Dziedinošā Kalpošana

aizņemti ikdienas darbā. Lai sirds pastāvīgi atrodas klusā pielūgsmē, lai lūdz pēc palīdzības, pēc gaismas, pēc spēka, atziņas un gudrības, lai katrs elpas vilciens ir lūgšana.

Mums, Dieva darba darītājiem, cilvēki jāsasniedz tur, kur viņi atrodas tumsības ielenkti, nogrimuši ļaunumā un samaitātības aptraipīti. Kamēr vien domās esam pie Viņa, mūsu saules un mūsu bruņām, ļaunums, kas mūs apņem, nespēs uz mūsu apģērba uzmest nevienu traipu. Glābjot dvēseles, kas tuvu bojāejai, mēs nepiedzīvosim kaunu, ja Dievs būs mūsu cerība. Sirdī Kristus, dzīvē Kristus tā ir mūsu drošība. Viņa klātbūtnes gaisotne pildīs dvēseli ar riebumu pret visu ļauno. Mūsu gars ar Viņu var būt saistīts tā, ka domās un mērķos būsim ar Viņu vienoti.

Jēkabu, sākotnēji vāju un grēcīgu cilvēku, Dievs paaugstināja, jo viņš sāka ticēt un lūgt. Tā arī jūs varat kļūt par augstu un svētu mērķu, cēlas dzīves paraugiem, kas nekādu apsvērumu dēļ neļausies novirzīties no patiesības un taisnības. Visi ir neatliekamu rūpju, nastu un pienākumu nomākti, bet, jo grūtāks stāvoklis un smagākas nastas, jo vairāk vajadzīgs Jēzus.

Nopietna kļūda ir nevērīgi izturēties pret publiskiem dievkalpojumiem. Dievkalpojumu priekšrocības nevajag uzlūkot vieglprātīgi. Tiem, kas aprūpē slimniekus, bieži vien nav iespējams šīs iespējas izmantot, taču viņiem jāuzmanās, lai dievnama apmeklēšana netiktu atlikta bez nopietna pamatojuma.

Kalpojot slimajiem, vairāk nekā jebkurā tīri laicīgā darbā, panākumi atkarīgi no ziedošanās un pašuzupurēšanās darāmajam. Tiem, kuriem ir uzticēta liela atbildība, jābūt tur, kur viņus dziļi var ietekmēt Dieva Gars. Jums ir nepieciešama lielāka vēlēšanās pēc Svētā Gara palīdzības un atziņas par Dievu nekā citiem, jo jūsu pienākums ir daudz atbildīgāks.

Mūsu darbā nav nekā svarīgāka par praktisko rezultātu, kas gūstams no saskarsmes ar Dievu. Mūsu ikdienas dzīvei jāpierāda, ka mums ir miers un dusa Pestītājā. Seja atstaros Viņa dāvāto sirdsmieru, un balsij tas piešķirs pārliecinošu spēku. Sarunas ar Dievu darīs cēlāku mūsu raksturu un dzīvi. Cilvēki atzīs, ka mēs, tāpat kā pirmie mācekļi, esam bijuši kopā ar Jēzu. Darbinieks tādā veidā saņems spēku, ko nespēj dot nekas cits, un nedrīkst pieļaut, ka šo spēku kāds varētu atņemt.

Mums jādzīvo divkārša dzīve domu un rīcību dzīve, klusu lūgšanu un nopietna darba dzīve. Lai cik kritiski būtu apstākļi, lūgšanās un saskarsmē ar Dievu iegūtais spēks un sirsnīgās pārdomās norūdītais prāts mūs vienmēr sagatavos ikdienas pienākumiem un uzturēs mūsu sirdīs nesatricināmu mieru.

Dievišķais padomdevējs

Rodoties grūtībām, daudzi domā, ka jādodas pie kāda laicīga drauga, lai pastāstītu tam par savām problēmām un lūgtu palīdzību. Smagos apstākļos cilvēku sirdis pildās ar neticību, un ceļš šķiet tumšs, bet vienmēr taču līdzās stāv visu laikmetu varenākais Padomdevējs, aicinādams paļauties uz Viņu. Jēzus, lielais nastu Nesējs, aicina: “Nāciet pie Manis, Es jūs gribu atvieglināt.” Vai novērsīsimies no Viņa un dosimies pie apšaubāmiem padomdevējiem, kas no Dieva ir tikpat atkarīgi kā mēs paši?

Redzot veicamā darba lielumu, jūs varbūt izjutīsit sava rakstura nepilnības un nepietiekamo prasmi. Kaut arī jums būtu vislielākās cilvēkam jebkad piešķirtās prāta spējas, darba veikšanai ar tām būs par maz. “Bez Manis jūs nenieka nespējat darīt,” saka mūsu Kungs un Pestītājs. (Jāņa 15:5) Dieva rokās atrodas visa mūsu darāmā iznākums. Lai notiek kas notikdams, paļaujieties uz Viņu nelokāmā un neatlaidīgā uzticībā.

Gan sava darba, gan brīvā laika, gan arī laulības dzīves attiecības sāciet ar dedzīgām, pazemīgām lūgšanām. Tā jūs pierādīsit, ka godiniet Dievu, un Dievs pagodinās jūs. Lūdziet mazdūšības brīžos. Savā grūtsirdībā cieši aizveriet lūpas citu skatam, neapēnojiet citu cilvēku taku, bet visu izstāstiet Jēzum. Sniedzieties pēc palīdzības. Savā nespēkā paļaujieties uz bezgalīgo spēku. Lūdziet no Viņa pazemību, gudrību, drosmi un pieaugšanu ticībā, lai spētu ieraudzīt Dieva gaismu un priecātos Viņa mīlestībā.

Ziedošanās un uzticība

Kad esam pazemīgi un nožēlas pilni, mēs stāvam vietā, kur Dievs var un vēlas mums atklāties. Viņam patīk, ja atsaucamies uz pagātnē piedzīvoto žēlastību un svētībām kā iemeslu, lai Viņam vajadzētu dāvāt mums lielākas svētības. To cilvēku cerības, kas paļaujas uz Viņu, Viņš vēlas piepildīt daudz pilnīgāk, nekā šie ļaudis sagaida. Kungs Jēzus zina tieši to, kas Viņa bērniem vajadzīgs un cik daudz dievišķa spēka mēs sniegsim tālāk cilvēcei par svētību. Viņš dod mums visu, lai mēs to izmantotu gan par svētību citiem, gan padarītu cildenākas savas dvēseles.

Mums mazāk jāpaļaujas uz to, ko varam paveikt paši, bet vairāk uz to, ko Kungs var darīt mūsu labā un ar mūsu starpniecību. Jūs neesat savā darbā, jūs strādājat Dievam. Savu gribu un savu ceļu nododiet Viņam. Nepaturiet nekādas rezerves sev, neielaidieties ar sevi kompromisā. Izprotiet, ko nozīmē būt brīvam Kristū.

Svētrunu noklausīšanās ik sabatu, Bībeles daudzkārtēja lasīšana vai rakstvietu izskaidrošana pantu pēc panta neko nedos ne mums, ne mūsu klausītājiem, ja Bībeles patiesības neatklāsim savā ikdienas dzīvē. Izpratne, griba un jūtas jāpakļauj Dieva Vārda kontrolei. Tad ar Svētā Gara palīdzību Rakstos sniegtie norādījumi kļūs par mūsu dzīves pamatprincipiem.