Dziedinošā Kalpošana

sūdzēties par to, ko kāds ir teicis vai darījis, atzinīgi novērtējiet kaut ko šī cilvēka dzīvē vai raksturā. Attīstiet prasmi pateikties. Slavējiet Dievu par Viņa brīnišķo mīlestību, nododot Kristu nāvē mūsu dēļ. Nekad nav vērts domāt par jums nodarītajām pārestībām. Dievs aicina domāt par Viņa žēlsirdību un bezgalīgo mīlestību, lai mūsos modinātu pateicību par to.

Dedzīgiem darbiniekiem nav laika kavēties pie citu kļūdām. Mēs nevaram atļauties pārtikt no citu kļūdu vai vājību sēnalām. Pelšanai ir divkāršs ļaunums, un tas smagāk krīt uz pašu runātāju nekā uz klausītāju. Nevienprātības un strīdu sējējs nāvējošus augļus ievāc paša dvēselē. Pati citu cilvēku ļaunuma vērošana veido ļaunumu skatītājā. Kavējoties pie citu kļūdām, mēs tiekam pārveidoti šajā līdzībā, bet, uzlūkojot Jēzu, runājot par Viņa mīlestību un rakstura pilnību, tiekam pārvērsti Viņa līdzībā. Pārdomājot augsto ideālu, kuru Viņš nolicis mūsu priekšā, mēs paceļamies skaidrā un svētā atmosfērā, pat Dieva klātbūtnē. Ja tur uzkavējamies, no mums izstaro gaisma uz visiem, ar kuriem esam saskarē.

Nevis kritizējiet un nopeliet, bet sakiet sev: “Man jādomā par savu pestīšanu. Ja sadarbojos ar Kungu, kas vēlas izglābt manu dvēseli, man sevi rūpīgi jāuzmana. Viss ļaunums no savas dzīves man jānoliek, ikviena kļūda jāuzvar. Man jākļūst jaunam radījumam Kristū. Tad es nevis vājināšu tos, kas pretojas ļaunumam, bet tos stiprināšu ar iedrošinošiem vārdiem.” Mēs esam pārāk vienaldzīgi cits pret citu. Pārāk bieži aizmirstam, ka mūsu līdzgaitniekiem vajadzīgs spēks un uzmundrinājums. Parūpējieties, lai viņi pārliecinātos par jūsu ieinteresētību un līdzjūtību. Palīdziet viņiem ar savām aizlūgšanām, un viņiem jāzina, ka jūs to darāt.

Ne visi ir patiesi mācekļi, kas sauc sevi par Kristus darbiniekiem. Starp tiem, kas nes Viņa vārdu un ir Viņa kalpu pulkā, dažiem nav Viņa rakstura. Tie neievēro Viņa pamatprincipus, bieži rada sarežģījumus un mazdūšību saviem biedriem, īpaši jaunajiem kristiešiem. Nevienu nedrīkst maldināt. Kristus mums ir devis pilnīgu piemēru un aicina Viņam sekot.

Līdz pat gala laikam starp kviešiem būs nezāles. Kad namatēva kalpi savā dedzībā viņam par godu lūdza atļauju izravēt nezāles, saimnieks atbildēja: “Nē, ka jūs, nezāli ravēdami, neizplūcat reizē arī kviešus. Lai aug abi kopā līdz pļaujamam laikam.” (Mat. 13:29,30)

Savā žēlsirdībā un pacietībā Dievs izturas saudzīgi pret stūrgalvīgo un pat liekulīgo. Nodevējs Jūda bija Kristus izredzēto apustuļu vidū. Vai tad ir iemesls pārsteigumam vai mazdūšībai, ja arī šodien Viņa darbinieku vidū ir liekuļi? Ja Viņš, kas lasa sirdīs, spēja izturēt sava nodevēja klātbūtni, ar kādu gan pacietību mums ir jāizturas pret tiem, kas kļūdās!

Dziedinošā Kalpošana

Taču ne visi, pat tie, kas šķiet viskļūdainākie, līdzinās Jūdam. Pēteris, straujš, pārsteidzīgs un pašpārliecināts, bieži nokļuva neērtākās situācijās nekā Jūda. Pestītājs visbiežāk norāja viņu, bet kāda bija viņa darba un upurēšanās dzīve! Kādu liecību tā sniedz par Dieva žēlastības spēku! Cik vien spējam, citu labā mums ir jābūt tiem, kas Jēzus bija saviem mācekļiem, kad Viņš dzīvoja virs zemes un sarunājās ar šiem ļaudīm.

Uzskatiet sevi par misionāriem vispirms savu darbabiedru vidū. Bieži nepieciešams daudz laika un darba, lai Kristum mantotu vienu dvēseli. Ja tikai viena dvēsele atgriežas no grēka pie patiesības, eņģeļi par to priecājas. Vai jūs domājat, ka kalpojošajiem gariem, kas ir nomodā par šīm dvēselēm, ir patīkami redzēt, cik vienaldzīgi pret tām izturas daži, kas sevi sauc par kristiešiem? Ja Jēzus pret mums izturētos tā, kā mēs dažkārt izturamies cits pret citu, vai kāds no mums vispār tiktu pestīts?

Atcerieties jūs nespējat lasīt sirdis. Jums nav zināmi kāda cilvēka rīcības motīvi, kas jums šķiet nepareizi. Daudzi nav pareizi audzināti, un tādēļ viņu raksturi ir izkropļoti, smagi un stūraini. Šie ļaudis šķiet esam negatīvi noskaņoti pret visu. Tomēr Kristus žēlastība tādus cilvēkus var pārveidot. Nekad neatraidiet viņus, neradiet viņos mazdūšību vai izmisumu ar vārdiem: “Tu mani esi sarūgtinājis, un es tev nemaz nemēģināšu palīdzēt!” Daži dusmu izprovocēti pārsteidzīgi vārdi tieši tie, kādus, pēc mūsu domām, viņi ir pelnījuši spēj saraut stiprās saites, kurām bija jāsavieno viņu sirdis ar mūsējām.

Saskanīga dzīve, pacietība, iecietība un absolūts miers izaicinājumu brīžos vienmēr ir vispārliecinošākie argumenti un nopietnākais pievilkšanas spēks. Ja jums ir izdevības un priekšrocības, kādu nav bijis citiem, ņemiet to vērā un esiet vienmēr gudrs, uzmanīgs un laipns skolotājs.

Lai lakā iegūtu skaidru, stingru zīmoga nospiedumu, zīmogu uz tās neuzmet strauji un spēcīgi; jūs uzmanīgi uzliekat to uz lakas un mierīgi, nepārtraukti to nospiežat, līdz laka veidnē ir sacietējusi. Līdzīgi izturieties pret cilvēku dvēselēm. Kristīgās ietekmes nepārtrauktība ir tās spēka pamats, un tas ir atkarīgs no jūsu nesatricināmās stājas, atklājot Kristus raksturu. Palīdziet tiem, kuri kļūdījušies, izstāstiet viņiem savu pieredzi. Parādiet, kā draugu pacietība, laipnība un izpalīdzība radīja jums drosmi un cerību, kad smagas kļūdas izdarījāt jūs.

Līdz Dieva tiesas spriedumam jūs pat līdz galam neapjautīsit laipnas, uzmanīgas attieksmes nozīmi pret nepastāvīgo, neapdomīgo un necienīgo. Sastopoties ar nepateicību un svētās ticības nodevību, mēs jūtamies mudināti paust savu nicinājumu vai sašutumu.

Vainīgie to gaida, jo ir tam sagatavojušies. Taču laipna pacietība tos pārsteidz, bieži atmodina viņos labās īpašības un rosina ilgas pēc cēlākas dzīves.