Irnauda Nr.6, Oktobris by irnauda irnauda

Oktobris 2013 (Nr.6) Ls 2,49 / € 3,54

SMADZEŅU IMPORTS Kā ārzemnieki palīdz: ✔ specifiskā biznesā ✔ pārdot arābu valstīs ✔ cept un šmorēt restorānā

Cilvēku pasaulē kļūst vairāk. Lauksaimniecību gaida tāds izrāviens, ka mati celsies stāvus — Jānis Vinters, motosportists un lauksaimnieks

DZĪVOKLIS KĀ INVESTĪCIJA

Pirkt? Pārdot? Izīrēt?

STRĀDĀ! BOSS TEVI VĒRO

KĀ PALĪDZĒT JAUNIŅAJAM IEJUSTIES DARBĀ

9 772255 928002

MANS LABĀKAIS «MANS SLĒPOŠANAS KŪRORTS» x 5 STĀSTI

Oktobris 2013 (Nr.6) Ls 2,49 / € 3,54

SMADZEŅU IMPORTS Kā ārzemnieki palīdz: ✔ specifiskā biznesā ✔ pārdot arābu valstīs ✔ cept un šmorēt restorānā

Cilvēku pasaulē kļūst vairāk. Lauksaimniecību gaida tāds izrāviens, ka mati celsies stāvus — Jānis Vinters, motosportists un lauksaimnieks

DZĪVOKLIS KĀ INVESTĪCIJA

Pirkt? Pārdot? Izīrēt?

STRĀDĀ! BOSS TEVI VĒRO

KĀ PALĪDZĒT JAUNIŅAJAM IEJUSTIES DARBĀ

9 772255 928002

MANS LABĀKAIS «MANS SLĒPOŠANAS KŪRORTS» x 5 STĀSTI

9/20/13 11:35 AM

VākA foto OļEgS ZERnOvS StIlS JūlIJA vERBICKA StIlIStES ASIStEntE JEļEnA PISKunOvA APĢēRbS nO vEIKAlA SUItSUpply JānIS VIntERS: «Mēs esam lauksaimnieku tauta. Un lauksaimniecība ir ļoti perspektīva. Iedzīvotāju skaits pasaulē mazumā neiet. Būs viens brīdis, kad lauksaimniecībā būs milzīgs izrāviens, tāds, ka mati celsies stāvus. Protams, tam sekos pārtikas cenu kāpums.Tas ir tikpat droši kā tas, ka nafta zemē reiz beigsies.»

2 4

No redakcijas Pasaulē

Labas ziņas patērētājiem — graudi kļūst lētāki

Aiz kadra

Pieci pārbaudīti ziemas kūrorti, uz kuriem mūsu lasītāji dodas atkal un atkal. 72.lpp.

Uz kuru stāvu doties Gaismaspilī?

Inovācija

Apstrādājot ar skaņas vibrāciju, top unikālas bungas 16

Bizness pasaulē

Eiropas izglītības sistēma zaudē Ķīnai

39 19

Spiegs vai palīgs

Iesaka Harijs Švarcs

Lūsis testē jaunus tehnoloģiju rīkus 27 Pasaulē runā

Pelnīs ar kultūru

Rīga 2014 — iespēja lielākiem un mazākiem biznesiem

Pētām, vai darbinieku novērošanas programmas palīdz vairot efektivitāti Vietnes, kas noderēs ieguldījumu pārvaldīšanai

Bez robežām

Ārzemnieki palīdz Latvijas uzņēmumiem

Tumša bilde

57 64

Pasaulē popularitāti iekarojuši restorānu rezervēšanas rīki

Investē mežā

Peļņa nav milzīga, bet vismaz nedraud Banka Baltija 65

Skaitām naudu

Pavārs Dreibants pirmo algu pelnījis ar «trim skrūvītēm»

Kā izvēlēties elektrības piegādātāju

Ideju imports

Pelna, izīrējot dzīvokļus

Iespējas, riski, summas

Naudas psiholoģija

Darba kolektīvā jaunpienācējs. Kā palīdzēt iejusties?

Datoru bums ir beidzies

Izdevējs: SIA Žurnāls IR NAUDA | Reģistrācijas apliecība: nr. 40103674037 | Iespiests: Poligrāfijas grupā Mūkusala | Galvenā redaktore: Elīna Stengrēvica | Redaktore: Elizabete Rutule | Māksliniece: Ingrīda Zābere | Dizainu izstrādāja Et-sons.com un Madara Krieviņa | Redakcijas tālrunis: 67281588 | Reklāmas tālrunis: 29193159, Irnauda.lv | Adrese: Krišjāņa Barona iela 28a–11 E-pasts: redakcija@irnauda.lv, abonesana@irnauda.lv | Citējot atsauce obligāta. Pārpublicēšanai jāsaņem rakstiska redakcijas atļauja.

N O R E D A KC I JA S

OKTOBRĪ AKTUĀLI IDEJAS INVESTORIEM Izcili zinātnieki ne vienmēr ir talantīgi uzņēmēji, savukārt uzņēmējiem nav laika strādāt laboratorijās. Lai abas puses savestu kopā, jau septīto reizi 4. un 5.oktobrī Rīgā norisināsies Komercializācijas reaktora pasākums. Divu dienu laikā varēs iepazīties ar ekspertu atlasītām gatavām augsto tehnoloģiju izstrādēm, uz kuru pamata var attīstīt globāli orientētu eksporta biznesu. GODINĀS IZGUDROTĀJUS

Jūs rakstāt pārlieku optimistiski par biznesu, man saka daži uzņēmēji. Pietrūkstot ellītes, kas nāk komplektā ar uzņēmējdarbību. «Jūs, iniciatīvas pilni, stāstāt biznesa veiksmes stāstus, bet neviens jau neuzzina, cik biznesi nav izdevušies un cik ļoti mokoši ir pieņemt lēmumu bodīti klapēt ciet,» man kāds teica. Bijušais kolēģis atrakstīja e–pastu: «Taisīt biznesu tagad tāda modes lieta. Bet ne visiem to vajag un ne katram sanāks — jārunā arī par to.» Tas tiesa — uzņēmēji labprāt izstāsta, kam viņi ir izgājuši cauri un ko atrisinājuši, bet par problēmām klusē. Jānis Vinters, pazīstamais motobraucējs un lauksaimnieks, tā arī pasaka — par problēmām negrib runāt, lai neizklausītos pēc žēlošanās. Ar stangām izvelku, ka saplīsusi koģenerācijas iekārta, kā rezultātā mēnesī tiek zaudēti vairāki desmiti tūkstošu latu, neskaitot 100 tūkstošus neparedzētu izdevumu remontam. Vinters atzīst, ka «ar šausmām» gaida laiku, kad tiks ieviests subsidētās enerģijas nodoklis — žurnāla iznākšanas brīdī valdība ir atbalstījusi likuma projektus un nodevusi Saeimai galīgā lēmuma pieņemšanai. Vinters domā, ka daļai atjaunojamās enerģijas ražotāju tas var nozīmēt bankrotu. Taču pats svarīgākais — šis ir piemērs, kad uzņēmējs, kurš savu biznesa plānu veidojis, rēķinoties ar vieniem partnera (valsts) noteikumiem, pēkšņi saņem ziņu no partnera, ka noteikumi ir mainīti, līdz ar to kardināli ietekmējot biznesu. «Bet tāda tā uzņēmējdarbība ir. Tu jau nesēdi krēslā, baudot notiekošo. Tu visu laiku risini problēmas, kas rodas ne no kā. No zila gaisa.» Vai tas, ka grūti, atturēs no iešanas biznesā? Kādu — jā, noteikti. Bet ne to, kuram uzņēmība ir asinsritē un kurš uzņēmējdarbību saskata kā savu ceļu, arī uz personības pilnveidošanos. Jo tas, ka «grūti», nenozīmē, ka «slikti». Reizēm «grūti» ir vienkārši nepieciešami, lai notiktu attīstība. Vai tad attīstība būtu iespējama, ja viss būtu viegli un vienkārši? Tad mēs tikai gulētu saulē, dzertu vīnu, pamazām notrulinātos un kļūtu resni. Atceros, ka žurnāla pirmos četrus mēnešus es no apziņas izslēdzu vārdu «nevaru». Jo grūti bija visu laiku, bet nebija iespēju nevarēt. Kad to pieņem, tad saprot, ka rezultāts būs labāks vai sliktāks, bet būs. Un es speršu nākamo soli un darīšu, lai būtu labāk. Jāuztraucas tad, ja ir neiespējami. Ja ir izmēģināts viss iespējamais un skaidrs, ka nav variantu, lai mums izdotos. Bet tādu gadījumu nav daudz.

SEKOJAM LĪDZI FINANSĒJUMS ATTĪSTĪBAI Uzņēmums Conelum, kura izgudrotie testi ļauj ātrāk noteikt dažādus mikroorganismus pārtikas produktos, saņēmis 200 000 eiro investīcijas no riska kapitāla fonda Imprimatur Capital Seed Fund. Par potenciālo investoru rakstījām jūnija numurā, bet toreiz uzņēmums tā vārdu vēlējās paturēt noslēpumā. Investīcija kalpos par atbalstu tālākai attīstībai, strādājot gan pie biznesa modeļa, gan jauniem produktiem. I N O VĀ C I J A

PAĀTRINĀJUMĀ Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieku izstrādātie «ātrie testi» ļauj ietaupīt diennakti nevēlamu mikroorganismu atklāšanā pārtikā TEKSTS ELIZABETE RUTULE | FOTO RŪTA KALMUKA, F64

Tehnoloģija, kuras pētīšanai veltīti aptuveni desmit gadi, sākotnēji bija paredzēta ūdens pārbaudēm. Lēmums atrast citu nišu nobriedis pirms trim gadiem starptautiskajā tehnoloģiju komercializācijas pasākumā Commercialization Reactor. Biznesa realitāte rādīja, ka rauga, pelējuma sēnītes un citu mikroorganismu meklēšana piena produktos un gaļā ir perspektīvāka, stāsta testu EloKIT ražošanai izveidotā uzņēmuma Conelum izpilddirektors mikrobiologs Antons Adamovičs (attēlā). Ātrāku procesu salīdzinājumā ar citām metodēm nodrošina speciāli filtri un piemeklētie reaģenti, kas pārtikas produktos izgaismo noteiktus mikroorganismus. Tirgos, uz kuriem EloKIT mērķē, rezultātus patlaban iespējams iegūt ne ātrāk par diennakti. Jaunais risinājums, pie kura kā galvenie zinātnieki strādājuši RTU prorektors Tālis Juhna un pētniece Linda Mežule, atbildi sniedz pusstundas laikā. Patlaban vienlaikus norit klientu meklēšana un EloKIT pielāgošana ražotāju interesēm. Viena testa cena pašlaik ir € 11—15. Ar metodi iepazīstināti pārējo Baltijas valstu un Krievijas piena pārstrādātāji, atrasti arī investori, kuri gatavi ieguldīt 200 000 eiro (140 000 latu) uzņēmuma attīstībā. ⦁

Elīna Stengrēvica @estengrevica @irnauda

SAGATAVOJA ELĪNA STENGRĒVICA | FOTO EMĪLS DESJATŅIKOVS, F64

SVEIKA UN SVEIKS!

Izgudrotāju dienas — 6.oktobra — priekšvakarā Rīgas Tehniskajā universitātē notiks starptautiskā izgudrojumu izstāde MINOX 2013. 4.oktobrī paredzēta biznesa kontaktu programma, izstādes atklāšana, lekcijas un prezentācijas, bet 5.oktobrī — dalībnieku apbalvošana.

MENTORS

Dalos piereDzē: koksnes pārstrāde tEkStS IEVA cIELAVA | foto IVo bLŪmS, F64

Jānis Trēziņš kokapstrādes sfērā darbojas jau kopš studiju beigšanas. Saskatījis brīvu nišu koka skalu tirgū, Jānis nolēma mest izaicinājumu pats sev un uzaicināja par biznesa partneri draugu Māri Mūrnieku. 2010.gadā abi reģistrēja savu ražotni. Lai noskaidrotu uzņēmējdarbības knifus, Jānis devās pie pieredzējušā kokapstrādes uzņēmuma Dižmežs saimnieka Gunāra Mitra. Kādas krīzes nācies piedzīvot, un kā izdevies tikt tām pāri? Ja globālajā tirgū ir kritums, tur neko nevar izmainīt. Atvērtām acīm ir jāskatās, ko šajā situācijā iespējams darīt. Uzņēmumā ir bijuši arī pāris ugunsgrēki. Tas liek pārvērtēt attieksmi pret dzīvi, palīdz sakārtot domāšanu. Ja nodeg 1300 kvadrātmetru ražošanas ēka ar iekārtām un gatavo produkciju, neiesi taču uz baznīcu degt svecītes un čīkstēt. Sēdies pie galda, domā un rēķini! Paldies Dievam, ir pieticis prāta visu apdrošināt! Grūtības būtībā ir kādu resursu trūkums — nav pietiekami spēka, finanšu vai zināšanu, taču šīm situācijām jāpieiet radoši. Vai atmaksājas pacietība un uzņēmība? Vai ar koksnes pārstrādi ir vērts nodarboties? Ir labi būt pirmajam vai otrajam tirgū, tad ir daudz iespēju. Kad parādās pārāk daudz spēlētāju un vairs nevari sasniegt iepriekšējo peļņas līmeni, ir jāprot pareizajā brīdī «izlēkt» no tirgus. Pirms sāc ražošanu, parēķini, kāda būs atdeve no tava ieguldījuma, kāda ir tava konkurētspēja, ar ko esi labāks par esošajiem ražotājiem — jānovērtē, kāds ir tirgus potenciāls un vai ieguvums atbilst tavām vēlmēm. Kā lai piesaista uzticamus, maksātspējīgus klientus? Ar klientiem ir nepieciešama atklāta, konstruktīva diskusija. Ja gatavojaties sadarboties, tad jums viss ir jāizrunā. Ja klients mēģina kādu jautājumu apiet, tad kaut kas nav kārtībā.

SIA Manco Energy Latgale Īsumā. Koka skalu ražotāji un malkas eksportētāji kopš 2010.gada. Sākuši arī eksportu uz Lielbritāniju un Vāciju. Biznesa mērķis. Iekļūt Eiropas lielākajās mazumtirgotāju ķēdēs. Grūtākais. Atrast stabilus un uzticamus klientus. Skaistākais. Ticība, ka šis bizness ir iespējams un nesīs gaidītos augļus. «Ja tev ir uzņēmēja gars, tad tā ir tava brīvība, apliecinājums sev, pašizaugsme, dzīvesstils.»

IESĀCĒJS Jānis Trēziņš

MENTORS

SIA Dižmežs Īsumā. 1996.gadā dibinātais koksnes pārstrādes uzņēmums nodarbojas ar kamīnmalkas, brikešu un iekuru ražošanu, mēbeļu sagatavju izstrādi un meža apsaimniekošanu. Biznesa mērķis. Maksimāla peļņas gūšana ilgtermiņā. Grūtākais. Grūtības — tas ir kādu resursu trūkums. Taču ir mērķtiecīgi jāstrādā, un tad būs viegli. Skaistākais. «Ja nodarbojies ar to, kas patīk, tas ir skaisti!»

MENTORS Gunārs Mitris

Sākumā, kad neesi liels un stiprs, klienti paši pie tevis nenāk. Kā viņus atrast un piesaistīt? Brauc un pēti tirgu, katru valsti atsevišķi, pa visiem iespējamajiem kanāliem noskaidro, kas ir lielākie tirgus spēlētaji. Kā klientus pēc tam uzrunāt, tas jau ir tehnisks jautājums. Ņem vērā, ka lielie klienti uzreiz ar tevi nesāks runāt. Ir jāsasniedz zināms līmenis. Iesaku sākt sarunas ar vairumtirgotājiem un izplatītājiem. Vai ir vērts tērēt resursus, lai nokļūtu veikalu mazumtirdzniecības ķēdēs? Mazumtirdzniecības ķēdēs ir liels apgrozījums un visaugstākā cena. Ir vērts tur būt, un to noteikti vajag darīt. Kopš pagājušā gada rudens arī mums ir savs mazumtirdzniecības zīmols, un šogad tas ir sācis nest pirmos augļus. Mārketinga ieguldījumi ir ārkārtīgi lieli — attiecības ar klientiem, iepakojumi, testi, pārbaudes, piegādes, paraugi.Tā ir arī liela atbildība — pat mazākā kļūda nāks atpakaļ ļoti skaļi. Panākumu atslēga ir augsta līmeņa kvalitāte un apmierināts patērētājs. Vai ir vērts ieguldīt naudu ražošanas automatizēšanā? Varbūt jāpieturas pie tradicionālām tehnikām? Ir vērts. Visi ražotāji attīstās. Produktu pašizmaksa samazinās, darbaspēka izmaksas aug. Darbinieki brauc strādāt uz citām Eiropas valstīm, kur ir lielākas algas. Vai ir kāds padoms, kā labāk motivēt darbiniekus? Viena lieta ir finansiālais ieguvums, otra — psiholoģiskais komforts. Ja uzņēmumā ir maz darbinieku, vajag ar viņiem aprunāties. Jānoskaidro, ko viņi patiešām vēlas — labu algu, prēmijas, koncertu katru sestdienu, kopējas ballītes trīsreiz gadā vai komandējumus. Tas arī jāpiedāvā. Kur iegūt līdzekļus ražošanas attīstīšanai, ja banka atsaka kredītu, pamatojot, ka iepriekšējā gada apgrozījums bijis salīdzinoši mazs.Taču pasūtījumi un nodomu vēstules ir, ražošana rit normāli, pietrūkst tikai apgrozāmo līdzekļu. Banka jau nav vienīgais avots. Ir riska kapitāla fondi, var piesaistīt partneri. Tad ir jāatdod uzņēmuma daļas. Tās ir emocijas. Vai tad sēdēsi uz savas idejas bez naudas un neko nedarīsi? Atrodi biznesa partneri, vienojies par visām nepieciešamajām juridiskajām detaļām, piemēram, kā daļas vari vēlāk atpirkt. Cik daudz uzņēmuma vadītājam vajadzētu iesaistīties ražošanas procesos? Censties pārzināt visu vai tomēr deleģēt pienākumus un koncentrēties uz kaut ko vienu? Tas ir atkarīgs no uzņēmuma lieluma. Var pieņemt darbā menedžeri, bet es, piemēram, jūtos komfortabli, ja saprotu, par ko darbinieki sarunājas, un pazīstu drēbi. Ja izproti lietu, tad var ātrāk rast risinājumus un pieņemt lēmumus. Vai labāk koncentrēties uz viena produkta ražošanu vai mēģināt paplašināt klāstu? Jautājums — kas ir tavi klienti, un ko viņi vēlas? Varbūt viņiem vajag ne tikai skaliņus, bet arī kamīnmalku, mulču, kūdru. Ja ir daudz pozīciju, tirgus ir daudz plašāks. ●

Atvieglo biznesu. Taupa laiku

Strādā! Boss tevi vēro Darbinieku novērošanas programmas palīdz ne vien vairot darba efektivitāti, bet arī noskaidrot čaklākos darbiniekus — paaugstinājuma kandidātus teksts Jānis VēVers | IlustrācIjas xooplate | foto no personīgaJiem arhīViem

Kopš Latviju izbradāja ekonomiskā krīze, termins «darba efektivitāte» kļuvis par savdabīgu mantru. Par to tika daudz runāts, un spriedelējumi pārauga arī reā los lēmumos. Štatu samazināšana, bijušo kolēģu darbu pārdalīšana atlikušajiem darbiniekiem, mazāk iespēju izniekot laiku — kurš gan neatceras šos darba ņēmē jiem sūros laikus? Lai arī krīze atkāpusies, darba ražīgums no dienas kārtības nav pazudis. Tieši pre tēji — uzņēmējiem tiek piedāvāti dažādi instrumenti, kā pamudināt strādājošos padarīt vairāk īsākā laika sprīdī. To vidū ir arī dažādi tehnoloģiski risinājumi. Darba efektivitātes uzlabošanas rīkus var iedalīt divās lielās kategorijās. Vienā ir programmas, kas atvieglo

ikdienas darba plānošanu, uzdevumu deleģēšanu un atskaitīšanos, bet otrā — darbiniekus novērojošas sis tēmas, kas gatavo pārskatus par darba efektivitāti. «Dažādiem biznesiem ir dažādas vajadzības, tādēļ pro grammas izvēle atkarīga no uzņēmuma specializācijas. Zvanu centriem izdevīgas būs tās, kurās var atskaitī ties par veiktajiem zvaniem un to rezultātiem. Pie datora strādājošajiem vairāk noderēs automātiskā izmantotā satura uzskaites sistēma. Bieži vien abas program mas ir nepieciešamas — viena bez otra nevar iztikt,» paskaidro IT uzņēmuma Elva Baltic tirdzniecības vadītājs Reinis Sparāns, kura pienākumos ietilpst šādu pro grammu uzstādīšana uzņēmumu datorsistēmās. →

INSTRUMENTI

REINIS SPARĀNS, ELVA BALTIC TIRDZNIECĪBAS VADĪTĀJS

«Vieniem izdevīgas būs programmas, kurās var atskaitīties par rezultātiem. Citiem vairāk noderēs izmantotā satura uzskaites sistēma» KURU IZVĒLĒTIES?

Efektivitātes uzlabošanas programmas izvēli nosaka vadītāja mērķi: vai svarīgāka ir darbu plānošana, vai darbinieku novērošana CRM — KLIENTU ATTIECĪBU PĀRVALDĪŠANAS PROGRAMMAS

DARBINIEKU UZRAUDZĪBAS PROGRAMMAS

1 2

Uzskaita zvanus un ļauj pierakstīt to saturu

Uzskaita darbā pavadīto laiku

Automātiski kalendārā ieplāno nākamo sarunu laiku

Vēro, kādas interneta mājaslapas un programmas izmanto darbinieks

Ļauj jebkurā brīdī pārlūkot darba uzdevumu statusu, deleģēt darbus

Skaita dažādos projektos ieguldītās darba stundas

Uzrāda klienta statusu — kurš apkalpo, kādus pakalpojumus izmanto

Veido pārskatus par lietderīgi pavadīto un izniekoto darba laiku

Atvieglo pārskatu par paveikto, rāda katra darbinieka aktuālo statusu — pie datora, izbraukumā, atvaļinājumā

Uzrāda katra darbinieka aktuālo statusu — pie datora, izbraukumā, atvaļinājumā

→ TO ES JAU IZDARĪJU Pirmajā grupā viena no pazīstamākajām un plašāk lietotajām ir giganta Microsoft izstrādātā Dynamics CRM, taču gana uzticami rīki ir arī TeamWox, SugarCRM, SprinxCRM, Jesubi, Highrise un daudzas citas. Visas minētās ir savienojamas ar vairākumu populāro e–pastu servisu, kalendāru, telefonu centrāļu, tādēļ to iedzīvināšana nesagādās grūtības. Šādas programmas īpaši noder pārdevējiem un zvanu centru darbiniekiem. Sistēma spēj automātiski reģistrēt katru zvanu un pēc tā aicinās ievadīt sarunas tēmu, iznākumu, secinājumus. Ja izdevies pārdot kādu produktu, šīs ziņas nonāks pārskatā, ja vienojāties par atkārtotu sarunu, programma to ierakstīs kalendārā un atgādinās, kad būs pienācis noliktais laiks. Arī kolēģi un priekšniecība viegli var noskaidrot, kuri klienti jau uzrunāti un kādas bijušas sekmes. «Microsoft Dynamics CRM izvēlējāmies tādēļ, ka bija pierasts strādāt šajā vidē. Microsoft ir liela firma, tai ir bagātīga pieredze šādu programmu ieviešanā, tādēļ varējām iepazīties ar citu klientu atziņām un izvēlēties sev piemērotāko risinājumu. Svarīgi bija arī tas, ka ar CRM ir viegli savienot citas Microsoft veidotās programmas, piemēram, Outlook e–pastu pārlūku un kalendāru,» stāsta mājlopu barības un lauksaimniecības tehnikas izplatītāju Agrera valdes loceklis Pēteris Dambergs. «Ar programmas palīdzību mēs analizējam pasūtījumus. Tajā uzskaitām, ar kādiem klientiem pārdevēji runājuši, cik klientiem pārdota produkcija, cik daudz. Līdz ar to mūsu pārdevēju sapulces kļuvušas produktīvākas. Es jau pirms tām redzu katra padarīto darbu, un varam izrunāt, kādēļ bijuši tieši šādi rezultāti, analizēt cēloņus.»

numura tēma

Cik liels būtu jūsu atalgojums, ja darītu līdzīgu darbu Pakistānā? Rizvans Hafīzs:

«Atalgojums būtu pietiekami labs, jo simulatora inženieris ir unikāla profesija. Pakistānā atalgojuma līmenis naudas vienībās būtu zemāks, taču par šo naudu varētu atļauties nedaudz labāku dzīvesveidu.»

Aviosabiedrības airBaltic viceprezidents Jānis Vanags (no labās) par vienu no nozīmīgākajiem elementiem mācību centrā nosauc Boeing 737 simulatoru, par kuru rūpējas inženieris Rizvans

numura tēma

Uz latvijU

No visām malām Modernā pasaule ļauj daudz vienkāršāk uzņēmuma komandu papildināt, aizmirstot par valstu, valodu un citām kādreiz aktuālām robežām. Kas mudina izvēlēties ārvalstu darbiniekus, un ko no šīm pieredzēm var mācīties?

TeksTs ElizabEtE RutulE | foTo Gints ivuškāns, lauRis vīksnE, Gatis GiERts, F64, no pERsonīGajiEm aRhīviEm

Katru darba dienu atļauju strādāt Latvijā saņem vairāk nekā desmit darbinieku no valstīm ārpus Eiropas Savienības (ES), un kopš ekonomiskās krīzes uzņēmumu interese par viņiem pieaug. tie ir vienīgie puslīdz drošie secinājumi, mēģinot sazīmēt kopējo ainu, cik aktīvi Latvijas uzņēmumi izvēlas darbiniekus no ārzemēm. to, cik daudz cilvēku no ES savām spējām un zināšanām atraduši pielietojumu Latvijas kompānijās, trīs dažādu valsts iestāžu atšķirīgie statistikas datu apkopojumi nerāda. Ir Nauda atrastie piemēri savukārt liecina, ka ārzemnieku piesaistīšana uzņēmumiem var palīdzēt gan atrast labus darbiniekus vienkāršākiem darbiem, gan arī piesaistīt kompetenci, kāda pašu mājās nemaz nevarētu izveidoties.

airBaltic pieredzes kontā: + lēmums veidot

starptautisku kompāniju ar angļu darba valodu palīdzējis piesaistīt kvalificētākos speciālistus no visas pasaules

+ vietējie speciālisti necieš no tā, ka tiek pieņemti darbā ārzemnieki. vietējiem tāpat pietiek darba, un viņi saņem atbalstu, piemēram, apmaksātas mācības + Daudznacionālais darbinieku sastāvs un atšķirīgā kultūras pieredze palīdz arī biznesā, veiksmīgāk uzrunājot klientus dažādos tirgos

Svarīgākā — kvalifikācija «Pieņemt darbā cilvēku no citas valsts mums ir ikdienas prakse, tas nav nekas ārkārtējs. Kompānijā ir darbinieki no aptuveni 30 dažādām valstīm,» norāda Latvijas valstij piederošās aviosabiedrības airBaltic korporatīvo komunikāciju viceprezidents Jānis Vanags. Īpaši izteikti tas ir pilotu vidū — aptuveni 75% speciālistu nav no Baltijas valstīm. Kopējā skaitā šādi darbinieki veido aptuveni trešdaļu. Jau 1995.gadā, dibinot airBaltic, pieņemts lēmums, ka tā būs starptautiska kompānija ar angļu darba valodu. «meklējot darbiniekus, netiek noteikts, ka attiecīgo speciālistu meklēsim konkrētā valstī. Vakances ir atvērtas visiem, kas atbilst kvalifikācijas prasībām. Bet būsim reāli — Baltijas reģionā ir viena nozīmīga aviokompānija, un speciālisti no šī reģiona jau ir mūsu darbinieki, līdz ar to kandidātu loks ir diezgan ierobežots,» piebilst Vanags. Viņš arī norāda, ka aviācija ir standartizēta visā pasaulē, tāpēc kompānijai nav ierobežojumu ņemt darbinieku no jebkuras citas aviosabiedrības vai valsts. Ārzemnieki ir arī uzņēmuma vadībā — izpilddirektors ir vācietis martins Gauss, vadības līmenī strādā itāļi, somi. Ārvalstu darbinieki galvenokārt nāk no ES valstīm — nīderlandes, Zviedrijas, Lielbritānijas, Igaunijas, Vācijas. tālāku ceļu mērojis pakistānietis rizvans Hafīzs (Rizwan Hafeez), mācību centra airBaltic Training inženieris. Viņš un vēl četri inženieri rūpējas par lidmašīnas Boeing 737 simulatora uzturēšanu, nepieciešamības gadījumā to remontē. rizvans gatavo arī Civilās aviācijas administrācijai nepieciešamos dokumentus. Sākotnēji no dzimtās valsts viņš aizbraucis, lai mācītos Kiprā, taču pēc 2,5 studiju gadiem radusies iespēja pabeigt bakalaura līmeņa mācības kādā citā valstī. Starp Vāciju, norvēģiju un Latviju rizvans devis priekšroku pēdējai, jo šeit rtu piedāvāja mācības viņu interesējošajā aviācijas jomā. Pirms tam par Latviju neko daudz nav zinājis. «Kad pirmo reizi ierados rīgā, aizgāju uz Vecrīgu. tur meitene spēlēja flautu, pēkšņi gaisā pacēlās balodis, redzēju pilsētas kanālu, Brīvības pieminekli ar karavīru. tas izskatījās kā Pakistānā redzētajās Discovery vai National Geographic pārraidēs, kur rādīja Eiropas vecās ēkas, pieminekļus. Kiprā viss bija modernāks. uzreiz zvanīju mātei un teicu, ka tagad beidzot esmu nonācis Eiropā. Joprojām redzu to ainu,» laiks pirms gandrīz desmit gadiem rizvanam spilgti iespiedies atmiņā. Drīz pēc atbraukšanas viņš apprecējies, vēlāk, izpētījis piedāvājumus portālā Cv.lv, pieteicies simulatora inženiera darbam mācību centrā, kas tobrīd vēl nepiederēja airBaltic. Lai iegūtu pastāvīgās uzturēšanās atļauju, bija jānokārto latviešu valodas eksāmens atbilstoši 2.līmenim. «man joprojām ir problēmas ar garumzīmēm,» rakstīšanas pārbaudījuma grūtības atceras rizvans. Viņš piekopj Latvijai raksturīgās tradīcijas, piemēram, Līgo svētku svinības un olu krāsošanu Lieldienās, taču ir spiests atzīt, ka šeit pavadītajos gados iniciatīva tuvāk sadraudzēties ar kaimiņiem nav izdevusies. Viņa draugu loku veido kolēģi, kā arī daži tautieši, kas dzīvo Latvijā. tēvu, māti un jaunāko māsu Pakistānā rizvans apciemo reizi gadā. Sarunas gaitā atklājas, ka lielākās grūtības saistītas nevis ar darbu vai vietējo īpatnībām, bet gan ar gadalaikiem. «Pirmā ziema šeit bija ekstrēma. Pakistāna ir silta →

PORTRETS

Lauksaimnieks Ar zināmu regularitāti medijos nozib Jāņa Vintera vārds. Senāk vairāk saistībā ar motosportu, bet pēdējos gados: te Vinters gatavojas būvēt biogāzes ražotni, te tā tiek atklāta. Te Vinters gatavojas celt modernāko siltumīcu Baltijā — un pēc kāda brīža tajā jau zied pirmie gurķi. Attīstība attīstībai galā. Ķeram Vinteru lauksaimniecībai tik nozīmīgā laikā, kad laika viņam faktiski nav TeksTs Elīna StEngrēvica | FoTo OļEgS ZErnOvS un nO F64 arhīva

Cik vien tālu plešas skats, teju līdz pašam horizontam, ir Vinteru lauki. Kaut kur tālumā pie sīksīkas zaļu koku līni jas esot Jelgavas šoseja. «Lūk, Zemgales līdzenums,» lauka malā saka Jānis Vinters. Šis esot ļoti ražīgs, «labs» lauks. Kaut kur vienā malā lēni pārvietojas dūmu mākonītis — tas ir Vinteru jaunais traktors. Notiek sējas darbi, sēj zie mas kviešus, un Jānis atbraucis pārbaudīt, kā ir sastrādāta zeme, kā darbojas nesen iegādātais traktors. Viņš izkašņā no zemes sīku rozā graudu. Rozā tāpēc, ka kodināts, lai graudam nepiemestos slimības dīgsta stadijā. Arī pār ziemo labāk. «Cieta gultiņa, mīksta sedziņa,» Vinters rāda uz graudu, kurš guļ uz mitras, cietas zemes, pārbērts ar labi sastrādātu zemi. «Pēc veco laiku standarta, sēklas dziļums ir trīs graudu dziļumā. Es pat teiktu, ka piecu.» «Brīnišķīgi,» viņš secina un savā Nissan Navara brauc uz citu — rapšu — lauku aplūkot herbicīdu ietekmi uz nezālēm. «Nekad» ilgst trīs gadus Brāļi Jānis un Einārs Vinteri, kuri iepazīti kā moto sportisti un lielu popularitāti guvuši ar vairākkārtēju piedalīšanos Dakaras rallijā, Jelgavas novadā apsaim nieko gandrīz 1900 ha lauksaimniecības zemes. Divi brāļi un formāli divas saimniecības: Jānim piederošā Līgo un Eināram — Divjumi, bet faktiski viena saimniekošana. «Viss» sācies ar to, ka Vinteru mammu, pēc profesi jas veterinārārsti, un tēvu — mehanizatoru, «savervēja» Lielplatones Lopkopības izmēģinājumu stacija (LIS), kad puikas vēl bija mazi. Ģimene pārvācās no Elejas uz Lielplatoni, un vecāki paralēli darbam centušies piepelnī ties. «Nebija iespējams iegūt nekādus papildu līdzekļus, bija kaut kas jāaudzē, bieži vien pa kluso — mārrutki, kāposti, rozes, samtenes, kas tikai netika darīts...,» atceras Jānis. «Visa bērnība pagāja, kartupeļus kaplējot. Brālis jau strādāja vairāk, es biju haltūrētājs. Bet pirmo darbu atceros. Mēs, des mitgadīgi puišeļi, staigājām pa ganībām ar kapli vai cirvi un cirtām dadžus — vai tie traucēja govīm, vai tās nedrīk stēja ēst, nezinu.» Kā šodien viņš atceras pirmo nopelnīto algu — 21 rubli. «Tad uz vietējo Elejas universālveikalu un pirkt, ko vajag un ko nevajag, par visu to naudu, visu, ko ieraugu un kas smuki izskatās.» Tieši tādā veidā ticis pie reaģentiem krāsaino fotogrāfiju taisīšanai. «Pirku kastīti. Bija ļoti smuka, gaišzila. Protams, nezināju, kas tur iekšā.»

15 gadu vecumā, kad puikam jau savi plāni un darīša nas, bet jāiet uz kartupeļu vagu, Jānis tēvam teicis: nekad, nekad neko nedarīšu ar lauksaimniecību! Nekad! «Nekad» ilga trīs gadus. «Kad man tuvojās 18, sāka ver vēt padomju kara komisariāts. Bet sācies Atmodas laiks, sava Latvija! Domāju, kā lai atkratās. Aizsūtīs vēl kaut kādā ellē ratā uz Arhangeļsku. Tēvam jau bija piešķirti 20 ha zemes. Ienāca prātā: ja arī man būtu zeme — reāls iemesls neiet armijā. Jo — kas citādi zemi apstrādātu? Tajā laikā daļa atbildīgo struktūru jau bija diezgan atbal stošas. Uzrakstīju iesniegumu. 19.decembrī man palika 18 gadu, 20.decembrī ciema padome piešķīra 15 hektārus zemes mūžīgā lietošanā. Vēl tagad mājās pie sienas stāv tas dokuments. 1989.gadā biju jaunākais Latvijas lauk saimnieks.» Uz vēsturiski nozīmīgā lauka patlaban aug ziemas rapsis. No citām kultūrām ir audzētas gan lopbarī bas bietes un cukurbietes, gan kartupeļi, mieži, zirņi, auzas un spināti. Patlaban lielākās platības Vinteriem ir ar zie mas kviešiem, rapsi un kukurūzu. «Tad, kad mēs sākām, ne mums, ne tēvam īsti nebija vīzijas, kā būs tālāk. Sākums bija daļēji emocionāls, nevarētu teikt, ka labi varēja dzīvot. Nē, nē. Knapi iztika. Bet bijām saimnieki paši sev, nestrā dājām krievu baronam. Kapitālisma tajā laikā vēl nebija.» Brāļu BizNess 90.gadu vidū tēvam un dēliem Vinteriem piederēja trīs atsevišķas saimniecības. «Latvijā gan sējas, gan novāk šanas termiņi ir ļoti īsi. Tu nevari stāvēt lauka malā un gaidīt, kamēr brālis beidz strādāt, lai dabūtu trak toru.» Jānis nācis ar priekšlikumu — metamies kopā! «Uz papīra» bijušas trīs saimniecības, bet darījuši visu kā vienai. Kad tēvs, izmantojot savulaik pieejamo Eiropas programmu, dabūjis Eiropas pensiju un priekšlaicīgi pen sionējies, palikušas divas saimniecības. «Noteikumi paredz, ka aktīvajā lauksaimniecībā viņš vairs nedrīkst piedalī ties, bet konsultēt drīkst. Šad tad atbrauc ciemos un baltos cimdiņos paseko līdzi, kas te notiek. Es esmu vairāk kā ģenerāldirektors un uzņemos vadību no augšas, brālis — izpilddirektors. Viņš ir ar tehnisko izglītību, mehānikā ļoti gudrs. Es varu plānot un attīstīt uzņēmumu no aug šas, un man nav jādomā par katru sīkumu, kas notiek saimniecībā. Brālis pieņems pareizo lēmumu. Ar šādu →

Idejas. Pieredze. Padomi

«Gribam būt iekšā Rīga 2014 aktivitātēs, gribam dot no sevis valsts ekonomikai un arī paši gūt no darbotiesprieka,» saka RĪGAS kreklu ražotāja Miesai vadītājs jānis Barlo

Bizness kultūrai uz astes Rīga 2014.gadā būs Eiropas kultūras galvaspilsēta. Tas nozīmē ne tikai plašu kultūras piedāvājumu galvaspilsētā, bet arī tūristu pieplūdumu un vietējiem — iespēju attīstīt lielākus un mazākus biznesus teksts Dita arāja | foto Dmitrijs suļžics, anDrejs terentjevs, F64

Kad pirms teju astoņiem gadiem Rīgā notika pasaules hokeja čempionāts, viena no raksturīgākajām iezīmēm bija nesamērīgi augstās cenas krodziņos un viesnīcās. Apkalpojošās sfēras uzņēmēji bija izlēmuši, ka tieši šādā veidā viņi visvieglāk un ātrāk var attīstīt savu biznesu uz starptautiska sporta pasākuma rēķina. Arī nākamais gads solās būt labvēlīgs tiem Latvijas uzņēmējiem, kas savu uzņēmējdarbību plāno pielāgot Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas norisēm visa gada garumā. Tiesa, pagaidām vēl biznesa pasaule nav īpaši aktīva — viesnīcas un restorāni gan cer uz apgrozījuma pieaugumu, taču nesteidzas savu biznesa piedāvājumu pielāgot tieši Rīga 2014 tematikai. Patlaban visvairāk sarosījušies suvenīru ražotāji. →

LABS BizNESS

Ir Nauda Izlase No 2014.gada eIropas kultūras galvaspIlsētas programmas*

Janvāris Februāris Marts aprīlis MaiJs JūniJs JūliJs augusts septeMbris OktObris nOveMbris

* 2014.gadā Rīgā notiks aptuveni 200 dažādu kultūras pasākumu. Pilna programma www.riga2014.org

DeceMbris

15.—19.janvāris. Dažādās vietās Rīgā Eiropas kultūras galvaspilsētas gada atklāšana. 15.februāris. Bastejkalnā Rīgas ziemošanās — jauna ziemas tradīcija, kas apvieno karnevālu norises ar kultūras, sporta izklaidēm visu vecumu pilsētniekiem un pilsētas viesiem. 12.—13.marts. Latvijas Nacionālās operas Jaunajā zālē Kristapa Pētersona operas Šahs pasaules pirmizrāde, kas veltīta pasaules šaha čempionam Mihailam Tālam. 30.aprīlis. Tiek atklāta Okupācijas muzeja izstāde Stūra māja, kas dos iespēju visplašākajai sabiedrībai iepazīties ar bijušās Valsts drošības komitejas darbību Latvijā. 1.—30.maijs. Projektā Rīgas Fotomēnesis 2014. Urban Viewfinders notiks fotogrāfiju konkurss iRiga, kurā varēs piedalīties ikviens, fotogrāfijā atklājot Rīgu no dažādiem netipiskiem skatpunktiem. 22.—23.jūnijs. Mežaparka Lielajā estrādē pasākums Dancājiet Jāņu nakti! 9.—19.jūlijs. 8.pasaules koru olimpiāde. Pasākumi notiks lielākajās Rīgas koncertzālēs. 30.augusts. Vakarbuļļu pludmalē Seno ugunskuru nakts. Akcija paredzēta, lai cilvēki pievērstu uzmanību vides kvalitātei un dabas resursu saglabāšanai nākamajām paaudzēm. 4.—21.septembris. Pilsētvidē projekts Survival Kit. Laikmetīgās mākslas festivāls, kas aicinās palūkoties uz pilsētu kā utopiju. 24.oktobris. Tabakas fabrikā Tenso jauniešu nakts. Pirmais Eiropas profesionālais koris vasaras darbnīcās iestudēs uzvedumu Seriāls, kura pirmizrādi varēs skatīties jauniešu naktī. 8.—9.novembris. Ar diriģenta Marisa Jansona un Bavārijas Radio orķestra koncertiem Rīgā tiks godināta diriģenta Arvīda Jansona piemiņa viņa jubilejas gadā. 13.decembris. Latvijas Nacionālajā operā Eiropas Kinoakadēmijas balvu pasniegšanas ceremonija.

→ Viņu produkcija ir saņēmusi sertifikātu, kas apliecina, ka viss ražošanas process ir videi un mežam draudzīgs — sākot no ekoloģiska izejmateriāla un beidzot ar iespiešanas procesu, jo NicePlace sadarbojas ar iespiedējiem, kam arī ir FSC jeb Forest Stewardship Council (starptautiskās Meža uzraudzības padomes) sertifikāts. Ernštreiti augstvērtīga dizaina suvenīrus ir pielāgojuši rūpnieciskajai ražošanai, tāpēc elegantie izstrādājumi ir nopērkami par saprātīgu un reizē arī rentablu cenu. Viena veida prece top ne mazāk kā 1000 eksemplāros, un jau nodrukāts arī pirmais tūkstotis Rīga 2014 biroja vajadzībām domāto izstrādājumu. Ernštreiti novērojuši, ka, piecus gadus darbojoties tirgū, ir pacēluši latiņu tam, ko cilvēki saprot ar kvalitatīvu suvenīru. Taču kvalitāte nenozīmē ekskluzivitāti, un NicePlace produktus iespējams nopirkt gan lielajos Rimi ķēdes veikalos, gan Rīgas grāmatnīcās. Ernštreiti gan vēl nav vienojušies ar Rīga 2014 biroju, taču domā, ka pasūtītāji viņiem neliegs arī tirgot savu produkciju ar kultūras galvaspilsētas simboliku.

Rīgas kRekls miesai Bez Rīga 2014 pasūtījuma, taču savu produktu ražošanu kultūras galvaspilsētas gadā plāno paplašināt arī augstas kvalitātes krekliņu ražotāji — uzņēmums Miesai, kas kļuva pazīstams ar populārajiem krekliņiem RĪGA. «Mēs radījām kreklu, kurš sākotnēji bija pašu vajadzībām, un pēkšņi atklājām, ka šo kreklu grib daudzi, izveidojās pat neliela subkultūra — tos valkāja rīdzinieki, kas vēlas lepoties ar savu pilsētu,» saka Miesai vadītājs Jānis Barlo. Redzot, cik pieprasīti joprojām ir RĪGAS krekli, kuru pārdošanas apjoms šogad varētu sasniegt 8000 vienību, uzņēmums nolēmis 2014.gadā, kad pasaulē plaši skanēs Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas vārds, to ražošanu vēl paplašināt. Taču RĪGAS krekliem piepulcēsies jauna kolekcija MONO, kuras krekli bez apdrukas tapuši pēc īpašas Latvijā izstrādātas piegrieztnes un šūti no Latvijā adīta un apstrādāta kokvilnas auduma. MONO kolekcijas pirmie eksemplāri jau izgatavoti, taču nākamajā sezonā,

kas sakrīt ar Rīga 2014 pasākumiem, Miesai minēto kolekciju gatavojas piedāvāt gan vietējā, gan eksporta tirgū. Trešais produkts, ko uzņēmums domā piedāvāt Rīga 2014 pasākumiem, ir grafiska karte, kurā atzīmēti kultūras galvaspilsētas pasākumi, kas šķiet svarīgi kartes veidotājiem. «Tas būs mūsu unikāls redzējums par aktivitātēm, kas nākamgad Rīgā notiks,» saka Jānis Barlo, «mēs gribam būt iekšā Rīga 2014 aktivitātēs, gribam dot no sevis valsts ekonomikai un arī paši gūt no darbotiesprieka.»

Viesnīcas un RestoRāni neiespRingst Kaut līdz nākamā gada vērienīgajiem pasākumiem atlikuši vairs tikai trīs mēneši, apkalpojošajā biznesā, kas tradicionāli iegūst no starptautiskiem lieliem pasākumiem, vēl ir nogaidošs klusums. «Noskaņojums ir cerīgs, taču vēl nav skaidrības, uz kuriem pasākumiem varam sagaidīt tūristu pieplūdumu,» saka Viesnīcu un restorānu apvienības prezidents un Radisson Blu Rīdzene Hotel vadītājs Jānis Vālodze. Rīga 2014 gan jau izplatījusi kultūras pasākumu programmu visam nākamajam gadam, un, pēc Vālodzes stāstītā, nodibinājums Rīga 2014 paredzot, ka lielāks tūristu pieplūdums varētu būt nākamā gada janvārī, kad notiks Rīga 2014 pasākumu atklāšana, pēc tam — vasarā, kad Rīgā notiks pasaules koru olimpiāde, un vēl decembrī, kad operā iecerēta Eiropas Kinoakadēmijas balvu pasniegšanas ceremonija. «Viesnīcām un restorāniem nav jāiespringst — klients būs tik un tā, tikai jāapkalpo,» saka BalticTravelnews.com direktors Aivars Mackevičs. Tomēr Diāna Čivle stāsta, ka pasaules koru olimpiādes laikā Rīgā iebrauks aptuveni 7000 pasākuma dalībnieku, tāpēc «mana lielā baža — vai kafejnīcas ir gatavas tam, ka piecu apmeklētāju vietā ienāks simt?» Restorāna Kaļķu vārti izpilddirektore Sandra Sirmace atzīst, ka pagaidām neko konkrētu savā piedāvājumā Rīga 2014 pasākumiem nav paredzējuši. Viņa pieļauj, ka Kaļķu vārtus nākamgad varētu pozicionēt kā mākslas restorānu, taču «neko globālu savā darbībā noteikti nemainīsim, jo kaut ko mainīt uz gadu vai pusgadu nebūtu prātīgi». Kaut arī Kaļķu vārti atrodas ļoti

tumša bilde

Ko dod iespēja izvēlēties elektrības tirgotāju?

ElEktrības cEna — daļa no kopējā maksājuma Vienošanās ar elektrības tirgotājiem attiecas tikai uz vienu daļu no kopējā maksājuma par elektrību. atkarībā no patēriņa šī daļa var veidot 25—40%, un tā ietver tirgum piesaistītu elektrības cenu un dažus procentus tirgotāju izmaksu segšanai, stāsta konsultanta KpMG eksperts Gregorijs Rubinčiks. Pārējo maksājumu, kas skar visus elektrības lietotājus, veido pārvades un sadales tīklu izmaksas un pēdējā laikā bieži publiski apspriestā obligātā iepirkuma komponente (OiK), ar kuru tiek sniegts atbalsts elektrības ražošanai no atjaunojamajiem resursiem un koģenerācijas stacijās. tās iekasē Sadales tīkls, bet lielumu nosaka sabiedrisko pakalpojumu regulators. OiK mainās katru gadu no 1.aprīļa (patlaban 0,0189 lati par kilovatstundu), jārēķinās, ka nākamgad varētu pieaugt arī sadales tīkla tarifi. kas ir «tirgus», ko piEsauc ElEktrības tirgotāji un EkspErti? latvijas patērētājiem «tirgus» ir ziemeļvalstu elektroenerģijas birža Nord pool Spot (Nord pool), kurā kopš šāgada vasaras ir arī latvijas tirdzniecības apgabals. biržā, ņemot vērā pieprasījumu un piedāvājumu, veidojas elektroenerģijas vairumtirdzniecības cena, ko savukārt izmanto kā atsauces cenu mazumtirdzniecības darījumos. «atsauces cena visiem ir vienāda. Papildus nāk katra tirgotāja pievienotā likme, kas ir 1—3% no kopējā rēķina,» skaidro Rubinčiks.

Brīvais elektrības tirgus nozīmē, ka viena potenciālā piegādātāja vietā ir vairāki, bet regulēta tarifa vietā — tirgus situācijai piesaistīta cena. Kā izvēlēties savējo? teksts ElizabEtE RutulE | IlustrācIjas XOOplate

Avots: Latvenergo

Iespēja izvēlēties alternatīvu vēsturiskajam elektrības piegādātājam Latvenergo ir jau kopš 2007.gada 1.jūlija, bet obligāts pienākums atteikties no regulētā tarifa uz visiem biznesa lietotājiem attiecas kopš 2012.gada novembra*. Vairākums gan izvēlējies piegādātāju nemainīt — no 24 800 klientiem 19 000 noslēguši līgumu ar Latvenergo. Tomēr alternatīvu skaits arvien pieaug — par elektrības tīkliem atbildīgais uzņēmums Sadales tīkls noslēdzis līgumus ar 17 tirgotājiem, no kuriem aktīvi ir astoņi. Lai nonāktu pie sev izdevīgākā, ieteicams ievērot vairākus galvenos principus.

bEz ElEktrības nEpaliks tiem, kuri nav izvēlējušies tirgotāju vai kuriem beidzies iepriekšējais līgums, bet jauns dažādu iemeslu dēļ nav noslēgts, tiek nodrošināta pēdējā garantētā piegāde. Elektrību nodrošina latvenergo, bet cena ir fiksēta vienam mēnesim. tā publiski zināma iepriekšējā mēneša sākumā un balstās uz prognozēm par tirgus situāciju. Oktobrim noteiktā pēdējās garantētās piegādes cena ir 0,04448 lati par kilovatstundu (kWh), papildu maksas ir tās pašas, kas citiem — OiK un par tīkliem. Septembra sākumā elektrību šādā veidā saņemt bija izvēlējušies 3800 klientu, liecina latvenergo informācija.

* Paredzēts, ka no 2014.gada 1.aprīļa tirgotājs būs jāizvēlas arī mājsaimniecībām

tumša bilde

Kā izvēlēties piemērotāKo tirgotāju?

➊

➋

➌

➍

➎

Izpēti situāciju — savu patēriņu un gatavību riskēt, kā arī tirgus cenu

Pieprasi tirgotājiem cenu piedāvājumu

Izvēlies tirgotāju

Rūpīgi pārlasi līgumu, jo īpaši sīkajā drukā rakstīto sadaļu

Paraksti līgumu

1.solis

Izpēti situāciju — savu patēriņu un riska apetīti, kā arī tirgus cenu l Kā patēriņa uzsKaite ļauj ietaupīt? Informācija par patēriņa apjomu un raksturu, piemēram, kurās mēneša dienās vai diennakts stundās tas ir lielāks, un cik tas ir vienmērīgs ilgākā termiņā, noderēs ne tikai potenciālajiem tirgotājiem, izstrādājot piedāvājumu, bet arī pašam uzņēmumam. Uz zemāku cenu var cerēt pircēji ar lielāku un vienmērīgāku patēriņu, tie, kas tērē elektrību ārpus «pīķa» stundām. Piemēram, cenas atšķirība klientam ar lielu un stabilu patēriņu un mazam klientam ar svārstīgu patēriņu var sasniegt līdz sešiem eiro par megavatstundu (MWh) jeb 0,0042 latiem par kWh, norāda Prudentia Energy Markets pārstāve Anna Ņikuļina. Pašam uzņēmumam dati ļaus saprast, kādu cenas veidu izvēlēties. Tirgū pastāv vairākas iespējas. Populārākā ir fiksētā cena, kas nozīmē nemainīgu līmeni visu līguma darbības laiku, līdzīgi kā tarifs. Mainīgā cena ir piesaistīta tirgus cenai, kas mainās katru stundu vai dienu. Abus variantus var kombinēt, uz noteiktu elektrības apjomu attiecinot fiksēto cenu, bet pārējo pērkot atbilstoši tirgus līmenim. Tirgum piesaistītā cena ir izdevīga, ja ir iespēja variēt ar patēriņu vai tas ir lielāks brīžos, kad cena ir zemāka, piemēram, naktī. Kombinētā pieeja var būt izdevīga, ja pamatā patēriņš ir stabils, bet laiku pa laikam gadās daži spilgti «pīķi». Atsevišķi tirgotāji norāda, ka šī pieeja klientiem ļāvusi visvairāk samazināt izmaksas. l tirgus cenu vai fiKsēto? Cenas veida izvēli ietekmēs arī tas, cik lielu īpatsvaru elektrības izmaksas veido kopējos izdevumos un līdz ar to — cik daudz laika uzņēmums gatavs veltīt šim jautājumam un cik lielā mērā vēlas riskēt. Fiksēta cena nodrošinās lielāku skaidrību par izmaksām ilgākā termiņā, mazāku vajadzību sekot līdzi tirgus cenām, kā arī mazāku risku. Noderēs salīdzinājums ar fiksētām bankas kredīta procentu likmēm — var būt situācijas, kad tirgus cena noslīdēs zem vienošanās cenas un uzņēmums būs zaudētājs, bet var būt arī gluži pretēji. Toties tirgus cena nozīmē, ka uzņēmums visu laiku maksā aktuālo cenu. Rubinčiks domā, ka mazākiem patērētājiem piemērotāka ir fiksētā cena un sekošana līdzi tirgus izmaiņām ir

izaicinājums. Bet ap 500 megavatstundām gadā ir apjoms, kad vērts veltīt vairāk laika un uzmanības dažādām niansēm. Ja tomēr šķiet, ka pašiem nav vēlēšanās vai iespēju attīstīt šādu kompetenci uzņēmuma iekšienē, pastāv iespēja piesaistīt konsultantu, kurš attiecīgi «pieskatīs» tirgu, aptaujās tirgotājus, sniegs ieteikumus par to, kad fiksēt cenu, kādu cenas veidu, līguma termiņu un tirgotāju izvēlēties. l Kurā brīdī slēgt līgumu? Latvijā tirgotāji ar atsevišķiem izņēmumiem piedāvā dažādus līguma darbības termiņus — sākot no viena mēneša un beidzot ar pieciem gadiem. Arī šis faktors ietekmēs piedāvāto cenu, jo garāks termiņš saistās ar lielāku risku gan klientam, gan tirgotājam. Latvenergo klientu vidū izplatītākais termiņš ir gads, kas atbilst uzņēmumu finanšu gadam. Līguma termiņa izvēle ir saistīta arī ar aktuālajām cenām tirgū. Vienkāršoti runājot — ja tās ir vēsturiski zemas, līgumu par fiksētu līmeni, iespējams, vērts noslēgt uz ilgāku laiku. Savukārt, ja tās pieaugušas un varētu būt gaidāma lejupslīde, bet pienācis laiks līgumu slēgt, izvēlēties garu termiņu nebūtu prātīgi. Brīdis, kad fiksē cenu, tiek uzskatīts par ļoti svarīgu. Piemēram, daudziem uzņēmumiem, kuriem tirgum saskaņā ar valdības lemto bija jāpievienojas 2008.gadā, augsto cenu dēļ bija jāsaskaras ar izmaksu pieaugumu pat 50% apmērā. Tiesa, saprast, kurā virzienā cenas dosies, nav vienkārši, jo ietekmējošo elementu ir gana daudz. Nozīme ir arī sezonalitātei — cenas pavasarī mēdz būt zemākas nekā rudenī. Ko tirgus domā par cenām nākotnē, ļauj saprast darījumi nākotnes periodiem biržā NASDAQ OMX Commodities, taču, piemēram, Rubinčiks kļūdas procentu uzskata par augstu. Ar ietekmējošo faktoru vērtējumu var iepazīties arī tirgotāju sagatavotajos regulārajos pārskatos.

Kur sKatīties tirgus cenas? l Vēsturiskās un aktuālās cenas, kas ļaus saprast pašreizējās un līdzšinējās vairumtirdzniecības cenas, meklējamas Nord Pool mājaslapā (http://ej.uz/elektriba). Jāizvēlas «LV» jeb Latvijas apgabals, kā arī vēlamais laika periods.

l Nākotnes darījumu cenas NASDAQ OMX Commodities (http://ej.uz/tirguscenas). Jāizvēlas Nordic Electricity, produkta veids — Forward un vēlamais laika periods. Avots: Prudentia Energy Markets

Arī viņi nepalaida garām īsto brīdi Jūnijs 2013 (Nr. 2) Ls 2,49

interesanti visu mūžu Atrodi labāko nodarbošanos jebkurā vecumā

Komandā jābūt cilvēkiem, kuri grib uzvarēt. Ar tiem, kuri padevušies pirms cīņas, tu nekad nevinnēsi — Inese Andersone, GatewayBaltic vadītāja

kā audzēt vecumdienu kapitālu kur meklēt biznesa eņģeli draudzējies! veiksmes formula sociālajos tīklos drosme nozīmē pārvarēt bailes. arī uzņēmējdarbībā

Abonē uz gadu Ls 18,00* / € 25,61 No 7. līdz 20. oktobrim ir īstais brīdis un visizdevīgākā cena Abonē www.irnauda.lv, pa tālruni 67281588 vai Latvijas pastā * Vēlāk abonēšanas cena gadam Ls 35 / € 49,80

Pelnīt. Krāt. Tērēt

Centrs Vecrīga Mikrorajons

NAUDA ➔ DZĪVOKLIS ➔ NAUDA? Nopērkot dzīvokli Rīgas klusajā centrā un to izīrējot, var nopelnīt 4—6% gadā. Nopērkot un izīrējot izremontētu sērijveida dzīvokli mikrorajonā — pat līdz 10% gadā. Kas ir tik lielas peļņas pamatā, un kur slēpjas riski? TEKSTS SERGEJS PAVLOVS | ILUSTRĀCIJAS XOOPLATE | FOTO GATIS GIERTS, F64, UN NO PERSONĪGĀ ARHĪVA

1.VARIANTS

4—6% GADĀ

Vecrīga, klusais un tuvais centrs «Lieliska investīcija!» — par pārdodamu četristabu dzīvokli Rīgas tuvajā centrā, Tērbatas ielā, vēsta sludinājums portālā Latio. Līdzīgu variantu — ar piebildi, ka tie ir pievilcīgi investīcijām — pēdējā laikā ir milzums. Kā saprast, vai tas, ko piedāvā, patiešām ir «lieliska investīcija»? Aplūkosim minēto piemēru. Dzīvoklis Tērbatas ielas sākumā — tuvais centrs. Platība 121 kvadrātmetrs, labi izremontēts (spriežot pēc foto), ir sadzīves tehnika, mēbeles un (kas centrā svarīgi!) pagalmā vieta automašīnai. Trešais stāvs, remontēta kāpņu telpa — atkal spriežot pēc foto. Tiesa, māja ir pirmskara būve un bez renovācijas pēdām. Taču izskatās pieklājīgi.

Par cenu — prasa 245 tūkstošus eiro jeb 2025 eiro par kvadrātmetru. Un investoram izšķirošs moments: «Iespējamā īres maksa — līdz 1000 eiro mēnesī.» Ja uzticamies Latio ekspertiem, vidējā īres maksa līdzīgā tuvā centra mājā ir 6—9 eiro par kvadrātmetru, tātad sludinājumā norādītā īres maksa, ja arī ir pārspīlēta, tad ne kardināli. Kāds sanāk ienesīgums? Pieņemsim, patiešām izīrēts par 1000 eiro mēnesī plus komunālie maksājumi. Ja īrnieki nepārcelsies, gada īres maksa būs 12 tūkstoši eiro. Attiecībā pret ieguldītajiem 245 tūkstošiem sanāk 4,9% gadā. No vienas puses, krietni labāk par depozītu, par kuru lielākās bankas pašlaik piedāvā mazāk par procentu. No otras puses, ja reālajā dzīvē šo mājokli izdosies izīrēt nevis par 1000 eiro, bet, teiksim, 800, ieņēmumu līmenis pazeminās par vienu procentpunktu līdz 3,9%. Arī nav nemaz tik slikti, it īpaši ja pārskatāmajā nākotnē dzīvokļa cena nekritīsies. →

NAU D A S P S I HO L O 칙 I JA

NAU D A S P S I HO L O Ģ I JA

Vai viegli būt jauniņajam? Lai jauna darbinieka ienākšana kolektīvā būtu efektīva, vadītājam ir jāievēro vairāki svarīgi priekšnoteikumi, gan izvēloties, gan ievedot kolektīvā jaunpienācēju TEKSTS DŽOANNA EGLĪTE | ILUSTRĀCIJAS RŪTA BRIEDE | FOTO NO PERSONĪGAJIEM ARHĪVIEM

KONSULTĒ Aelita Vagale, organizāciju sistemātiskā konsultante, profesionālās izaugsmes trenere Reinis Lazda, organizāciju psihologs, Latvijas Organizāciju psihologu biedrības valdes priekšsēdētājs

SVARĪGI PRIEKŠDARBI Jau pirms jaunā darbinieka pieņemšanas darbā pārējos darbiniekus vērts informēt par gaidāmajām pārmaiņām, kā arī par darba uzdevumiem, kas jaunpienācējam tiks uzticēti. Aicinot jaunu cilvēku uz bijuša kolēģa vietu, it īpaši ja viņš bijis cienīts un mīlēts, gan vadītājs, gan jaunais darbinieks var piedzīvot pretestību un kolēģu negatīvu attieksmi. Viens no veidiem, kā mazināt spriedzi, ir padarīt jaunpienācēja amata aprakstu un pienākumus mazliet atšķirīgus no tā, kas bijis uzticēts iepriekšējam cilvēkam. Korekcijas vērts veikt ne tikai tehniski amata aprakstos, bet arī darīt zināmu kolēģiem, ka no jaunā darbinieka tiek gaidīts atšķirīgs pienesums. Darba kolektīvos, kuru vadība necenšas risināt iekšējos konfliktus, maz komunicē un nerūpējas par darbinieku vajadzībām, atnākot jaunam kolēģim, var uzliesmot slēptie strīdi un neapmierinātība. Tie izpaužas vēsā un pat naidīgā attieksmē pret jaunpienācēju. Neiesaistīšanās kolektīva konfliktu risināšanā ilgtermiņā var kaitēt gan vadītājam, gan uzņēmumam. «Ja konfliktu nerisina, uzņēmums var nonāk zaudētāja lomā,» norāda Aelita Vagale. «Enerģija, ko darbinieki varētu veltīt darbam, aiziet konflikta risināšanai, baumām, aprunāšanai un intrigām,» saka Vagale. Darba vide kļūst destruktīva un rezultāts — zems. Iespējams, to var nemanīt lielos uzņēmumos, bet, jo kompānija mazāka, jo tiešāk vadītājs izjutīs samilzušu, nerisinātu konfliktu sekas. Ja jaunienācējs saskaras ar kolēģu klaju nepatiku un noraidījumu, pastāv draudi, ka viņš nespēs sevi realizēt labākajā veidā. Jaunpienācējs var kļūt nevis par ieguvumu uzņēmumam, bet par sistēmas vājāko posmu. «Komanda ir tik spēcīga, cik spēcīgs ir tās vājākais posms,» saka Aelita Vagale. «Jebkurā gadījumā nerisināti konflikti atņem spēku, enerģiju un motivāciju visam kolektīvam, un jauna, vērtīga darbinieka ievešana šādā vidē laupa to pienesumu, ko šis cilvēks varētu dot, strādājot veselīgā kolektīvā.» Lai cik pašsaprotami šķistu, ka jaunam darbiniekam

ir būtiski nodrošināt darba vietu (galdu, datoru, nepieciešamos elektroniskos pieslēgumus, telefonu, drošības caurlaidi u.tml.), nereti tiek piemirsts arī par šīm elementārajām lietām. Rezultātā pirmās darba dienas paiet, meklējot un sagādājot nepieciešamo. «No uzņēmēja, darba devēja viedokļa tas ir neefektīvi iztērēts, zaudēts laiks, par kuru turklāt jaunais darbinieks saņem algu,» atzīmē Reinis Lazda. Organizāciju psihologs iesaka sagatavot jaunpienācējam darba vietu pirms viņa ierašanās, jo šāda procedūra ir racionālāka no uzņēmēja viedokļa un arī rada cilvēkā sajūtu, ka viņš bijis gaidīts. PIRMĀS DIENAS — UZMANĪGI! Darba devējam jauno cilvēku ieteicams aizvest ekskursijā pa uzņēmumu, iepazīstināt ar profesionāļu loku, ar kuriem paredzēta ciešāka sadarbība. Vērts jaunpienācēju ņemt līdzi arī uz atbilstoša līmeņa sapulcēm. Laba prakse uzņēmuma vadītājam ir personīgi iepazīties ar katru darbinieku, kas sāk darbu uzņēmumā. Jaunais klātpienācējs to izjūt kā motivējošu un cieņpilnu žestu, kas ļauj justies novērtētam. Lielos uzņēmumos vērts rīkot tikšanās, kuru laikā augstākā vadība iepazīstas ar jaunajiem darbiniekiem. Veids, kā palīdzēt vieglāk adaptēties uzņēmumā un iegūt nepieciešamās zināšanas uzdevumu veikšanai, ir uzticēt kādam no kolēģiem jaunpienācēja ievadīšanu kolektīvā. Šī palīdzība ietver gan atbildēšanu uz dažādiem jautājumiem, gan mācīšanu apieties ar uzņēmuma elektroniskajām sistēmām, gan labāku integrāciju uzņēmuma vidē. «Vadītāja uzdevums ir jaunajam darbiniekam izrādīt uzmanību, savukārt esošajiem kolēģiem — cieņu,» norāda Aelita Vagale. Ir būtiski, lai arī tiešais vadītājs atvēl laiku atbildēm uz jaunā darbinieka jautājumiem, kā arī izrāda interesi par to, kā darbiniekam iet un kā viņš jūtas jaunajā vietā. Psiholoģiski gudrs žests ir interesēties arī par to, kā citi kolēģi jūtas attiecībās ar jaunpienācēju. →

tērēšana

Atkarība no ziemas kūrorta Atradām labākos ziemas kūrortus, uz kuriem mūsu lasītāji dodas atkal un atkal. Ja esat kā jauna meklējumos, šeit atradīsit pieredzi un ieteikumus jauniem galamērķiem. Atgādinām, ka oktobris ir pēdējais brīdis, lai ķertos pie ceļojuma plānošanas Teksts Dace Preisa | foto CORBIS, no personīgajiem arhīviem

TĒRĒŠANA

Gruzijā mīlestība pret baltiešiem ir tik nesavtīga, ka pēc atgriešanās vēl ilgi ir sajūta, ka esi uzlādēts ar prieku, laimi un cilvēkmīlestību

GUDAURI, Gruzija

ZEMIE TATRI UN TATRI, Slovākija

CEĻOTĀJS: Uldis Ziediņš, mūziķis CIK REIZES BIJIS? 4 MANA VIETA, JO... Gruzijā baltiešus un jo īpaši latviešus ļoti mīl, un šī mīlestība ir ļoti nesavtīga, tāpēc pēc atgriešanās vēl ilgi ir sajūta, ka esi uzlādēts ar prieku, laimi un cilvēkmīlestību. RITUĀLS. Nevaru iedomāties Gruzijas apmeklējumu bez kārtīga vakara ar tradicionālajiem ēdieniem, mājas vīnu, tostiem, gruzīnu dziesmām. Pēc slēpošanas atgriežoties Tbilisi, sēravotu pirtis vecpilsētā ir obligāts rituāls. STĀSTS. Snovbordistiem Gudauri ir paradīze — pasaulē ir maz vietu ar tik plašiem neskarta pūdera laukiem. Taču arī slēpotājiem Gudauri sniedz pieklājīgu izklaidi. Lai arī atšķirībā no sakārtotajiem Rietumeiropas kūrortiem Gudauri ir mežonīgāks un nevar teikt, ka viss ir tīri un skaisti, to atsver fantastiskie kalni, plašie «pūdera» lauki un jau minētā cilvēku laipnība. Gastronomiskais baudījums ir viens no iemesliem, kāpēc Gruzija ir lieliska izvēle. Esot pie galda, vajag dzert daudz Boržomi, lai vakars nebeidzas priekšlaikus, it īpaši ja tamada (vakara vadītājs, tostu teicējs) ir gruzīns. Ja brauc grupā vairāk par diviem cilvēkiem un vēlas dzīvot maksimāli tuvu pacēlājiem (vairākas viesnīcas gan piedāvā transportu uz pacēlāju pat tad, ja viesnīcu un pacēlāju šķir pārsimt metru), ieteicams aizrunāt aptuveni pusgadu iepriekš. Ja vēlas Gudauri svinēt Jauno gadu, tad vēl savlaicīgāk. CIK MAN IZMAKSĀ? Aptuveni Ls 350—500 atkarībā no izvēlētās naktsmītnes un aviobiļetes cenas (ieskaitot slēpošanas inventāra nomu). KĀ NOKĻŪT? Ar lidmašīnu līdz Tbilisi. Tālāk 120 km līdz Gudauri viesnīcai ar mikroautobusu (mikroautobusa īre turp un atpakaļ — ap 100 ASV dolāru). Vai ar autobusu (Ls 2), kas kursē pēc viņiem pašiem vien zināma grafika. KUR ĒST? Garšīgākā virtuve parasti būs aizdomīga paskata krodziņos, kuros sēž vēl aizdomīgāka paskata vietējie vīri. Labāk nekā tūristiem domātās vietās, taču arī tur jāviļas nebūs. KUR GULĒT? Neieteiktu izmantot apartamentus, jo, izvēloties gatavot, nevis ēdot tradicionālo virtuvi, Gruzijas gadījumā tiek atņemta puse brauciena prieka. Varu ieteikt viesnīcu Gudauri Hut.

CEĻOTĀJA: Elīna Balgalve, sabiedrisko attiecību speciāliste CIK REIZES BIJUSI? 8 MANA VIETA, JO... draudzīgas cenas, viesmīlīgums, rūpes par katru tūristu. Naktsmāju saimnieces parasti, tuvojoties ceļojuma beigām, atnes pašceptu plātsmaizi un vīnu vai uzaicina uz pašgatavotu nacionālo maltīti — šādi sīkumi rada sajūtu, ka esi patiesi gaidīts un mīļš viesis. RITUĀLS. Pa dienu kārtīgi iztrakojamies pa kalnu, bet vakarā vai nu dodamies uz pirtīm, termālajiem baseiniem, vai baudām masāžu, kas Slovākijā pieejamas par īpaši draudzīgām cenām. STĀSTS. Mūsu kompānija neizvēlas tādus populārus kalnu kūrortus kā Jasna vai Štrbske Pleso. Mums patīk klusākas un savrupākas trases, kurās nav jāstāv rindās, tāpēc visbiežāk izvēlamies kalnu kūrortu Martinske Hole. Šī vieta atrodas salīdzinoši augstu kalnos, līdz ar to tur parasti ir labs sniegs arī tad, kad zemāk ielejā tas jau ir pakusis. Lai arī Martinske Hole ne ar ko īpašu neizceļas, no kalna vērojamas pasakainas ainavas, un turpceļš ir diezgan ekstrēms brauciens astoņus kilometrus augšup nereti apledojušā kalnā. Tur drīkst braukt tikai ar vieglajiem auto, kuru riepām uzliktas speciālas ķēdes, autobusi kalnā netiek laisti. Ceļš ir šaurs, kustība notiek tikai vienā virzienā — līdz pusdienlaikam augšā, bet pēcpusdienā lejup. Būtiska lieta, ko piedāvā atpūta Slovākijas kalnos, bet kas ir aizliegta daudzviet citur — te kūrorta administrācija īpaši strikti neskatās uz to, vai braucējs pārvietojas tikai pa trasi, vai arī ārpus tās. Jau labi sen esam atklājuši, ka tieši ārpus trasēm parasti ir vispiemērotākais sniegs patiesi baudpilnai «dēļošanai». Tā kā es neesmu nekāda dēļošanas profesionāle, parasti pa šo «pūderi» esmu tā ņēmusies, ka dienas beigās no paguruma ceļi «mīksti». CIK MAN IZMAKSĀ? Ceļojumu parasti plānojam jau laikus. Nonākuši tur, īpaši naudu neskaitām. Iekļaujamies aptuveni 500 eiro vienam cilvēkam. KĀ NOKĻŪT? Mums patīk kalnos izmantot savu inventāru un daudz braukāt pa apkārtni, tāpēc visērtāk un izdevīgāk braukt ar personīgo automašīnu. KUR ĒST? Šajos ceļojumos sevi no sirds lutinām, tāpēc lielākoties ēdam nacionālajos krodziņos un restorānos. KUR GULĒT? Mums patīk patstāvība un iespēja vakarā sanākt uz kopēju pasēdēšanu, līdz ar to izvēlamies dzīvot nelielos privātajos viesu namos, nevis viesnīcās. ●