secinājums norāda uz privātuzņēmēju lomu Latvijas veiksmes stāstā. [..]Visu cieņu — uzņēmumu vadītāji [..] izvilka Latviju no krīzes.» Un mēs vienmēr esam izkūlušies, pat no vislielākajām nepatikšanām. Žurnāliste Gunita Nagle aplūko Latvijas tautsaimniecības attīstību kopš 1918.gada (30.lpp.) un nonāk pie secinājuma: ekonomika savā ne pārāk garajā vēsturē vairākkārt piedzīvojusi pilnīgu sagrāvi — gan pēc Pirmā, gan pēc Otrā pasaules kara, gan sabrūkot Padomju Savienībai. Taču, pārlūkojot 20.gadsimta notikumus, kļūst acīmredzams — tā vienmēr ir atdzimusi. Tādi mēs esam. Katrs atsevišķi — ļoti dažāds un saskaņā ar saviem individuālajiem uzdevumiem. Bet ekonomiskā situācija valstī rāda, ka kopumā stipri un sīksti. Un atdzimstoši.Tādi mēs esam tāpēc, ka izvēlamies tādi būt.

jau n s b i z n e s s

aigaRs aRmanovs, 34 gadi Pašnodarbinātais, agRĀK blogeris tagad

sia Infinitum 8 direktors

Egils Boitmanis, 31 gads interneta mārketinga agRĀK konsultants tagad

sia Infinitum 8 valdes priekšsēdētājs

Digitālā mārketinga dakterīši Ja ir viena ideja, tad būs arī nākamās. Nebaidīties, bet dalīties ar cilvēkiem savās zināšanās — tāds ir digitālā mārketinga kompānijas «Infinitum 8» vadītāju ieteikums tiem, kas deg par savu lietu. Un neieslīgt rutīnā, bet katru gadu izdarīt ko jaunu teksts dacE PREisa, DelfI.lv | foto lauRis vīKsnE, f64

jAU n S B I Z n E S S

Kā viņi to Paveica Deva un Dalījās Atpazīstamību abi ieguva, organizējot konferences, kurās uzstājās paši un uzaicināja ievērojamus lektorus.

PaPlašināja aPvāršņus Uzrāvienam palīdzēja starptautisku klientu iegūšana un kampaņu vadīšana Polijā, Krievijā, ASV, Lielbritānijā u.c.

visPirms fanāti, Pēc tam vaDītāji Egils un Aigars stāsta, ka vispirms ir mārketinga fani, kas «līdz ausīm» iedziļinās detaļās, un tikai pēc tam aģentūras vadītāji. Puiši ir pārliecināti, ka bez degsmes, drosmes un 100% ticības savai vīzijai bizness nav iespējams.

«Dace, kāds ir jūsu stāsta rakurss? Ko vēlaties uzzināt un ko uzrakstīt?» jau sarunas sākumā Egils Boitmanis, SIA Infinitum 8 valdes priekšsēdētājs, man uzdod tiešus jautājumus. Gluži kā ārsts, kurš iztaujā pacientu, lai noteiktu diagnozi un piemērotāko ārstēšanu. Tieši ar to arī nodarbojas viņa vadītais uzņēmums — ārstē mārketinga kaites. Uzklausa klienta stāstu par to, kādas ir viņa problēmas, kas neiet, kā vajag, kādus rezultātus uzņēmums gribētu sasniegt. Vienam nepieciešams uzlabot meklēšanas rezultātus, citam, lai veicinātu pārdošanu, jāsakārto mājaslapa, vēl kāds vēlas uzzināt par peļņas iespējām partnermārketingā. Dažiem būs vajadzīga ilgtermiņa terapija un datu analītiķa uzraudzība, citam vērienīga mājaslapas «plastiskā ķirurģija» — risinājumu spektrs ir dažāds. Infinitum 8 klientu lokā ir gan pašmāju start–up uzņēmumi, gan telekomunikāciju uzņēmumi un klienti ārvalstīs. Divu puišu tandēms trīs gadu laikā izaudzis līdz astoņu cilvēku kolektīvam birojā, bet ārpakalpojumus Infinitum 8 sniedz vēl padsmit speciālisti Latvijā, Eiropā un pat Indijā. Pirms šā biznesa Egils strādāja kāda interneta mārketinga pārstāvniecībā Latvijā, vēlāk par privātu konsultantu. Pēc tam kā batutu internetveikala īpašnieks ar savu mašīnu bija vadājis preces un strādājis vēl vairākus gadījuma darbus. Savukārt Infinitum 8 direktors Aigars Armanovs pirms tam strādāja tirdzniecības uzņēmuma Drogas mārketinga komandā un vēlāk izveidoja blogu WebMarketing.lv — digitālais mārketings toreiz vēl bija kas jauns. Tā abu puišu interese par mārketingu un internetu savedusi viņus kopā. Taču sākums bijis diezgan lēns. «Iestājos Andrejsalas

inkubatorā un nepilnu gadu uzņēmumu vadīju viens pats. 2010.gada oktobrī mani uzaicināja uzstāties JCI Latvia organizētajā jauno uzņēmēju un līderu konferencē Uzrāviens 2010, kur tika runāts par latviešiem raksturīgo nevēlēšanos dalīties ar savām idejām un bailēm, ka kāds tās noteikti nozags. Taču es sapratu, ka tā nav taisnība — ja tev ir viena ideja, tev būs vēl. Pieņēmu lēmumu, ka man ir jāiet, jāatrod partneris un jāmēģina visu darīt augstākā līmenī kopējiem spēkiem. Pēc pāris dienām jau zvanīju Aigaram.» Pēc neilga laika viņi izlēmuši rīkot savu pirmo konferenci — iLive — internets dzīvajā, kas savā ziņā bijis pagrieziena punkts abu biznesa attīstībā. «Tagad, atceroties sevi, es domāju — kur džekam bija tāda drosme?» atzīstas Egils. Aigars piebilst: «Bieži vairs neatceries, kāpēc esi to sācis darīt, bet zini, ka ir jādara un jāturpina.» Taujāti, kādu nišu viņu uzņēmums pašlaik ieņem digitālā mārketinga tirgū, abi uzņēmēji nekautrējas atzīt, ka ir līderi. Egils un Aigars bez liekas kautrības stāsta, ka klienti viņus uzmeklē paši, tā īsti vēl neesot iznācis cīnīties. Abi lēš, ka veiksmīgā biznesa pamatā ir tieši viņu rīkotās konferences iLive, no kurām pirmā notikusi tikai latviešu valdoā, taču tagad lielākā daļa lektoru ir starptautiski atzīti eksperti. Pēc tam arī viņus pašus sāka aicināt uzstāties konferencēs un arī klientu rindas kļuva kuplākas. Uzņēmums jau organizējis trīs lielas digitālā mārketinga konfereces iLive, un pašlaik tiek plānota nākamā. Turklāt paralēli notiek arī mazāki speciālistu izglītošanas kursi. Puiši stāsta, ka viņiem ir tradīcija: katru gadu jāizdara viena liela jauna lieta. Tāpēc nākamais solis ir koncentrēšanās uz kompleksa pakalpojuma sniegšanu — digitālais mārketings no A līdz Z, sākot ar mājaslapas izstrādi, datu analīzi, e–pasta mārketingu, satura veidošanu, sociālo tīklu apkalpošanu, jo šīs lietas ir savstarpēji saistītas. «Mūsu ideālais klients ir tāds, kurš atnāk un ir gatavs strādāt visos kanālos, nevis, piemēram, uzbūvēt mājaslapu par pārdesmit tūkstošiem latu un 300 latus atvēlēt mārketingam, cerot, ka tas paveiks visu pārējo. Tāpēc gribam novadīt procesu no sākuma līdz beigām un paši būt atbildīgi par rezultātu.» ●

«Bieži vairs neatceries, kāpēc esi to sācis darīt, bet zini, ka ir jādara un jāturpina» 9

A K T UĀ L I

BŪS… B … S Ū B E Ū N S … NEBŪS... Uzņēmēju vidē asas diskusijas izraisījuši Ministru kabineta apstiprinātie un Saeimai nodotie grozījumi likumā «Par valsts sociālo apdrošināšanu». Tie nodēvēti, sākot no «sodanaudas Latvijas mazajiem uzņēmumiem» līdz «murgojumam, kurš liks daudziem mainīt sava biznesa veidu un atrašanās vietu» TEKSTS Elīna StEngrēvica | FoTo DmitrijS SuļžicS, F64

SituācijaS aprakStS Stāsta Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta vecākā eksperte Airīna Dreimane: «2011. un 2012.gadā ir konstatēts ievērojams skaits kapitālsabiedrību (dibinātas pirms 2011.gada), kuru neto apgrozījums ir virs pieciem tūkstošiem latu, bet kuru iesniegtajos ziņojumos nav deklarētas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Izvērtējot minēto kapitālsabiedrību darbības jomas, secināts, ka darbības loks ir ļoti plašs un ietver gan reklāmas aģentūru darbību, gan grāmatvedības, audita un revīzijas pakalpojumus, arī automobiļu apkopi u.c., kas neliecina, ka šīs darbības varētu būt veiktas bez fiziskas personas aktīvas iesaistīšanās darbā. Ilustrācijai piemērs — Valsts darba inspekcija pārbaudes laikā bija konstatējusi gadījumu, kad persona, kas ir kapitālsabiedrības valdes loceklis, strādā par taksometra vadītāju, līdz ar to viņam nav obligāti nosakāma atlīdzība. Pastāv divi iespējamie rīcības motīvi šādu kapitālsabiedrību veidošanai. Pirmkārt, to mērķis varētu būt optimizēt valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) apmēru. Jo, ja darbs tiek veikts kapitālsabiedrībā un persona saņem ienākumus kā dividendes, tai neveidojas pienākums maksāt VSAOI. Otrkārt, kapitālsabiedrības var būt veidotas ar mērķi finansēt nelegālo nodarbinātību — dividendēs saņemto ienākumu (kuram ir ievērojami zemāks nodokļu slogs nekā algota darba ienākumam) bez darbaspēka nodokļu nomaksas faktiski sadalīt valdes locekļiem, kas reāli veic visas funkcijas kapitālsabiedrībā un ir piekrituši strādāt un uzņemties atbildību bez samaksas. Uzskatām, ka kapitālsabiedrības valdes locekļa pienākumi, ja tā aktīvi darbojas, bet tajā neviena persona netiek legāli nodarbināta, nav uzskatāms par brīvprātīgo darbu.

Priekšlikumi grozījumiem likumā «Par valsts sociālo apdrošināšanu» paredz Par valdes locekli jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas, ja: 1 iepriekšējā gadā: a) kapitālsabiedrībā nebija reģistrēts neviens darba ņēmējs vai darba ņēmēju bruto alga bija mazāka par valstī noteikto minimālo, b) apgrozījums pārsniedza 7000 euro, 2 tekošā gada attiecīgajā mēnesī: a) ir apgrozījums, b) nav reģistrēts neviens darba ņēmējs vai darba ņēmēju bruto alga ir mazāka par valstī noteikto minimālo. Turklāt 2014.gadā attieksies tikai uz kapitālsabiedrībām, kuras dibinātas pirms 2011.gada.» Ekonomikas ministrija savukārt piedāvāja šādus priekšlikumus: 1 VSAOI no minimālās mēnešalgas būtu jāmaksā, ja SIA darbojas ilgāk nekā divus gadus, 2 apgrozījums pārsniedz 12 000 eiro, 3 VSAOI maksājumi nebūtu jāveic gadījumos, ja VSAOI par konkrēto personu nepieciešamā apmērā jau tiek maksāts citā darbavietā vai persona iemaksas veic brīvprātīgi. Neattieksies 1 Ja persona ir valdes loceklis vairākos holdinga uzņēmumos un vismaz vienā saņem darba algu, kas lielāka par pieckārtēju minimālo darba algu, šā paša holdinga ietvaros kā cita uzņēmuma valdes loceklim VSAOI nav jāmaksā. 2 Uz kapitālsabiedrībām, kuras ir mikrouzņēmuma nodokļa maksātājas.

Uzņēmēji iebilst Ir Nauda uzrunāja 15 uzņēmējus, lai uzzinātu, kā plānotie gro zījumi ietekmēs viņu biznesu. Vēlējāmies ar konkrētiem piemēriem skaidrot situāciju, kāpēc viņu uzņēmējdarbība var būt apdraudēta, kā arī dzirdēt iesaistītās puses viedokli, kāpēc tie varētu nesasniegt plānoto VSAOI iekasēšanas mērķi. No 15 uzrunātajiem uzņēmējiem piekrita viens. Vairākums bija ar mieru runāt anonīmi. Iemesls visiem viens: nevēlēšanās «izcelties» un sev pievērst Valsts ieņēmumu dienesta uzmanību. Grozījumus par draudu savam biznesam uzņēmēji valdes locekļi uzskata šādās situācijās: 1 Jauni uzņēmumi, kuri visus ienākošos līdzekļus iegulda attīstībā un nevar atļauties sev maksāt algu. Piemēram, tehnoloģiju uzņēmumi, kuriem kārtīgam atspērienam var būt dažus gadus jāiegulda attīstībā. Līdzīgā situācijā ir uzņēmumi, kuri līdzekļus iegulda materiālu iegādē. 2 Nelieli tirdzniecības uzņēmumi, kuriem senāk ir labāk vei cies ar pārdošanu, bet šogad — ne. Apgrozījums ir, taču peļņas nav vai ir niecīga. Ja nodevā tiek samaksāti 109,09 eiro mēnesī (gadā 1309,06 eiro), tad saimnieciskajai darbībai zūdot jēga.

Mana situācija stĀstA RolAnds Celmiņš Rolands Celmiņš, uzņēmējs, grāmatvedis, Grāmatvežu atbalsta asociācijas vadītājs SIA RCDB: grāmatvedības sistēmas OnlineBalance.eu uzturēšana Dibināšanas gads: 1994. Sistēmas izstrāde un attīstība sākta 2004.gadā Valdes loceklis: 1 Citu darbinieku nav Apgrozījums: Ls 5520,28 gadā

Tā ir gan mana situācija, gan to pašu redzu arī klientu darbībā: viens SIA nevar darboties vairākās nozarēs. To neatbalsta arī valsts, jo ir vispār pieņemts, ka pamatdarbības veids uzņēmumam var būt tikai viens. Manā gadījumā darbības nozares ir grā matvedība, juridiskie pakalpojumi/ šķīrējtiesa un nekustamie īpašumi. Dažādas nozares, dažādi riski. Plānotie grozījumi attiektos tieši uz 2004.gadā sāktās internetā bāzētas grāmatvedības sistēmas OnlineBalance.eu uzturē šanu, kuru nodrošina SIA RCDB. Uzņēmumā nav neviena algota dar binieka, esmu vienīgais valdes loceklis, maksimāli izmantoju ārpakalpoju mus — servera uzturēšanā, diennakts administrēšanā, programmēšanā. Pilna darba laika pakalpojumi nav vajadzīgi. Šomēnes, piemēram, vis pār neko nevajag, nākammēnes kādus pakalpojumus noteikti pirkšu — būs vairāk darba eiro ieviešanas dēļ. Reizi mēnesī rakstu rēķinus un nedefinē jamos laika brīžos plānoju attīstību, lai sistēma nenovecotu un būtu atbilstoša mūsdienu prasībām, piemē ram, domāju par to, braucot mašīnā. Atsevišķu biroju man nevajag, un noteikta darba laika arī nav. Man šis nav nodokļu optimizēšanas veids.

Sociālās iemaksas veic Esmu pašnodarbināta persona, citā uzņēmumā saņemu darba algu un jau tagad maksāju sociālās iemaksas no divām summām. Domāju, ka sociālā sistēma vislabāk strādā gadījumā, ja cil vēks ierodas darbā, strādā, viņam samaksā algu un nodokļus, un kaut kad viņš dodas pensijā. Bet uzņēmēji ar pensiju nerēķinās. Citu uzņēmējdarbības veidu (piemēram, individuālais komersants) neizvēlos, jo... Pašnodarbinātā persona un individuā lais komersants ir pilna atbildība. Bet dzīvē visādi var gadīties. Piemēram, es aizņemos no bankas naudu attīstī bai. Bet, ja nevarēšu pārdot un iznomāt tik daudz OnlineBalance.eu licenču, cik gribēšu, banka naudu prasīs atpa kaļ un beigās paņems ar visu sievu un bērniem. Man pats pirmais bija indivi duālais uzņēmums, reģistrēju to 1997. gadā. Pēc tam reorganizēju par SIA un kopš tā laika nevienam neiesaku tik ļoti riskēt. Pareizi ir nodalīt uzņemēj darbības risku no privātās dzīves. Ja pieņems grozījumus Pēc šīs likmes, kas plānota 130 eiro mēnesī, summa būs jānogriež no

atpakaļieguldītās summas. Jo patla ban gandrīz visus ienākumus ieguldu atpakaļ sistēmas uzturēšanā un attīs tībā. Ieguldījumi nepieciešami pārejai uz eiro un vēl divu moduļu pilnīgai pabeigšanai — uzlabošanai. Tāpēc plānoju, ka pēc gada jau izdevumi samazināsies un būs peļņa. Ja man jāmaksā vēl vienas sociālās iemaksas, tad šim darbības veidam ir izdevīgāk mainīt valsti. Papētīju Igauniju — ja es gribētu izņemt dividendes, tur lielāks nodoklis, bet, tā kā pašmēr ķis ir nevis dividendes, bet sistēmas attīstība, tad tur situācija ir labāka. Plānotie grozījumi nebūs efektīvi, jo... Nebūs iespējams izķert tos īpašniekus, kuri tagad maksās sociālās iemak sas no minimālās algas un saņems pats un citiem maksās dividendes. Likuma norma būs izpildīta, bet, ja kāds gribēs darbiniekus nodarbināt nele gāli, viņš šo normu tā arī izmantos. Kā atrisināt? Sākumdeklarēšana — jāizmanto šie dati un esošās iespējas. Uzskatu, ka par sociālajām iemaksām jāiet šāds ceļš: nodokļus maksā — pakalpojumu saņem, nodokļus nemaksā — pakalpojumu nesaņem. ●

Atvieglo biznesu. Taupa laiku

PaPīri Pārvēršas ciParu virtenēs Uzņēmuma arhīvu digitalizēšana ir laikietilpīgs un dārgs process, taču var būtiski atvieglot ikdienas darbu

IlustrācIja XOOplate

teksts Jānis VēVers | foto Ģirts OzOliņš, F64

Uzņēmumam pat nav jābūt ar simt gadu vēsturi un sporta zāles izmēra arhīvu, pilnu noputējušām dokumentu mapēm, lai laiku pa laikam aktualizētos jautājums par digitalizāciju. Reizēm pietiek ar neērtām situācijām, kad līgumi un darbinieku lietas glabājas centrālajā birojā Rīgā, bet filiālē Ventspilī vajag vismaz ieskatīties dokumentos. Skeneris vai fotokamera un dažas minūtes kolēģa laika kārtējo reizi glābs situāciju. Taču — cik ilgi? Varbūt pienācis laiks pārvērst papīra dokumentus digitālā datubāzē un noglabāt tos vienmēr sasniedzamā vietā uz uzņēmuma servera vai kādā no mākoņservisiem? Izvērtējot ieceri digitalizēt arhīvu, jāņem vērā tie paši apsvērumi, kā pieņemot jebkuru citu ar uzņēmuma darbības uzlabošanu saistītu lēmumu. Tātad — vai šādā

veidā tiek samazinātas izmaksas, uzlabots darba ražīgums un paātrināta lēmumu pieņemšana. Iespējams, līdzšinējie papīra formāta dokumenti nemaz nav nepieciešami ikdienas darbā, tie nav aiztikti jau vairākus gadus un, visticamāk, nogulēs vēl gadiem ilgi līdz kādai zīmīgai uzņēmuma jubilejai, kad kādam ienāks prātā ielūkoties vēsturē. Ja tā, tad krājumus tiešām labāk neaiztikt un koncentrēties uz ikdienā lietoto dokumentu aprites sakārtošanu. Bet ja dokumenti aizņem pārāk daudz telpas un to uzglabāšana izmaksā pārāk dārgi, vai arī rodas pamatots iemesls bažām, ka vides ietekmē informācija līdz ar papīru varētu aiziet zudumā, tad ir skaidrs, ka bez ciparu formāta nekādi neiztiksit. Šajā brīdī ir svarīgi definēt, ko ar digitalizētajiem dokumentiem vēlaties darīt. →

InstrumentI

Digitalizēt var teju visu — no līgumiem un gada pārskatiem līdz senām sienas avīzēm un kompānijas pamatlicēju fotogrāfijām → Jāizvēlas piemērotākais runājot pavisam vienkāršos vārdos, digitalizācija ir papīra lapu skenēšana, lai tās pārvērstu bitos un baitos jeb veselu noliktavu ar mapēm «sastūķētu» vienā čemodāna izmēra serverī. Ja dokumentu ir mazāk, tiem pietiks vietas pat grāmatas gabarītu datu nesējā. Digitalizējamo materiālu klāsts var būt visplašākais — sākot ar uzņēmuma dibināšanas dokumentiem, līgumiem ar darbiniekiem un klientiem, pieņemšanas un nodošanas aktiem, gada pārskatiem un pat senām sienas avīzēm un kompānijas pamatlicēju fotogrāfijām. «sākumā tiek novērtētas klienta vajadzības un prioritātes.Apkalpojot dažādus klientus, gadu gaitā krājas pieredze gan par digitalizēšanu, gan par dokumentu aprites procesiem, tāpēc reizēm sarunu gaitā kopā ar klientu varam nonākt pie tehniskā risinājuma, kas būtiski atšķiras no tā, ko sākotnēji iztēlojies klients,» priekškaru uz arhīvu digitalizācijas «virtuvi» sarunā ar Ir Nauda paver a/s Itella Information valdes priekšsēdētājs Alvis Dimitris. 22

«es parasti cenšos klientu atrunāt no pilnas teksta digitalizēšanas. Visas informācijas pārveidošana datorrakstā ir dārga, ilga un bieži vien investīcijas neatmaksājas,» stāsta arhīvu digitalizēšanas servisa DigitalStream valdes loceklis Jānis Puriņš, «ja reiz šajos dokumentos visu vajadzīgo var atrast drukātā formātā bez meklētāja funkcijas, kādēļ lai to nevarētu elektroniskā. Vai tiešām ir vērts investēt lielus līdzekļus, lai digitalizētu visu tekstu?» Abi uzņēmumi arhīvu digitalizēšanas pakalpojumus sniedz ne pirmo gadu, tādēļ nācies sastapties ar visdažādākajām situācijām. Ir gadījies skenēt dokumentus gan klienta telpās, ja dokumentus nedrīkst iznest, gan savās, kur ir labāka infrastruktūra un darbs rit raitāk. Arī klientu prasītie pakalpojumi bijuši visdažādākie — no skenera iznomāšanas līdz pilnam darba ciklam, ieskaitot skenēšanu, metadatu pievienošanu un galarezultāta pārbaudīšanu. ātrums un cena Ja šaubāties, vai uzticēt sava arhīva papīra ķīpu uzņēmumiem, vai skenēt tos pašiem, tad atkal jāķeras pie matemātikas. «Labs skeneris maksā no 200 latiem par vienkāršu biroja iekārtu līdz 50 tūkstošiem par pilnu automātu, kas paredzēts ļoti liela darba apjoma veikšanai,» skaidro Puriņš. Izvēloties ārpakalpojumu, digitalizācijas izmaksas ir atkarīgas no darba sarežģītības. elementāru uzdevumu veikšana maksās dažus santīmus par attēlu jeb aptuveni 25 latus par 1000 lapām. sarežģītākos gadījumos izmaksas var pieaugt līdz 500 latiem, bet ar sagatavošanu, pēcapstrādi un pārbaudi — pat līdz tūkstotim latu par 1000 lapām. tas attiecas, piemēram, uz zinātniskas literatūras digitalizēšanu, kad jāizstrādā sarežģīta programma vai jāsamierinās ar pamatīgu cilvēka roku darba stundu skaitu.

LatVijas tautsaimniecība kopš 1918.gada:

Vienmēr atdzimstam Latvijas ekonomika ne pārāk garajā vēsturē vairākkārt piedzīvojusi pilnīgu sagrāvi — gan pēc Pirmā, gan pēc Otrā pasaules kara, gan sabrūkot Padomju Savienībai. Taču, pārlūkojot 20.gadsimta notikumus, kļūst acīmredzams — tā vienmēr ir atdzimusi TeksTs Gunita naGle

Jau kopš pirmajiem Latvijas valsts pastāvēšanas gadiem ekonomika ir ne tikai veidojusies un mainījusies, bet arī nemitīgi, brīžiem izmisīgi, cīnījusies par savu eksistenci. Šajā cīņā ir bijis daudz dramatisma. Pasaulē par vienu no kritiskākajiem brīžiem uzskata Lielās depresijas vārdā nosaukto ekonomisko krīzi 30.gados, taču tā savā postā nav salīdzināma ar to, ko Latvijas tautsaimniecība piedzīvoja padomju gadu sociālekonomiskajā haosā. Tomēr ekonomiskie procesi Latvijā aizvadītajā gadsimtā rāda — cilvēciska vēlme dzīvot labāk un piedzīvot ikdienišķu laimi izrādījusies stiprāka par visām traģēdijām. Soli pa solim izsekojam svarīgākajiem tautsaimniecības attīstības notikumiem.

IlusTrācIjā IzmanToTa laTvIjas bankas 2013.gadā klajā laIsTā šūpuļa monēTa. aneTes paegles grafIskaIs dIzaIns

numura tēma

plakāta foto oriĢiNĀLS gLabĀjaS LatVijaS NacioNĀLajĀ bibLiotēKĀ. SaiKaVaS Foto a.StaLidzeNS, rīgĀ, No LU LVi etNogrĀFiSKo materiĀLU KrĀtUVeS. StreNČU Foto No LatVijaS FotogrĀFijaS mUzeja KrĀjUma StreNČU SaLoNa KoLeKcijaS. www.Zudusilatvija.lv

NumuRa tēma

Laiks no 1918.gada Līdz 1930.gadam. Latvija kļūst pazīstama ar sviestu un kokmateriāLiem Latvijas valsts pirmajos gados nozīmīgākais saimnieciskās dzīves pasākums bija 1920.gadā sāktā agrārā reforma. Iepriekšējiem zemes īpašniekiem atstāja tikai nelielu neatsavināmo daļu, pārējo izdalīja jaunsaimniekiem. Rezultātā izveidojās 54 243 jaunsaimniecības, kuru vidējā zemes platība bija 17 hektāru. tik mazās jaunsaimniecībās izdevīgi bija nodoties lopkopībai, tādēļ jau 1929.gadā Latvijā bija 450 piensaimnieku sabiedrību un liela daļa saražotā sviesta, bekona un olu tika eksportēta. Sviests un kokmateriāli šajā laikā bija svarīgākie eksporta produkti, visvairāk preču — finieris, lini un sviests — tika vests uz Lielbritāniju. Rūpniecības atjaunošana valsts pirmajos gados lielā mērā bija atkarīga no ārvalstu investīcijām. Lai gan Latvijas un Padomju Krievijas miera līgums paredzēja, ka Krievija atdod evakuētās rūpnīcu mašīnas un iekārtas, šo līguma punktu kaimiņvalsts neizpildīja. Lai varētu atjaunot ražošanu, valdība nolēma kreditēt rūpniecības uzņēmumus.

no 1930. Līdz 1940.gadam. krīze un no ārvaLstīm neatkarīga ekonomika Pasaules ekonomiskā krīze 1930.gadā Latvijai nemeta līkumu — tā sākās ar cenu krišanos un turpinājās ar bankrotiem un ūtrupēm. 1931./1932.gadā valsts budžeta deficīts bija jau 24,2 miljoni latu, jo saruka nodokļos maksātā nauda, kā arī ieņēmumi no valsts mežu apsaimniekošanas un valsts uzņēmumu un kredītiestāžu peļņas. Valdība centās krīzi mazināt, palielinot eksportu un samazinot importu. Pēc 1933.gada rudzus vairs neimportēja, un kvieši tika importēti 1937./1938. gadā tikai tādēļ, ka 1937.gada sausā vasara slikti ietekmēja ražu. 1934.gadā tika pārtraukts arī cukura imports. 30.gadu otrajā pusē Latvija sevi apgādāja ar gandrīz visiem lauksaimniecības produktiem. Jau 1933.gadā arī rūpniecība sāka atgūties no krīzes, un šajā gadā ar jaudu sāka strādāt tekstiluzņēmumi, palielinot produkcijas apjomu par 32%. Veiksmīgi attīstījās arī ādu, pārtikas un garšvielu rūpniecība, ķīmiskā rūpniecība. 1934.gadā tika konstatēts ekonomiskais kāpums. Kad 1934.gada 15.maijā toreizējais ministru prezidents Kārlis ulmanis kopā ar kara ministru Jāni Balodi, aizsargu un armijas vadību veica valsts apvērsumu, tas ietekmēja arī ekonomisko dzīvi. Lai atbalstītu lauksaimniecību, ulmaņa izveidotā valdība atlika zemnieku saimniecību ūtrupēšanu, Latvijas Banka pazemināja to parādu procentu likmes un pagarināja aizdevumu atmaksas termiņus. 1935.gadā nodibināja Latvijas kredītbanku, kas faktiski bija valsts uzņēmums. tā pārņēma bankas, bet daudzus kooperatīvus, tirdzniecības un rūpniecības uzņēmumus to īpašniekiem atsavināja un pārveidoja par valsts akciju sabiedrībām.

Latvijas eksporta preces bija sviests, lini, linsēklas, bekons, ādas, kokmateriāli, finieris, papīrs un pape un to izstrādājumi Saikavas pienotavas darbinieki un zemnieki 1925.gads

Naudas vienība

Sākumā vācu markas, ostmarkas un ostrubļi, cara laika rubļi. No 1920. gada 18.marta vienīgais maksāšanas līdzeklis bija Latvijas rublis. No 1922.gada 3.augusta ieviesa Latvijas latu.

Strenču novads. 20.gadi

Kārļa Ulmaņa vadītās valdības prioritāte bija lauksaimniecība, tādēļ zemniekiem tika nodrošināti atvieglojumi saņemt kredītu. Lauksaimniecības mašīnas un iekārtas tika atbrīvotas no ievedmuitas. Valdība centās samazināt ārvalstu lomu rūpniecībā un tirdzniecībā, stiprinot valsts uzņēmumus. Ārvalstu kapitāla īpatsvars Latvijas akciju sabiedrībās saruka no 50,4% 1934.gadā līdz 25,4% 1939.gadā.

Naudas vienība Lats

No rūpniecības nozarēm Latvijā svarīgākās bija metāla un mašīnu, tekstila, koka un pārtikas rupniecība. Īpaši svarīga loma bija valsts uzņēmumiem, piemēram, Valsts elektrotehniskajai fabrikai (VEF), kas ražoja radioaparātus, lidmašīnas un slaveno fotoaparātu Minox. Sākoties Otrajam pasaules karam, politiskā un ekonomiskā realitāte lika Latvijai arvien vairāk sadarboties ar 1939.gada 23.augustā izveidotās alianses valstīm — PSRS un Vāciju. Pēc tam, kad Latvija 1939.gada oktobrī parakstīja PSRS uzspiesto savstarpējās palīdzības līgumu, pieauga tirdzniecība ar PSRS. Piemēram, jau 1940.gada pirmajā pusē 52% no Latvijas eksportētā sviesta nokļuva PSRS. →

PORTRETS

Pelna ar dzīvesveidu Arhitektu biroja «Open AD» īpašniece Zane Tetere pēdējos divus gadus projektē ne tikai Latvijā, bet vairākās pasaules valstīs. Tas ļāvis divkāršot gada apgrozījumu un sajust stabilitāti TeksTs AndA Burve–rozīte | FoTo oļegs zernovs

Darbdienas pēcpusdienā atmosfēra Open AD birojā klusajā centrā Antonijas ielā liek aizdomāties, ka sanāktu laba videoreklāma par tēmu Latvija var! Desmit jauni un, protams, stilīgi arhitekti ar koncentrētu skatienu ieurbušies katrs savā datora ekrānā. Ienācējs no malas var ilgi pētīt viņu sejas izteiksmi un datorā redzamos projektus, katru savā stadijā. Viņi neatraujas. Kopā ar kolēģiem pie sava datora ekrāna sēž arī uzņēmuma īpašnieces Zane un Elīna Teteres. Galdi stāvgrūdām noklāti ar apjomīgām projektu lapām. Telpā neuzbāzīgi skan orientāla mūzika. Ienāk prātā banālā līdzība ar bišu stropu, turklāt ekstravagantā Zane šodien izvēlējusies dzelteni melnu tērpu. Trausla un apņēmīga, viņa brīžiem atraujas no sava galda un aizstaigā līdz kādam no kolēģiem, uzlūko darāmo. Īsa saruna, daži norādījumi. Šajā birojā var tikt iekšā pa taisno no ielas, sienas klāj pelēkā krāsa, pie logiem smagi, pelēki aizkari līdz zemei. Un pelēka, sašvīkāta tāfele pa visu sienu — darbu panorāma. Kad pirms septiņiem gadiem izveidoja savu arhitektu biroju, nosaukums Open šķita piemērots gan tam, ko Zane vēlējās darīt, gan viņas būtībai. Spēcīga, krāšņa personība. Tas ir apzīmējums, ko dzird no klientiem un sadarbības partneriem. Uzņēmumu Zane Tetere vada kopā ar māsu dizaineri Elīnu Teteri. Pagājušais gads viņu birojam bijis ļoti auglīgs: gandrīz divas reizes audzis apgrozījums, un māsas Teteres 2012.gadā ieguvušas Latvijas gada balvu dizainā par interjera projektu

Ieva Zībārte: «Par to, ka Zane ir kļuvusi par pieprasītāko arhitekti Latvijā, es nebrīnos»

Birojs Greenhouse un restorāna Koya Lounge bāra interjeru, bet 2013.gadā — gada balvu dizainā par biroja 4Finance interjeru, kā arī par restorāna Aqua Luna interjeru. Lai arī arhitektūras biznesa veiksminiece Zane Tetere sevi par uzņēmēju neuzskata («tas ir pēdējais, par ko būtu domājusi kļūt!»), viņai tas izdodas — pirms diviem gadiem birojs sāka projektēt arī ārpus Latvijas, un Zane stāsta, ka šis gads sola būt vēl veiksmīgāks nekā iepriekšējais. Klienti ir domubiedri Arhitekte, arhitektūras un interjera žurnāla Modernists izdevēja Ieva Zībārte saka tā: «Par to, ka Zane ir kļuvusi par pieprasītāko arhitekti Latvijā, es nebrīnos. Tā ir mūsu tradīcija. Ar milzīgām darbaspējām izcēlās Marta Staņa, tāda ir arī Zaiga Gaile un faktiski visas kolēģes, ko pazīstu. Arī klientiem patīk intuīcija un enerģija, kas piemīt arhitektēm. Arhitekti pārāk daudz domā par sevi, bet arhitektes prot kalpot klientam, nezaudējot uzticību savai idejai. Tā ir liela atšķirība. Zane turklāt ir arī talantīga.» Jaunā, enerģiskā arhitekte izbrīna, sakot: «Uzskatu sevi par cilvēku, kas pilnībā nav orientēts uz biznesu.» Vai tā būtu koķetērija par tēmu «bagātība un sasniegumi nav galvenais», kas kļuva populāra, 2009.gadā sākoties krīzei? «Man nekad nav bijis uzstādījums nonākt līdz statusam biznesā, kāds man ir pašlaik,» Zane ir vaļsirdīga. Vienmēr bijusi ļoti patstāvīga. Vectēvs arhitektūras teorētiķis, profesors. «Skolas laikā biju domājusi, ka iešu studēt mākslu, bet sapratu, ka neesmu tik spēcīga gleznošanā, nepavilkšu Mākslas akadēmiju. Tagad saprotu, ka mana izvēle bijusi absolūti pareiza,» viņa atzīstas. 90.gadu pašā nogalē Zane absolvēja Rīgas Angļu ģimnāziju. Cītīgi zīmēja pie Jāņa Anmaņa Bērnu mākslinieciskās fantāzijas akadēmijā. Toreiz vēl bija sapnis kļūt par gleznotāju. «Man bija divi matemātikā,» Zane smejoties atceras. Izteikta loģika ir gēnos, bet «ar kaut kādu manu novirzi». «Ar matemātiku aizvien esmu uz «jūs», atņemt no sešdesmit trīsdesmit pieci man varētu sagādāt problēmas,» viņa pajoko. Tas ir neparasti, jo arhitektam rēķināt jāprot. Uz Zanes biroja galda kā kosmiskās izpētes centrā kaudžu →

Idejas. Pieredze. Padomi

stenda izskatam izstādē ir liela nozīme — tam jābūt piesaistošam, turklāt jāņem vērā dažas specifiskas nianses. piemēram, Francijā, izstādē Playtime Paris, ierasts uz galda novietot ziedus — pieredzē dalās bērnu apģērbu zīmola Hebe pārstāves inga blumberga (no kreisās) un ilona leduskukaine

Sevi parādīt, uz citiem paskatīties Ja uzņēmums notēmējis uz eksporta tirgiem, piedalīšanās izstādēs citur pasaulē var kalpot par taciņu, kas aizved pie iecerētā klienta. Tie, kas šo ceļu izmēģinājuši, iesaka apbruņoties ar pacietību un pievērst uzmanību dažām niansēm TeksTs ElizabEtE RutulE | FoTo no pERsonīgajiEm aRhīviEm

Tiešā veidā uzrunāt potenciālos klientus vai partnerus nolūkotajā valstī, iepazīstināt ar jaunumiem esošos vai atgādināt par sevi un parādīt, ka esi ilgtermiņa spēlētājs, kurš nekur negrasās pazust — par mērķiem, kurus uzņēmumi vēlas sasniegt dažkārt visai tālajos braucienos, jautājumi nerodas. Medaļas otra puse savukārt saistīta ar izmaksām — lai gan Latvijā ir vairākas programmas, kurās var saņemt atbalstu dalībai izstādēs, izdevumi, it īpaši maziem uzņēmumiem, var būt gana lieli. Kā gūt pēc iespējas labāku rezultātu? Ir Nauda lūdza savā pieredzē dalīties gan uzņēmumus, kas «apēduši pudu sāls» un kļuvuši par rūdītiem izstāžu dalībniekiem, gan tādus, kas pagaidām tikai nedaudz «apostījuši gaisu» un izdarījuši pirmos secinājumus. →

labs bizness

1. Padoms

SIA Munio (2008), meitasuzņēmums SIA Munio Spa (2010) Sojas vaska sveču izgatavošana Pēdējos gados piedalās vidēji piecās izstādēs gadā (Francijā, Vācijā, Lielbritānijā, Zviedrijā, Japānā) VEIkSmīgākā IZStāDE

Elīna Čīma, Munio īpašniece un vadītāja

Pirmā izstāde interior Lifestyle Japānā palīdzēja atrast pastāvīgu sadarbības partneri, bet pēc new York international Gift Fair izstādes nolemts ASV atvērt ražotni

SIA Staļi (1993) kokapstrāde Pamatā izstādēs ārzemēs — Lielbritānijā, Francijā, Zviedrijā, Norvēģijā — Staļu produkciju pārstāv partneri, šogad uzņēmums pats piedalījās Latvijas stendā norsk Hytteliv 2013 Norvēģijā VEIkSmīgākā IZStāDE Pašiem pieredze ārvalstu izstādēs nav tik liela, lai nosauktu veiksmīgākās, bet kopumā izstāde ir iespēja sevi parādīt. Pēc tam vieglāk strādāt, jo klients ir iepazinies, redzējis produktu un novērtējis kvalitāti

Sagatavošanās izstādei ietver ne tikai darbu pie iekārtojuma un mārketinga materiāliem, bet arī potenciālo partneru un klientu rūpīgu atlasi un ielūgumu izsūtīšanu

Izpildīt mājasdarbus

→«Gatavošanās ir pamatīga,» atskatoties uz savu diezgan bagāto pieredzi izstādēs, secina Munio Candela zīmola sveču ražotāja Munio īpašniece elīna Čīma. Uzņēmumam veiksmīga bijusi jau pirmā ārvalstu izstāde Interior Lifestyle Japānā 2009.gadā, kad iepriekš dzirdētās piesardzīgās prognozes par jauna produkta ieviešanu šīs valsts tirgū nav piepildījušās. Jau ar pirmo izstādi izdevies atrast izplatītāju, ar kuru sadarbība turpinās joprojām. Munio Candela aktīvi turpina piedalīties izstādēs arī tagad — aptuveni piecas reizes gadā. būtiskākā ir Maison&Object Parīzē, iecienītas ir arī izstādes londonā, Tokijā, stokholmā. Čīma rāda grafiku uz sienas, kur sarakstīts pa mēnešiem, kādi darbi jāpaveic pirms katras izstādes. sagatavošanās, kas notiek vairākus mēnešus iepriekš, ietver ne tikai darbu pie izstādes stenda iekārtojuma un mārketinga materiāliem, bet arī rūpīgu analīzi, atlasot partnerus, kurus vēlas uzrunāt, un izsūtot viņiem informāciju par iespēju satikt uzņēmuma pārstāvjus izstādē un ielūgumu. Šo darbu veic divas eksporta nodaļas darbinieces. To, ka sagatavošanās darbiem vajadzētu veltīt laiku, apstiprina arī metāla izstrādājumu ražotāja SFM Latvia vadītājs nauris Jansons. Viņa pieredze turklāt liecina, ka efektīvāk ir sūtīt informāciju pa tradicionālo pastu, nevis elektronisku vēstuli, kas var nonākt mēstuļu mapītē vai arī pazust e–pastu plūsmā. Viņš pirms izstādēm arī noskaidro asociācijās un latvijas investīciju un attīstības aģentūrā, kuri uzņēmumi latvijā meklējuši partnerus. norādot, ka ļoti nozīmīgs mārketinga rīks ir publikācijas, Čīma piebilst, ka Munio Candela darbības sfērā uz izstādēm nāk daudzi žurnālisti, tāpēc jāsagatavo arī materiāli presei — īss apraksts par produktu un uzņēmumu, kā arī fotogrāfijas.

Inga Blumberga (pa kreisi), Be Hebe īpašniece, vadītāja, un Ilona Leduskukaine, pārdošanas vadītāja

Jānis Lasmanis, Staļi izpilddirektors

Izmaksas Izmaksas vienam uzņēmumam atkarībā no nozares, izstādes mēroga un atrašanās vietas ir atšķirīgas, bet runa ir par tūkstošiem vai desmitiem tūkstošu latu, ja nesaņem atbalstu no valsts programmām. Vairāki uzrunātie stāsta, ka vienas izstādes apmeklējums Eiropā izmaksā ap 4000 latu, savukārt, pateicoties līdzfinansējumam, izmaksas var samazināt uz pusi. Dalība nacionālajos stendos prasa mazāk resursu. Munio Candela pieredze liecina, ka stendu īre reģionālās (katras valsts vietējās) izstādēs maksā mazāk, bet starptautiskās — vairāk. Hebe min piemēru no savas pieredzes — Parīzes Playtime jāmaksā 280 eiro par kvadrātmetru, minimālā uzņēmumam nepieciešamā platība ir astoņi kvadrātmetri.

Munio Candela «sveču gulta» izstādē ASV

SIA Be HeBe (2011) Bērnu apģērbu ražošana Pērn piedalījās divās, šogad — četrās izstādēs (Francijā, Itālijā, krievijā) VEIkSmīgākā IZStāDE Izstādē maskavā šogad septembrī, kur nevienam nebija jāskaidro, kas ir Latvija, satikti vairāki potenciālie izplatītāji. Sarunas turpinās

k u r i r nau d a

Norvēģu Nauda — Latvijas «zaļajam» bizNesam Jaunas iespējas un palīginstrumenti tiem, kuru realizētās vai plānotās uzņēmējdarbības pamatā ir «zaļās» idejas teksts Zaiga Dūmiņa, Elīna StEngrēvica

Palīdzēt attīstīties jaunām «zaļajām» idejām un esošajām kļūt vēl «zaļākām» — tāds ir norvēģijas finanšu instrumenta līdzfinansētās programmas Inovācijas zaļās ražošanas jomā mērķis. kopējais programmas finansējums ir 12,5 miljoni eiro, un tā sastāv no divām daļām. Viena ir Zaļo tehnoloģiju inkubators (ZTi), kas paredzēts gan iesācējiem — fiziskām personām, gan sīkajiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem jaunu «zaļo» ideju izstrādei, komercdarbības attīstīšanai. Otra daļa — atklātais konkurss Atbalsts zaļo tehnoloģiju ieviešanai ražošanā attieksies tikai uz jaudīgiem uzņēmumiem ar augstu kapacitāti, kuri spēj ieguldīt ievērojamas summas (minimāli ap pusmiljonu eiro) līdzmaksājumā. Tāpēc plašākai auditorijai pieejams un interesants būs tieši Zaļo tehnoloģiju inkubators.

k u r i r nau d a

Kāpēc norvēģi piešķir finansējumu?

Norvēģijas, kā arī islandes un lihtenšteinas atbalstu eiropas savienības valstīm paredz līgums par eiropas ekonomisko zonu, saskaņā ar kuru arī šīs valstis ietilpst tās iekšējā tirgū. Šie līdzekļi ir ieguldījums sociālās un ekonomiskās nevienlīdzības mazināšanā eiropas ekonomiskajā zonā

biznesa idejas izstrādei un sākotnējai pārbaudei, tā apjoms ir aptuveni 9000 eiro vienam projektam, turklāt šeit nav nepieciešams līdzmaksājums. Citādi ir tad, ja ideja tiek tālāk uz inkubāciju un saņem grantu 10 000—170 000 eiro. Tādā gadījumā nepieciešams līdzmaksājums, kura apjoms var būt dažāds, bet inkubatora pārstāvji norāda, ka tas būs vismaz 20% apmērā. Plānots, ka pirmsinkubācijā tiks uzņemts ap 70 ideju, tālāk uz inkubatoru virzīs vismaz 15. Oskars Priede: «Mūsu uzstādījums: visiem projektiem būs jāiziet pirmsinkubācijas posms, lai varētu novērtēt idejas dzīvotspēju, veikt tehnoloģisko ekspertīzi, kā arī redzētu komandu reālā darbībā. reizēm komanda ir pat svarīgāka par ideju, jo tieši tai ideja ir jāiznes dzīvē.» katrs projekts, kurš būs pabeidzis pirmsinkubāciju, tiks prezentēts investoru dienā — pasākumā, kurš gan piesaistīs investīcijas no Latvijas un ārzemēm, gan arī ļaus šajā investoru vidē testēt idejas dzīvotspēju. Spēja piesaistīt finansējumu no reāliem investoriem būs viens no atlases kritērijiem. inkubatora pārstāvjiem būs svarīgi redzēt, ka ticību projekta idejai investori ir gatavi apliecināt arī ar savu naudu.

Plānojam Piedalīties

Lai noskaidrotu uzņēmēju viedokli par programmu, «Ir Nauda» aptaujāja dažus no potenciālajiem interesentiem

Kārlis sams, uzņēmuma Auravia vides tehnologs

Uzņēmuma pašreizējais galvenais darbības virziens ir bioloģisko mazgāšanas līdzekļu ražošana. ar Norvēģijas grantu programmas atbalstu plānojam veikt sākotnējo izpēti, kas nepieciešama jaunu produktu radīšanai. Viens no virzieniem, kuru plānojam attīstīt, ir jauna veida videi draudzīgu probiotisko līdzekļu izstrāde koksnes aizsardzībai. Šādi produkti nākotnē būs īpaši nozīmīgi mežsaimniecības nozarei. Grantu programma ļautu mums izmantot iespējas, ko sniedz norvēģu speciālistu zināšanas un laboratoriju tehnoloģijas. irēNa KrUstozoliņa, uzņēmuma PKP — pētniecība, konsultācijas, pakalpojumi direktore

Šī ir vienīgā programma, kurā papildus pakalpojumu finansēšanai ir paredzēta nauda komandas algām. tā ātrāk var iegūt rezultātu, jo darbam var veltīt pienācīgu laiku dienā, nevis, piemēram, strādāt pa naktīm. mūsu iecere ir turpināt attīstīt zinātnieka rima Vaitkus izgudrojumu — tehnoloģiju un iekārtu dzeramā ūdens ražošanai no sālsūdens. latvijā pietiek dzeramā ūdens, tādēļ šis produkts būtu eksportējams uz valstīm, kurās saldūdens trūkums rada lielas problēmas. Projekts jau iepriekš ir saņēmis atbalstu no liaa, lai īstenotu tehnoloģijas pirmo kārtu. Vēlamies to attīstīt tālāk. aGris aUce, farmācijas uzņēmuma Silvanols pārstāvis

Norvēģu piegājiens atšķiras no latvijā pieņemtās aprobežotās un pēc būtības videi kaitīgās «zaļuma» definīcijas. Norvēģijā izvērtē produkta pilno dzīves ciklu. Ja kāds produkts, piemēram, cūku kakas vai rapšu biodegviela, ir bioloģisks, bet ar to saistītā infrastruktūra un ražošana rada lielu resursu patēriņu vai atkritumus, to nevar uzskatīt par zaļu. savukārt, ja produkts, pat būdams tehnoloģisks un iesaiņots stiklā vai plastmasā, tomēr dzīves ciklā rada mazāku resursu patēriņu nekā tirgū pielietotie produkti vai procesi, šāds produkts vai ražošanas process ir atzīstams par zaļu. Pēc šādas definīcijas Silvanols var pilnveidot ražošanas procesu vai izstrādāt uz vietējām izejvielām bāzētu produktu, samazinot, piemēram, transportēšanas resursu patēriņu.

IDEJU IMPORTS

Daži vietējie restorāni gliemežu ikrus importē un izteikuši vēlmi tādus iegādāties no Latvijas audzētājiem. Piemēram, restorāna Vincents šefpavārs Mārtiņš Rītiņš ēdienkartē ir izmantojis gan no Francijas importētu gliemežu kaviāru, gan pamēģinājis arī Latvijas gliemežu kaviāru un atzinis to par labu. Taču pagaidām ēdienkartē tas netiek piedāvāts

SagaTavoja guna gLeizDe

Latvijā Arī Latvijā zina, ka gliemežu ikru ražošana ir gan laikietilpīgs, gan mūsu videi salīdzinoši dārgs process. Turklāt pēdējos gados Latvijā audzēto un arī dabā savākto Helix pomatia jeb parka vīngliemežu skaitam ir tendence samazināties. Šie tradicionāli Latvijā sastopamie gliemeži ir visai kaprīzi un nevēlas dzīvot kurā katrā augsnē, turklāt jau trīs gadus pēc kārtas vietējās ziemas tos ir piemānījušas. Proti, ziemas vidū, iestājoties atkusnim, tie pamostas stipri par agru un iet bojā. Šāds liktenis piemeklējis gan tos radījumus, kas dzīvo brīvā dabā, gan zemnieku saimniecībās audzētos vīngliemežus. Piemēram, pirms trim gadiem lietuviešu pārstrādātāji no Latvijas gliemežu vācējiem iepirka 400 tonnu gliemežu, pirms diviem gadiem — ap 200 tonnām, bet šogad vairs tikai 100 tonnas, stāsta uzņēmēja un Vīngliemežu audzētāju asociācijas vadītāja Sanita Rupkus. Lai gliemeži būtu gana lieli, tiem jāaug trīs gadus.

Tas gan neattiecas uz Helix aspersa jeb dienvidu gliemežiem, ko Latvijas audzētāji iecienījuši pēdējā laikā, jo tiem mūsu vasaras itin labi patīk. Tie «gatavību» sasniedz pusgada laikā, līdz ar to tādā pašā platībā iespējams izaudzēt vairākas reizes lielāku gliemežu apjomu. Tiesa, šie gliemeži ir krietni ēdelīgāki... un arī krietni dārgāki. Šogad audzētāji jau pārstrādātājiem nodevuši ap 10 tonnām dienvidu gliemežu. Latvijā ir ap 50 gliemežu audzētāju, daļa no tiem — nelielas saimniecības. Līdz ar ekonomiski izdevīgākā dienvidu gliemeža ieviešanu šī nozare varētu ievērojami attīstīties. Turklāt tieši no šiem gliemežiem ir daudz vienkāršāk iegūt ikrus. Lietuvā gliemežu gaļas pārstrāde ir attīstītāka, tomēr arī pie mums Jēkabpilī un Saldū ir uzņēmumi, kas no tās ražo savu produkciju un pārdod arī vietējā tirgū, tomēr galvenokārt Latvijas gliemeži tiek eksportēti. ●

foto MāRTiņš ziLgaLviS, F64

Cerības liek uz dienvidniekiem

/ € 3,54 3 (Nr. 7) Ls 2,49 Novembris 201

ŠEIT IR DA NAUam »

«zaļaj p. biznesam. 46.lp KĀ IZSTĀDE PALĪDZĒJA EKSPORTA TIRGŪ ze Uzņēmēju piered A IMPORTĒJAM BIZNES S TA IRŪ IDEJU NO BE s Gliemežu kaviār ŠĀM RĒĶINĀM: VAI TEV TIE VAJAG AUTOMAŠĪNU?

Mani ļoti uzlādē izaicinājumi. Ja to nav, es nogurstu

IESPĒJA

ece: Open AD īpašni

ISSN 2255-9280

ēs Ekonomikas krīz pš ko ts pārbaudī nas Latvijas dzimša

Arhitektu biroja

002 9 772255 928

SPĒKA GĒNS

ZANE TETERE

Pelnīt. Krāt. Tērēt

Rēķinām, kādos apstākļos ir izdevīgi uzturēt savu auto un kad tomēr pilnīgi pietiek ar sabiedrisko transportu TEKSTS RUDĪTE SPAKOVSKA | ILUSTRĀCIJAS AGRIS BOBROVS

Ja lēmums par auto uzturēšanu būtu atkarīgs tikai no bezkaislīgas ieguvumu un izdevumu analīzes, lielākā daļa pārdotu savas automašīnas un turpinātu ikdienas gaitās izmantot sabiedrisko transportu un iemācītos tajā pavadīto laiku izmantot lietderīgi. Savukārt tie, kuru ceļi nav mērāmi kilometru desmitos, vispār pārsēstos uz velosipēdiem un kardiotreniņu gūtu katru dienu un par brīvu. Tomēr mūsu lēmumus ļoti bieži ietekmē arī naudā neizsakāmas lietas: mēs esam ar mieru maksāt vairāk par ērtībām, rēķināmies ar izdevumiem, lai iegūtu sociālā statusa priekšmetus un vienkārši izbaudītu siltas, ātras un ērtas automašīnas. Taču tēriņus gan mēdzam samazināt, tāpēc ir vērts pētīt, cik īsti mēs maksājam par transportu un kādi ir citi iespējamie pārvietošanās varianti. →

nAu D A S I D e jA S

Izdevīgumu meklējot: Purvciems Dzīvot un strādāt Rīgā lielākoties nozīmē pieejamu plašu sabiedriskā transporta piedāvājumu, savukārt auto īpašniekiem arvien biežāk jārēķinās ar maksas stāvvietām. Ko, visticamāk, pat neiedomājāties? ja uz darbu jādodas ar vienu sabiedriskā transporta veidu, bet atpakaļ ar citu, izdevīgāk ir iegādāties biļetes noteiktam braucienu skaitam (Ls 0,88—1,00 par diviem braucieniem), nevis mēnešbiļeti diviem transporta veidiem (Ls 1,26 dienā) vai vienam transporta veidam visiem maršrutiem (Ls 1,05). Savukārt, ja par stāvvietu pie darba jāmaksā, iespējams, vienojoties par lētāku tarifu vai pastāvīga klienta atlaidēm, ceļš ar taksometru būs pat lētāks nekā sava auto uzturēšana.

→ Iepazīstieties — mūsu trīs «brīvprātīgie», kuriem meklēsim lētāko variantu ik dienu tikt uz darbu un atpakaļ. Viens kopā ar ģimeni dzīvo Rīgā, Purvciemā, otrs — Pierīgas bijušo mazdārziņu, tagad privātmāju rajonā Medemciemā, trešais — Ogrē. Aprēķinu vienkāršības dēļ viņi visi trīs strādā birojā Rīgā, Brīvības un Lāčplēša ielas krustojumā, visiem ir vienāds auto — VW Passat B6 ar dīzeļdzinēju —, un visiem ir iespēja auto pie mājas turēt bez maksas. Turklāt izmantots pieņēmums, ka 2008.gada izlaiduma pasāts ar dīzeļdzinēju pirkts līzingā ar ikmēneša maksājumu Ls 80 apmērā, pirmā iemaksa auto iegādei, sadalīta uz mēnešiem, ir 12 lati. Citas auto uzturēšanas izmaksas ir transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis 60 latu gadā, un pārējās auto ekspluatācijas izmaksas (eļļas, serviss, piederumi) ir aptuveni pieci santīmi uz kilometru. Ir Nauda rēķina, kādā situācijā viņiem ir izdevīgāk braukt ar personīgo auto un kādos apstākļos labāk izvēlēties alternatīvu, piemēram, sabiedrisko transportu. Droši teikt, ka no finansiālā aspekta auto ir neizdevīgs pārvietošanās līdzeklis, var tikai par tiem, kas dzīvo netālu no sabiedriskā transporta tīkla. Galvenās pazīmes, kad ir vērts pašaubīties par sava auto lietderību: • ja ceļā uz darbu pietiek ar braucienu vienā sabiedriskajā transportlīdzeklī, • ja reti dodaties tālākos braucienos pa Latviju, • ja uz lielveikalu ar auto iepirkties braucat reti vai nekad, • ja dzīvojat vietā, kur nav pieejama bezmaksas autostāvvieta. Savukārt bez automašīnas neatkarīgi no izmaksām neiztikt: ja uz darbu jādodas, pārsēžoties vairākos transportlīdzekļos, ja ģimene dzīvo vai strādā vietā, kur sabiedriskais transports nekursē vai kursē pēc grafika, kam nav nekā kopīga ar darba laikiem, ja darba specifika prasa automašīnu, piemēram, biežas ir vizītes pie klientiem. 60

Ar kAlkulAtoru Aprēķinot auto izdevīgumu, jāņem vērā izmaksas, kas dažādām mašīnām var ļoti atšķirties: • degvielas patēriņš • transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis • apdrošināšana • līzinga maksājums mēnesī

Izdevīgumu meklējot: Ogre Ogre parasti tiek uzskatīta par vienu no tipiskākajām Rīgas satelītpilsētām — cilveki strādā Rīgā un ik dienu mēro ceļu mājup uz Ogri. Brauciens nav pārāk tāls — aptuveni 40 kilometru, arī laika ziņā nav īpašas atšķirības no ceļa, kas tiek mērots no kāda attālāka Rīgas mikrorajona. Gan vienā, gan otrā gadījumā ceļš ilgs nedaudz mazāk nekā stundu. Svarīgi zināt, ka, pērkot biļeti vienam braucienam, ceļš ar starppilsētu autobusu maksā nedaudz dārgāk nekā šis pats maršruts ar elektrovilcienu. Tomēr, tiklīdz vērā tiek ņemtas tikai vilcienos pieejamo mēnešbiļešu cenas, autobusa izmaksas ik dienu ir aptuveni par trešdaļu augstākas.

Izdevīgumu meklējot: Medemciems Māja ne pārāk tālu no Rīgas daudzām ģimenēm ir iekārota dzīvesvieta. Diemžēl līdzi šai iespējai nāk arī samērā vājš sabiedriskā transporta piedāvājums. Daži laimīgie dzīvo netālu no vilciena stacijām, dažiem paveicies ar tuvīnām autobusu pieturām, tomēr lielai daļai Pierīgas iedzīvotāju jārēķinās ar nedraudzīgiem transporta grafikiem un tālu ceļu līdz pieturai. jāapdomā arī vajadzība ziemā sniegu no sava ceļa tīrīt pašam. Ko ņemt vērā? Ietaupījums, ar auto aizbraucot līdz tuvākajai vilciena pieturai, tur atstājot braucamrīku un tālāk ceļu turpinot vilcienā, ir tieši atkarīgs no tā, vai stāvvieta pie darba ir par maksu. ja ir jāmaksā, iespējams, izdevīgāks ir park&ride princips. Spriežot pēc tagad vērojamiem auto, kas darba dienās novietoti dzelzceļa staciju tuvumā, auto atstāšana pie tuvākās dzelzceļa stacijas ir reāls variants, kā visefektīvāk tikt uz darbu tiem, kam nav paveicies ar labu sabiedriskā transporta pārklājumu. Izmaksas var ietekmēt visnegaidītākās lietas, piemēram, braucot uz Baložu staciju, turpceļš ir mazliet vairāk

I n V e S T ī c I jA

investēju akcijās

Ieguldot akcijās un fondos, piecu gadu laikā izdevies nopelnīt 12—13% gadā, rēķina Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) asociētā profesore Anete Pajuste teksts ElizabEtE RutulE | foto NoRa KREvNEva, F64

Pirmo reizi akcijas nopirku 1999.gadā, kad strādāju bankā. Izvēlējos a/s Ventspils nafta akcijas, kas tobrīd bija lētas. Iztērēju šim mērķim aptuveni 100 latu. Vērtspapīru vērtība pieauga, pārdevu tos par aptuveni 300 latiem un ilgu laiku šajā jomā neko nedarīju.

Biju nopirkusi arī a/s Liepājas metalurgs akcijas, taču sapratu, ka uzņēmuma vērtība ir daudz mazāka par parādu vērtību un pārdevu. Drīz vien kļuva zināms par uzņēmuma problēmām. Zaudēju aptuveni 30% no ieguldītā, taču tas ir normāli akcijām. Patlaban Latvijas uzņēmumu akcijas veido mazu daļu portfelī — ap 20%.

bĒrnu dāvanu nauda Pie domas par akciju pirkšanu atgriezos pēc vairākiem gadiem, kad piedzima bērni. Viņiem bija sadāvināts daudz mantu, tāpēc izdomāju turpmāk, ja kāds dāvina naudu, to investēt akcijās. Pirmais ieguldījums bija ap 500 latu vērtībā. Sākumā, 2008.gada vasarā, iegādājos pārtikas, sadzīves un ķermeņa kopšanas preču kompānijas Unilever akcijas, kas vēl aizvien ir manā īpašumā. Akciju vērtība šajā laikā pieaugusi par 36%, un papildus tam katru gadu aptuveni 3% no sākotnējās vērtības esmu saņēmusi dividendēs. Drīz vien portfelim pievienoju biržā tirgotos fondus (ETF), kas piesaistīti noteiktam indeksam, piemēram, Standard&Poors 500. Fondus izvēlējos, jo uzskatu, ka par konkrētiem ārvalstu uzņēmumiem nevaru būt pietiekami zinoša, un fondā ir pārstāvētas vairākas nozares kompānijas.

novĒrtĒju vadības komandu Informāciju par vietējiem uzņēmumiem ļoti labi var iegūt biržas NASDAQ OMX Riga rīkotajos pasākumos CEO Meets Investor, kur uzņēmumu vadība potenciālajiem investoriem stāsta par kompāniju, attīstības plāniem. Vadības komanda ir ļoti svarīga, un, ja nav pieejama cita informācija par to, cik spējīgi ir vadītāji, šāds pasākums dod iespēju novērtēt to. Uzņēmumi rīko arī vebinārus jeb interneta seminārus. Par ārvalstu kompānijām lasu informāciju, analītiķu prognozes internetā, piemēram, Finance.yahoo.com, arī avīzēs. Kad izveidojies viedoklis, sameklēju attiecīgos fondus. Ik dienu sekoju līdzi izmaiņām arī iPhone lietotnē Stock.

farmācija, pārtika, saf tehnika Patlaban man pieder farmācijas un pārtikas uzņēmumu fonda daļas — jo zāles un pārtika visiem ir vajadzīga. Savukārt Baltijas mērogā izvēlos nenovērtētas kompānijas. Mans veiksmīgākais ieguldījums ir a/s SAF Tehnika akcijas.Tā bija spēle. Uzņēmumam toreiz bija zaudējumi, bet es uzskatīju, ka vadības komanda «izvilks». Šajā laikā akciju vērtība pieaugusi, esmu saņēmusi arī dividendes. Pirmās akcijas nopirku par 30 santīmiem vienu, tagad cena ir ap 1,4 latiem par akciju.

ar ilgtermiņa redzĒjumu Pērkot akcijas, man galvenais ir ilgtermiņa pieaugums. Uzskatu, ka šajā instrumentā nevar ieguldīt naudu, ja tā vajadzīga pēc gada vai diviem.Tāpat akciju tirgū labāk neiet, ja cilvēks nav gatavs, ka portfelis var zaudēt vērtību par 30%. Kopumā, ņemot vērā kāpumus un kritumus, kopš 2008.gada esmu nopelnījusi 12—13% gadā. Pērku vai pārdodu vērtspapīrus vienu, divas reizes gadā, tradicionālā pirkuma summa ir 500 latu. Darījumus var vienkārši veikt internetbankā. Pērku drīzāk impulsīvi — kad rodas kāda ideja.Tagad šķiet, ka varētu ieguldīt kādās eiropas uzņēmumu akcijās.Tas ir uz kopējā ziņu fona radies viedoklis. Kad nobriedīs, droši vien nopirkšu. ●

S K A I TĀ M NAU D U

TEKSTS ELIZABETE RUTULE | FOTO EMĪLS DESJATŅIKOVS, RŪTA KALMUKA, F64, NO PUBLICITĀTES MATERIĀLIEM | ILUSTRĀCIJAS XOOPLATE

Pēteris Treicis, vannu ražotāja SIA PAA īpašnieks

KUR IEGUVĀT STARTA KAPITĀLU BIZNESAM?

«Biju fanātisks lidmodelists, un likās, ka varu visu izgatavot, izmantojot savas rokas un zināšanas. Biju jau pamēģinājis izgatavot uz auto jumta liekamus bagāžniekus, piedalījies jahtu būvē. Veikalā, kur strādāja draugs, ieraugot vannu, teicu, ka varu tādu izgatavot. Kāpēc vest no Rietumu valstīm? Aizņemoties no drauga brāļa 400 dolārus izejvielām, kopā ar diviem paziņām ideju 1993.gadā realizējām. Pirmo vannu pārdesmit kvadrātmetru lielās īrētās telpās izgatavojām pēc pāris mēnešiem, bet vēl pēc pāris mēnešiem tajā pašā veikalā pārdevām. Kad radās iespēja nopirkt pirmās masāžas sistēmas vannām, no radiniekiem uz pusgadu aizņēmos vēl 1000 latu. Tajos tālajos laikos izejvielas bija lētākas, tirgus cenas — lielākas, algotu darbinieku bija maz, tāpēc, izgatavojot pat mazu apjomu, radās pietiekami daudz naudas, lai pirmos piecus gadus attīstītos uz savu līdzekļu bāzes. No tiem 1998.gadā

veicām arī pirmās lielās investīcijas, nopērkot ražošanas telpas Ķekavā un lietotu ražošanas iekārtu no Anglijas. Pirmo kredītu Latvijas krājbankā ņēmām preču izvadāšanas busiņa iegādei. Runa varēja būt par 14 000— 15 000 latu. Attīstoties apaugām ar kredītnastu. Laikā, kad sākās ārkārtīgi straujais uzplaukums un bankas sāka naudu «mest pakaļ», telpas veikalam, protams, vajadzēja pirkt, nevis īrēt, bija jāveic renovācija. Aizņēmāmies vairāk nekā miljonu latu. Droši vien dzīvojām saimnieciskāk par vidējo Latvijas uzņēmumu, kas krīzē neizdzīvoja, bet tik un tā pāri saviem līdzekļiem. Izdzīvojām, pateicoties skarbiem lēmumiem, bet pagātnes grēkus maksāsim vēl labu laiciņu. Tie ierobežo tālāko attīstību, jo tagad bankas kļuvušas konservatīvākas. Uzskatu, ka rezultātu atslēga ir nevis finansējums, bet darbs, ko pats ieguldi. Brīnums neslēpjas tajā, ka sameklēsi pirmo kapitālu.»

MANA PIRMĀ ALGA

Rūta Dimanta, Ziedot.lv vadītāja

Karjera nebija ilga, toties alga bija salda, par pirmo darbu saka labdarības portāla Ziedot.lv vadītāja Rūta Dimanta. Aizvietojot kādu darbinieci, viņa kopā ar klasesbiedreni vidusskolas laikā veikusi apkopējas darbu Zentas Ozolas Rīgas 5.vidusskolā (tagad Rīgas Valsts vācu ģimnāzija). Naudas summu, ko tā izdevies nopelnīt, viņa neatceras, taču spilgtā atmiņā palicis veids, kā pirmā alga iztērēta. «Tālāko nevajadzētu lasīt maniem bērniem un citiem skolēniem. Bija kārtējais skolas rīts, un es sēdēju 42.autobusā, kuram bija mani jāaizved līdz skolai,» atminas Rūta. Vilinājums izlietot nopelnīto algu bijis liels, tāpēc pie skolas viņa neizkāpa, bet aizvizinājās līdz galapunktam 13.janvāra ielā. Vietā, kur patlaban Centrāltirgū augļus un dārzeņus tirgo vietējie zemnieki, tolaik bijis tā sauktais spekulantu tirdziņš, kur varēja nopirkt dažādas spīdīgas citvalstu preces. «Tā nu es laimīgi klīdu starp tirgotāju galdiem, un palēnām izkusa mana nauda. Uz pēdējām stundām vēl paspēju, un, tā kā biju apzinīga skolniece, skolotājiem prātā nevarēja ienākt, ka mana skolas soma ir pilna ar sprādzītēm, lūpu krāsām, lakatiņiem un visādiem citādiem niekiem.» Rūta piebilst, ka arī tagad cenšas nopelnīto algu izdot ar prieku neatkarīgi no tā, vai tas būtu kārtējais kredīta maksājums, pārtika vai ziedojums.

JAUNA ZELTA MONĒTA Dažus mēnešus pirms eiro ieviešanas Latvijas Banka izdevusi jaunu zelta monētu Ak, svētā Lestene! ar nominālvērtību viens lats. Uz tās redzami divi Lestenes baznīcas altāra elementi — eņģeļa galviņa un akanta lapu vijums altāra sānu dekorā. Baznīca reiz bija krāšņākais vēsturiskais dievnams Latvijas laukos. Monētu var nopirkt Latvijas Bankas kasēs, cena — Ls 50 jeb 71,14 eiro.

Par cik samazinās degvielas izmaksas, izmantojot gāzi? Ar gāzes iekārtām aprīkoto spēkratu īpatsvars uzņēmuma vieglo automašīnu parkā

Ietaupījums ar oktobra vidus degvielas cenām pilna servisa DUS, salīdzinot autogāzes un benzīna patēriņu attiecīgajam auto modelim uz 100 km

Rīgas Taksometru parks

Hanzas maiznīca

Latvijas Propāna gāze

Ford S–Max

Peugeot 107

Renault Megane

46% -52,14%

GĀZE

11% -51,39%

GĀZE

88% -50,79%

GĀZE

Izvēloties autogāzi, jārēķinās ar papildu izmaksām iekārtas uzstādīšanai un vēlāk arī apkopei

tērēšana

Galamērķis: vasara saules pielietas atpūtas vietas, kurp mūsu lasītāji dodas atkal un atkal Šogad saules meklētājiem ziemas tūrisma sezonā politiskā situācija ieviesusi būtiskas korekcijas. Tiem, kas ziemas iestāšanos varēja pārdzīvot vien ar apziņu, ka visdrēgnākajā laikā būs iespēja sildīties Ēģiptes kūrortu saulē, nemieri Tuvajos Austrumos ir sagādājuši vilšanos. Tūrisma eksperti šogad iesaka izvēlēties citus galamērķus, gādājot par savu drošību TeksTs Dace Preisa, Delfi.lv | FoTo no Personīgajiem arhīviem

Kerala, Indijas dienvidu štats Ceļotāji: Inga Pīrāga, uzņēmēja Cik reiŽu bijusi? 5 Mana vieta, jo... šeit vienuviet ir kokosriekstu birzis, kanālu ietverti rīsa lauki, garšvielu plantācijas un pludmales, kur platas, baltu smilšu joslas mijas ar stāvām klintīm. rituāls. Jāizbauda ājurvēda vietā, kur tā cēlusies. stāsts. šis ir piemērots ceļojuma maršruts ikvienam, kam nav svešs atklājēja un baudītāja gars, jo tā ir no pārējās tik atšķirīga Indija! Var sanākt vilties tiem, kas priekšroku dod grupu saplānotam all inclusive braucienam. Vislabākais laiks ir no oktobra beigām, kad beigušās lietavas, līdz aprīļa beigām, kad vēl nav kļuvis neciešami karsts.

Kerala ir krāšņs un daudzveidīgs Indijas dienvidu štats, ko ieskauj arābijas jūra un kalni. Sena teiksma vēsta, ka dievs Višna ir metis cirvi vietā, kur jūra satiekas ar kalniem, un, ūdenim pašķiroties, ir parādījies krasts, ko mūsdienās dēvē par Keralu (pievienoto zemi) jeb Kokosriekstu zemi. Un patiesi, kokosriekstu tur netrūkst, tāpat kā citu dabas dotu un cilvēku lolotu bagātību — garšvielu. Kerala ir pazīstama kā garšvielu dzimtene un paradīze, jau vēsturiski garšvielu audzēšana būtiski veidojusi un ietekmējusi Keralas likteni un attīstību. Ir zināms, ka jau 3000 gadus pirms Kristus arābi, tāpat kā senie romieši, grieķi un citi tirgotāji, burājuši pāri arābijas jūrai «melnā zelta» — pipara — meklējumos. Mūsdienu ceļotājam Kerala ir pievilcīgs galamērķis iespēju daudzveidības dēļ. tā sniegs gaidīto klinšu ieskautu,

tērēšana

intīmu pludmaļu cienītājiem. tā būs interesants piedzīvojums tiem, kuri sēdīsies komfortablā rīsu laivā (tās būvētas no koka un bambusa), lai, caurbraucot kanālus, vērotu vietējo ikdienas dzīvi rīsa laukos. tā būs patiess baudījums tiem, kas nolēmuši palutināt savu miesu un garu tūkstošiem gadu senās ājurvēdas procedūrās. nenoliedzami, Kerala būs arī «garšīgs» galamērķis, tās virtuve ir nosacīti maigāka nekā citās Indijas daļās, uzturā daudz tiek lietotas jūras veltes un dārzeņi, kas papildināti ar bagātīgu garšvielu klāstu. Cik man izmaksā? Komfortabls ceļojums maksās, sākot no aptuveni Ls 700, dārgākā būs aviobiļete. Viesnīcu ziņā ir izvēles iespējas, sākot no pieticīgām mītnēm par pārdesmit dolāriem diennaktī līdz omulīgiem un nelieliem vietējās dizaina tradīcijās ieturētiem namiem.

kā nokļūt? Iesaku izvēlēties Finnair, lidojot līdz Deli vai Mumbajai, tālāk uz trivandrumu (thiruvananthapuramu) vai Koči ar vietējām aviokompānijām. nesteidzīgie var izvēlēties ceļu Indijā turpināt ar vilcienu. kur ēst? ēstuvēs, kas nosētas gar jūras malu un piedāvā svaigi ķertas zivis (starp citu, keraliešu zvejnieki nav agrie putniņi, viņi zvejā dodas ap pusdienas laiku un pat pēcpusdienā), viesnīcu restorānos. kur gulēt? atkarībā no budžeta — nelielajās ājurvēdas viesnīcās pie pludmales (Bethsaida hermitage, Coconut Bay Resort) vai dizaina viesnīcās (Malabar House, Fort Kochi). Interesanta alternatīva 1—2 naktīm ir nakšņošana uz kādas no rīsu laivām, kas pārveidotas par peldošām viesnīcām un pārvietojas pa Keralas kanālu sistēmu.