1 1
Liepāja Concerti Vol. I Liepāja Symphony Orchestra Atvars Lakstīgala conductor
CD 1 Rihards Dubra (b. 1964) 01 Liepāja Concerto No. 3, for piano and orchestra (2012)
32'40
Endijs Renemanis piano
First performance: 18 March 2012 at the Liepāja Theatre
Vilnis Šmīdbergs (b. 1944) Liepāja Concerto No. 8, for violin and orchestra (2014) 02 I. Andante moderato 03 II. Andante 04 III. Presto
12'26 10'17 07'43
Ilze Zariņa violin
First performance: 12 September 2014 at the Liepāja Latvian Society House
TT 63'11 2 2
CD 2 Ēriks Ešenvalds (b. 1977) Liepāja Concerto No. 4 ‘Visions of Arctic Night’ (Arktikas nakts vīzijas) for clarinet and orchestra (2012) 01 I. Inquieto - Misterioso 02 II. Espressivo - Misterioso 03 III. Maestoso - Grave - Limpido
06'00 07'46 10'15
Ints Dālderis clarinet
First performance: 19 October 2012 at the Liepāja Latvian Society House
Juris Karlsons (b. 1948) 04 Liepāja Concerto No. 9 ‘Gliese 581’ (2014)
18'19
First performance: 20 May 2016 at the Great Amber Concert Hall
Kārlis Lācis (b. 1977) 05 Liepāja Concerto No. 10 ‘42.195’, for flute, oboe and orchestra (2013)
33'07
Miks Vilsons flute Pēteris Endzelis oboe
First performance: 30 August 2014 at the Liepāja Concert Garden Pūt, vējiņi
TT 75'31 3 3
Atvars LakstÄŤgala conductor4 4
ENG
The story of the Liepāja Symphony Orchestra began in this special region of Latvia, in the Baltic countries. In order to spread the message about Liepāja and Latvia throughout the world, the Liepāja Symphony Orchestra has for several years now encouraged Latvian composers to create concertos which are linked to or inspired by Liepāja. The orchestra has then gone on to play and record these works. We are confident that the fine, wordless substance of this symphonic music is the best means of reflecting the sacred memories, elusive yearnings and deepest expectations of our nation. These recordings represent a token of our love to Latvia and its statehood on its centenary. Uldis Lipskis
“My truest homeland is my language”. Thus, on the eve of the 100th anniversary of Latvian statehood, spoke Knuts Skujenieks, one of the wisest of all Latvian poets. This is the metaphysical origin of our physical existence – our language. This is the nucleus around which the ocean of the subconscious swells and above which the heaven of music is spread. One can communicate about Latvia in verse, prose, memoirs, observations; but one can also draw a sound-picture of Latvia. Globally, it is easier to share wordless information. The mission of the Liepāja Concertos is to capture music that has its roots in the Latvian cultural soil and to introduce it to the world. And then: to let the world decide if these evocations, of the smell of Latvian earth, the breath of its sea, the colours of its sunrise, can become a stimulus to listen for all those for whom Latvia is just a nice contour on the map – or even nothing at all.
5 5
On 18 November 2018 we will celebrate Latvia’s 100th
Kurzeme and Latgale origin, has chosen piano and orchestra.
anniversary. Latvian professional musical culture is but half
A musicologist asks the composer, “What is this music about?”
a century older, although its musical traditions are more
The composer replies, “Just listen. What you hear is what
ancient still. But since 1918, we have had statehood. 22
you get”. The musicologist listens, and it seems to him the
years later the Soviet army occupied Latvia, and it became
composer speaks of the essential elements around us. Water
a part of the Soviet Union. A year later the Nazi occupation
in the sphere of harps and chime-bells, earth in the rhythmic
followed. In 1944/45, Latvia was returned to the Soviet Union,
formulae, and fire in the harmonic sequences where the
until 1990. Throughout this time, music and song were major
dominating diatonic scale at times moves into chromatic
signs of Latvian identity. A few decades after WWII, Liepāja
transitions or into chord chains. Linguist Ernests Blese (1892-
had become the Latvian rock capital, and fame of the city was
1964) once likened the peculiarities of the Latvian language
associated with guitars in the hands of longhaired guys who
to human nature and said, “The Latvian language reflects the
roughened up the cute face of Soviet pop music. But back in
mind of simple rural folks with their closeness to nature and
1883, in Liepāja, the first Baltic Philharmonic was established,
basic, concrete way of thinking”. Something similar comes to
and the Liepāja Symphony Orchestra we have now is an heir
mind when you listen to Dubra’s Liepāja Concerto No. 3. The
to that orchestra. Bach had his Brandenburg Concertos, Haydn
soundworld, characteristic of Dubra, suggests rural, not urban
had his London Symphonies; the Liepāja Symphony Orchestra
views, and abstraction retreats in the face of cinematography.
now has a dozen Liepāja Concertos, and this CD showcases
From the outset, it is clear that the unstable, yet unmistakable
five of them.
D minor will resolve itself in C major or A minor. As early as
For his Liepāja Concerto No. 3, Rihards Dubra, who is of
the ninth bar of the piano part, a theme is sketched which 6 6
blossoms into the culmination of the piece somewhere
had problems with that, and one could ask: how can you
around its golden section. The joys of a ragtime episode and
write a concerto without thematic material?! Yet, in a way,
chromatic clusters lead us to the finale, which is indeed in
this is definitely more of a concerto than the one I wrote two
the anticipated, brisk and jubilant C major. For Rihards Dubra,
years ago for alto saxophone and symphonic band. Here,
Latvia is “a quiet song, sung by my grandmother; the smell of
solo lines logically grow out of the orchestral lines, and the
warm rye bread, just out of the oven; longing that overwhelms
orchestra itself has been somewhat clarified. While writing
you abroad; a herd of cranes in a green field; the feel of the
this concerto, I sat at my desk and computer, and not one
land when you stand barefoot in grass; and these dreams of
moment at the piano”. Šmīdbergs adds: “I think Latvia is one
love that could go on and on…”.
of the most beautiful countries on earth. Where else can you
Courlander Vilnis Šmīdbergs writes for violin and orchestra.
find so many kinds of beauty close-by: seaside with sand
He gives no verbal story. All information is to be found in
dunes, lakes and marshlands, wide plains and forests?!”
the music, in which a will-o’-the-wisp’s dance alternates
Courlander Ēriks Ešenvalds has chosen clarinet, orchestra
with lightning-charged dramatic strain. The composer says:
and electronics for his Liepāja Concerto No. 4. Before its first
“My music has something biting, something sarcastic in it.
performance Ēriks told his listeners, “Liepāja colours, paths
It does not reflect any social problems, no, it is something
under linden trees, sand, winds – all this is still soughing
else. From where? I am not flirting with it; simply, it is there.
within me. My Liepāja Concerto No. 4 is partly Kurzeme, partly
In other episodes, one could think, oh, sentiment, but no, not
Arctic. I was beyond the polar circle and will go there again.
quite – rather it is a bend towards mysticism. This Liepāja
For five nights, I watched the dark sky, and in four of them I
Concerto No. 8 has no vivid thematic material, I have always
saw the northern lights. The arctic in winter. Little sun. I asked 7 7
the locals, how can you survive without the sun, the vitamin
singular development. It has musical themes – leitmotifs.
D? They said, fish oil. Arctic colours fascinate me. I rented a car
Their intertwining leads to the theme that sounds like a
and went alone into the night. Northern Norway. I stopped in
distant dream – quint (5), octave (8), prime (1). Gliese 581
the middle of a forest, it was very cold, bark on the trees was
is a wonderful discovery that we must not injure. It is a call
crackling in the cold. Northern lights were above my head.
to love and treasure our beautiful planet, Earth, to which we
A fantastic feeling!”. The pervading feeling of this Liepāja
have done so much wrong. The piece is concluded by the
Concerto No. 4 is tender and imaginative, for such is the basic
faith leitmotif from Richard Wagner’s Parsifal”. Latvia, for Juris
thread of the concerto. The lovely Mozartesque theme of the
Karlsons, is “the heart of my life: home and loved ones, nature,
second part is one of the most beautiful moments in Latvian
culture, the Latvian Song Festival”.
symphonic music. About Latvia, Ēriks says: “Land. My land.
Courlander Kārlis Lācis says he cannot imagine life without
Freedom. My freedom. Life. Probably my life, too”.
running. Flautist Miks Vilsons, who first performed Lācis’
Riga native Juris Karlsons chose to write a concerto not for
Liepāja Concerto No. 10 ‘42.195’, and Ints Dālderis who in
a solo instrument, but for the symphony orchestra itself. A
this CD plays solo in Ešenvalds’ Liepāja Concerto No. 4, are both
few years ago, global media was swarming with astronomers’
marathon runners. Kārlis Lācis’ concerto does not take either
story of the planet Gliese 581. It is a red dwarf, and there are,
24, nor two hours – it runs for about 35 minutes. Opposite the
possibly, conditions on it that are suitable for life. This story
symphony orchestra, Kārlis Lācis puts two instruments – flute
inspired Juris Karlsons to write music “about the necessity
and oboe. The marathon distance is 42.195 meters, and this
of searching, erring, finding, and longing”. The composer
number is included in the title of Lācis’ Liepāja Concerto No. 10
says, “This is a composition of several parts, blended into
‘42.195’. The episodes run like views outside the window of a 8 8
fast train; the movement of music is active, instrumentation
process of building the Great Amber. When you run, at each
at times primitive, the motifs catchy, the stylized episodes
step you experience the so-called flight phase when both
colourful. The soloists do not tryto overtake each other too much; they run at a similarly brisk pace. Lācis wrote his concerto when Liepāja’s new concert hall Lielais dzintars
your feet are above the ground. Flight is also the most oftenused characterization of feelings after overcoming long
(Great Amber) was about to have its inaugural celebrations.
distances; it can be likened to the emotional expression of
He says, “Marathon is associated with notions like
very powerful joy and happiness”.
purposefulness,
incessant
movement,
competition,
development, and growth. It can all be attributed to the
Orests Silabriedis
Text by Orests Silabriedis / Odradek Records, LLC is licensed under a Creative Commons Attribution-NoDerivatives 4.0 International License. Permissions beyond the scope of this license may be available at www.odradek-records.com.
9 9
The Liepāja Symphony Orchestra is the oldest continually performing symphony orchestra in the Baltic States – the only professional orchestra in the country outside Latvia’s capital Riga. The orchestra’s inception dates back to 1881, when the first philharmonic in the Baltic territory was established. The orchestra resumed work after World War II, and in late 1986 received the status of independent professional orchestra, becoming a state orchestra in 2010. The Liepāja Symphony Orchestra regularly performs in the Baltic states, as well as touring Austria, Azerbaijan, China, Germany, Greece, India, Japan, Malaysia, Spain, Sweden, and the UK. The orchestra received the Latvian Grand Music Award in 2006, and the Annual Latvian Music Recording Award six times. From 2015, it has performed in its new home, Liepāja’s Great Amber Concert Hall. Atvars Lakstīgala, a prolific conductor both at home and overseas, has been the Liepāja Symphony Orchestra’s Chief Conductor and Music Director from 2010 to 2017. Since 2009, he has been a guest conductor at the Latvian National Opera, having worked as a professional French horn player from 1997 to 2010. He has won many international competitions, received numerous nominations for the Latvian Grand Music Award, and in 2010 won this award for Debut of the Year. Endijs Renemanis is a chamber musician, laureate of international competitions, teacher at the Ventspils Music School, and director of the piano competition Jūrmala Piano Competition. Ilze Zariņa has been the Concertmaster of the Liepāja Symphony Orchestra since 2003. Zariņa is an enthusiastic chamber music performer, and the 2011 laureate of Latvia’s Grand Music Award for Outstanding Work in an Ensemble. Ints Dālderis is a clarinettist, politician, and laureate of Latvia’s Grand Music Award (2002). Former Principal Clarinet of the Liepāja Symphony and Latvian National Opera Orchestras, Dālderis has been the Latvian National Symphony Orchestra Director (2006/09) and the Republic of Latvia Minister for Culture (2009/10).
10 10
Miks Vilsons has been with the Latvian National Opera since 1991, becoming Principal Flute of the opera’s symphony orchestra in 2000, and its Director since 2015. Pēteris Endzelis has been the Principal Oboe of the Latvian National Opera Orchestra since 2001. He was the Liepāja Symphony Orchestra Principal Oboe from 1998 to 2005. In 2010, he received the Best Orchestral Artist award from Latvijas Gāze. Rihards Dubra, a master of sacred music, teaches in Ventspils. His Te Deum received Latvia’s Grand Music Award in 2003. Vilnis Šmīdbergs writes mostly for orchestras and chamber ensembles. In 2010 he received the Grand Music Award for his Symphony for Brass. Ēriks Ešenvalds writes chamber works, orchestral pieces, operas, and is one of the most popular choral composers in the world. In 2005, Ešenvalds received the Grand Music Award for his choral works, and later the same award for his opera, Northern Light. Juris Karlsons writes ballets and for solo voices, chamber ensembles, choirs and orchestras. Three of his works have received the Grand Music Award. Kārlis Lācis works both in classical and nonacademic music: chamber ensembles, cantatas, instrumental concertos, pop songs, musicals, and music for theatre.
11 11
Great Amber Concert Hall LiepÄ ja (Latvia) 12 12
DEU
Die Geschichte des Liepāja Symphonieorchesters begann in den baltischen Ländern, in dieser Sonderregion Lettlands. Um die Botschaft über Liepāja und Lettland auf der ganzen Welt zu verbreiten, ermutigt das Liepāja Symphonieorchester seit mehreren Jahren lettische Komponisten, Konzerte zu schreiben, die mit Liepāja verbinden oder von dieser Region inspiriert sind. Das Orchester hat daraufhin begonnen, diese Werke zu spielen und aufzunehmen. Wir sind zuversichtlich, dass die wortlose Substanz dieser symphonischen Musik das beste Mittel ist, um die geheiligten Erinnerungen, die schwer zugänglichen Sehnsüchte und die tiefsten Erwartungen unserer Nation zu reflektieren. Diese Aufnahmen repräsentieren ein Zeichen unserer Liebe zu Lettland und seinem 100-jährigen Staatsjubiläum. Uldis Lipskis
„Meine wahre Heimat ist meine Sprache“. So sagte am Vorabend des 100. Jahrestages des lettischen Staates Knuts Skujenieks, einer der weisesten aller lettischen Dichter. Sie ist der metaphysische Ursprung unserer physischen Existenz: unsere Sprache. Dies ist der Kern, der den Ozean unseres Unterbewusstseins anschwellen lässt und über dem der Himmel der Musik ausgebreitet ist. Man kann über Lettland in Versen, Prosa, Memoiren oder Beobachtungen kommunizieren; aber man kann auch ein Klangbild von Lettland zeichnen. Weltweit ist es einfacher, wortlose Informationen auszutauschen. Es ist die Aufgabe der Liepāja Konzerte, Musik, die ihre Wurzeln im lettischen Kulturboden hat, zu erfassen und der Welt vorzustellen. Und dann die Welt entscheiden zu lassen, ob diese Heraufbeschwörungen – der Geruch der lettischen Erde, der Atem des Meeres, die Farben seines Sonnenaufgangs – ein Anreiz sein können, all jene aufhorchen zu lassen, für die Lettland nur ein Fleck auf der Karte ist – oder möglicherweise überhaupt nichts.
13 13
Am 18. November 2018 feiern wir das 100. Staatsjubiläum
Für sein Liepāja Konzert Nr. 3 hat Rihards Dubra, der aus
Lettlands. Die professionelle Musikkultur aus Lettland ist nur
Kurland und Latgale stammt, Klavier und Orchester gewählt.
ein halbes Jahrhundert älter, obwohl ihre Tradition noch weiter
Ein Musikwissenschaftler fragt den Komponisten: „Was
zurückreicht. Aber 1918 wurden unsere Orchester verstaatlicht.
soll diese Musik zum Ausdruck bringen?“ Der Komponist
22 Jahre danach besetzte die sowjetische Armee Lettland,
antwortet: „Horch einfach hin. Hören wirst du das, was du zu
und es wurde Teil der Sowjetunion. Ein Jahr später folgte die
hören imstande bist“. Der Musikwissenschaftler horcht hin.
Nazi-Besetzung. 1944/45 wurde Lettland bis 1990 wieder
Ihm scheint, der Komponist spricht von den wesentlichen
sowjetisch. In dieser Zeit entwickelten sich Musik und Lieder
Elementen, die uns umgeben. Wasser in der Sphäre der Harfen
zu wichtigen Zeichen lettischer Identität. Ein paar Jahrzehnte
und Chime-Bells, die Erde in den rhythmischen Formeln
nach dem Zweiten Weltkrieg war Liepāja zur lettischen Rock-
und das Feuer in den harmonischen Sequenzen, wo sich die
Metropole geworden, und der Ruhm der Stadt war verbunden
dominierende diatonische Skala zeitweise in eine chromatische
mit Bildern von langhaarigen Gitarre spielenden Jugendlichen,
verwandelt oder in Akkordfolgen. Der Sprachforscher Ernests
die das biedere Gesicht der sowjetischen Popmusik
Blese (1892-1964) verglich einmal die Besonderheiten der
auffrischten. Doch zurück zum Jahr 1883: In Liepāja wurde
lettischen Sprache mit der menschlichen Natur und sagte: „Die
die erste baltische Philharmonie gegründet, und das jetzige
lettische Sprache spiegelt den Geist der einfachen Landleute
Liepāja Symphonieorchester ist deren Erbe. Bach hat seine
mit ihrer Nähe zur Natur und ihrer grundlegenden, konkreten
Brandenburgischen Konzerte, Haydn seine Londoner Symphonien;
Denkweise wider“. Etwas Ähnliches kommt einem in den
das Liepāja Symphonieorchester hat jetzt ein Dutzend
Sinn, wenn man Dubra‘s Liepāja Konzert Nr. 3 hört. Die für
Liepāja Konzerte. Fünf davon befinden sich auf dieser CD.
Dubra charakteristische Klangwelt deutet auf ländliche, nicht 14 14
städtische Bilder hin, und die Abstraktion weicht vor dem
gesellschaftlichen Probleme wider, nein, es ist etwas anderes.
Lichtspiel zurück. Von Beginn an ist klar, dass sich die instabile,
Aber was? Ich flirte nicht damit, es ist einfach da. An manchen
jedoch unverkennbare D-Moll Tonart in C-Dur oder A-Moll
Stellen könnte man denken: Oh, Gefühle! Aber nein, nicht ganz
auflösen wird. Schon im neunten Takt des Klavierparts wird
– es ist eher eine Neigung zum Mystischen hin. Dieses Liepāja
ein Thema skizziert, das im Höhepunkt des Stückes um seinen
Konzert Nr. 8 besitzt kein deutlich zu erkennendes thematisches
goldenen Schnitt herum aufblüht. Die Freude an einer Ragtime-
Material. Damit habe ich mich schon immer schwer getan, und
Episode und chromatischem Cluster führen uns zum Finale, de
man könnte fragen: Wie kann man ein Konzert ohne thematisches
facto in der bereits angekündigten lebhaften und jubelnden
Material schreiben?! Doch irgendwie ist dieses Werk definitiv eher
C-Dur Tonart. Für Rihards Dubra ist Lettland „ein stilles Lied,
als Konzert zu bezeichnen als das, das ich vor zwei Jahren für Alt-
von meiner Großmutter besungen; der Geruch von warmem
Saxophon und Symphonisches Blasorchester geschrieben habe.
Roggenbrot, frisch aus dem Ofen; Heimweh, das einen in der
Hier treten Solo-Stimmen logisch aus den Orchesterlinien hervor,
Ferne überkommt; Kraniche auf einem grünen Feld; das Gefühl
und das Orchester selbst wirkt durchsichtiger. Beim Schreiben
des Bodens, wenn man barfuß im Gras geht; und diese Träume
dieses Konzerts saß ich nur vor dem Computer und nicht einen
von Liebe, die weiter und weiter gehen könnten...“.
Moment am Klavier“. Šmīdbergs fügt hinzu: „Ich glaube, Lettland
Der Kurländer Vilnis Šmīdbergs schreibt für Violine und Orchester.
ist eines der schönsten Länder der Welt. Wo sonst findet man
Er erzählt keine mündliche Geschichte. Alle Informationen finden
so viel Schönheit dicht beisammen: Meer mit Sanddünen, Seen
sich in seiner Musik, in der ein Tanz der Irrlichter mit blitzgeladenen
und Sumpfgebiete, weite Ebenen und Wälder?!“
dramatischen Zügen abwechselt. Der Komponist sagt: „Meine
Der Kurländer Ēriks Ešenvalds hat für sein Liepāja Konzert
Musik hat etwas Bissiges, etwas Sarkastisches. Sie spiegelt keine
Nr. 4 Klarinette, Orchester und Elektronik ausgewählt. Bei der 15 15
Uraufführung erklärte Ēriks seinen Zuhörern: „Liepāja-Farben,
nicht für ein Solo-Instrument zu schreiben, sondern für das
Pfade unter Linden, Sand, Wind - all das klingt immer noch in
Symphonieorchester selbst. Vor ein paar Jahren berichteten
mir nach. Mein Liepāja Konzert Nr. 4 ist zum Teil kurländisch, teils
die Astronomen in den globalen Medien von dem Planeten
arktisch. Ich war jenseits des Polarkreises und werde wieder dorthin
Gliese 581. Es handelt sich um einen roten Zwerg, auf dem
gehen. Fünf Nächte lang beobachtete ich den dunklen Himmel,
möglicherweise lebensfreundliche Bedingungen herrschen.
und in vier davon sah ich die Nordlichter. Die Arktis im Winter.
Diese Geschichte inspirierte Juris Karlsons, Musik zu schreiben
Wenig Sonne. Ich fragte die Einheimischen: Wie könnt ihr ohne
„über die Notwendigkeit zu suchen, zu irren, zu finden und zu
die Sonne überleben, ohne Vitamin D? Sie sagten: Mit Fischöl.
ersehnen“. Der Komponist sagt:„Diese Komposition besteht aus
Arktische Farben faszinieren mich. Ich mietete ein Auto und fuhr
mehreren Teilen, verschmolzen in einer einzigen Durchführung.
alleine durch die Nacht. Nordnorwegen. Ich hielt inmitten eines
Sie besitzt Themen - Leitmotive. Ihre Verflechtung führt zu
Waldes an, es war sehr kalt, die Rinde an den Bäumen knisterte in
dem Thema, das wie ein ferner Traum klingt: Quint (5), Oktave
der Kälte. Nordlichter wehten über meinem Kopf. Ein fantastisches
(8), Prime (1). Gliese 581 ist eine wunderbare Entdeckung,
Gefühl!“ Der vorherrschende Eindruck dieses Liepāja Konzerts Nr.
die wir nicht zerstören dürfen. Wir müssen unseren schönen
4 ist zart und phantasievoll, denn das ist seine Grundbotschaft.
Planeten, die Erde, lieben und schätzen, auf der wir so viel falsch
Das reizende mozart‘sche Thema des zweiten Teils stellt einen
gemacht haben. Das Stück wird durch das Glaubens-Leitmotiv
der schönsten Momente der lettischen symphonischen
von Richard Wagners Parsifal abgeschlossen“. Für Juris Karlsons
Musik dar. Über Lettland sagt Ēriks: „Land. Mein Land. Freiheit.
ist Lettland „das Herz meines Lebens: Heimat, meine Lieben,
Meine Freiheit. Leben. Wahrscheinlich auch mein Leben“.
Natur, Kultur, das Latvia Song Festival“.
Der in Riga geborene Juris Karlsons beschloss, ein Konzert
Der Kurländer Kārlis Lācis sagt, er könne sich das Leben nicht 16 16
vorstellen ohne zu laufen. Der Flötist Miks Vilsons, der zuerst
in einem ähnlich rasanten Tempo. Lācis schrieb sein Konzert,
bei Lācis‘ Liepāja Konzert Nr. 10 ‚42.195‘ mitgespielt und
als Liepājas neuer Konzertsaal Lielais dzintars (Great Amber)
Ints Dālderis, der auf dieser CD als Solist in Ešenvalds Liepāja
kurz vor seiner Einweihungsfeier stand. Er sagt: „Marathon ist
Konzert Nr. 4 mitgewirkt hat, sind beide Marathonläufer. Kārlis
mit Begriffen wie Zweckmäßigkeit, unermüdliche Bewegung,
Lācis‘ Konzert dauert weder vierundzwanzig noch zwei
Wettbewerb, Entwicklung und Wachstum verbunden. All dies
Stunden, sondern ca. 35 Minuten. Kārlis Lācis setzt hier dem
kann auch dem Bauprozess des Konzerthauses Great Amber
Symphonieorchester zwei Instrumente gegenüber: Flöte und
zugeschrieben werden. Wenn man läuft, erlebt man bei jedem
Oboe. Die Marathonstrecke beträgt 42.195 Meter, und diese
Schritt die sogenannte Flugphase, wenn beide Füße über dem
Zahl ist im Titel des Lācis Liepāja Konzerts Nr. 10 ‚42.195‘ enthalten.
Boden sind. Fliegen ist auch die am häufigsten verwendete
Seine Episoden fliegen vorüber wie Momentaufnahmen aus
Beschreibung des Gefühls nach der Überwindung großer
dem Fenster eines Schnellzugs. Emsig bewegt sich die Musik,
Distanzen; es kann mit dem emotionalen Empfinden von sehr
die Instrumentierung wirkt manchmal primitiv, die Motive
großer Freude und Glück verglichen werden“.
sind eingängig, die stilisierten Abschnitte bunt. Die Solisten
Orests Silabriedis
versuchen sich nicht gegenseitig zu überholen. Sie spielen
Übers. Antonio Gómez Schneekloth
Autor des Textes Orests Silabriedis (Übers. Antonio Gómez Schneekloth) / Odradek Records, LLC ist im Besitz einer Creative Commons-Namensnennung-Keine Bearbeitungen-4.0 Internationalen Lizenz. Genehmigungen, die über den Geltungsrahmen dieser Lizenz hinausgehen, kann man bei www.odradek-records.com erhalten.
17 17
Das Liepāja Symphonieorchester ist das älteste ohne Unterbrechung bestehende Symphonieorchester der baltischen Staaten - das einzige professionelle Orchester im Land außerhalb der lettischen Hauptstadt Riga. Die Gründung des Orchesters geht zurück auf das Jahr 1881, als die erste Philharmonie in der baltischen Region gegründet wurde. Das Orchester setzte die Arbeit nach dem Zweiten Weltkrieg fort und erhielt Ende 1986 den Status eines unabhängigen Berufsorchesters. 2010 avancierte es zum Staatsorchester. Das Liepāja Symphonieorchester tritt regelmäßig in den baltischen Staaten auf wie auch in Österreich, Aserbaidschan, China, Deutschland, Griechenland, Indien, Japan, Malaysia, Spanien, Schweden und Großbritannien. Das Orchester erhielt 2006 den lettischen Grand Music Award und sechsmal den jährlichen Lettischen Musikpreis für die beste Aufnahme. Seit 2015 tritt es in seinem neuen Sitz auf, dem Liepāja Great Amber Konzerthaus. Atvars Lakstīgala, ein sowohl in seinem Heimatland als auch in Übersee äußerst produktiver Dirigent, war von 2010 bis 2017 Chefdirigent und Musikdirektor des Liepāja Symphonieorchesters. Ab 2009 war er Gastdirigent an der Lettischen Nationaloper, wo er von 1997 bis 2010 als Hornist arbeitete. Er hat viele internationale Wettbewerbe gewonnen, erhielt zahlreiche Nominierungen für den lettischen Grand Music Award und gewann ihn schlieβlich 2010. Endijs Renemanis ist Kammermusiker, Preisträger internationaler Wettbewerbe, Lehrer an der Musikschule von Ventspils und Leiter des Jūrmala Klavierwettbewerbs. Ilze Zariņa ist seit 2003 Konzertmeisterin des Liepāja Symphonieorchesters. Zariņa ist eine begeisterte Kammermusikerin und wurde 2011 Preisträgerin des Lettischen Grand Music Award für ihre herausragende Arbeit im Ensemble. Ints Dālderis ist Klarinettist, Politiker und Preisträger von Lettlands Grand Music Award 2002. Dālderis, ehemaliger Soloklarinettist des Liepāja Symphonieorchesters und des Lettischen Orchesters der Nationaloper, war von 2006 bis 2009 Leiter des lettischen National Symphonieorchesters und von 2009/10 Kultusminister der Republik Lettland.
18 18
Miks Vilsons ist seit 1991 bei der lettischen Nationaloper, seit 2000 Erster Flötist des Symphonischen Opernorchesters und seit 2015 sein Leiter. Pēteris Endzelis ist seit 2001 erster Solo-Oboist des lettischen Nationalen Opernorchesters. Von 1998 bis 2005 war er erster Oboist beim Liepāja Symphonieorchester. 2010 erhielt er von Latvijas Gāze den Best Orchestral Artist Award. Rihards Dubra, ein Meister der sakralen Musik, lehrt in Ventspils. Sein Te Deum erhielt Lettlands Grand Music Award 2003. Vilnis Šmīdbergs schreibt vor allem für Orchester und Kammerensembles. 2010 erhielt er den Grand Music Award für seine Symphonie für Blechbläser. Ēriks Ešenvalds schreibt Kammermusik, Orchesterstücke sowie Opern und ist einer der beliebtesten Chorkomponisten der Welt. Im Jahr 2005 erhielt Ešenvalds den Grand Music Award für seine Chorwerke und später die gleiche Auszeichnung für seine Oper Northern Light. Juris Karlsons schreibt Ballette und für Solostimmen, Kammerensembles, Chöre und Orchester. Drei seiner Werke haben den Grand Music Award erhalten. Kārlis Lācis arbeitet sowohl in der klassis-chen als auch in der nichtakademischen Musik: Kammerensembles, Kantaten, Instrumentalkonzerte, Popsongs, Musicals und Musik für Theater.
19 19
Great Amber Concert Hall LiepÄ ja (Latvia)
20 20
FRA
L’histoire de l’Orchestre symphonique de Liepāja a commencé dans cette région particulière de Lettonie, dans les pays baltes. Afin d’accentuer le rayonnement de Liepāja et de la Lettonie à travers le monde, L’Orchestre Symphonique de Liepāja a encouragé depuis plusieurs années les compositeurs lettons à créer des concertos liés ou inspirés par Liepāja, avant d’interpréter et d’enregistrer ces œuvres. Nous sommes convaincus que la substance délicate et sans paroles de cette musique symphonique est le médium idéal pour témoigner des souvenirs sacrés, des aspirations insaisissables et des attentes les plus profondes de notre nation. Ces enregistrements reflètent notre amour pour la Lettonie, à l’occasion de son centenaire. Uldis Lipskis
« Ma vraie patrie est ma langue ». Ainsi s’exprime, à la veille du centenaire de l’Etat letton, Knuts Skujenieks, l’un des plus sages poètes lettons. Telle est l’origine métaphysique de notre existence physique : notre langue. C’est le noyau autour duquel s’amplifie l’océan du subconscient et au-dessus duquel s’étendent les cieux de la musique. On peut communiquer sur la Lettonie en vers, en prose, en mémoires, en observations ; mais on peut aussi dessiner une image sonore de la Lettonie. Il est plus facile de partager à travers le monde des informations sans mot. La mission des Liepāja Concertos est de capturer une musique qui a ses racines dans le terroir culturel letton et de l’introduire au monde. Et laisser le monde décider si ces évocations de l’odeur de la terre lettone, du souffle de sa mer, des couleurs de son lever de soleil, peuvent susciter la curiosité de tous ceux pour qui la Lettonie n’est qu’une belle ligne sur une carte - ou même rien du tout.
21 21
Le 18 novembre 2018, nous célébrerons le centenaire de la
Pour son Liepāja Concerto N° 3, Rihards Dubra, originaire de
Lettonie. La culture musicale professionnelle lettone n’a qu’un
Kurzeme et Latgale, a choisi le piano et l’orchestre. Un musicologue
demi-siècle de plus, bien que ses traditions musicales soient
demande au compositeur : « De quoi parle cette musique ?»
encore plus anciennes. En 1918, nous avons enfin eu un Etat.
Le compositeur répond : « Écoutez simplement. Ce que vous
22 ans plus tard, l’armée soviétique occupa la Lettonie qui
entendez est ce que vous aurez ». Le musicologue écoute, et il
devint une partie de l’Union soviétique. Un an plus tard, ce fut
lui semble que le compositeur parle des éléments essentiels qui
l’occupation nazie. En 1944/45, la Lettonie fut rendue à l’Union
nous entourent. L’eau dans la sphère des harpes et des carillons,
soviétique jusqu’en 1990. Pendant tout ce temps, la musique
la terre dans les formules rythmiques et le feu dans les séquences
et la chanson furent les principaux signes de l’identité lettone.
harmoniques où l’échelle diatonique dominante se mue parfois
Quelques décennies après la Seconde Guerre mondiale, Liepāja
en transitions chromatiques ou en progressions d’accords. Le
était devenue la capitale du rock letton, et la renommée de la
linguiste Ernests Blese (1892-1964) comparait les particularités
ville était associée à de jeunes gens à guitares et cheveux longs
de la langue lettone à la nature humaine et notait : « La langue
maltraitant le joli visage de la musique pop soviétique. Mais
lettone reflète l’esprit des habitants ruraux, leur proximité avec la
pour en revenir à 1883, le premier Orchestre philharmonique
nature et leur pensée élémentaire et concrète ». Quelque chose
de la Baltique fut créé à Liepāja, et l’Orchestre symphonique de
de semblable vient à l’esprit en entendant le Liepāja Concerto n°
Liepāja qui existe aujourd’hui est l’héritier de cet orchestre. Bach
3 de Dubra. Le paysage sonore caractéristique de Dubra suggère
avait ses Concertos brandebourgeois, Haydn avait ses Symphonies
des visions rurales et non urbaines et l’abstraction s’efface devant
londoniennes ; l’Orchestre symphonique de Liepāja a maintenant
la cinématographie. Dès le départ, il est clair que le ré mineur
une douzaine de Liepāja Concertos, et ce CD en présente cinq.
instable, mais immanquable, se résoudra en do majeur ou en la 22 22
mineur. Dès la neuvième mesure de la partie de piano, un thème
sentiments, mais non, pas tout à fait - c’est plutôt un virage vers
est esquissé qui s’épanouit dans le point culminant de la pièce
le mysticisme. Ce Concerto de Liepāja n° 8 n’a pas de matière
quelque part autour de son nombre d’or. Les joies d’un moment
thématique vivante, j’ai toujours eu des problèmes avec cela, et
de ragtime et de clusters chromatiques nous conduisent au
on pourrait se demander : comment écrire un concerto sans
finale, qui est en effet en do, vif et jubilatoire. Pour Rihards Dubra,
matériel thématique ?! Pourtant, d’une certaine façon, c’est
la Lettonie est « une chanson tranquille chantée par sa grand-
certainement plus un concerto que celui que j’ai écrit il y a
mère ; l’odeur du pain de seigle chaud, juste sorti du four ; une
deux ans pour saxophone alto et groupe symphonique. Ici, les
nostalgie qui vous accable à l’étranger ; un troupeau de grues
lignes solo émergent logiquement des lignes orchestrales, et
dans un champ vert ; la sensation de la terre quand vous vous
l’orchestre lui-même a été quelque peu clarifié. En écrivant ce
marchez pieds nus dans l’herbe ; et ces rêves d’amour qui
concerto, je me suis assis à mon bureau et à l’ordinateur, et pas
demeurent toujours et encore ... ».
un seul instant au piano ». Šmīdbergs ajoute : « Je pense que la
Originaire de Courlande, Vilnis Šmīdbergs écrit pour violon et
Lettonie est l’un des plus beaux pays de la planète. Où d’autre
orchestre. Il n’offre pas d’histoire verbale. Toute l’information est
pouvez-vous trouver toutes sortes de beauté à proximité : bord
dans la musique, dans laquelle une danse aux lanternes alterne
de mer avec dunes de sable, lacs et marais, vastes plaines et
avec des passages de tension électrique. Selon le compositeur
forêts ?! »
: « Ma musique a quelque chose de mordant, quelque chose
Ēriks Ešenvalds, originaire de Courlande, a choisi la clarinette,
de sarcastique. Elle ne reflète aucun problème social, non, c’est
l’orchestre et l’électronique pour son Liepāja Concerto n° 4.
autre chose. D’où ? Je ne flirte pas avec elle ; elle est simplement
Avant sa première représentation, Ēriks affirmait à ses auditeurs:
là. Dans d’autres épisodes, on pourrait penser, oh, à des
« Les couleurs Liepāja, sentiers sous tilleuls, sable, vents – tout 23 23
cela vibre encore en moi. Mon Liepāja Concerto n° 4 est en partie
suivaient avec les astronomes l’histoire de la planète Gliese
Kurzeme, en partie arctique. Je suis allé au-delà du cercle polaire
581. C’est une naine rouge, et il y a peut-être des conditions
et j’y retournerai. Pendant cinq nuits, j’ai regardé le ciel sombre, et
qui conviennent à la vie. Cette histoire a inspiré Juris Karlsons
durant quatre d’entre elles, j’ai vu les aurores boréales. L’Arctique
à écrire une musique « sur la nécessité de recherche, d’errance,
en hiver. Petit soleil. J’ai demandé aux habitants, comment
de découverte et de nostalgie ». Selon le compositeur : « C’est
pouvez-vous survivre sans le soleil, sans vitamine D ? Ils m’ont
une composition en plusieurs parties, se fondant dans un
répondu : l’huile de poisson. Les couleurs arctiques me fascinent.
développement singulier. Elle a des thèmes musicaux –
J’ai loué une voiture et je suis allé seul dans la nuit. Norvège du
leitmotivs. Leur entrelacement conduit au thème qui ressemble
Nord. Je me suis arrêté au milieu d’une forêt, il faisait très froid,
à un rêve lointain – quinte (5), octave (8), première (1). Gliese
l’écorce des arbres crépitait dans le froid. Les aurores boréales
581 est une merveilleuse découverte que nous ne devons pas
étaient au-dessus de ma tête. Un moment fantastique ! ». Le sens
blesser. C’est un appel à aimer et à chérir notre belle planète, la
profond de ce Liepāja Concerto n° 4 est tendre et imaginatif, car tel
Terre, à laquelle nous avons fait tant de mal. La pièce se conclut
est le fil conducteur du concerto. Le joli thème mozartien de la
par le leitmotiv religieux du Parsifal de Richard Wagner ». La
deuxième partie est l’un des plus beaux moments de la musique
Lettonie, pour Juris Karlsons, est « le cœur de ma vie : ma maison
symphonique lettone. A propos de la Lettonie, Ēriks a écrit : « Pays.
et ceux qui me sont chers, la nature, la culture, le festival de la
Mon pays. Liberté. Ma liberté. La vie. Probablement ma vie aussi ».
chanson lettone ».
Juris Karlsons, natif de Riga, a choisi d’écrire un concerto non
Kārlis Lācis, natif de Courlande, dit ne pas pouvoir imaginer la
pour un instrument solo, mais pour l’orchestre symphonique
vie sans courir. Le flûtiste Miks Vilsons, qui le premier a interprété
lui-même. Il y a quelques années, les médias du monde entier
le Liepāja Concerto n° 10 ‘42.195’ de Lācis, et Ints Dālderis, qui 24 24
sur ce CD joue en solo dans le Liepāja Concerto n° 4 d’Ešenvalds,
sur le point d’être inaugurée. Il note : « Le marathon est associé
sont tous deux marathoniens. Le concerto de Kārlis Lācis ne
à des notions telles que la détermination, le mouvement
dure ni 24 heures, ni deux heures, il dure environ 35 minutes.
incessant, la compétition, le développement et la croissance.
En face de l’orchestre symphonique, Kārlis Lācis place deux
Tout peut être attribué au processus de construction du Grand
instruments – flûte et hautbois. La distance du marathon est de
Ambre. Lorsque vous courez, à chaque étape, vous éprouvez
42,195 mètres, et ce nombre est inclus dans le titre du Concerto
la phase dite de vol lorsque vos deux pieds sont au-dessus du
Liepāja n° 10 ‘42.195’ de Lācis. Les épisodes se déroulent telles
sol. Le vol est aussi le sentiment la plus souvent perçu après
des visions à l’extérieur de la fenêtre d’un train rapide ; le
avoir surmonté de longues distances ; cela peut être assimilé
mouvement de la musique est actif, l’instrumentation parfois
à l’expression émotionnelle d’une joie et d’un bonheur très
primitive, les motifs entraînants, les épisodes stylisés colorés.
puissants ».
Les solistes n’essaient pas de se dépasser ; ils vont tous à un rythme rapide. Lácis a écrit son concerto lorsque la nouvelle
Orests Silabriedis
salle de concert de Liepāja, Lielais dzintars (Grand Ambre), était
Trad. : Yannick Muet
Texte de Orests Silabriedis (Trad. : Yannick Muet) / Odradek Records, LLC est mis à disposition selon les termes de la Licence Creative Commons Attribution - Pas d’Utilisation Commerciale - Pas de Modification 4.0 France. www.odradek-records.com
25 25
L’orchestre symphonique de Liepāja est l’orchestre symphonique à l’existence continue la plus ancienne dans les pays États baltes - le seul orchestre professionnel du pays hors de la capitale Riga. Sa création remonte à 1881, date de l’établissement du premier philharmonique dans le territoire de la Baltique. L’orchestre a repris son activité après la Seconde Guerre mondiale et, à la fin de 1986, a obtenu le statut d’orchestre professionnel indépendant, puis d’orchestre d’État en 2010. Le Liepāja Symphony Orchestra se produit régulièrement dans les États baltes, en Autriche, Azerbaïdjan, Chine, Allemagne, Grèce, Inde, Japon, Malaisie, Espagne, Suède et Royaume-Uni. L’orchestre a reçu le Grand Prix de Musique letton en 2006 et le prix annuel d’enregistrement musical letton à six reprises. Depuis 2015, il joue dans sa nouvelle demeure, le Great Amber Concert Hall de Liepāja. Atvars Lakstīgala, un chef d’orchestre prolifique en Lettonie ainsi qu’à l’étranger, a été Chef d’Orchestre et Directeur Musical du Liepāja Symphony Orchestra de 2010 à 2017. Depuis 2009, il est chef invité à l’Opéra National de Lettonie, et a été interprète professionnel de cor français de 1997 à 2010. Il a remporté de nombreux concours internationaux, a reçu de nombreuses nominations pour le Grand Prix de Musique de Lettonie et a remporté ce prix en 2010 au titre de Débutant de l’année. Endijs Renemanis est musicien de chambre, lauréat de concours internationaux, professeur à l’école de musique Ventspils et directeur du concours de piano de Jūrmala. Ilze Zariņa est premier violon de l’Orchestre symphonique de Liepāja depuis 2003. Zariņa est une artiste de musique de chambre enthousiaste et lauréate en 2011 du Grand Prix de Musique letton pour interprétation exceptionnelle dans un ensemble. Ints Dālderis est clarinettiste, homme politique et lauréat du Grand Prix de Musique de Lettonie (2002). Ancien premier clarinettiste de l’Orchestre symphonique de Liepāja et de l’Orchestre national letton, Dālderis a été directeur de l’Orchestre symphonique national de Lettonie (2006/09) et Ministre de la Culture de la République de Lettonie (2009/10).
26 26
Miks Vilsons travaille à l’Opéra National de Lettonie depuis 1991, et est devenu Premier Flûtiste de l’Orchestre Symphonique de l’Opéra en 2000 et Directeur depuis 2015. Pēteris Endzelis est Premier Hautbois de l’Orchestre National de l’Opéra de Lettonie depuis 2001. Il a été Hautbois Principal de l’Orchestre Symphonique de Liepāja de 1998 à 2005. En 2010, il a reçu le prix du Meilleur Artiste Orchestral de Latvijas Gāze. Rihards Dubra, maître de musique sacrée, enseigne à Ventspils. Son Te Deum a reçu le Grand Prix de Musique de Lettonie en 2003. Vilnis Šmīdbergs écrit principalement pour des orchestres et des ensembles de chambre. Il a reçu en 2010 le Grand Prix de Musique pour sa Symphony for Brass. Vilnis Šmīdbergs écrit principalement pour des orchestres et des ensembles de chambre. Il a reçu en 2010 le Grand Prix de Musique pour sa Symphony for Brass. Ēriks Ešenvalds écrit des œuvres de chambre, des pièces d’orchestre, des opéras et est l’un des compositeurs pour chœurs les plus populaires au monde. En 2005, Ešenvalds a reçu le Grand Prix de Musique pour ses œuvres chorales, et plus tard le même prix pour son opéra Northern Light. Juris Karlsons écrit des ballets et des œuvres pour voix solistes, ensembles de chambre, chœurs et orchestres. Trois de ses œuvres ont reçu le Grand Prix de Musique. Kārlis Lācis travaille dans la musique classique et non-académique : ensembles de chambre, cantates, concertos instrumentaux, chansons pop, comédies musicales et musique de théâtre.
27 27
Great Amber Concert Hall LiepÄ ja (Latvia)
28 28
LAT
Liepāja ir pilsēta Latvijā, kurā aizsākās filharmoniskā kustība Baltijas valstīs. Vēloties nosūtīt vēsti par Liepāju un Latviju tālu pasaulē, Liepājas Simfoniskais orkestris jau vairākus gadus iniciē latviešu komponistus radīt Liepājas koncertus, tos atskaņo un ieskaņo. Ticam, ka simfoniskās valodas smalkā bezvārdu matērija visprecīzāk atspoguļo mūsu tautas svētākās atmiņas, netveramākās ilgas un dziļākās cerības. Še rodamie ieskaņojumi ir mūsu mīlestības velte Latvijai tās valstiskuma simtajā gadadienā. Uldis Lipskis
Viens no visu laiku asredzīgākajiem Latvijas dzejniekiem Knuts Skujenieks (*1936) neilgi pirms Latvijas Republikas 100. dzimšanas dienas saka: “Mana visīstākā tēvzeme ir mana valoda.” Lūk, mūsu fiziskās eksistences metafiziskais pirmsākums – valoda. Kodols, ap kuru milst zemapziņas okeāns un pār kuru slejas mūzikas debesis – viss bezgalīgais informācijas apjoms, ko nevar un arī nevajag formulēt vārdos. Var stāstīt par Latviju dzejā, prozā, dokumentos, atmiņās, vērojumos, bet var arī uzzīmēt Latviju skaņās – globāli ar šo bezvārdu informāciju vieglāk dalīties, turklāt asociāciju loks daudz plašāks. Un, tāpat kā valodas tekstiem, arī skaņdarbiem jeb mūzikas tekstiem ir savs tulkojamības koeficients. Ir teksti (skaņdarbi), kas konvertējami starptautiski, un ir teksti, kas nozīmīgi tieši (un tikai) tai vietai, kurā tie tapuši vai no kuras tie cēlušies. Un viens te nav nozīmīgāks par otru, jo viss saaužas vienā informācijas tīklājā, kas pulsē apkārt zemeslodei. “Liepājas koncertu” tvarta dzīvesjēga ir Latvijas kultūras augsnē sakņotu mūziku parādīt pasaulei, un tad lai pasaule vērtē – vai Latvijas zemes smarža, jūras elpojums un saullēkta krāsas liek ieklausīties arī tiem, kam jēdziens Latvija ir tikai skaista kontūra kartē, vai vispār nekas.
29 29
2018. gada 18. novembrī svinēsim Latvijas 100. dzimšanas dienu.
tautību, jo vairāk tādēļ, ka lielu ieguldījumu Rīgas profesionālās
Latvijas profesionālā mūzikas kultūra ir vien pusgadsimtu vecāka.
mūzikas apritē no 1837. līdz 1839. gadam deva tolaik gados
Jā, latviešu tradicionālās mūzikas mūžs gan mērāms daudzos
jaunais kapelmeistars Rihards Vāgners.
gadsimtos, turklāt vairākos Latvijas novados izdevies tautas
Kāda te ‘nacionālā kultūra’? Vienīgais attaisnojums runāt par
dziedāšanas tradīciju saglabāt nepārrautu, taču uz mērķtiecīga
to ir 19. gadsimta vidū Eiropas austrumu un ziemeļu daļu
profesionāla ceļa latviešu mūzika nostājas vien 19. gadsimta
pārņēmušais nacionālo mūzikas kultūru vilnis. Polijā, Čehijā,
otrajā pusē, kad Pēterburgas un Maskavas konservatorijā
Ungārijā, Norvēģijā, Somijā tas notika mazliet agrāk. Latvijā,
studijas sāk t. s. pirmās atmodas jeb latviešu tautas nacionālās
Igaunijā, Lietuvā – mazliet vēlāk, bet šis ‘mazliet’ uz cilvēces
pašapzināšanās iedvesmoti jaunekļi.
vēstures fona ir maznozīmīgs.
Protams, būtu maldīgi un idilliski domāt, ka pirms tam Latvijas
Tagad paskatīsimies šādi: trīs Baltijas valstis simtgadi svin 2018.
teritorijā skanējušas tikai tautasdziesmas – viduslaikos un
gadā, tas pats valstiskuma dzimšanas gads ir arī Čehoslovākijai,
renesanes laikā plauka vācu mūzikas kultūra, 18. gadsimtā par
Polijai, kaut kādā ziņā arī Ungārijai, savukārt Somija tapa
rīdziniekiem kļuva Johans Valentīns Mēders un Johans Gotfrīds
neatkarīga jau 1917. gadā. Tas viss laikā, kad sabrukusī Eiropa
Mītelis, tā paša gadsimta otrajā pusē Rīgā atvēra teātri, kurā
piedzīvo traģiskuma apmērā vēl nebijušu eksistenciālu krīzi.
Eiropas jaunākās operas nonāca drīz pēc to pirmuzvedumiem,
Izmisīgi drūp vecais, un mūs sveicina jaunzaļi asni – līdz tam
taču tā vēl nebija nacionālā kultūra.
neeksistējušas valstis.
Un te mēs nonākam pie jēdziena, kas mūslaiku pasaulē izklausās
Lūk, tā latvieši vienkop ar vairākām citām tautām iekļaujas
anahronisks – ‘nacionālā kultūra’. Nav nekāda iemesla Rīgas
Eiropas vēsturē – no 1918. gada mums ir valsts. 22 gadus vēlāk
pirmā opernama trupas dalībnieku sastāvā norādīt uz to vai citu
Latvijā ienāk padomju armija, un Latvija kļūst par Padomju 30 30
Savienības sastāvdaļu. Gadu vēlāk mēs piedzīvojam vācu
prezidentu Kārli Ulmani priekšgalā. Dažas desmitgades pēc Otrā
okupāciju. 1944.–1945. gadā Latvija “atgriežas” Padomju
pasaules kara Liepāja izveidojās par Latvijas roka galvaspilsētu,
Savienībā, kur dzīvo kā viena no piecpadsmit brālīgām padomju
un Liepājas kā vēju pilsētas slava saistījās ar matainiem un
republikām līdz 1990. gadam. Visu šo laiku mūzika, dziesma,
ģitārotiem puišiem, kas valsts popmūzikas sejā ievelk skarbākus
dziedāšana ir vai vismaz tiek uzskatīta par vienu no Latvijas
vaibstus. 1977. gadā pilsētas teātrī pirmatskaņoja vienu no
identitātes lielajām zīmēm.
Padomju Savienības pirmajām rokoperām – Imanta Kalniņa “Ei,
Kad top šīs rindas, kopš neatkarības atgūšanas pagājis vairāk
jūs tur!”. Liepājā zināmā mērā ir šūpulis arī Latvijas dziesminieku
nekā ceturtdaļgadsimta. Pasaules kārtība pa šo laiku dramatiski
popularitātes vilnim. Vārdu sakot, Liepājas personība ir tik
mainījusies. Nacionālais atkāpjas globālā priekšā. Mirst valodas.
spēcīga, ka tu gan vari tur viesoties, pat apmesties uz dzīvi un
Aizvien sāpīgākas ir sarunas un domas par vispārcilvēcisko
būt noderīgs, taču par savējo īsti nekļūsi – savējie Liepājā ir tikai
vērtību hierarhiju. Robežas pārtapušas par mirāžām. Kur
liepājnieki.
sakņoties?
Un vēl – 1883. gadā Liepājā dzimst Baltijas valstīs pirmā
Liepāja atrodas Baltijas jūras krastā pavisam netālu no Latvijas
filharmonija, un mūslaiku Liepājas Simfoniskais orķestris ir šīs
tālākā rietumpunkta. Kādreiz tā bija viena no Kurzemes
filharmonijas simfoniskā orķestra gara mantinieks. Baham ir
hercogistes lielpilsētām, un vairums hercogu gan zināja, ko
“Brandenburgas koncerti”. Haidnam ir “Londonas simfonijas”.
nozīmē laba mūzika. Neilgi pēc Latvijas Republikas dibināšanas –
Liepājas Simfoniskajam orķestrim nu ir ducis “Liepājas koncertu”,
1919. gada vēlā pavasarī – Liepājas reidā tika noenkurots tvaikonis
un tvartā, kas jūsu acu priekšā, iegrebti pieci no tiem.
“Saratova”, uz kura bija patvērusies uz laiku gāztā Latvijas Pagaidu
Savam Liepājas koncertam kurzemnieks-latgalietis Rihards
(faktiski – pirmā) valdība ar vēlāko Ministru prezidentu un Valsts
Dubra izvēlas orķestri un klavieres. Pienāk muzikologs un jautā 31 31
komponistam – par ko ir šī mūzika? Komponists, kā vienmēr,
būs kadence, kur autors pēkšņi uzjautrina ar regtaima epizodi
saka – klausies pats: ko sadzirdēsi, tas tur ir. Muzikologs klausās,
un uzmundrina hromatiskiem klasteriem, un tad jau arī klāt
un viņam liekas, ka komponists šeit runā par elementāro. Tās ir
noslēgums tiešām gaidītā, mundrā un gaviļpilnā Domažorā.
pamatlietas ap mums un pamatstihijas. Ūdens arfas un zvaniņu
Riharda Dubras Latvija ir “klusa, vecmammas balsī dziedāta
sfērā, gaiss pauzēs, zeme ritma formulās, un uguns harmoniju
dziesma;siltas,tikkoceptasrudzumaizessmarža;ilgas,kaspārņem,
secībās, kur tās no dominējošās diatonikas mirklīgi ievirzās
atrodoties ārzemēs; dzērvju bariņš zaļā laukā; zemes izjūta, stāvot
hromatiskās pārejās vai (piemēram, kadencē) akordu ķēdēs.
pļavā basām kājām, un tā varētu sapņot par mīlestību vēl ilgi...”.
Analizējot latviešu valodu un tās īpatnības samērojot ar cilvēka
Latvijas pļavā Rihards Dubra būs kaut kas no orhideju dzimtas.
dabu, valodnieks Ernests Blese (1892–1964) saka: “Latviešu
Cefalantēras un epipogiju atliksim malā, arī hermīniju un
valoda atspoguļo vienkāršo lauku ļaužu garu ar viņu vienkāršo,
ofrīdu, paskatīsimies uz naktsvijolēm un dzegužkurpītēm,
dabai tuvo un konkrēto domāšanas veidu.” Kaut kas līdzīgs
jā, liekas, paliksim pie dzegužkurpītēm, un tad lai būtu
nāk prātā, klausoties Dubras Liepājas koncertu. Dubram
dzeltenā dzegužkurpīte, kas zied maija beigās un jūnija
raksturīgais skaņulauks acupriekšā liek rurālas, ne urbānas
sākumā, ierakstīta Sarkanajā grāmatā un ir reti atrodama.
ainas, un abstrakcija te atkāpjas kinematogrāfiskuma priekšā.
Kurzemnieks Vilnis Šmīdbergs raksta vijolei un orķestrim.
Jau no paša sākuma ir gandrīz skaidrs, ka nenoturīgais, tomēr
Raksta un uzraksta klasisku trīsdaļīgu koncertu. Nedod vārdisku
nepārprotamais
stāstu – visa informācija ir pašā mūzikā, kurā malduguņu
reminors,
visticamāk,
vēlas
atrisināties
Domažorā (bet vēl nedara to) vai laminorā (uz brīdi dara to).
dejas
mijas
ar
zibenslādētu
dramatisku
spriegojumu.
Jau devītajā taktī klavierpartijā iezīmējas tēma, kas uzplauks
Komponists saka: “Manā mūzikā ir kaut kas dzēlīgs, kaut kāds
par opusa kulmināciju kaut kur ap zelta griezuma punktu. Vēl
sarkasms. Tas nav sabiedrības problēmu atspoguļojums, nē, tas 32 32
ir kaut kas cits. No kurienes? Es ar to nekoķetēju, tas vienkārši ir.
mežs vienā un tajā pašā fiziskajā veidolā.
Citās epizodēs atkal varētu domāt – sentiments, bet nē, ne gluži –
Par savu dzimteni Vilnis saka: “Domāju, ka Latvija ir viena no
drīzāk tieksme uz misticismu. Šajā koncertā nav spilgta tematiskā
visskaistākajām zemēm pasaulē. Kur vēl vienuviet var atrast
materiāla, man ar to vienmēr problēmas, un tad varētu jautāt –
tādu skaistumu: gan jūru ar kāpām, gan ezerus un purvus,
kā iespējams uzrakstīt koncertu bez tematiskā materiāla?! Taču
plašus līdzenumus un mežus?! Meži gan pēdējā laikā tiek
savā ziņā šis noteikti ir vairāk koncerts nekā, piemēram, pirms
aizvien vairāk paretināti, bet cerams, ka līdz nākošajai Latvijas
diviem gadiem rakstītais Koncerts altsaksofonam un pūtēju
simtgadei ataugs!”
orķestrim. Te sololīnijas loģiski izriet no orķestra līnijām, un pats
Pats viņš gundegu dzimtai piederīgs – tāds mazliet izbrīnījies
orķestris ir mazliet dzidrināts. Koncerta sacerēšanas laikā strādāju
meža vizbulis baltām ziedlapām un dzeltenu aci, reti sastopams
pie rakstāmgalda un datora, pie klavierēm – nemaz.”
un apdraudēts.
Vilnis Šmīdbergs lieliski pārvalda orķestra krāsas un iespējas, un
Kurzemnieks Ēriks Ešenvalds savam Liepājas koncertam
tajā misticismā, par ko komponists runā, ir kaut kas karuselisks
izvēlas orķestri, klarneti un elektroniku. Pirms pirmatskaņojuma
– kā mūžīgā griešanās jeb cikls, no kura iespējams izkļūt tikai
Ēriks klausītājiem saka: “Liepājas krāsas, liepu taka, smiltis,
neikdienišķiem paņēmieniem. Šmīdberga Liepājas koncertā,
vēji – tas viss joprojām manī šalko. Manā Liepājas koncertā ir
šķiet, ir rādīts viens tāds iespējamais ceļš, vismaz tā liekas pēc
daļa Kurzemes un daļa Arktikas. Biju aiz polārā loka un atkal
tam, kad ar elegantu pasāžu klusi, bet noteikti koncertam
došos turp. Piecas naktis vēroju naksnīgās debesis, četrās no
pielikts punkts apstiprinošā Remažorā.
tām redzēju ziemeļblāzmu. Arktika ziemā. Maz saules. Vaicāju
Šmīdbergs ir paskarbs, paass un vienlaikus bezgala sirsnīgs
vietējiem – kā jūs varat iztikt bez saules D vitamīna? Viņi atbild –
cilvēks. Kā bangaina Baltijas jūra un saules piestrāvots sūnains
zivju eļļa. Arktikas krāsas mani ļoti fascinē. Es noīrēju mašīnu un 33 33
viens pats dodos naktī. Norvēģijas ziemeļi. Apstājos meža vidū,
Dzīve. Laikam mana dzīve arī.”
ir ļoti auksts, salā sprakšķ kokiem miza. Virs galvas ziemeļblāzma.
Ēriks Ešenvalds pieder rubiju dzimtai un savu aurora borealis
Fantastiska sajūta!”
pļavās, ceļmalās un atmatās svin kā galium boreale jeb ziemeļu
Latvijā ziemeļblāzmu redz reti. Varbūt pat tikai vienu reizi gadā.
madara.
Tad jābūt lielai Saules aktivitātei, magnētiskām vētrām, skaidrām
Rīdzinieks Juris Karlsons izvēlas rakstīt koncertu ne kādam
un civilizācijas nepiesārņotām debesīm. Bet nu kopš kāda laika
soloinstrumentam, bet pašam simfoniskajam orķestrim.
mums ir savs ziemeļu uguņu sūtnis – janvārī dzimušais Ēriks
Koncerts orķestrim ir raksturīgs 20.–21. gadsimta žanrs, un to var
Ešenvalds. Viņa Liepājas koncerta pamatnoskaņa ir maiga
uzskatīt par radinieku baroka laika concerto grosso, 18. gadsimtā
un tēlaina, jo tāds ir koncerta pamatpavediens – klarnetes
populārajam sinfonia concertante jeb koncertsimfonijas žanram
mīlaspilnais skanējums. Koncerta otrās daļas mocartiski skaistā
un 19. gadsimta divkāršo un trīskāršo koncertu paraugiem.
tēma ir viens no latviešu simfoniskās mūzikas skaistākajiem
Koncertus orķestriem rakstījis, piemēram, Bēla Bartoks, Vitolds
paraugiem. Dīvaina sakritība – Ešenvalda Liepājas koncerts
Lutoslavskis, Rodions Ščedrins, Taņs Duņs. Un citi. Latviešu
beidzas Domažorā, tāpat kā Karlsona Liepājas koncerts un
mūzikā – Imants Kalniņš. Tagad arī Juris Karlsons.
Dubras Liepājas koncerts (te arī zemās VI pakāpes trijskaņa
Teorētiski ņemot, ‘koncertā orķestrim’ koncertiskuma ideja
klātbūtne).
izpaužas dažādu orķestra grupu izcēlumu mijiedarbībā un/vai
Kāvu gaisma ir skaista, bet auksta. Simfoniskā dimensija piešķir
vienu un to pašu izteiktāko soloepizožu piešķiršanai dažādiem
siltas vibrācijas, un tad ir nevis vienaldzīgi majestātiskas dabas
instrumentiem. Ko tas mums dod? Neko. Vārds komponistam.
biedējošā daile, bet piedzīvojums ar cilvēka sildošo klātbūtni.
Juris Karlsons saka: “Cilvēces neapturamā vēlme izzināt pasauli
Par Latviju Ēriks saka: “Zeme. Mana zeme. Brīvība. Mana brīvība.
un arī paša cilvēka izcelsmes noslēpumu novedusi pie daudziem 34 34
lieliem un skaistiem atklājumiem. Mēs pētām Visumu, cenšoties
planētu Zemi, kurai esam daudz pāri nodarījuši. Skaņdarbu
iespraukties visdziļākajos tā nostūros, mēs pētām vissīkākos
noslēdz ticības vadmotīvs no Riharda Vāgnera operas “Parsifāls”.”
pasaules uzbūves elementus, būvējot Lielo hadronu pretkūļu
Jura Karlsona radošajā lokā satiekas spēle, drāma un
paātrinātāju. Būtībā mēs meklējam savu Sākumu. Dzirksti, kas
zvaigžņainas vibrācijas. Spilgti izteikta ritma stihija. Viņš var būt
devusi mums dzīvību. Vai vismaz mājienu uz šo dzirksti.”
arī neticami lirisks. Cilvēks, kurš savu personību izkopis līdz spilgti
Pirms vairākiem gadiem pasaulē ažiotāžu izraisa astronomu
individuālai gara aristokrātijai. Bet arī – mīl plēst jokus. Augstas
stāsts par planētu Gliese 581, par kuru nojausma bijusi jau
klases profesionālis, kurš sagaida, ka viņam blakus būs līdzīgi
19. gadsimta beigās, bet kas tikai tagad rūpīgāk aplūkota.
kvalitātes meklētāji, bet šajā jautājumā mēdz vilties. Neatkarīgs,
Tas ir sarkanais punduris, un uz tā, iespējams esot apstākļi,
lepns un saasināti jūtīgs. Raksta solobalsīm, kameransambļiem,
kas piemēroti tādām pašām dzīvības formām, kā uz Zemes.
koriem un orķestriem. Vairāku baletu autors. Trīs viņa opusi
Stāsts par šo vācu astronoma Vilhelma Glīzes sastādīto zemei
saņēmuši Lielo mūzikas balvu.
tuvāko zvaigžņu kataloga objektu ar kārtas numuru 581 rosina
Jura Karlsona Latvija ir viņa “dzīves sirds: mājas un mīļi cilvēki,
Juri Karlsonu uzrakstīt mūziku “par nepieciešamību meklēt,
daba, kultūra, Dziesmusvētki.”
kļūdīties, atrast un ilgoties”.
Par Latviju Kārlis runā trim vienkāršiem vārdiem – klusums,
Komponists saka: “Šī ir vairākdaļīga kompozīcija, kas veidota
daba, mīļums. Vārdi ieslīd vējā un nosēžas glāsīgā ziedkopā
vienotā attīstībā. Tajā ir muzikālas tēmas – vadmotīvi. To savijums
ar iedzelteni baltiem lidmatiņiem – tā ir slaidā spilve no grīšļu
aizved pie tēmas, kas skan kā tāls sapnis – kvinta (5), oktāva (8),
dzimtas, retums, aug galvenokārt piejūras zemajos jeb zāļu
prīma (1). Gliese 581 ir brīnumains atklājums, ko nedrīkstam
purvos un nekur neskrien. Kārlis Lācis gan skrien un, kā pats
ievainot. Tas ir aicinājums mīlēt un saudzēt arī mūsu skaisto
saka, bez skriešanas nevar. Vēl mazliet vairāk skrien flautists 35 35
Miks Vilsons, kas pirmatskaņojis Lāča Liepājas koncertu, un Ints
liek divus instrumentus – flautu un oboju. Epizodes mijas kā
Dālderis, kas šajā tvartā spēlē solo Ešenvalda Liepājas koncertā,
skati aiz ātrvilciena loga, mūzikas virzība ir aktīva, instrumentācija
– viņi abi ir maratonisti. Maratona garums ir 42,195 kilometri, un
vietumis paskarba, motīvi atmiņā paliekoši, stilizētās epizodes
šis attālums likts Lāča Liepājas koncerta virsrakstā.
košas. Solisti necenšas pārmēru apsteigt viens otru, viņi skrien
Latvija ir maza. No tālākā rietumu punkta (“Zaļais stars” Bernātos)
radniecīgā solī, un šis solis ir visai naigs.
līdz tālākajam austrumu punktam (“Austras koks” Meikšānu
Savu Liepājas koncertu Lācis raksta laikā, kad Liepājas jaunajai
ciemā) ir apmēram 12 maratonu garums. Aptuveni tikpat gaŗa ir
koncertzālei “Lielais dzintars” teju svinēs spāru svētkus: “Ar
Latvijas jūras robeža. Latvijas jaunākais rekords maratonskrējienā
maratonu saistīti tādi jēdzieni kā mērķtiecība, nepārtraukta
vīriešiem ir 2 stundas 14 minūtes 33 sekundes. Pieņemot, ka
kustība, sacensība, attīstība un izaugsme – to visu varam
viens brīnumskrējējs varētu skriet ar šādu rezultātu bez atpūtas
attiecināt arī uz “Lielā dzintara” būvniecības gaitu. Skrienot
un kā putns pārlidot pāri vairāk nekā simt upēm, kas ietek jūrā,
cilvēks ik uz soļa piedzīvo tā saucamo lidojuma fāzi, kad abas
skrējiens pa Latvijas jūras robežu aizņemtu nepilnas 27 stundas.
kājas ir atrautas no zemes. Lidojums ir arī visbiežāk minētais
Mazliet vairāk nekā diennakti.
sajūtu raksturojums pēc garo distanču mērošanas, to pielīdzina
Kārļa Lāča Liepājas koncerts neaizņem ne diennakti, ne divas
ļoti spēcīgai prieka un laimes emociju izpausmei.”
stundas – tas ilgst nepilnas 35 minūtes, un tā ir apmēram 10 kilometru distance. Simfoniskajam orķestrim pretī Kārlis Lācis
Orests Silabriedis
Text by Orests Silabriedis / Odradek Records, LLC is licensed under a Creative Commons Attribution-NoDerivatives 4.0 International License. Permissions beyond the scope of this license may be available at www.odradek-records.com.
36 36
Liepāja Simfoniskais Orķestris (LSO) ir Baltijas valstu senākais līdz mūsdienām strādājošais simfoniskais orķestris, vienīgais profesionālais orķestris ārpus Latvijas galvaspilsētas Rīgas. LSO pirmsākumi meklējami 1881. gadā, kad tika dibināta pirmā Baltijas filharmonija. Pēc Otrā pasaules kara orķestra darbība tika atjaunota Liepājas mūzikas vidusskolas paspārnē, savukārt 1986. gada nogalē orķestris ieguva profesionāla orķestra statusu kā patstāvīga vienība. Nozīmīgs posms orķestra vēsturē bija laiks no 1992. līdz 2009. gadam, kad tā mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents Imants Resnis būtiski paplašināja orķestra darbības diapazonu. 2010. gadu LSO ieguva valsts orķestra statusu. No 2010. līdz 2017. gadam LSO galvenais diriģents un mākslinieciskais vadītājs bija Atvars Lakstīgala. Līdztekus koncertiem Liepājā, Rīgā un citās Latvijas pilsētās LSO regulāri koncertē Baltijas valstīs un dodas tālākās viesturnejās uz Austriju, Azerbaidžānu, Grieķiju, Indiju, Japānu, Ķīnu, Lielbritāniju, Malaiziju, Spāniju, Vāciju, Zviedriju. 1993. gadā aizsāktais “Starptautiskais pianisma zvaigžņu festivāls”, kurā viesojušies ap 200 pianistu no vairāk nekā 30 valstīm, 2016. gadā paplašināja muzikālās robežas un pārtapa par “Liepājas Starptautisko zvaigžņu festivālu”. 60. gados izveidotais koncertcikls “Liepājas vasara” par paraugu ņēma orķestra pirmsākumos aktuālo vasaras koncertu ideju, un 2010. gada vasarā cikls pārtapa festivālā, kas piedāvā gan simfoniskos, gan kamermūzikas koncertus. Orķestrim izveidojusies cieša sadarbība ar skaņu ierakstu namiem Odradek Records, Wergo un Toccata Classics. LSO īpašā uzmanības lokā ir Latvijas komponistu mūzika un Latvijas skaņražu daiļrades veicināšana un popularizēšana; orķestris piedalās pirmatskaņojumos un arī pats pasūtina jaundarbus. Pēdējo sezonu laikā publikas un speciālistu vērtējumam nodoti visi LSO ierosinātā monumentālā 12 “Liepājas koncertu” cikla skaņdarbi. LSO saņēmis Latvijas Lielo mūzikas balvu 2006 un sešas reizes kļuvis par Latvijas mūzikas ierakstu gadabalvas ieguvēju. Apliecinājums orķestra spēles augstajai kvalitātei ir piedalīšanās valstiski nozīmīgos pasākumos – ievērojamu kultūras objektu atklāšanas ceremonijās: te nosauksim Latgales vēstniecību GORS, atjaunoto Rīgas kultūras pili “Ziemeļblāzma” un Latvijas Nacionālo bibliotēku. 2015. gada nogalē LSO ieskandināja jauno mājvietu – Liepājas koncertzāli “Lielais dzintars”. 37 37
Atvars Lakstīgala bija Liepājas Simfoniskā orķestra galvenais diriģents no 2010. līdz 2017. gadam. Kopš 2009. gada diriģē izrādes Latvijas Nacionālajā operā. No 1997. līdz 2010. gadam darbojās kā profesionāls mežradznieks. Starptautisku konkursu laureāts. Lielās mūzikas balvas 2010 ieguvējs kategorijā “Par izcilu debiju”. Ar Liepājas Simfonisko orķestri Atvars Lakstīgala iestudējis vērā ņemamu apjomu Latvijas un cittautu komponistu darbu, diriģējis koncertus Latvijas pilsētās un devies turnejās uz Āzijas valstīm. Latvijas Nacionālajā operā Atvara Lakstīgalas repertuārā ir operas “Traviata”, “Masku balle”, “Makbets”, “Toska”, “Mihails un Mihails spēlē šahu”, “Mīla uz trim apelsīniem” un “Jevgeņijs Oņegins”, arī baleti “Žizele”, “Kamēliju dāma” un “Trīs tikšanās”. Ar lieliem panākumiem Atvars diriģējis Arvīda Žilinska operu “Zelta zirgs” un Džuzepes Verdi “Falstafu” Siguldas opermūzikas svētkos. Kritika un publika augstu novērtējusi Atvara muzicēšanu ar Lietuvas Valsts simfonisko orķestri, Bari simfonisko orķestri, Romas simfonisko orķestri, Stambulas Milli Reasürans un Philharmonie Südwestfalen. Atvars Lakstīgala studējis maģistrantūrā Berlīnes Mākslu universitātē pie Luca Kēlera. Pirms tam mācījies Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, ko absolvējis mežraga spēles, pūtēju orķestra diriģēšanas un simfoniskā orķestra diriģēšanas specialitātē. Endijs Renemanis ir starptautisku konkursu laureāts, koncertējošs kamermūziķis, Ventspils mūzikas vidusskolas pasniedzējs. Vada koncertaģentūru “Mūza”. Bijis Jūrmalas mūzikas vidusskolas un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas docētājs. Uzstājies ar orķestriem Kremerata Baltica un Sinfonietta Rīga. Klaviermūzikas konkursu “Jūrmala” rīkotājs un direktors. Starptautisku konkursu žūrijas dalībnieks. Ilze Zariņa ir Liepājas Simfoniskā orķestra pirmā vijole kopš 2003. gada. Bijusi orķestru “Rīgas kamermūziķi” un Sinfonietta Rīga koncertmeistare, Bergenas filharmoniskā orķestra mūziķe. Ar prieku bieži piedalās kamermūzikas programmās. Saņēmusi Latvijas Lielo mūzikas balvu 2011 kategorijā “Par izcilu darbu ansamblī”.
38 38
Ints Dālderis ir klarnetists un politiķis. Aktīvs solists un kamermūziķis. Spēlējis pirmo klarneti Liepājas Simfoniskajā orķestrī un Latvijas Nacionālās operas orķestrī. Bijis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra direktors (2006–2009) un Latvijas Republikas kultūras ministrs (2009–2010). Patlaban 12. Saeimas deputāts. Nozīmīgs valsts mūzikas procesu virzītājs. Saņēmis Latvijas Lielo mūzikas balvu 2002. Miks Vilsons kopš 1991. gada strādā Latvijas Nacionālajā operā. Kopš 2000. gada LNO simfoniskā orķestra flautu grupas koncertmeistars. Kopš 2015. gada – arī LNO orķestra direktors. Aktīvs kamermūziķis. Džeza stihijas kaisīgs cienītājs. Pēteris Endzelis kopš 2001. gada ir Latvijas Nacionālās operas orķestra pirmā oboja. 2011. gadā viņš kļūst arī par Valsts kamerorķestra Sinfonietta Rīga oboju grupas koncertmeistaru. Bijis Liepājas Simfoniskā orķestra pirmais obojists (1998–2005). Sadarbojas ar Nordic Symphony Orchestra un Kremerata Baltica. Saņēmis LNO ģenerālsponsora “Latvijas Gāze” gadabalvu 2010 kā labākais orķestra mūziķis. Sakrālās mūzikas meistars Rihards Dubra saasināti jūtīgi, mazliet kaprīzi un nedaudz eksaltēti veras pasaulē, kurai labprāt dāvina sevišķi pilnskanīgus, profesionāli nevainojami noaustus gobelēnus un mazāka izmēra audeklus. Vairumā paraugu Dubras mūzika ir vitāla un apliecinoša. Viņš pats saka – es tikai pierakstu. Un viņa pierakstītās motetes skan daudzviet pasaulē. Rihards Dubra bijis kādas Rīgas katoļu baznīcas ērģelnieks un citas katoļu baznīcas kantors. Viņa balss daudzus gadus skanējusi vīru grupā, kas prasmīgi dzied gregoriskos dziedājumus. Viņš ilgi strādājis Jūrmalas mūzikas vidusskolā un tagad māca mūziku Ventspilī. Jūrmalnieks pēc pārliecības. Viņa slavinājums Kungam Te Deum saņēmis Lielo mūzikas balvu 2003.
39 39
Vilnis Šmīdbergs raksta galvenokārt dažādiem orķestra sastāviem un instrumentāliem kameransambļiem. Rokmūziķa temperamentu un pieredzi tuvu briedumam pārnesis klasiskā vidē. Saņēmis Lielo mūzikas balvu 2010 par Simfoniju pūtējorķestrim. Ēriks Ešenvalds raksta kamerdarbus, kordziesmas, orķestra darbus, operas. Patlaban viņš ir viens no populārākajiem kormūzikas autoriem pasaulē. Labi pazīstams ar debesu ķermeņiem – sacerējis “Zvaigznes dziesmu”, kordziesmu par viltus saulēm, jūsmojis par saulrietu Senlūisā (vokālam ansamblim un elektronikai), līdzsvara labad veltījis kompozīciju arī saullēktam, meditējis “Mēnesnīcas ainavā” (altam un orķestrim). Saņēmis Lielo mūzikas balvu 2005 par jaunradi kormūzikas jomā, un šis pats apbalvojums piešķirts arī Ešenvalda operas iestudējumam un multimediālajai programmai “Ziemeļu gaisma”, kur tika eksponēta Ešenvalda aizraušanās ar ziemeļblāzmu. Latvijas pļavā Juris Karlsons ir ugunspuķe. Zied jūlijā un augustā, kad pats nācis pasaulē. Zied tur, kur reiz pabijusi uguns un zemdegās ir joprojām. Kurzemnieks Kārlis Lācis strādā gan klasiskā, gan neakadēmiskā virzienā. Viņa radošās uzmanības lokā ir instrumentāli kameransambļi, kantātes, instrumentāli koncerti, popdziesmas, mūzikli un daudz teātra mūzikas.
40 40
Liepāja Symphony Orchestra Atvars Lakstīgala conductor
d
ODRCD362
www.odradek-records.com www.lso.lv Photos: Tommaso Tuzj Executive Producer: Enrique Valverde Tenreiro
Recorded at Liepaja Latvian Society Hall Concerto No. 3: 23rd-24th January 2013 Concerto No. 4: 18th October 2012 Concerto No. 8: 15th-16th September 2014 Recorded at Concert Hall “Great Amber” Concerto No. 9: 25th-26th May 2016 Concerto No. 10: 2nd April 2016 Recording & Mixing Engineer: Normunds Slava Mastering Engineer: Thomas Vingtrinier, Sequenza Studio, Paris
Booklet in English. Booklet auf Deutsch. Livret en français. Buklets latviešu valodā. ℗ & © 2017 Odradek Records, LLC, Lawrence (KS) USA. All rights reserved. Unauthorized copying, hiring, lending, public performance, and broadcasting of this sound recording are strictly prohibited.
41 41