Ir Nauda Septembris, Nr. 5 by irnauda irnauda

Septembris 2013 (Nr. 5) Ls 2,49

LATVIEŠI NAV «VIENSĒTNIEKI»

WIN-WIN TRIUMFS Sadarbošanās izglābj un attīsta uzņēmumus SKAIDROJAM

KUR IR NAUDA?

Uzņēmumi, kuru dividendes ļauj pelnīt vairāk nekā depozīts BIZNESS JĀSĀK JAU STUDIJU GADOS KĀ «PACELT» SEVI GOOGLE MEKLĒTĀJĀ INTERNETA IEPIRKŠANĀS LIETPRATĒJU KNIFI

Sākumā noteikti jābūt sapnim. Tad seko nežēlīgs darbs. Dzīve pierāda, ka sapņi vienmēr piepildās — Privātās augstskolas Turība īpašnieks Aigars Rostovskis

Septembris 2013 (Nr. 5) Ls 2,49

LATVIEŠI NAV «VIENSĒTNIEKI»

WIN-WIN TRIUMFS

Sākumā noteikti jābūt sapnim. Tad seko nežēlīgs darbs. Dzīve pierāda, ka sapņi vienmēr piepildās

Sadarbošanās izglābj un attīsta uzņēmumus

— Privātās augstskolas Turība īpašnieks Aigars Rostovskis

SKAIDROJAM

KUR IR NAUDA?

Uzņēmumi, kuru dividendes ļauj pelnīt vairāk nekā depozīts BIZNESS JĀSĀK JAU STUDIJU GADOS KĀ «PACELT» SEVI GOOGLE MEKLĒTĀJĀ INTERNETA IEPIRKŠANĀS LIETPRATĒJU KNIFI

8/23/13 12:22 PM

Vāka foto Oļegs Zernovs Stils Jūlija Verbicka Žakete un lakatiņš no veikala SuitSupply, bikses un krekls — H&M, Brilles — gucci, veikals Lornete Aigars Rostovskis: «Noteikti jābūt sapnim — tādam, kas pašu reāli uzvelk, ko ļoti gribas piepildīt. Un tu ar savu sapni pamazām inficē citus. Tad seko nežēlīgs darbs. Dzīve pierāda, ka sapņi piepildās un pārpildās. Tā ir sistēma.»

2 4

No redakcijas Pasaulē Globālais zivju cenu indekss sasniedzis rekordaugstu līmeni

Jauns bizness —

Lai arī skatītāju acīm nemanāma, jaunajā sezonā operā skatuves gaismas un dekorācijas vadīs pavisam jauna moderna tehnika. 6.lpp.

atdzīvina lineļļas krāsu tradīcijas

Mentors

Pop–up biznesa nianses 15

Viedoklis

Kaspars Kauliņš par noderīgām prasmēm, ko diktē jaunais laikmets

28 39

19 24

Andrejs Martinovs

Lūsis testē jaunus tehnoloģiju rīkus 27 Radīts Latvijā

Klajā nācis jauns lielpogu mobilā telefona modelis

Studentu uzņēmumi

Kuri uzņēmumi patlaban maksā dividendes? 58 Investē sevī

Ideju imports

Uzdrošinās sākt bez pieredzes, bet ar labām zināšanām

Kā iepatikties Google meklētājam? Iesaka bezskaidras valūtas maiņas vietni

Sadarbība izglābj vai palīdz augt biznesam

Āris Dreimanis gadu intensīvi ieguldīs mācībās

Tumša bilde

Kas izdevīgāks — patentmaksa, fiksētais nodoklis vai mikrouzņēmums?

Vēsture

Krišjānis Valdemārs augstākā līmeņa menedžera ampluā

Pelnīt palīdz divnieku karaļi 70

Kā izdevīgāk iepirkties internetā

Pieredzējuši pircēji iesaka

Izdevējs: SIA Žurnāls IR NAUDA | Reģistrācijas apliecība: nr. 40103674037 | Iespiests: Poligrāfijas grupā Mūkusala | Galvenā redaktore: Elīna Stengrēvica | Redaktore: Elizabete Rutule | Māksliniece: Ingrīda Zābere | Dizainu izstrādāja Et-sons.com un Madara Krieviņa | Redakcijas tālrunis: 67281588 | Reklāmas tālrunis: 29193159, Irnauda.lv | Adrese: Blaumaņa 5a-9, Rīga, LV 1011 E-pasts: redakcija@irnauda.lv, abonesana@irnauda.lv | Citējot atsauce obligāta. Pārpublicēšanai jāsaņem rakstiska redakcijas atļauja.

n o redak c i j as

septembrī aktuāli

Man ir zirgs, tev — arkls. Kāds varbūt domā, ka, lai apstrādātu lauku, man tagad cītīgi jākrāj nauda arklam, un tev — zirgam. Mēs iztērētu milzu naudu, lai sezonā katrs vienatnē lepni varētu iet aiz sava arkla un pārējā laikā tas stāvētu bez pielietojuma. Bet mēs vienojamies, ka darīsim citādi. Spēkus apvie nosim. Es ar savu zirgu atnākšu pie tava arkla, un mēs kopā apstrādāsim vispirms tavu lauku, pēc tam — manējo, un pēc tam to visu vēl nosvinēsim. Gatavojot rakstu Plecu pie pleca (28.lpp.), ar kolēģi Elizabeti Rutuli pārlieci nājāmies, ka tad, kad gudra saimniekošana nozīmē kooperēšanos, neesam ne lepni malā stāvētāji, ne «viensētnieki». Tie, kuri kooperējas — pat ar konkurentiem —, spēj ne tikai pārlaist krīzi un spert lielu soli uz priekšu uzņēmējdarbībā, bet pat izglābt veselu nozari — Latvijas gadījumā savu laik nepamatoti nīkuļojošus graudus. Izrunājam, kas mums pieder, kas vajadzīgs, un kopā strādājam, lai sasniegtu rezultātu. Klasisks win–win prin cips, viens no uzņēmējdarbības zelta likumiem. Apakštonis, kas šoreiz netiek uzsvērts, bet skan cauri visam rakstam — lielajā konkurencē ārējos tirgos, kur likumus diktē milzu korporācijas, no spējas sadarboties un mek lēt risinājumus var būt atkarīgs vietējo, nacionālo uzņēmumu liktenis. Savukārt tad, kad mēs ar kaimiņu esam nopelnījuši, skatāmies uz savu noguldījumu «nulle komats maz» depozītprocentiem bankā, un gribas tomēr mazliet lielāku peļņas procentu. Protams, apzinoties risku. Par kuru Latvijas uzņēmumu akcijām regulāri var saņemt itin labas dividendes, raksta ekono mikas žurnālists Sergejs Pavlovs (51.lpp). Viens no intervētajiem investoriem pauž atklātu neizpratni — kā var būt tā, ka cilvēki, izskatot investīciju vei dus, par daudz pieņemamāku uzskata dzīvokli Bulgārijā, nevis uzņēmuma akcijas, kurš ne tikai katru mēnesi saņem naudu no iedzīvotājiem, bet arī katru gadu ir maksājis dividendes. Tiem, kuriem birža, akciju cenas un divi dendes līdz šim ir bijuši sveši jēdzieni, nemaz nerunājot par spēju un vēlmi tos attiecināt uz savu rīcību ar naudu, raksts noteikti ir laba iespēja saprast spēles laukumu. Lai tā ir kā Ir Naudas atbilde situācijā, kad, kā atzīst eksperti, vairākumam Latvijas iedzīvotāju trūkst zināšanu par investēšanu. ● Elīna Stengrēvica @estengrevica @irnauda

IDEJU KAUSS Līdz 15.septembrim iespējams pieteikties konkursam Ideju kauss 2013. Tā ir iespēja ikvienam Latvijas iedzīvotājam īstenot savu biznesa ideju un iegūt uzņēmējdarbības sākšanai nepieciešamās prasmes, pieredzi, kontaktus un finansējumu. Pretendentiem jāreģistrējas konkursa mājaslapā Idejukauss.lv un jāiesniedz savas idejas apraksts. Rīkotāji apgalvo, ka par ideju drošību var neuztraukties, jo visi cilvēki, kuriem būs pieeja idejām, ir parakstījuši konfidencialitātes vienošanos.

sagatavoja elīna stengrēvica | foto Emīls Desjatņikovs, f64

Sveiks un sveika!

VIENOTĀ TIRGUS MĒNESIS Tiem, kurus interesē tēmas par kapitāla, pakalpojumu un preču brīvu apriti Eiropā, ir iespējams piedalīties un izteikties tiešsaistes sarunās par ES vienoto tirgu. Tās notiks no 23.septembra līdz 23.oktobrim Eiropas Komisijas rīkotā Vienotā tirgus mēneša ietvaros. Idejas apkopos par četrām jomām: darba iespējas (nodibināt uzņēmumu vai panākt, ka tiek atzīta profesionālā kvalifikācija), sociālās tiesības (attiecībā uz pensiju u.c.), bankas un e-komercija. em.gov.lv un yourideasforeurope.eu

Jūlija Šimkoviča, 25 gadi AGRĀK

tagad

Uzņēmējdarbības vadības un jurisprudences bakalaura studiju absolvente Lielbritānijā Linum Color direktore

Atdzīvināja lineļļas krāsu recepti

Iecavā mītošais uzņēmums «Linum Color» apdares materiālu tirgu iekarojis nevis ar jaunu un inovatīvu produktu, bet gan ar savulaik labi zināmu un iecienītu, bet piemirstu preci teksts Guna Gleizde | foto Kaspars Krafts, F64

«Žēl, ka neatbraucāt mazliet agrāk. Tad te ziedēja lini, viss lauks bija zils,» tiekoties nosaka ekoloģisko krāsu ražo tāja Linum Color vadītāja Jūlija Šimkoviča. Uzņēmums, kura produkcija veikalos atrodama ar preču zīmi Paint Eco, iekārtojies blakus savam galvenajam izejvielu pie gādātājam — linsēklu eļļas ražotājam Iecavnieks. Blakus biroja ēkai izlikti ar Paint Eco krāsām apstrādāti dēļi, kas jau vairākus gadus pakļauti visai Latvijas laikap stākļu amplitūdai. Jāsaka — joprojām izskatās kā jauni. Mērķis — apjoms Ideja atdzīvināt kādreiz labi zināmās, no linsēklu eļļas darinātās krāsas uzņēmuma līdzīpašniekam Dainim Lagzdiņam radās pirms aptuveni septiņiem gadiem. Ceļojumā pa Pleskavas apkārtni Krievijā viņš apmeklēja klosterus un nejauši satika īstenu arhitektūras fanu, kurš «ar aizrautību klāstīja par to, kādas kādreiz bijušas lineļļas

krāsas», atstāsta Jūlija. Savulaik izmantotas tikai tās, bet pēc kara, kad iedzīve bija jāatjauno pēc iespējas ātrāk, radīti ķīmiski apdares materiāli, kas žūst straujāk. Nav grūti iedo māties, ka Lagzdiņu, kurš tolaik bija linsēklu eļļas, rapšu eļļas un citu produktu ražotāja Iecavnieks īpašnieks un vadī tājs, aizrāva iespēja radīt šādu pievienoto vērtību. Ar laiku interese pārvērtās biznesa idejā, un tas sakrita ar Jūlijas atgriešanos no Lielbritānijas, kur viņa universitātē nule bija beigusi uzņēmējdarbības un jurisprudences studijas. Jaunās zināšanas viņa lika lietā, pētot situāciju tirgū un potenciālos konkurentus. 2010.gadā Lagzdiņš ar domubied riem dibināja SIA Linum Color, bet Jūlija kļuva par vadītāju. Viņa uzsver: uzņēmumi, kas ražo lineļļas krāsas, lielā koties ir nelieli, bet mazie apjomi liedz tirgum attīstīties. Jau kopš Linum Color dibināšanas bijis mērķis novērst šo trūkumu, nodrošinot ekoloģiskos apdares mate riālus ne tikai Latvijas tirgum, bet arī eksportam.

j auns bizness

Kā viņI to paveica Sākt palīdz Eiropa Ar Lauku atbalsta dienesta starpniecību no Eiropas fondiem ražotnes iekārtu iegādei piesaistīts ap 90 000 latu, bet akcionāru pašu privātie ieguldījumi uzņēmumā jau pārsniedz 200 000 latu.

Aug kopā Uzņēmums saņēmis piedāvājumu iesaistīties Jelgavas biznesa inkubatorā un izaugt kopā. «Visvairāk inkubatora palīdzību izmantojām mārketinga stratēģijas izveidošanā».

Personisks kontakts Lai mazinātu skepsi pret jauno produktu, Linum Color atbalstīja dažādus projektus, piedāvājot apdares materiālus bez maksas. «Galu galā, viss balstās cilvēcīgās attiecībās un personiskā kontaktā.»

Nākas skaidrot un izglītot Viens no būtiskākajiem uzdevumiem jaunajam uzņēmu mam bija radīt īstās receptes lineļļas pernicas iegūšanai un pēc tam — dažādu produktu izgatavošanai no tās. Pernicu rada, eļļu karsējot. Tas ir būtiski, jo tā šajā pro cesā kļūst dzidrāka, turklāt notiekošās ķīmiskās reakcijas to padara piemērotāku izmantošanai apdarē. Produktu radīšanā piesaistīti speciālisti no Krievijas un Ukrainas, jo viņi ar ražošanas tradīcijām jau bija pazīstami. Šajā darbu posmā ievērojamu ieguldījumu devis Linum Color līdzīpašnieks no Ukrainas Jurijs Vasjanovičs, kuram īstu lineļļas krāsu tradīciju atjaunošana bija sirdslieta. Tomēr ar produkta radīšanu nepietiek — cilvēki bija jāpārliecina, ka lineļļas krāsa ne tikai nav sliktāka par ķīmiskajām, bet pat ir galvastiesu pārāka. Jūlija atmi nas, ka sākotnēji tas bijis teju 24 stundu darbs. Lai «bizness aizrullētu», bija nepieciešams milzīgs entuziasms, tur klāt nācies sev atzīt, ka ieguldījumus atpelnīt neizdosies tik ātri, kā iecerēts. Linum Color sākotnēji atbalstīja virkni projektu, piedāvājot materiālus bez maksas. Tagad uzņē muma produkti jau izmantoti virknē pazīstamu ēku un būvju — Kalnciema kvartālā, Likteņdārzā, pilīs un mui žās. Jaunā uzņēmuma apgrozījums pērn sasniedza 178 000 latu, bet peļņa — nepilnus 26 000 latu, liecina Lursoft dati. Eko — tas nav ekskluzīvi Jau kopš uzņēmuma darbības sākuma bijis skaidrs, ka tas vēlas izvairīties no priekšstata, ka «eko» nozīmē dižcil tību, un līdz ar to cena — daudziem neaizsniedzama. Labi žūstošas ir tikai trīs veidu eļļas, bet linsēklu ir vienīgā, kas pietiekami lielā daudzumā pieejama šeit, zieme ļos. Turklāt mūsu klimatiskajos apstākļos audzētie lini ir īpaši piemēroti krāsu ražošanai. «Kad pirms vairā kiem gadiem aizbraucu savā pirmajā komandējumā uz Zviedriju, viņi smējās, jo pirms 20 gadiem bija Latvijā, lai interesētos, kā pareizi audzēt linus,» atminas Jūlija, secinot, ka «mums ir ļoti pareizas un senas linu audzē šanas tradīcijas, ko tikai atliek veicināt un atjaunot».

Krāsu svarīgāko sastāvdaļu — lin sēklu eļļu — Linum Color iegādājas no sava sadarbības partnera Iecavnieka, kas to savukārt iegūst no Latvijā audzētiem liniem, bet minerāl pigmentus piegādā sadarbības partneri no Francijas. Arī augot ražošanas apjomiem, uzņēmums cer turpināt izmantot Latvijas izej vielas, jo tālāk dienvidos audzēto linu eļļa nav tik augstvērtīga, bet Skandināvijā tā ir krietni dārgāka. Piesaista Eiropas naudu Kā daudzi jauni uzņēmumi, arī Linum Color dibinātāji varēja rēķināties tikai ar saviem līdzekļiem un privātiem aizdevu miem. Tiem, kas sper pirmos soļus uzņēmējdarbībā, Jūlija iesaka sadarboties ar biznesa inkubatoriem. «Viņi zina, kuri cilvēki tev palīdzēs, kuri fondi piemēroti,» skaidro uzņēmēja. Ar Lauku atbalsta dienesta starpniecību no Eiropas fondiem ražotnes iekārtu iegādei piesaistīts ap 90 000 latu, bet pri vātie ieguldījumi uzņēmumā jau pārsniedz 200 000 latu. Pagaidām gan ražotnes iekārtas nestrādā maksimālajā kapacitātē, proti, Linum Color spēj audzēt ražošanas apjomu četrkārtīgi un to arī grasās darīt. Skandināvijā litrs šādas, no lineļļas izgatavotas ekoloģiskas krāsas maksā līdz pat 60 eiro. Pateicoties tuvumā esošajam lineļļas piegādātā jam, lētākām izejvielām un rūpnieciskajiem apjomiem, pat ņemot vērā piegādes izdevumus, Paint Eco krāsa izmaksā vairākas reizes lētāk. Tādēļ nav brīnums, ka cilvēki internetā uzmeklē Latvijas uzņēmumu. «Lineļļa ir dārgāka, piemē ram, par rapšu vai saulespuķu, un citi uzņēmumi ekonomē, piejaucot citas eļļas, bet problēma ir tā, ka tās nav žūsto šas, tādēļ krāsu žūšanu panāk, pievienojot ķīmiju,» teic Jūlija. Savukārt Linum Color rada krāsas tikai no lineļļas. Uzņēmums ir ieguvis sertifikātu, kas apliecina, ka produkti ir droši bērniem un tos var izmantot rotaļlietu krāsošanai. Kā jaunam uzņēmumam sākt darbu eksporta tirgos? Jūlijai par to ir ko stāstīt. Piemēram, Vācijā palīdzējis kāds Latvijas uzņēmums, kas tur strādā jau daudzus gadus. Savukārt produkcijas izplatītāju Lielbritānijā izdevies sameklēt starptautiskā izstādē, un tas pats nodarbojas ar Latvijā ražoto apdares materiālu mārketingu un reklāmu. Tomēr ievērojamu daļu sava laika Linum Color darbinieki velta konsultēšanai. Tas ir īpaši svarīgi tādēļ, ka linsēklu eļļas krāsas plaši izmanto koka restaurēšanā, bet šādi atjau nošanas darbi nekad nav identiski. Ikreiz koks ir dažāda vecuma un pavadījis savu dzīvi atšķirīgos apstākļos. Vaicāta, kad plānots sasniegt iekārtu maksimālo kapa citāti, Jūlija nopūšas — gribējies to izdarīt jau pirmajā gadā, taču reālāka ir prognoze par apjomu dubulto šanu nākamgad un ražotnes darbu ar pilnu jaudu 2015. gadā. «Varētu domāt, ka, piemēram, Lielbritānijā zaļā domāšana ir tiktāl attīstīta, ka šis tirgus ir tālu mums priekšā. Bet patiesība ir tāda, ka Latvijā mēnesī pārdo dam vairāk nekā viņi visā sezonā. Produktu tur piedāvā tiešām mazi uzņēmumi, kuriem nav iespēju nodroši nāt lielus apjomus,» teic Linum Color vadītāja. Tagad gan, pateicoties Latvijas firmas rosībai, situācija britu ekolo ģisko apdares materiālu tirgū varētu krasi mainīties. ●

MENTORS

Dalos pieredzē: pop–up uzņēmējdarbība teksts ieva cielava | foto Andrejs Terentjevs, F64

Pēc Taizemē pavadīta mēneša, kur regulāri apmeklētas jogas nodar bības, Inese Blaune vēlējās turpināt nodarboties arī Latvijā. Nespējusi atrast sev piemērotu vietu jogai, viņa nolēma atvērt pati savu pop–up jogas studiju. Pop–up koncepts paredz tirdzniecības vai nodarbību vietu — restorānu, bāru, veikalu — atklāt uz neilgu laiku. Atkarībā no biznesa veida tā var būt gan viena diena, gan gads, pēc tam vieta tiek mainīta uz nākamo. Raksturīgi, ka vietas iekārtojumā uzņēmēji iegulda minimālus līdzekļus. Lai noskaidrotu pop–up uzņēmējdarbības knifus, Inese devās pie Līvas Jaunozolas, pop–up tirdziņa Andele Mandele un veikala Popup Store saimnieces. Abas satikās uz Kaņepes Kultūras centra terases, kur ik pa laikam savus paklājiņus izklāj arī pop–up jogotāji. Tā īsti pop–up jēdzienam manas jogas nodarbības atbilstu tad, ja katra reize notiktu unikālā vietā, kas vairs neatkārtojas, bet Rīga ir maza, vietu nav neizsmeļami daudz. Pop–up ideja ir pievilināt klientu loku ar savu vienreizīgo ideju. Pēc tam šie cilvēki azartiski seko līdzi, kur tu atkal parādīsies. Ja nespēsi sapul cēt lojālo klientu loku, projekts nomirs dabīgā nāvē, tāpēc interesents nedrīkst pirmajā reizē vilties. Pop–up ir ideāls veids, kā testēt biznesu, pirms ieguldi lielus finanšu līdzekļus. Nav loģiski noslēgt divu gadu īres līgumu, iztērēt naudu remontā, sākt biznesu un saprast, ka tā lieta tomēr neiet. Prātīgāk ir sarunāt ar telpu īpašniekiem iespēju testēt pieprasījumu. Kādu saskati pop–up ilgtspēju? Domāju, ka vēl pāris gadus tas būs ļoti populāri. Pašlaik pop–up jēdziens spēj pārdot, tāpēc to bieži izmanto. Šī kultūra jau turpināsies, bet ar laiku tā var apnikt, vairs nebūs tik liela potenciāla, un būs vairāk jāpie domā, kā pievērst uzmanību.

Popup Store veikals un pop–up tirdziņi Andele Mandele Īsumā. Jau četrus gadus dažādās vietās notiekošajos tirdziņos Andele Mandele dalībnieki iztirgo savus apģērbu skapjus, savukārt veikalā Popup Store, kas pirms diviem gadiem atvērts Vecrīgā, tiek piedāvātas latviešu dizaineru preces. Veikals ir stacionārs, bet pop–up ideja atspoguļojas konceptā veikala iekārtojumu mainīt ik pēc dažiem mēnešiem. Biznesa mērķis. «Andeles Mandeles mērķis ir absolūti sociāls — cilvēki drošāk iepērkas internetā, jo zina, ka savas lietas pārdos andelē, sāk izvērtēt cenas lielveikalos, jo zina, ka andelē var nopirkt lētāk. Tā ir arī labdarība — saziedotās drēbes vedam uz lauku skolām.» Grūtākais. «Jāspēj savākt lojālo klientu loku un samazināt izdevumus tā, lai pop–up ideja atmaksātos.» Skaistākais. «Klientu atzinība. Tas dod baigo spēku, ja jūti, ka tev seko vesela karavāna.»

MENTORE Līva Jaunozola

MENTORS

Pop Up Yoga Riga Īsumā. Šogad dibinātais uzņēmums organizē pop–up jogas nodarbības dažādās Rīgas vietās. Nevis sporta studijā, bet tur, kur parasti joga nenotiek, piemēram, uz AB dambja. Biznesa mērķis. «Gribam būt jogas vēstneši, pieradināt pie tās latviešus, tajā pašā laikā ļaujot saglabāt urbāno dzīvesveidu.» Grūtākais. «Kad ideja radās, man likās, ka visi sapratīs, kas ir pop–up, tomēr tā nav — daudziem tas vēl nav pazīstams jēdziens.» Skaistākais. «Cilvēki atnāk un ir patīkami pārsteigti, viņi gūst jaunus iespaidus.»

Vai koncentrēties uz ko vienu vai veidot plašu piedāvājumu? Ja strādā tikai ar kaut ko vienu, tad pats sev apgriez spārnus. Ieteiktu meklēt arī konceptuāli saistītās lietas. Piemēram, ja redzi, ka lie lai daļai tavu jogas klientu interesē svaigēšana, piedāvā svaigēšanas nometni! No paša sākuma varbūt nevajag mētāties, bet, kad esi nostabilizējies, izveidojis sekotāju loku, nebaidies klientiem jautāt, ko jūs vēl papildus varētu darīt. Cilvēki jutīsies uzklausīti, viņiem liksies, ka ir piedalījušies lēmuma pieņemšanā, tas veicinās lojalitāti. Kam jāpievērš uzmanība, radot mazu, pelnošu pop–up zīmolu? Nevajag domāt par peļņu, bet gan par to, kā piešķirt biznesam indi viduālu raksturu. Nauda nāks, ja projektam būs dvēselīte. Klients jūt, vai tu ar viņu strādā idejas vai naudas dēļ. Biznesam jābūt nesavtī gam, tikai tad tas var kļūt auglīgs. Mēģini pārsteigt savus klientus. Pēc jogas nodarbības iedod kādu dzērienu, ābolu vai apelsīnu. Tie būs nelieli izdevumi, bet būsi sniegusi personisku attieksmi. Vai īpašniekam vajadzētu kļūt par projekta seju? Ir cilvēki, kas ieceļ projektu vadītāju un paši biznesu vada no malas, bet es vienmēr pati esmu vadījusi, pati bijusi projektu dvēselīte. Ja tā ir tava izlolotā lieta, kāpēc tai piešķirt citu seju?! Taču ikvienai vietai vai zīmolam vajag saimnieku. Cik atvērti sadarbības piedāvājumiem ir uzņēmumi? Mani interesē atrast partnerus gan telpu nomai, gan pop–up jogas tūrismā. Ir tikai divi varianti — sanāks vai nesanāks. Ja uzrunā uzņēmumu sadarbībai, tad tev jau jābūt vīzijai, ko darīsit, un jums jāvienojas, kurš uzņemas vadību. Ja komunikācija jau no paša sākuma ķeras, atmet ar roku! Visam jānotiek ātri, it sevišķi ja tas ir pop–up projekts. Vai meklēt partneri arī paša uzņēmuma darbības nodrošināšanai? Ja tāds vajadzīgs tikai drošības dēļ, tad padomā,vai nav labāk pieņemt darbā cilvēku, kurš tevi konsultē vai pats kaut ko dara. Man personīgi ar partnerību bijusi rūgta pieredze. Ir svarīgi, lai neviens nelien otra lau ciņā. Ja cilvēks ir pieņemts darbā,viņam nebūs tiesību tev pārmest, ka kaut kas nenotiek, kā vajag.Tu pati uzņemsies atbildību. Ar radošajiem pop–up projektiem ir iespējams nopelnīt, vai nepieciešams arī pamatdarbs? Ar projektiem pelnu pēdējo gadu, pirms tam strādāju arī algotu darbu. Bija jāpieņem lēmums vai nu sākt nodarboties uz pilnu slodzi, vai pārtraukt projektus vispār, tāpēc noīrēju Skonto halli un sarīkoju lielu andeli. Jāizlemj — vai nu tu sper soli uz priekšu un sāc investēt savā projektā, vai arī pats savā vakuumā nosmoc. Ja ir bizness ar cil vēkiem, visticamāk, vismaz gadu būs jāieskrienas, pirms sāksi pelnīt, jo cilvēki ir jāpieradina, jāveidojas ilgtermiņa attiecībām.

IESĀCĒJA Inese Blaune

Kā pop–up izpaužas citu valstu lielajās pilsētās? Pētot pop–up veikalus Londonā, Ņujorkā un citās lielajās pilsētās, esmu pamanījusi, ka šis termins ir lielo zīmolu, piemēram, Ebay, Louis Vuitton, Nike spēļu mantiņa. Pārsvarā projekti ir grandiozi, ar lieliem naudas ieguldījumiem, un to mērķis ir ne tik daudz nopelnīt, to drīzāk uztver kā ieguldījumu reklāmā. Maziem uzņēmumiem vienmēr jāizrēķina, kā atpelnīs ieguldīto. Es, piemēram, viena pop–up veikaliņa iekārtojumā ieguldīju Ls 300, jo tam bija paredzēts darboties trīs mēnešus, un šajā īsajā laikā lielākus ieguldījumus nemaz nevarētu atpelnīt. ● Ja meklē sev mentoru, «Ir Nauda» var palīdzēt! Raksti redakcija@irnauda.lv

B I Z N E S S PA SAU L Ē

Sociālo mediju kampaņas ir kļuvušas par svarīgu ins trumentu, ar kura palīdzību daudzas organizācijas cenšas izveidot tiešu kontaktu ar saviem klientiem un dažādām citām ieinteresētajām pusēm. Pat ja liels skaits «bizness biznesam» (B2B) uzņēmumu nav tiešā kontaktā ar gala patērētājiem, tie tomēr var gūt labumu no sociālajiem medijiem. Kaut arī pirmajā mirklī šī saikne starp sociālajiem medijiem un B2B nav acīmredzama, B2B uzņēmumi var krietni uzlabot savas pozīcijas, ja vien tie zina, kā pareizi runāt ar auditoriju. Kā jau it visur, arī te kontekstam ir nozīme, skaidro LinkedIn izpilddirektors Hāri Krišnans. Ja jums ir profesionāls vēstījums, ar kuru gribat dalī ties, jūs vēlaties, lai auditorija to profesionāli uztvertu. Savukārt šādas attiecības starp vēstījuma raidītājiem un adresātu ievērojami veicina komuni kāciju un mudina auditoriju iesaistīties sarunās. Kā B2B uzņēmumi var visefektīvāk izman tot sociālos medijus? Lūk, trīs ieteikumi.

Domājiet plaši Sociālie mediji nav tikai vēl viens mediju kanāls vai kārtējais komunikācijas rīks mārketinga instrumentārijā. To būtība un vēriens padara sociālos medijus par unikālu

instrumentu, ar kura palīdzību uzlabot mijiedarbību ne vien starp divām pusēm, piemēram, uzņēmumu un tā klientiem, bet arī starp vairākiem spēlētājiem — uzņēmumu, tā klientiem, darbiniekiem, sadarbības partneriem, valdību, nevalstiskām organizācijām un neatkarīgiem ekspertiem. Šāda perspektīva ir īpaši svarīga B2B kontekstā, kur tā palīdz domāt par uzņēmuma vidi kā par ekosistēmu. Tajā uzņēmums var gūt konkurences priekšrocības kā partneris, kuram ir nepieciešamie instrumenti un platformas, lai savestu kopā visas iesaistītās puses. Citiem vārdiem, domājiet par savu biznesu kā par vienu mezglu vai kā par vienu punktu jūsu kontaktu tīklā, bet par sociālajiem medijiem kā par spēku, kas jums palīdz radīt, uzturēt un uzlabot saites un kas stiprina jūsu pozīcijas tīklā — tajā pašā laikā, kad jūs tomēr nepārtraukti tiecaties uz centrālo vietu. Kā vienu no piemēriem var minēt American Express — uzņēmumu, kas aktīvi darbojas gan «biz ness klientam», gan «bizness biznesam» sektorā. American Express nesen izveidoja divas komu nikācijas platformas — neatkarīgo Open Forum un Amex kontu sociālā tīkla vietnē Facebook. Abu mērķis ir stiprināt attiecības ar mazajiem uzņē mumiem un arī ar potenciālajiem investoriem.

B I Z N E S S PA SAU L Ē

foto no Linkedin publicitātes materiāliem

Pat ja uzņēmums nav tiešā kontaktā ar gala patērētājiem, tas var gūt labumu no sociālajiem medijiem. Nozīme šādā komunikācijā ir kontekstam, uzskata LinkedIn izpilddirektors Hāri Krišnans

Lai patiešām kļūtu par nozares līderi, ir jāspēj gan ievietot informāciju, gan jāzina, kā ģenerēt plašu auditoriju interesējošu saturu

Abu platformu panākumu galvenais faktors bija «pievilkšanas» (pull) pieeja: uzņēmums nepār traukti papildina savas interneta vietnes ar auditoriju interesējošām ziņām, kā arī publicē diskusijas stimulējošus, tālredzīgus jautājumus ar mērķi aktīvi iesaistīt auditoriju un radīt mij iedarbību starp mazajiem uzņēmumiem. Dažreiz izteikt savu viedokli par specifiskiem tematiem tiek aicināti arī eksperti, tādējādi piedāvā jot lietotājiem papildu informācijas avotus. Rezultātā American Express ir spējis radīt saturiski bagātas diskusijas par auditoriju inte resējošiem tematiem un konsekventi pozicionēt sevi kā informācijas apmaiņas centru savā nozarē. Sociālo mediju galvenā vērtība ir tā, ka sociālie tīkli organiski aptver indivīdus vai uzņēmumus ar līdzīgiem profiliem. Tie bieži vien ir vienkāršs veids, kā piekļūt neizmantotam tirgum un iegūt atgrieze nisko saiti ātrāk, nekā tas notiktu jebkurā citā vietā.

Domājiet par sevi kā par izdevēju Profesionālais sociālais tīkls LinkedIn lai kus apzinājās, cik svarīga lietotājiem ir rakstītprasme un publicēšanas prasme.

→ 17

Atvieglo biznesu. Taupa laiku

Liec sevi pamanīt! Pielāgojot mājaslapu meklēšanas dzinēju prasībām, īsā laikā var panākt, ka uzņēmuma mājaslapu populārākās interneta meklēšanas programmas parādīs kā vienu no pirmajām attiecīgajā nozarē. Citiem vārdiem — kā dabūt savu uzņēmumu pēc iespējas augstāk «Google» un citu meklētāju lapās teksts Jānis Vēvers

«Ierakstu Google savas firmas nosaukumu, bet tas mani neatrod. Konkurenti gan ir pašā augšā,» ne reizi vien nācies dzirdēt mazo un vidējo uzņēmumu ar tipiski latvis kiem nosaukumiem pārstāvjus sūkstāmies par interneta sazvērestību. Vai tiešām šīm kompānijām uzlikts lāsts, vai varbūt tās nonākušas tīmekļa «melnajā» sarakstā? Diez vai šajā gadījumā ir pamats runāt par konspirācijas teorijām un konkurentu vērptām intrigām. Visticamāk, paši uzņēmēji nav izpildījuši mājasdarbu, tādēļ inter neta meklēšanas programmām viņu mājaslapas nav redzamas, vai arī ir saskatāmas ar milzu grūtībām. Taču viss vēl nav zudis — pasaucot palīgā zinošus cilvēkus, dažu mēnešu laikā var panākt, ka pasaulē populārākie

interneta meklētāji atradīs jūs ne vien pēc nosaukuma, bet arī pēc piedāvātās produkcijas un citiem zīmīgiem terminiem jeb atslēgas vārdiem. Šo pakalpojumu pie ņemts saukt par SEO (Search Engine Optimization) jeb mājaslapas optimizāciju meklēšanas dzinēju vaja dzībām. Latviešu valodā šos dzinējus mēdz dēvēt par meklētājprogrammām vai meklētājpārlūkiem, zināmā kie ir Google, Bing, Yandex. Citiem vārdiem sakot, veicot uzlabojumus mājaslapā, ko visnotaļ saprotamā pamā cībā par velti apraksta arī pats Google, var panākt, ka jūsu mājaslapa būs viena no pirmajām dzinēja atla sīto saišu sarakstā, kad potenciālais pircējs ierakstīs ar jūsu darbības nozari saistītu atslēgas vārdu. →

I nstrumenti



Pastāv vispārīgas prasības, lai vietne parādītos Google, Yandex un citu meklētāju pirmajās simt pozīcijās

Viens starp miljardiem Gluži kā ikvienam jaunam ar internetu saistītam pakal pojumam, arī SEO sākumā jālaužas caur skepses sienu. Ja uzņēmumam jau ir klientu bāze un ieviests arī sociālo tīklu konts, kurā pamazām uzkrājas sekotāji, kādēļ vajag vēl kaut kādus uzlabojumus mājaslapā? «Internetā ir septiņi miljardi mājaslapu, un pastāv vispārī gas prasības lapu veidotājiem, īpašniekiem, kuras jāievēro, lai vietne vismaz parādītos Google, Yandex un citu meklētāju pirmajās simt pozīcijās. Šo prasību parametri nav sarež ģīti, bet ir obligāti, jo, pateicoties tiem, meklētājprogrammas spēj atrast un nolasīt saturu mājaslapā, atlasot vietnes ar atbilstošāko saturu,» žurnālam Ir Nauda paskaidro SEO spe ciālists Mareks Liepa, piebilstot, ka no šīs atbilstības veidojas atrasto saišu saraksts interneta meklētājprogrammās. Mājaslapas optimizācija īpaši svarīga ir jauniem uzņēmu miem, kas mēģina ielauzties tirgū, kā arī tiem, kas strādā ļoti saspīlētos konkurences apstākļos. «Ir dažas noza res, piemēram, riepu tirgotāji, kuri ir aktīvi divas reizes gadā — pirms ziemas un pēc ziemas. Šajā laikā autovadī tāji savām automašīnām maina riepas un ļoti bieži meklē piedāvājumus internetā, tādēļ tirgotājiem ir svarīgi, lai viņi parādītos saraksta augšgalā,» nozaru īpatnības iezīmē IT uzņēmuma Datateks SEO atzara Seoportal.eu projektu vadītājs Gatis Stabiņš. Jāpatur prātā, ka meklētājs katru ierakstu uztver kā vienotu simbolu, tādēļ, ierakstot pēc būtī bas līdzīgus, taču gramatiski atšķirīgus vārdus, rezultāts būs dažāds. Piemēram, ja uzņēmums pakārtojis mājas lapu atslēgas vārdiem «jaunas riepas», tad, ievadot «riepas» vai «lietotas riepas», rezultāti ievērojami atšķirsies. «Uzņēmumiem ir izdevīgi pēc iespējas precīzāk izvēlēties dar bības sfēru raksturojošos atslēgas vārdus. Jo vairāk vārdiem jāpielāgo lapa, jo dārgāk izmaksās optimizācija,» saka Gatis Stabiņš, piebilstot, ka patiesībā cenas nav astronomiskas, «optimizēšanas cena ir no 30 latiem mēnesī.» Kādēļ mēnesī? Tādēļ, ka atbildīgi pakalpojumu sniedzēji rēķinu izraksta atkarībā no tā, cik augstu meklētājprogrammas sarakstā izde vies «uzdzīt» un garantijas laikā noturēt klienta mājaslapu. Konkurence pieaug Tehniski SEO optimizācija nav ilga un sarežģīta, ja opti mizētājs zina, kas jādara. «Vidusmēra uzņēmuma mājaslapas optimizācija parasti aizņem dažas darba die nas,» pieredzē dalās Mareks Liepa.

Jautāts, vai SEO optimizāciju var veikt paši uzņēmuma darbinieki, nepiesaistot speciālistus, Gatis Stabiņš neno liedz, ka tas ir iespējams. Tomēr attiecīgajiem cilvēkiem vajadzētu pārzināt šo jomu. Ar Google pamācības izla sīšanu pirms ķeršanās pie darba būs par maz, lai gan par ļaunu tas nenāks. Tomēr pieredzējis SEO speciā lists ātrāk izanalizēs lapas trūkumus un pateiks, kādi uzlabojumi katrā situācijā būs visefektīvākie. «Katra situācija ir unikāla, tādēļ katrs gadījums jāizvērtē atse višķi,» Gatis Stabiņš uzsver, ka ne vienmēr vajadzēs veikt visas universālās darbības labākā rezultāta sasniegšanai, bet citkārt ar standarta procedūrām nepietiks un nāk sies piestrādāt pie lapas atpazīstamības stiprināšanas. «Konkurence internetā ar katru dienu pieaug, tādēļ iesaku neapstāties ar mājaslapas satura optimizāciju un turpināt darbu pie lapas popularitātes un apmek lējuma paaugstināšanas. To sauc par ārējo SEO — pēc būtības augstvērtīgu saišu izvietošana mājaslapai tematiski atbilstošās ārējās tīmekļa direktorijās, kas meklētājprogrammu skatījumā palielina lapas reitingu. Tas savukārt uzlabos lapas pozīcijas dabīgajos atslēg vārdu meklējumu rezultātos,» plaši praktizētu statusa uzlabošanas veidu iesaka Mareks Liepa. Citiem vār diem — ja The Wall Street Journal savā mājaslapā atsaucas uz žurnāla Ir Nauda rakstu un publicē saiti, tad meklē tājs to novērtē ļoti augstu, jo WSJ ir augsts reitings. Tā kā SEO optimizēšanu pārvalda aizvien vai rāk speciālistu, loģiski, ka arī šajā lauciņā attīstās «bruņošanās sacensība». Viens uzņēmums uzrāp jas līdz pirmajai atzīmei meklētājā, tad sasparojas konkurenti un nomet viņu zemāk. Bijušajam līde rim atkal jāatloka piedurknes un jādodas kaujā. Vai tā nav nebeidzama cīņa ar vējdzirnavām? «Ir un nav! Ja ir izdarīts rūpīgs darbs pie mājaslapas satura SEO uzlabojumiem, tad tas ir uz ilgu laiku. Bet ar to nepietiek, lai nokļūtu Google olimpā un saņemtu lie lāko mērķauditorijas plūsmu uz mājaslapu,» secina Mareks Liepa. «Mana pieredze rāda, ka izšķirīgo lomu mājaslapas indeksācijā Google un citos interneta mek lētājos nospēlē ārējais SEO jeb saišu veidošana. Ļoti bieži sasniegt Google pirmās pozīcijas ir vieglāk, nekā tās noturēt, jo konkurenti arī nesnauž. Tādēļ es ieteiktu darbus pie lapas ārējās SEO optimizācijas izskatīt kā ilgtermiņa investīciju, kas noteikti atmaksājas.»

numura t ē ma

Plecu pie pleca

Reizēm ir vērts nevis sakostiem zobiem kulties uz priekšu paša spēkiem, bet uzrunāt kaimiņu un realizēt mērķus ar apvienotiem resursiem. Četri piemēri ilustrē, kā sadarbība palīdzējusi izdzīvot veselām nozarēm un augt atsevišķiem uzņēmumiem Teksts Elizabete Rutule, Elīna Stengrēvica | foto Emīls Desjatņikovs, Rūta Kalmuka, F64

numura t ē ma

Pirmajā brīdī, vaicāti par viensētnieka dabu un attu rību pret sadarbību, Ir Nauda uzrunātie cilvēki gandrīz ļaujas stereotipu iemītajai taciņai. Ka latvieši jau vien mēr izvēlas labāk visu darīt vienatnē, un vai tad nav zināms populārais teiciens, ka latvietim mīļākais ēdiens ir otrs latvietis. Taču, ieskatoties dziļāk un paanalizē jot konkrētus savas rīcības piemērus, viņi secina, ka bieži vien kopējiem spēkiem izdarīts kas tāds, ko vienatnē nevarētu, un priekšstats par mums kā indi viduālistiem un savā stūrītī sēdētājiem izgaist. Aizspriedumus apgāž arī vēsturiskā pieredze — jau 1906.gadā dibinātā Latvijas Lauksaimniecības centrāl biedrība bijusi ne vien pirmā biedrību savienība Latvijā, bet visā Krievijā. «Latviešus var ar pilnām tiesībām nosaukt par biedrību tautu, jo grūti atrast citur zemi ar tik daudzām un daudzpusīgām biedrībām. Kurzemē un Vidzemē pirms kara bija grūti atrast pagastu, kurā nebūtu vairākas biedrības, bet bija arī tādi pagasti, kuros darbojās desmit un vairāk biedrību,» vēsturnieks un pub licists Ādolfs Šilde grāmatā Pirmā republika citē Marģera Skujenieka Latvija, zeme un iedzīvotāji 1.izdevumu. →

Ir bijuši gan labāki, gan sliktāki gadi, taču pierādījies, ka viens nav karotājs, par biznesa zelta likumu — apvienot spēkus un sadarboties — darbībā saka z/s Dravēļi saimnieks Uldis Sijāts (no kreisās). Viņa saimniecība Induļa Jansona vadītajā graudu nozares kooperatīvā, kurā tagad ir vēl ap 300 biedru, iesaistījusies jau gandrīz kopš tā pirmsākumiem

PORTRETS

Ar ambīciju Biznesa augstskolas «Turība» īpašnieks Aigars Rostovskis prognozē, ka pēc 12 gadiem puse viņa mācību iestādes studentu būs no ārzemēm, savukārt pats dzīvos laukos un piedāvās unikālus pakalpojumus Austrumu šeihiem. «Mani mērķi parasti ir ar visaugstākajām ambīcijām» Teksts Henrieta Verhoustinska | Foto Gatis Gierts, F64, un no personīgā arhīva

Rostovska dosjē Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras zināšanu ekonomikas padomes vadītājs. Vairākkārt atradies Latvijas miljonāru topos. Žurnāla Kapitāls Latvijas pelnītāju 2012.gada topā atrodas 44.vietā Dalība uzņēmumos: BBRC Turības kapitāldaļu turētājs — 25%. Peļņa 2011.gadā — Ls 699 630. RFD Re: Restaurant Siguldā — 100%. Dibināts 2013.gadā, nav datu par peļņu. Funky Fish Baltic Veikals Funky Fish t/c Origo — 49,02%. Peļņa 2012.gadā — Ls 13 695. Nature Cure Baltics Veikals, fiziskās labsajūtas uzlabošanas pakalpojumi — 100%. Peļņa 2012.gadā — Ls 6834. AZR Finanšu pakalpojumu darbības, izņemot apdrošināšanu un pensiju uzkrāšanu — 100%. Peļņa 2012.gadā — Ls 742 178.

Cauri varavīksnei, kas met graciozu loku pāri strūkla kai, vīdošais biznesa augstskolas Turība zilibalto ēku komplekss ir vasarīgi kluss. Nosvinējusi 20 gadu jubi leju, Turība gatavojas gandrīz piecu tūkstošu visdažādāko tautību studentu uzņemšanai — dažs no tiem ar plan šetēm rokās piesēdis uz strūklakas apmales, kamēr garām aizsteidzas pa kādam pasniedzējam vai augstsko las darbiniekam. Vienudien Turības līdzīpašnieks Aigars Rostovskis, iešļūcenēs un polo kreklā, ved mani lielā, gaišā telpā ar ērtiem zviļņiem, košiem krāsu akcentiem, tāfe lēm un uz galdiem sakrautiem krēsliem. Tas ir šāgada jaunums — Rostovska izlolotais biznesa inkubators. Tajā viņš palaikam strādā arī kā mentors, bet inkubatora paš reklāmā Turības mājaslapā bez pieticīgas kautrēšanās līdz ar citiem tituliem tiek pieteikts kā «uzņēmējs, miljonārs». «Citādi es ar to, tāpat kā ar savu doktora grādu nezīmējos, bet inkubatorā mācu jauniešiem veidot biznesu. Ar to, ka esmu miljonārs, es pasaku, ka [biznesa prasmes] praksē esmu parādījis un tas tomēr ir kaut kāds mērījums.» Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš uzskata, ka «Turība starp privātām augstskolām ir viena no labākajām un spēcīgākajām, ja ne pati labākā, tai ir specifiska un šaura niša — nākotnes uzņēmēju izglī tošana, uzņēmēju elites veidošana Latvijā». Mazāk teorijas, vairāk prakses Rostovska CV pirmais «direktors» parādās, kad viņam ir tikai 20 gadu. Taču patstāvīgu uzņēmējdarbību viņš esot sācis vēl agrāk, mācoties Rīgas Celtniecības tehnikumā. Iemesli gan nebija nekādi rožainie. «Bija mērķis — tikt prom no mājām, kur bija emocionāli grūti, tēvam bija problē mas ar alkoholu. Lai dzīvotu patstāvīgi, vajadzēja naudu. Tēvam bija arī labās īpašības — viņš ne vien bija sportists, bet arī daudz strādāja, remontēja dzīvokļus. Pateicoties viņam, es ļoti nopietni spēlēju futbolu, un pie tēva iemā cījos celtniecības pamatlietas. Pirmo patstāvīgo naudu pelnīju pie tēva un krusttēva.» Pēc kāda laika uzņēmī gais jauneklis sāka pieņemt individuālus pasūtījumus un pats remontēt dzīvokļus. «No šī brīža skatoties, tas bija tāds mikrouzņēmuma līmenis, kad tu pats kontak tējies ar klientiem, pats strādā, un pats arī nopelni.» Lai izvairītos no pēdējiem iesaukumiem padomju armijā,

pāris gadus pastudējis Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU), Aigars konstatējis, ka «tehnikumā līmenis bija daudz augstāks nekā universitātē, tur stāstīja tikai teo riju, bet mani tas pilnīgi neinteresēja». Šī vilšanās kalpoja par vienu no katalizatoriem, lai tobrīd augstākās izglītī bas diplomu neieguvušais Aigars Rostovskis pievērstos izglītībai kā deficītam produktam. Otrs katalizators bija pāris mēnešu mācības Maskavā, ko, lai atmaksātu parādu, piedāvāja krievu biznesa partneri. «Man bija 21 gads, kad nokļuvu Krievijas augstākajā ešelonā. Tur bija cilvēki no ASV nekustamo īpašumu biržām, par ko te neviens nebija pat dzirdējis. Viens studiju biedrs bija krāsaino metālu firmas viceprezidents. Biju kā kosmosā. Kad pēc tam iegāju RTU auditorijā, izturēju pusi no lekcijas, pie cēlos un aizgāju.» Kādu laiku tirgojis televizorus, benzīnu, drēbes, nodarbojies ar valūtas maiņu un citiem naudas pelnīšanas veidiem, Aigars uzklausījis mammas Margas Rostovskas, tobrīd Rīgas Komerctehnikuma direkto res, aicinājumu «iepazīties ar kādu šaubīgu tipu, kas te melnā uzvalkā riņķoja pa pagrabiem». «Tas bija Juris Birznieks. Viņam tajā brīdī bija ne tikai plāns, bet jau reāla darbība — Birznieka Biznesa centrā bija grāmatve dības kursi.» Abi jaunie cilvēki atraduši kopēju valodu un vienojušies — ja cilvēki maksā par kursiem, tad atradī sies arī tādi, kuri maksā par augstāko izglītību. «Turības» vārds jau bija priekšā — tā pirmskara Latvijas laikos sauca patērētāju biedrību, kam piederēja Komerctehnikuma telpas. Birznieks atceras: «Aigaru akceptēju tieši viņa īpa šību dēļ. Tolaik mēģināju atrast cilvēku, kas grib un var strādāt, arī smagi. Pirmie Turības gadi pagāja bez brīvdie nām, un ne visi to var izturēt. Komandā bija izturīgākie.» Darbavietas jārada pašiem Turība pirmā Latvijā par savu prioritāti pasludināja uzņēmēju sagatavošanu. «Pamatlieta nav mainījusies arī tagad. Gan toreiz, gan tagad izglītībā pietrūkst prak tisko iemaņu un zināšanu, ko var pielietot praksē.» Kaut arī Latvijas demogrāfiskās tendences ir bēdīgas, pasaulē cilvēku skaits palielinās, un Aigars ir pārlie cināts, ka ar laiku visiem darbavietu nepietiks. Tāpēc jebkurā izglītības nozarē cilvēkam būtu jāapgūst «iemaņu kopums katram pašam izveidot sev darbavietu». →

Idejas. Pieredze. Padomi

Kad Edgars Zaduško (no labās) kopā ar draugu Aigaru Zelmeni ar domu par savu interjera biznesu devās uz pasaulē lielāko flīžu izstādi Itālijā, ražotāji skatījušies ar aizdomīgu aci — vai nu šos sūta konkurenti, vai arī kāds izjoko

Studentu bizness Viņi ir jauni un pietiekami traki, lai mestos uz galvas aukstā ūdenī, ko sauc par uzņēmējdarbību. Visi savus uzņēmumus dibinājuši vai nu augstskolā, vai neilgi pēc tās beigšanas. Un visiem augstskola ir bijusi nozīmīgs grūdiens, lai agrā jaunībā ar labām zināšanām, bet bez pieredzes uzdrošinātos izveidot savu uzņēmumu un dotu darbu vēl vairākiem saviem studiju biedriem teksts Dita Arāja | foto Rūta kalmuka, Emīls Desjatņikovs, F64

labs bizness

Skaistums jāved mājās SIA Krassky Īpašnieki

Aigars Zelmenis (31 gads) Edgars Zaduško (31 gads)

Dibināta

2005.gadā

Apgrozījums

2012.gadā Ls 1 900 556

Peļņa

Ls 193 526

«Es neticu biznesa plāniem! Vai nu tu jūti gaisā «elek trību», vai ne,» saka ekskluzīvā interjera dizaina salona Krassky īpašnieks Edgars Zaduško. Šis viņa un part nera Aigara Zelmeņa uzņēmums radies Edgara gaumes kaprīžu dēļ un tagad izaudzis par vienu no spices interjera saloniem Latvijā. Viņi abi 2005.gadā, kad dibināja uzņēmumu, pavisam nesen bija beiguši augst skolu. Edgars — Rīgas Starptautisko ekonomikas un biznesa augstskolu (RISEBA), savukārt Aigars — Rīgas Ekonomikas augstskolu (REA). Edgaram skola palīdzēja, veicinot uzņēmējdarbības domāšanu, bet Aigaram deva plašu biznesa kontaktu loku, kas nu lieti noder biznesā. Pirms astoņiem gadiem Edgars remontējis dzīvokli un atklājis, ka Latvijā nevar nopirkt elegantas flīzes, kādas būtu vēlējies. Kopā ar draugu Aigaru internetā atrada informāciju, ka Itālijā, Boloņā, notiek pasaulē lielākā flīžu izstāde. Abi braukuši turp jau ar biznesa ideju — skaistums jāved uz Latviju. Protams, ka sākot nēji ekskluzīvo flīžu ražotāji ar aizdomīgu aci skatījušies uz abiem jaunekļiem — vai nu šos sūta konkurenti, vai arī kāds viņus izjoko. Taču, laikam ieraugot uguntiņas abu jaunekļu acīs, pārliecinājušies, ka viņi ne spiego, ne joko, bet tiešām vēlas nodibināt biznesa kontaktus. «Mēs esam no tiem, kas nesāk ar personālu un domu, ka pirks ārpakalpojumus. Paši esam gan grīdu mazgā juši, gan telpas remontējuši. Lai sāktu biznesu, ir vajadzīga pazemība, tas, ko angliski sauc humble,» ir pārliecināts Edgars. Aigars stāsta: kaut uzņēmumā strādā aptu veni 20 darbinieku, joprojām paši gan klientus salonā apkalpo, gan viņu mājās paklājus piemēra. Tas ļauj sajust klientu vēlmes un attiecīgi reaģēt, iepērkot produkciju. Sākumā nelielu naudas summu aizņēmušies no kādas privātpersonas un tukšojuši savu bankas overdraftu, taču, kad klientu nav bijis, jau sākuši interesēties, cik maksā par zemeņu lasīšanu Īrijā. Sak, varbūt, pāris gadus strādā jot, aizņēmuma summu izdotos atdot. Taču pēc četriem mēnešiem noticis lūzums un apgrozījums sācis augt ģeo metriskā progresijā. Aigaram ticība, ka bizness «aizies»,

Dosjē Aigars Zelmenis un Edgars Zaduško 1) Kā atrada partnerus?

Abi partneri viens otru pazina pirms biznesa sākšanas.

2) Visgrūtāk uzņēmuma un produkta/ pakalpojuma veidošanā...

«...bija pats sākums, kad trīs mēnešus nebija neviena klienta. Ceturtajā mēnesī klientei pārdevām flīzes par Ls 48, kaut gan flīžu atvešana no Itālijas pašiem izmaksāja 150 eiro (Ls 105).»

3) Tālākās attīstības stratēģija, mērķi

Iekarot tirgus dažās pasaules metropolēs. Šāgada oktobrī uzņēmums atvērs ekskluzīvo paklāju salonu Londonā. Tur par telpām cīnījušies divus gadus un ir pateicīgi preču piegādātājiem, ka tie nav padevušies citiem piedāvājumiem, bet gaidījuši, kad Krassky atvērs savu salonu.

4) Kā atbalsta augstskola?

Aigars REA aktīvi darbojies studentu asociācijā — bijis biznesa komitejas vadītājs un strādājis ar uzņēmumiem, aicinot finansiāli atbalstīt REA. Tā iemācījies, ka nekas par brīvu nenāk un netiek dāvināts, bet viss jānopelna, smagi strādājot. Edgaram RISEBA veicinājusi uzņēmējdarbības domāšanu.

Lai sāktu biznesu, vajadzīga pazemība. Tas, ko angliski sauc humble 40

radusies pēc sarunas ar arhitekti Zaigu Gaili. Viņa tajā laikā savos projektos flīzes nav izmantojusi, jo Latvijā nav bijis gaumīga piedāvājuma, taču pēc Aigara pre zentācijas atzinusi, ka redzētais ir pietiekams iemesls, lai viņa atsāktu projektos izmantot flīzes. Tagad Gaile ir viena no svarīgākajām Krassky biznesa partnerēm. Puišu labā «nostrādāja» krīze. Citiem saloniem pēc treknajiem gadiem apgrozījums kritās par 70% un viņi samazināja biznesu, savukārt Aigars un Edgars, tieši pretēji, ieguldīja salonā un mārketingā un ieviesa jau nas preču grupas, un vinnēja — kļuva par spēlētājiem numur viens savā segmentā. «Mēs vienmēr esam uzstā dījuši mērķi būt pirmajiem un pārsteigt klientus ar vairākiem jauniem preču segmentiem,» saka Aigars. Tas viņiem izdevies, un puiši uzskata — galvenokārt tāpēc, ka biznesa līkločiem cauri izlauzušies paši.

Bildes visapkārt SIA Giraffe Visualization Group Īpašnieks

Mikus Opelts (24 gadi)

Dibināta

2012.gadā (pirms tam — 2010.gadā dibinātā pilnsabiedrība Freš Grupa)

Apgrozījums

2012.gadā Ls 19 963

Peļņa

Ls 3719

Bija 2010.gads, krīze, un Rīgas Starptautiskās ekonomi kas un biznesa administrācijas skolas (RISEBA) 2.kursa students Mikus Opelts nosprieda: nav ko — jātaisa savs bizness! Spēkus kopā salika četri studiju biedri, un radās Skatskat.lv — uzņēmums, kas veido 360 grādu virtuālās tūres internetā. Patlaban uzņēmums veido aptuveni 90% no visām 360 grādu vizualizācijām Latvijā un ar Giraffe Visualization Group zīmolu ir sācis attīstīt biznesu aiz robe žas. Puišu augstskola kļuvusi par viņu stratēģisko partneri, lai veiktu pētījumus par interneta biznesa attīstību. «Bizness jātaisa 20 gados. Ko tu vari zaudēt? Tikai daudz vakara ballīšu. Es atteicos no visām izklaidēm, jo zināju, ka jāuztaisa produkts un jādabū tirgū,» saka Mikus. Ar domu par savu uzņēmumu viņš pirms trim gadiem apmeklēja biznesa ideju forumus, līdz nokļuva situācijā, kad bija jāprezentē sava biznesa ideja. Laime, ka tobrīd blakus bija kursabiedrs, kurš pameta ideju — Latvijā nav 360 grādu interneta vizualizāciju. Taisām? Kāpēc ne! Prezentējuši savu ātro ideju un pēc tam jau nopietni ķērušies pie biznesa plāna rakstīšanas. 360 grādu vizualizācija ir virtuāla «pastaiga» kādā objektā, ko pēta internetā. Puiši sākumā savu produktu piedāvā juši nekustamo īpašumu tirgotājiem, jo viņiem ir izdevīgi, ja klienti internetā var apskatīt un klikšķinot «izstaigāt» pārdodamo namu vai dzīvokli. Trīs gados Mikus uzņē mums realizējis 360 projektus 166 klientiem dažādās nozarēs, piemēram, medicīnā, viesnīcu un restorānu, nekustamo īpašumu un auto biznesā. Patlaban, piemēram, Mikus uzņē mums veido virtuālo pastaigu pa Liepāju, Cēsīm, Jelgavu, →

IDEJU IMPORTS

divnieku karaļi palīdz pelnīt Vai divnieku karaļi var būt uzņēmēja mērķauditorija? Var. Saskaņā ar statistikas datiem Vācijā katru gadu vecāki iztērē līdz pat 900 miljoniem eiro par privātstundām savām neapķērīgajām atvasēm teksts Helmuts Salnājs, Latvijas ārējās ekonomiskās pārstāvniecības Vācijā vadītājas vietnieks | ilustrācija Maksis zābers

Sekmes skolā veido sava veida simbioze starp sko lēnu, viņa vecākiem un skolotāju. Centīgi un prasīgi vecāki lielākoties jaunākajās klasēs seko līdzi skolēna gaitām, nepieciešamības gadījumā regulāri atbals tot ar mācību vielas skaidrošanu. Ar katru nākamo klasi izaicinājums vecākiem kļūst aizvien lielāks — pašu skolas gaitas sen pagājušas, un, ja vien kāds no vecākiem pats nav saistīts ar akadēmisko vidi, visti camāk, deklinācijas būs piemirsušās, sinusi sajukuši ar kosinusiem, un starpība starp mitozi un mejozi būs sarukusi. Ja par skolēna «viss ir kārtībā» un «skolo tāja mājas darbus šodien neuzdeva» saņemtās atzīmes vairs neliecina, ko darīt? Varbūt piesaistīt mācību kon troles procesam kādu speciālistu? Vācijā privātstundas un privātskolotāji ir pārvērsti par ļoti sekmīgu biznesa modeli, kurš, iespējams, varētu darboties arī Latvijā.

Biznesa būtība Ja skolēns jūt, ka fizikas un ķīmijas zināšanās viņam ir robi, bet tuvojas semestra noslēgums, viņš var doties mācīties uz kādu no neskaitāmajām privātskoliņām. Tur ir «labais» skolotājs, kurš neliek sliktas atzīmes, skaidro ilgi, individu āli un cītīgi, bērns nebaidās aci pret aci uzdot jautājumus. Privātskolotājs ir draugs, un bieži vien ar šāda drauga palī dzību skaidrība ieviešas krietni ātrāk. Bet šāda mācīšanās mēdz būt dārga, tāpēc alternatīvu piedāvā privātās sko las, kuras apvieno bērnus nelielās grupās (3—5 skolēni). Mācību vielu viņi apgūst kopā, viena mācību stunda parasti ilgst 90 minūtes, skolotājs spēj veltīt uzmanību katra bērna vajadzībām. Bieži vien šīs privātskolas māca bērnus pēc tās pašas programmas un tādā pašā tempā kā parastās skolas. Mēdz izmantot pat tās pašas mācību grāmatas, un skolēns vienkārši saņem papildu nodarbību par tēmu, kuru skolā līdz galam nav sapratis. Tāpat skolotājs regulāri komu nicē ar vecākiem, kas savukārt ļauj zināmā mērā kontrolēt notiekošo. Lielisks biznesa koncepts, kuram nav nepie ciešamas apjomīgas investīcijas sarežģītās tehnoloģijās. Četras lielākās privātskolu ķēdes Vācijā ir Abacus (Abacusnachhilfe.de), Schülerhilfe (Schuelerhilfe.de), Minilernkreis (Minilernkreis.de) un Studienkreis (Nachhilfe.de). Liela daļa no privātajām skolām ir arī franšī zes tīkli. Piemēram, Schülerhilfe ir vairāk nekā 1000 filiāļu, un tas ir trešais lielākais franšīzes uzņē mums Vācijā ar 60 miljonu eiro apgrozījumu. Turklāt ar pie augošu tendenci. Jāpiebilst, ka Vācijā aizvien biežāk izskan kri tika par mācību kvalitāti — par sistēmas novecošanu un to, ka skolas nepievērš uzmanību sko lēniem, bet cenšas realizēt tikai savus mācību plānus, līdz ar to jau jaunākajās klasēs veicinot «gudro» un «neapķērīgo» sko lēnu grupiņu veidošanos. Jau

Schülerhilfe ir vairāk nekā 1000 filiāļu, un tas ir trešais lielākais franšīzes uzņēmums Vācijā ar 60 miljonu eiro apgrozījumu. Turklāt ar pieaugošu tendenci 46

IDEJU IMPORTS

5.klasē bērns nonāk pirmās «sijāšanas» priekšā: vai sek mes ir pietiekami labas, lai varētu mācīties tālāk ģimnāzijā, vai tomēr jāizvēlas mazāk prasīgs pamatskolas veids, kas automātiski nosaka arī turpmāko izglītošanās ceļu. Kas ir skolotāji Visbiežāk par skolotājiem privātajās skolās strādā prakti kanti vai studenti, kuriem šāds darbs ir iespēja piepelnīties, tāpēc tas ir cieņā. Vispirms potenciālajam privātskolotājam jāizpilda detalizēti testi, jāiesniedz rakstiski apliecinā jumi tam, ka viņš nav viltvārdis, pēc tam notiek pārrunas un pirmās testu nodarbības, kur viņš darbojas pieredzē juša kolēģa klātbūtnē. Tad, kad visi ir pārliecinājušies, ka «jaunajam» piemīt nepieciešamās zināšanas un viņš spēj arī labi komunicēt ar bērniem, skolotāja gaitas var sāk ties. Privātās skolas ļoti rūpējas par mācību kvalitāti, jo konkurence ir liela. Skolas pašas izstrādā dažādus papildu mācību materiālus un, piemēram, Schülerhilfe, garantē atzīmes uzlabošanos. Ja deviņu mēnešu laikā skolēna atzīme liecībā nav uzlabojusies, nauda tiek atmaksāta. Cik tas maksā Schülerhilfe tirgū darbojas jau 40 gadus. Pirmos desmit — kā vienkāršs privātskolas bizness, pēc tam kā franšīzes modelis. Uzņēmuma mājaslapā katrs interesents var ieva dīt savu pasta indeksu, un tūlīt parādīsies tuvākās skolas

apkaimē, ar kurām iespējams uzreiz sazināties un saru nāt pirmo tikšanos. Pārrunāti tiks arī naudas jautājumi. Visbiežāk privātskolas mēģina vienoties par ilgtermiņa līgumiem, lai būtu iespējama plānošana. Tas var būt viens semestris, var būt mācību gads. Tāpat skolēnam jāizvē las mācību intensitāte — tradicionāli Schülerhilfe piedāvā divas vai trīs reizes nedēļā. Cena par trīs 90 minūšu nodar bībām nedēļā ir 190 eiro mēnesī. Protams, liela nauda, taču, pārrēķinot uz vienu 45 minūšu mācību stundu, tie ir nepilni astoņi eiro. Par šādu summu Vācijā kvali ficētu privātskolotāju visbiežāk nav iespējams atrast. Šis modelis ne ar ko neatšķiras no pieaugušo mācībām, piemēram, svešvalodā, taču šeit ir atklāta liela patērētāju grupa ar potenciālu — nesekmīgie skolēni un viņu norū pējušies vecāki. Kā arī tie, kuriem nepieciešams papildu treniņš, lai iestātos kādā spcializētā vai prestižākā skolā, kā arī gatavojoties augstskolai. Vienalga, vai mēs to nosauk sim par Skolēnu klubu, Mācību servisu vai Tavu privātskolu, izveidojot spēcīgu zīmolu un pielāgojot konceptu Latvijas tirgum, tas varētu būt veiksmīgs un ilgstoši darboties spē jīgs bizness. Iespējams, ar laiku arī kā franšīze. Divniekiem liecībās būtu pienācis gals. Vienīgais izņēmums paliks fizkultūra, jo šajā mācību priekšmetā neviena no sko lām nepiedāvā privātstundas. Bet šeit paši vecāki var kaut ko darīt lietas labā — atņemt bērnam aipadu, iedot bumbu un izdzīt laukā uzspēlēt futbolu ar draugiem. ●

Pelnīt. Krāt. Tērēt

Par kuru Latvijas uzņēmumu akcijām regulāri var saņemt itin labas dividendes? Nosaucam konkrētus piemērus

Kad depozīts nesilda

Laikā, kad Latvijas lielākās bankas par depozītu piedāvā 0,1—0,5%, to Latvijas uzņēmumu akciju iegāde, kas maksā dividendes, nodrošina ienākumus no 2—3 līdz 8—10 procentiem gadā. Neskaitot rekordus, kuru ienesība reizēm sasniedz arī 20%. Par riskiem un ieguvumiem «Ir Nauda» apskatā teksts Sergejs Pavlovs | foto CORBIS, F64 un no personīgā arhīva | ilustrācijas the noun project

«Man arī treknajos bija katastrofāli neskaidrs — kāpēc cilvēki, to skaitā daudzi mani paziņas, uzskatīja, ka dzīvokļa iegāde Bulgārijā ir saprotama investīcija, bet akciju iegāde uzņēmumā Latvijas gāze, kurš katru mēnesi saņem naudu no iedzīvotājiem, nebija pieņemama,» saka Salvis Lapiņš, biržas investors ar 15 gadu stāžu un vienlaikus Rīgas biržā kotētās Olainfarm valdes loceklis. Kaut arī kopš krīzes laika pagājuši jau pieci gadi, pēc Lapiņa domām, Latvijas iedzīvotāju zināšanas par investēšanu nav īpaši uzlabojušās. «Piemēram, pirms pāris gadiem pēkšņi sākās vispārēja aizraušanās ar Forex — it kā visi būtu sākuši izprast spekulācijas starp Japānas jenu un Šveices franku. Cita galējība — mūsu ļaudis vairāk nekā miljardu latu uzglabā depozītos, saņemot smieklīgus 0,5% gada ienākumu. Bet aizdomāties, cik var nopelnīt ar akcijām, par kurām ik gadu maksā labas dividendes — nē, tas nenotiek...» Tiesa, nākas atzīt, ka dividenžu izmaksāšana pat biržā kotētajām Latvijas kompānijām nav plaši izplatīta tradīcija. Tomēr varianti ir — Latvijas gāze, Olainfarm, Valmieras Stikla šķiedra, SAF Tehnika... Kuras ir labākās? →

naudas ide j as

→ Adrians Dāvis — Latvijas gāzes valdes priekšsēdētājs

«Es pirktu visas» «Ja es veidotu investīciju portfeli, pērkot Rīgas biržā kotēto kompā niju akcijas, iegādātos nevis vienas vai divu kompāniju akcijas, bet visu, kuras izmaksā dividendes,» saka brokeru firmas Finasta valdes locek lis Andrejs Martinovs. «Jautājums ir tikai par proporcijām — kuras vairāk, kuras mazāk — un par «taimingu» jeb kad un par kādām cenām pirkt.» Kā uzskata eksperts, vispirms ir vērts analizēt dividenžu jaunāko ienesību (dividenžu proporciju pret akcijas cenu biržā), kā arī vēsturis kos datus — cik kurš maksājis agrāk. «Priekšroku es dotu Latvijas gāzes akcijām. No dividenžu politikas viedokļa, tur ir ideāla akcionāru struk tūra (lielākie īpašnieki — Vācijas Ruhrgas un Krievijas Gazprom). Turklāt tur ir relatīvi prognozējamas un sakārtotas naudas plūsmas. Un tir gus konjunktūra... Dažos tuvākajos gados, visticamāk, krasu pārmaiņu šajā biznesā nebūs — spriežot pēc tā, ko mūsu politiķi saka par tirgus liberalizāciju,» spriež Martinovs. Tālāk — Olainfarm un Valmieras Stikla šķiedra, kas arīdzan dalās peļņā. Taču, kā uzskata eksperts, šīs kompānijas ir piemērotākas insti tucionālajiem investoriem. No privāto ieguldītāju — fizisko per sonu — viedokļa raugoties, dividenžu peļņa tur pagaidām nav no augstā kajām. Taču arī tās ir jēga iekļaut portfelī, tikai mazākā apjomā. Turklāt no šo uzņēmumu biznesa izaugsmes un tātad akciju cenu pie auguma viedokļa tie ir ievērojami perspektīvāki par to pašu Latvijas gāzi. Tur var vairāk nopelnīt tieši no akciju cenu pieauguma nākotnē. Finasta eksperts secina: ja cil vēks investē 2—3 tūkstošus latu uz 5—6 gadiem un vēlas ienesī gumu, kas 2—3 reizes pārsniedz depozītu peļņu, tad dividendes neso šās akcijas nav slikts variants. Galvenais ir saprast, ko tieši pērc. Galvenie varianti — Ir Nauda apskatā.

7-8% gadā

Latvijas gāzes «depozīta» akcija Dividendes 2013.gadā — 50 santīmu par akciju. Akcijas cena šajā gadā — no 6,03 līdz 6,74 latiem. Latvijas gāzes akcijas investori dēvē par «alterna tīvo depozītu» — dividenžu plūsmas stabilitātes un prognozējamības dēļ. Uzņēmums dalās peļņā ar akcionāriem jau 15 gadus, un tas Rīgas biržā ir ļoti rets gadījums. Otrkārt, divi dendēs faktiski vienmēr izmaksā 80—90% no gūtās peļņas. Lielāko daļu saņem lielā kie akcionāri — vācu E.ON Ruhrgas (47,2%), Krievijas Gazprom (34%) un Itera Latvija, pārējo proporcionāli saņem privātpersonas — mazo un vidējo akciju pakešu turētāji. Vai viegli nopirkt LG akcijas? Tirgū pārdevēju nav daudz. Viss atkarīgs no tā, cik daudz naudas jūs vēlaties ieguldīt. Nopirkt vienā dienā dažus simtus vai tūkstošus akciju nav problēma. Taču nopirkt desmit vai simt tūkstošus akciju jau ir sarežģīti — tirgū vai nu tāda daudzuma nebūs, vai arī nāksies stipri pārmaksāt. Vai arī pirkt mazās devās daudzu mēnešu garumā. Būtībā biržā no visiem 39,9 miljoniem LG akciju pie ejami tikai mazajiem īpašniekiem piederošie 2,8%, t.i., aptuveni 1,1 miljons akciju. Vairākums investoru, kas nopirkuši šos vērtspapīrus kā alternatīvu depozītiem, nesliecas tos pārdot. Dividenžu summas pēdējos gados ir stabilizē jušās — šogad izmaksāja 50 santīmus par akciju, pagājušajā gadā — 60 santīmus, 2011. — 50... Investori pie šādas stabilitātes jau pieraduši un tradicionāli salīdzina LG akciju pakešu iegādi ar sava veida depozītu, kas gadā dod 7—8% iene sīgumu. Agrāk bija arī 10%, jo pirms pāris gadiem viena akcija maksāja piecus latus, bet divi dendes nemainījās. Kopš tā laika vietējā biržā

vienīgā blue chip (liela, valsts mēroga uzņēmumi ar augstas kvalitātes vadību vai produkciju, ar solīdu vēsturi, stabilu peļņu un dividenžu pie augumu) cena lēnām, taču konsekventi auga, tāpēc dividenžu ienesīgums, ņemot vērā taga dējo cenu biržā, ir nedaudz sarucis. Un tik un tā tas nav slikti, ja salīdzinām ar 0,1—0,5%, ko kā depozītu likmes piedāvā Latvijas lielākās bankas. Saprotams, ka dividendes ir atkarīgas no biznesa rādītājiem, no gūtās peļņas. Šajā gadī jumā pagaidām galvenais ietekmes faktors ir laika apstākļi, konkrēti, cik barga ir ziema. Ja ārā ir mīnus 20, LG akcionāri var būt apmieri nāti — gāzes pārdošana krasi pieaug. Ja ziema ir silta, pieprasījums pēc gāzes un peļņa krī tas. Jāatzīst, ka pēdējās divas ziemas LG laika apstākļu ziņā bijušas visai veiksmīgas. Plusi Stabila un allaž «dāsna» dividenžu politika. Biznesā reti sastopams piemērs, kaut arī nākotnē var zaudēt daļu ienesības, ņemot vērā risku, kas saistās ar Eiropas tirgus liberalizācijas centieniem, taču pilnīgi noteikti nebankrotēs. Mīnusi Atkarība no laika apstākļiem ziemā, kā arī perspektīvā vīdošā nozares liberalizācija, kas paredz gāzes pārvades nošķiršanu no ražošanas. Arī sašķidrinātās gāzes termināļa projekts, kas radīs konkurējošu piegādātāju. Nākotnē paredzama arī plaša Rīgas dzīvojamā fonda siltināšana (agrāk vai vēlāk tas samazinās gāzes izmantošanu apkurē). Taču diezin vai ir vērts gaidīt kardinālas pārmaiņas jau tuvākajos gados.

I nvest ī c i j a

Investēju savā izglītībā Patlaban izvēlos investēt savā izglītībā un jaunā pieredzē, saka bijušais fondu biržas «Nasdaq OMX Riga» korporatīvo komunikāciju vadītājs Āris Dreimanis teksts Elizabete Rutule foto Dmitrijs Suļžics, F64

Biržā biju nostrādājis vairāk nekā sešus gadus, kad sāku nopietni domāt par to, kā dzīvot un strādāt tālāk. Sapratu, ka esmu daudz sasniedzis, bet negribu apstāties attīstībā un iestagnēt darbavietā, tāpēc pie nācis laiks iet uz priekšu. Vēlējos mērķtiecīgāk apgūt pasaulē uzkrātās zināšanas un jaunākās pieejas. Tas nav iespējams īstermiņa kursos vai ikdienas darbā, kad ir spiediens reaģēt uz dažādām situācijām.

Ceļojums uz Vorena Bafeta kompānijas Berkshire Hathaway akcionāru sapulci Omahā devis arī kādu taustāmu labumu Āris ticis pie autogrāfa grāmatā, kurā apkopoti Fortune raksti par ievērojamo investoru. Ieejas kartē, ko saņem akcionāri, attēlota nelielā kafejnīca, kurā notika pirmā akcionāru sapulce

Atdeve lielāka Vispiemērotākās ir akadēmiskās studijas, turklāt gri bēju atrasties starptautiskā vidē. Izvēlējos pilna laika maģistrantūras studijas korporatīvās komunikācijas, repu tācijas vadības un mārketinga programmā Mančestras Universitātē, kur izturēju konkursu. Vēlāk uzzināju, ka šī mācību iestāde ir pasaules 50 labāko augstskolu topā. Man svarīgi ir arī ienākumi. 18 gadu laikā, kopš strādāju, tie pieauguši 15 reizes. Vēlos, lai arī tuvākajos gados, salī dzinot ar pašreizējo brīdi, ienākumi pieaug 15 reizes. Mācībās kopumā būs jāinvestē 25 000 latu. Esmu gatavs to darīt, jo ticu, ka tas palīdzēs sasniegt mēr ķus — gan personiskos, gan finansiālos. Jau iepriekš investēšana izglītībā, arī īsākos kursos, ir palīdzē jusi īstenot daudzus brīnišķīgus projektus. Tāpēc

esmu pārliecināts, ka atdeve būs lielāka, nekā iegul dot bankas depozītā, mežos, obligācijās vai akcijās. Vorens Bafets darbībā Pēdējos divus gadus esmu palīdzējis 20.gs. dižākā inves tora Vorena Bafeta biogrāfijas The Snowball tulkojuma rediģēšanā un ieinteresējos par viņa fenomenu. Ļoti vēlējos arī klātienē pieredzēt tāda pasaules līmeņa uzņē muma kā Bafeta Berkshire Hathaway akcionāru sapulci, jo tai līdzīgas nav nekur citur. Lai piedalītos sanāksmē Omahā maija sākumā, bija vajadzīga vismaz viena akcija, ko nopirku caur banku par aptuveni 100 dolāriem. Pasākumu milzu sporta arēnā apmeklēja ap 35 000 cilvēku. Tur bija «visa Amerika» — tēvi, kas atveduši desmitgadīgos dēlus, bērni, kas pierunājuši vecākus, cilvēki, kuri smaržoja pēc naudas, mājsaimnieces ar jaundzimušajiem, pensionāri, strādnieki. Brīžiem likās, ka Bafets un viņa biznesa partneris Čārlijs Mangers ir kā pasaules vecākie, bagātākie un gudrā kie komiķi — asprātīgi un savā vairāk nekā 80 gadu vecumā saglabājuši apbrīnojamu viedumu. Biju pārsteigts, ka liela daļa viņu teiktā bija aiz investēšanas, biznesa un ekonomikas robežām — par dzīves filozofiju, sevis pilnveidošanas iespē jām, stipro pušu attīstīšanu un tiekšanos uz mērķi.Tas vēlreiz apstiprināja, ka izdarīju pareizu izvēli, nolemjot investēt sevī. ●

S K A I Tā M NAU D U

teksts Elizabete Rutule | foto Gints Ivuškāns, f64, no publicitātes materiāliem

Linda Džonsone, bistro StockPot īpašniece

Kur ieguvāt starta kapitālu biznesam?

«Bistro atvērām 2012.gada janvārī, bet ideju pirms tam prātā lolo jām jau kādus piecus gadus. Mana vīra Ričarda profesija ir pavārs, tāpēc domājām par restorānu biz nesu, bet bija grūti piespiest sevi atteikties no algotā darba. Tajā laikā abi strādājām kazino, ceļojām pa Eiropu, un negribējās riskēt. 2011. gadā nolēmām sākt. Ričards ir no Anglijas, bet tur dzīvot negribē jām. Varējām atvērt ēstuvi Čehijā, kur mums ir māja, tomēr sapratu, ka Latvijā būs vieglāk tikt galā ar birokrātiju, jo te man ir ģimenes atbalsts — palīdzēja mana mamma. Biznesā ieguldījām savu naudu, bet daļu aizņēmāmies. Gribējām ņemt kredītu Latvijas Hipotēku un zemes bankā, bet mums atteica, jo uzskatīja, ka neesam pietiekami izpētījuši tirgu. Aizņēmāmies no Ričarda tēva. Sākām ar minimālu summu — Ls 20 000.

Reklāmai naudu nolēmām netērēt, bet pirmajā dienā tuvākajos birojos izda lījām vizītkartes, piedāvājot paēst bez maksas. Ieguldījām kādus Ls 200—300, un atnāca negaidīti daudz cilvēku. Bizness izaudzis daudz lielāks, nekā bijām iedomājušies, tāpēc nepār traukti jāiegulda. Piemēram, sākām ar vienu ledusskapi, bet tagad ir četri. Pagaidām pietiek ar to, ko nopelnām, jo pērkam, ko varam atļauties. Domāju, labāk ir pēc iespējas mazāk ņemt kredītus, kā arī turēt naudu rezervē. Augot jāpalielina arī darbinieku skaits. Nodarbinām trīs cilvēkus, tomēr arī pašiem jāstrādā daudz — patlaban 13 stundas dienā no pirmdienas līdz piektdienai, un svētdien jau gata vojamies jaunajai nedēļai. Sākumā sajūtas bija kā pa viļņiem: «jā, mēs to varam», tad — «nē, mēs to neva ram». Tagad ir gandarījums — tajos brīžos, kad vispār ir laiks to izjust.»

«Mana pirmā alga»

Ivars Beitāns, SIA Aerodium valdes priekšsēdētājs

«Pašu pirmo algu nopelnīju, tik līdz iemācījos skaitīt. Tas bija 1. vai 2.klasē,» atceras Ivars Beitāns, ver tikālo vēja tuneļu ražotāja Aerodium vadītājs. Liekot lietā jauno prasmi, viņš Jaungadā sarīkojis vecākiem un radiniekiem loteriju ar paša izdomā tiem noteikumiem. Dalībniekiem par desmit kapeikām bija jāiegā dājas «biļetītes». Ja gadījās plusiņš, varēja iegūt balvu naudas vai kon fektes izteiksmē. Ja nepaveicās un uz izvilktās lapiņas rēgojās mīnuss, nācās šķirties no noteiktas sum mas. «Ja bija mīnus 20, tad šāda summa bija jāpiemaksā, ja plus 50 — tik daudz varēja saņemt.» Nopelnīt kabatas naudai viņam esot izdevies. «Radu attieksme bija divējāda. Vieni smaidīja un ļoti atbalstīja, citi bija pārliecinātie komunisti, kas teica, ka spekulēt ir slikti,» stāsta Beitāns.

5,84 €32

Cik tas maksās eiro?* Mobilo sakaru operatora Bite tarifu plāns Bite 2, Ls 3

Dators Gauja G3, Ls 229 Dzintara higiēniskā lūpukrāsa Uni, Ls 0,87

€4,2 7

€1,24 * Cenu paredzēts pārrēķināt atbilstoši kursam un nav plānots paaugstināt, taču to var ietekmēt no uzņēmumiem neatkarīgi notikumi, piemēram, valdības lēmumi par nodokļiem

Cik vidēji mēnesī tērē jaunu vizītkaršu izgatavošanai? Darbinieku skaits

Izmaksas uzņēmumam

RBSSKALS grupa Būvuzņēmums

454 Ls 63,33

Latvia Tours Tūrisma operators

53 Ls 20

RIX Technologies Programmizstrādes uzņēmums

50 Ls 8 59

N A U D A S P S I H O L OĢ I J A

Cilvēkam ir labā un kreisā smadzeņu puslode. Kreisā atbild par racionālo, loģisko, analītisko prātu. Labā — par tēlaino, radošo. Ideāli, ja cilvēkiem šīs divas puses ir līdzsvarā. Tas palīdz jebkurā jomā gūt labus panākumus

N A U D A S P S I H O L OĢ I J A

Atļaujies būt mazliet traks Lai atklātu radošuma lomu panākumos, ir lietderīgi par sevi padomāt kā par sniegavīru, kurš sastāv no trim daļām — bērna, vecāka un pieaugušā teksts Anda Burve–Rozīte | ILUSTRĀCIJA Agrita krieviņa

«Bez crazy domāšanas tu nevari radīt neko oriģinālu. Latviešiem tas ļoti vajadzīgs, jo mēs neesam ietekmīgi globālajā tirgū un varam konkurēt tikai ar nepa rastumu,» saka filmu studijas Rija direktors Vilnis Kalnaellis. Savu biznesu filmu industrijā viņš sāka 1995.gadā un patlaban ir viens no lieliem starptautis kiem projektiem bagātākajiem producentiem Latvijā. Vai biznesā liela nozīme ir radošumam — trakām ide jām un neparastam skatījumam? Kā to sabalansēt ar šajā darbības sfērā nepieciešamo racionalitāti, pragmatiskiem apsvērumiem? Psihoterapeite Ginta Ratniece atgādina: cilvēkam ir labā un kreisā smadzeņu puslode. Kreisā atbild par racionālo, loģisko, analītisko prātu. Labā — par tēlaino, radošo. Ideāli, ja cilvēkiem šīs divas puses ir līdz svarā. Tas palīdz jebkurā jomā gūt labus panākumus. Izrādās, ka ikviena cilvēka emocionālo un intelek tuālo pasauli var attēlot kā… sniegavīru, kas sastāv no trim daļām: bērna, vecāka un pieaugušā. Cilvēkiem, kuri spējīgi uz radošumu vairāk nekā citi, izteikti attīs tīta ir bērna daļa. Ne velti par māksliniekiem mēdz teikt: kā bērni! Arī uzņēmējdarbībā šādi piemēri ir. Iekšējā bērna «komplekts» Psihoanalītiķis Karls Gustavs Jungs uzskatīja, ka cil vēkā ir personības daļa, ko sauc par lomu. Iejūtoties dažādās sociālās lomās, cilvēks veido attiecības ar citiem. Visu dzīves laiku mēs mācāmies socializēties — atbilst tam, kādi gribam būt, un tam, ko sabiedrība no mums prasa. Adaptēties, lai būtu sasniegumi. «Pretpols — kas ir mana būtība? Jo sabiedrības prasī bas bieži vien ar to ir konfliktā,» skaidro Ratniece.

Psihoanalītiķis Ēriks Berns runā par apzinātajiem ego stāvokļiem. Iekšējo bērnu, kurā ir visas mūsu vēlmes, impulsi, instinkti, emocijas. Arī radošums. Spēle. «Tas viss ir «bērna daļā» mūsos,» stāsta Ratniece. Katram cilvēkam ir arī iekšējais vecāks — cenzors. «Tas, ko Freids nosauca par superego. «Vecāka daļas» cilvēkā ir dažādas — rūpīgais vecāks, kuram pateicoties, mēs spējam rūpēties par citiem un arī paša vajadzībām. Stingrais vecāks, kas mudina uz sevis piespiešanu darboties un pilnveido ties, pašdisciplīnu. Vecāka daļa cilvēkam ļoti vajadzīga, lai spētu socializēties. Trešā ir «pieaugušā» daļa katrā cil vēkā, kas atbild par līdzsvaru starp «bērnu» un «vecāku». Dažkārt šīs trīs cilvēka personības daļas zīmē kā sniegavīru, pieaugušais ir pa vidu. «Pieaugušā daļa» ir loģiskais saprāts, kas izsver realitāti, izlīdzsvaro, izdara izvēles,» skaidro Ratniece. Izrādās, ka ne tikai pret sevi, arī pret jebkuru citu cilvēku mēs vēršamies vai nu no «vecāka», vai «pieaugušā», vai «bērna» pozīcijām. Svarīgi, ka katrā cilvēkā trīs sniegavīra daļas ir dažā dās proporcijās. Cilvēkiem, kuri bieži ir «bērna» pozīcijā, bez līdzsvara «vecāka» un «pieaugušā» pozīcijā bieži vien piemīt grandiozs radošums. «Taču reizēm šādi cil vēki nav konstruktīvi, tas var iet rokrokā ar antisociālu uzvedību,» — tā Ratniece. Uzņēmējdarbībā mēs ļoti labi varam iedomāties piemērus «radošajam bērnam», «bēr nam — protestētājam», «bērnam — manipulatoram». Radošums nozīmē izveidot kaut ko no nekā. Viens ir izveidot, otrs — lai radītais iekļaujas vispārējā sabiedrī bas (arī biznesa) kontekstā, lai līdzcilvēki to novērtē. Ja tā nenotiek, «bērns» paliek izolācijā ar visu savu radošumu. «Sevišķi runājot par radošumu biznesā, cilvēki grib →

t ē r ē šana

Interneta iepirkšanās knifi «Ļoti liels preču piedāvājums» un «iespējams nopirkt to, kas Latvijas veikalos nav atrodams vai ir par neapmierinošām cenām» — šie ir divi populārākie argumenti, kāpēc mēs izvēlamies iepirkties internetā. Lai slīdētu pār virtuālajiem iepirkšanās plauktiem, skolā nav jāiet, taču ir vērts uzklausīt pieredzējušu interneta veikalu lietotāju padomus Teksts Zaiga Dūmiņa | foto no personīgā arhīva

par izdevīgu iepirkšanos Āzijā, Amerikā un Eiropā pieredzē dalās

Internetā pērk

Dace Medne, interjeriste

Apģērbu, apavus, aksesuārus, arī grāmatas un reizēm mēbeles

Kārlis Dambrāns, portāla Delfi tehnoloģiju redaktors

Dažādas tehnoloģiskas jaunlietas jeb to, ko var raksturot ar vārdu «gadžets», un pēc vajadzības arī visu pārējo

Amazon.com, kam ir visplašākais preču klāsts, maksimāla drošība un perfekti atstrādāta procedūra līdz pat «viena klikšķa pirkumam», kas ļauj kāroto mantu iegūt burtiski ar vienu klikšķi

Madara Krieviņa, grafikas dizainere

Grāmatas

Bookdepository.com, jo tur gandrīz visas grāmatas ir lētākas nekā veikalos un veikals veic bezmaksas piegādi uz Latviju

Edgars Koroņevskis, blogeris

Saimniecībā noderīgas lietas, grāmtas



Pirkumi mēnesī

2—3

5—7

U Dace Preisa, žurnāliste

Dažādas plaša patēriņa lietas — drēbes, apavus, kosmētiku, grāmatas

iemĪļotā vietne

Konkrētu zīmolu interneta veikali Marni.com, Viviennewestwood.com, Allsaints.com

eBay.com, Dinodirect.com un Bookdepository.com. Patīk plašās ārvalstu interneta veikalu izvēles iespējas un ietaupītais laiks

Interneta veikals Javari.fr, Javari. co.uk, Javari.de, kas tirgo apavus. Tam ir bezmaksas piegāde, nopērkami visi Latvijā pieejamie zīmoli un daudzi citi par labām cenām

t ē r ē šana

Pieredzējušākie pircēji internetā iesaka elektropreces pirkt Āzijas interneta veikalos, salīdzināt preču cenas dažādās valūtās un neiekrist uz lētiem piedāvājumiem, aiz kuriem var slēpties augstas piegādes izmaksas Kā atrast labu internetveikalu «Par iepirkšanās vietnēm uzzinu, lasot ārzemju žurnālus vai lasot informāciju internetā. Bieži es izvēlos noteiktu stila lietu, piemēram, kurpes, tad šo zīmola nosaukumu ievadu Shopstyle.com, kur tiek apkopoti populārākie veikali, kuri šo zīmolu tirgo, un izvēlos interneta veikalu, kas piedāvā izdevīgāko cenu,» stāsta Dace Medne. Blogeris Edgars Koroņevskis domā, ka labākā vieta, kur meklēt informāciju par labākajiem interneta veikaliem, ir dažādi lietotāju forumi. «Piemēram, ja vēlas iegādāties foto preces, tad jāsāk ar kādu no foto forumiem. Svarīgi ir izpētīt Latvijas iedzīvotāju pieredzi, jo tā visprecīzāk atainos situāciju.» Viņš norāda, ka izaicinājums ir atrast ārvalstu lielveikalus, kuri piegādā preces uz Latviju. «Ja atrodat labu veikalu, bet nav piegādes uz Latviju, var iz mantot kādu no transporta firmām, kuras piedāvā preci saņemt uz ASV vai Lielbritānijas adresi un vēlāk pārsūtīt uz Latviju, piemēram, Lielbritānijā šādu pakalpojumu sniedz Diamondts.lv,» stāsta Edgars. Portāla Delfi tehnoloģiju redaktors interneta vei kalus atrod, meklējot konkrētus produktus. «Piemēram, pēdējais pirkums bija objektīva adapteris fotokamerai. Es sāku ar to, ka sameklēju konkrēto modeli, kuru gribētu, un sāku «ķemmēt» veikalus, skatoties, kur to var dabūt, kur var dabūt izdevīgāk,» stāsta Kārlis. Lielākoties visu varot atrast Amazon.com — ASV, Lielbritānijas vai Vācijas — un eBay.com, pērkot no veikalniekiem, nevis no privātpersonām. Citādi var meklēt kāroto arī pie ražotājiem. «Arvien vairāk ražotāju paši uztur savus vei kalus un pēdējā laikā sūta arī uz Latviju,» stāsta Kārlis. Savukārt Dace Preisa norāda, ka par labām iepirkšanās vietām internetā var ļoti labi uzzināt, strādājot sieviešu kolektīvā. «Manā iepriekšējā darbavietā mums bija pat šādam nolūkam speciāls Skype čats — ja kāda kaut ko interesantu atrada, paziņoja citām, un parasti tas beidzās ar spontāniem, neplānotiem tēriņiem,» saka žurnāliste. Citādi viņa ar iepirkšanās vietņu meklējumiem neaizraujas — pietiekot ar to, ko piedāvā populārākās. Meklējot iepirkšanās vietnes, Madara Krieviņa pārsvarā seko blogiem, draugu ieteikumiem un žurnāliem. «Ja iepatīkas kāds zīmols, ko Latvijā nevar iegādāties, meklēju viņu interneta veikalu,» saka Madara.



Jāiepazīst lēnām

«Reizēm, atverot lapu, man pēc sajūtām nerodas uzticība,» saka interjeriste Dace Medne. Šaubīgas, viņasprāt, ir vietnes ar vāju dizainu un lielu daudzumu reklāmas logu, kas atveras automātiski. «Ar noteikumiem iepazīstos tikai tad, ja intuitīvi uzticos.» Savukārt, iepazīstot Ķīnas interneta veikalus, pirmajās reizēs Edgars iesaka izmēģināt nelielus pirkumus. «Pārbaudīsit gan pašu veikalu, gan iegādes kārtību un piegādes apstākļus.» Lielākajos Ķīnas interneta veikalos — Dealextreme.com, Dinodirect.com, Focalprice.com, Tinydeal.com — pie produktiem var atrast lietotāju atsauksmes, redzēt preci darbībā, fotogrāfijas. «Tā ir noderīga informācija, kuru lielākoties neatrast pie eBay precēm,» saka Edgars. Palīdz pārliecināties, ka iegādātais patiešām atbildīs vajadzībai.

Atcerēties par drošību Par labi zināmajām interneta iepirkšanās vietnēm, piemēram, Amazon, eBay un Āzijas Dealextreme jeb DX nebūtu jāsatraucas, uzskata Kārlis. Tāpat kā citi iepirkšanās eksperti, viņš norāda, ka, iepērkoties nezināmā veikalā, visvienkāršākais ir ievadīt tā nosaukumu Google — ja tur kaut kas nebūs kārtībā, visticamāk, jau pirma jos meklēšanas rezultātos parādīsies kādas sūdzības. «Izvairos no tiem, kas sola ievērojami zemākas cenas. Tas uzreiz norāda, ka jābūt uzmanīgam un kārtīgi jāizvērtē piedāvājums — vai atbilst mūsu reģiona prasībām, vai garantijas sniedzējs būs vēl pēc gada un tamlīdzīgi,» saka Kārlis. Ieteicams pārliecināties, ka prece piemērota mūsu reģionam — vai telefoniem der frekvences, vai der kontaktspraudņi elektroierīcēm. «Piemēram, iPhone par puscenu no veikala ar nosau kumu Cheapiphones — tas ir izdomāts nosaukums — diez vai vajadzētu riskēt pirkt,» saka Kārlis. Viņš skaidro, ka tādas lapas bieži tiek izveidotas, lai iegūtu lietotāju datus. «Tāpat jāsaprot, ka ir lietas, kas vienkārši nevar maksāt ļoti lēti. Telefona maciņš par 10 centiem? Mierīgi. iPhone 5 par 200 dolāriem? Noteikti ne,» saka Kārlis. Tomēr, ja, piemēram, Amazon piedāvā 90% atlaidi, baidīties nevajag — lielie tirgotāji šādas akcijas var atļauties.



Jāpēta reputācijas rādītāji eBay.com Kārlis iesaka pirkt preces no veikaliem, nevis no privātpersonām, kas tur tirgojas. Tāpat, pasūtot eBay.com, noteikti noteikumos jānoskaidro, kad ir pēdējais brīdis, kad var iesniegt oficiālu sūdzību par nesaņemtu preci. «eBay.com, piemēram, katrs pārdevējs tiek vērtēts, jo pircēji atstāj atsauksmes. Parasti neviens neriskē šmugulēties, jo baidās nopelnīt zemu vērtējumu.» eBay.com pārdevējiem tik ļoti rūp viņu reputācija, ka gadījumā, ja prece ilgstoši nepienāk, viņi gatavi to nosūtīt vēlreiz, lai tikai nesaņemtu zemu vērtējumu. Kārlis reiz pasūtījis telefona vadu, kurš nav pienācis noteiktajā laikā. Pēc sūdzības saņemšanas pārdevējs izsūtījis vēl vienu vadu. Citreiz laikus nav pienākusi Kārļa pasūtītā jaka, pārdevējs naudu atdevis, bet, galu galā, jaka tomēr pienākusi, un tad arī Kārlis naudu atkal pārskaitījis pārdevējam. Kā norāda eksperts, zems vērtējums eBay.com ir jau 95%.