Precīzāka diagnostika, sekmīgāka cīņa pret vēzi Jau uzliekot kāju uz zemes, jūs saskaraties ar radioaktivitāti

Precīzāka diagnostika, sekmīgāka cīņa pret vēzi

Ar Latvijas Universitātes Fonda atbalstu Latvijas Universitātes pētnieki īsteno projektu “Inovatīvu metožu attīstīšana un ieviešana klīniskajā praksē ļaundabīgo audzēju diagnostikai un terapijai, izmantojot Latvijā ražotus molekulāri mērķētus radionuklīdus”. Ar Latvijas Universitātes Ķīmiskās fizikas institūta vadošo pētnieci Guntu Ķizāni sarunājas Māris Zanders.

Ja skatās populārzinātniskos izdevumus, rodas iespaids, ka, piemēram, melanomas diagnosticēšanā arvien populārāka metode ir tas, ko nedaudz neprecīzi sauc par mākslīgo intelektu. Respektīvi, datu analīzē šis mākslīgais intelekts nenogurst, ir precīzāks, salīdzinot ar cilvēku. Savukārt mūsu sarunas tēma netieši liecina par to, kā dažkārt saka, ka paliekošas vērtības nemainās – radioloģija, radiofarmācija tikai attīstās.

Es labprāt atkāptos pagātnē, laikā, kad vēl tikai studēju. Mēs, jaunie, darbojāmies Salaspils kodolreaktorā, patiešām ticējām saukļiem “atomenerģija mieram!” un attiecīgi izvēlējāmies arī savu profesiju. Tolaik mēs runājām par mikrogramiem un neitronu aktivācijas analīzēm– tās arī bija prioritātes reaktorā. Savukārt mūsdienās, ja cilvēka rīcībā ir nanotehnoloģijas, grafēns, mēs redzam, ka zināšanu kopuma pieaugums ir ļāvis pacelties augstāk. Radionuklīdus sāka ražot mūsu pašu Salaspils kodolreaktorā Jāzeps Malnačs. Un tas bija kolosāli! Tāpēc es joprojām nevaru saprast, kādēļ iesāktais bija jāpārtrauc, kāpēc reaktoru nevarēja iekonservēt. Tagad mēs to visu pērkam ārzemēs... Redzat, metodes attīstās, kļūst smalkākas, specializētas. Agrāk mūsu nozarē fluors bija apmēram tas pats, kas citu veselības problēmu gadījumos penicilīns, to uzskatīja par tikpat plaši pielietojamu līdzekli. Fluors nenoliedzami ir labs, tas ir arī

“Es joprojām nevaru saprast, kādēļ iesāktais bija jāpārtrauc, kāpēc reaktoru nevarēja iekonservēt?

lētāks un viegli pieejams, tomēr tad radioloģiskajai iezīmēšanai parādījās germānija gallija radionuklīdu ģeneratori, tāpat jauni peptīdi, kas vielu līdz vēlamajai vietai cilvēka organismā aizvada vēl precīzāk.

No projekta pieteikuma: “Projekta aktivitāšu sekmīga realizācija nodrošinās inovatīvu onkoloģisko slimību ārstēšanas metožu ieviešanu agresīva prostatas vēža un neiroendokrīnu audzēju diagnostikai un terapijai ar peptīdu receptoru molekulāro radionuklīdu mērķterapiju (PRRT).”

Projekta, par kuru runājam, konteksts bija tāds, ka vienā no Latvijas klīnikām bija germānija gallija ģenerators, un šī klīnika sadarbojās ar Jūras medicīnas centru, kur ir pozitronu emisijas tomogrāfijas (PET) iekārta. Fluors kā radionuklīds ir salīdzinoši vienkāršāka diagnosticēšanas metode, savukārt citos gadījumos, piemēram, prostatas vēža, izmanto germānija galliju. Šie savienojami ir daudzkārt precīzāki, tie parāda, kur slēpjas vēža šūnas. Kad šī diagnosticēšanas stadija ir veikta, nepieciešams ir lutēcijs, kas vēža šūnas iznīcina. Lai šos procesus izpētītu, tika veikti daudzi eksperimenti, ir jāsaprot, kā jākalibrē gallija devas, kā arī daudzi citi jautājumi.

No projekta pieteikuma: “Baltijā šobrīd darbojās 5 PET/CT– 2Lietuvā (Viļņā un Kauņā), 1Igaunijā (Tallinā) un 2 Latvijā (Rīgā). Latvijā, pateicoties ES līdzfinansējumam 8,5milj. apmērā un RSU finansējumam 1milj. apmērā, ir izveidots Latvijā pirmais Ciklotrona centrs, kura sastāvā ietilpst SIA RSU Nukleārās medicīnas klīnika, kur no 2016.gada tiek veikta pacientu diagnostika ar F 18 [FDG], un no 2017.gada sākuma tiek nodrošināti maksas diagnostikas pakalpojumi vēža diagnostikai ar Ga 68 [PSMA], tomēr pacientiem joprojām nav pieejama terapija ar Lu 177 [PSMA], kas ir teranotstikas pamats– secīga diagnostika un terapija. Latvijā ir izveidots Stereotaktiskās radioķirurģijas centrs Sigulda, lai terapeitiskās radioloģijas nozares augsti kvalificētie speciālisti, izmantojot unikālo, augstas precizitātes, īpaši radioķirurģijai piemēroto iekārtu Cyberknife®M6, varētu palīdzēt pacientiem cīņā ar vēzi, labdabīgiem audzējiem un citām slimībām, kas ārstējamas, izmantojot radioķirurģiju vai staru terapiju.

Radionuklīdu farmācijas laboratorija SIA Kodolmedicīnas klīnika tika izveidota 2015.gada sākumā un

Latvijas Universitātes Ķīmiskās fizikas institūta vadošā pētniece Gunta Ķizāne

turpina pilnveidoties, lietojot privātus līdzekļus. Kopš 2015.gada, noslēdzot efektīvas sadarbības līgumu ar Latvijas Universitāti, ir sasniegti šādi mērķi: (i) personāla kvalifikācija un izglītība; (ii) sintezētu radionuklīdu preparātu stabilitāte un fizikālķīmisku īpašību izpēte dažādu parametru ietekmē; (iii) metodoloģijas validācija; (iv) laboratorijas procedūru aprobācija un standartizācija un (v) radiācijas drošības centra sertifikāts darbībām ar augstas aktivitātes atvērtiem avotiem. Ar šo mērķu sasniegšanu laboratorija ir gatava veikt klīniskus pētījumus in-house pacientiem, sadarbojoties ar Latvijas onkoloģijas klīnikām.”

Vulgarizēti skatoties, ik projektā ir noteikta proporcija: vienā lielāks akcents likts uz modernu iekārtu iegādi, citā – uz perspektīvu kadru apmācību, vēl citā – uz tiešiem zinātniskiem pētījumiem.

Šis vairāk ir pētnieciskais projekts. Pavisam īsi un vienkāršoti formulējot, mēs vēlējāmies pārbaudīt, ka konkrētais radionuklīds ietekmē veselās un vēža šūnas. Un atļaušos teikt, ka reti kurā projektā ir notikusi dalība dažādās konferencēs ar mūsu tēžu izklāstu un publicēts tik daudz rakstu. Tomēr svarīgs bija arī apmācības aspekts– puiši un meitenes iemācījās paši strādāt ar radionuklīdiem, jo Latvijas Universitātē diemžēl nav atbilstoša kursa un laboratorijas. Atbrauca speciālisti no Vācijas, kas uzstādīja šo germānija gallija ģeneratora iekārtu, un mūsējiem bija jāiemācās precīzi un akurāti strādāt– tas nav tik vienkārši, kā izklausās.

No projekta pieteikuma: “Lielākā daļa speciālistu piekritīs, ka molekulārā radionuklīdu terapija ir metode, kas jālieto ļoti piesardzīgi. Kodolmedicīnas pētījumu rezultāti parāda, ka molekulāri mērķētas radionuklīdu terapijas efektivitātes uzlabošanai ir nepieciešams samazināt pacienta farmaceitisko devu, citotoksicitāti, slimības recidīvu un uzlabot dzīves kvalitāti pēc ārstēšanas. Projekta uzdevumos ietilpst ne tikai izstrādāt un ieviest diagnostikai un terapijai personalizētas pieejas (teranostikas) metodes, bet arī ielikt pamatus akadēmiskajam darbam pie molekulāri mērķētas radionuklīdu terapijas metodikas attīstīšanas Latvijā. Latvijas onkologi no dažādām asociācijām savu pacientu vārdā prasa fundamentāli uzlabotas diagnostikas metodes (lai būtu iespējams vēzi diagnosticēt agrīnā augšanas stadijā) un iespēju pāriet uz jaunās paaudzes ārstēšanas metodēm cīņā pret vēzi.”

Es mūsu sarunā vēlētos skart vēl citu tēmu. Sabiedrības vairumam jēdzieni “radioaktivitāte” un ar to saistītie pirmām kārtām asociējas ar kaut ko ļoti sliktu. Kā jūs uz to reaģējat?

Sāksim tā: viss, kas ir zemē, tas ir arī ir augos, ragulopos un arī mūsos, cilvēkos. Tiktāl piekrītat, jā? Mēs, jau uzliekot kāju uz zemes, saskaramies ar jonizējošo starojumu, ar radioaktivitāti. Tā ir dabiskā radioaktivitāte, un cilvēks šādā vidē ir veidojies... Ja jūsu jautājuma mērķis bija formulēt to, kā cilvēkam paskaidrot, ka “radioaktivitāte” nav kaut kas tikai un vienīgi postošs, tad, piemēram, var minēt alfa daļiņu, alfa starojuma izmantošanu uz robežām, kontrolējot vagonus un automašīnas. Trīs megaelektronvoltus stiprs starojums “izskrien” cauri automašīnai, un seši megaelektronvolti “izskrien” cauri vagonam, “redzot”, vai tur ir cigaretes, ogles vai robežpārkāpējs. Robežkontroles punktā Indra ir deviņu megaelektronvoltu iekārta.

Tāpat var pieminēt to, ka, pārstrādājot izlietoto kodoldegvielu, var iegūt labas lietas. Iegūst, piemēram, cēziju-137, ko savukārt var izmantot kaut vai mūsu pašu Asinsdonoru centrā asins sterilizācijai. Cēziju-137 izmanto arī līmeņrāžos Valmieras stikla šķiedra, to izmanto Schwenk savā ražotnē Brocēnos, kur starojums tiek izmantots, vienkāršoti izsakoties, lai monitorētu cementa putekļu intensitātes līmeni. Mežģīņu ražotājiem Liepājā ir jānoņem statiskais lādiņš, un te izmanto jonizējošo starojumu, alus ražošanā pudelēs amerīciju izmanto kā līmeņrādi, un es varētu turpināt uzskaitīt šādus piemērus.

Nozīmīgi notikumi Latvijas Universitātē

Šovasar Latvijas Universitāte sadarbībā

ar Rīgas Tehnisko universitāti plāno uzņemt pirmos studētgribētājus jaunveidotajā bakalaura studiju programmā Biotehnoloģija un bioinženierija. Studijas ir iespēja gan topošajiem pētniekiem, gan uzņēmējiem apgūt dabaszinātnes un inženieriju, radot jaunas idejas nākotnes sabiedrībai.

“Biotehnoloģija mūsdienās izmanto gēnu un metabolisma inženierijas, sistēmbioloģijas un bioinformātikas sasniegumus, lai, rūpīgi plānojot un kontrolējot, padarītu bioloģiskos procesus īpaši efektīvus un iegūtos produktus– ekonomiski izdevīgus,” biotehnoloģijas nozīmi skaidro Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes asociētais profesors Dr. biol. NilsRostoks.

Augstākās izglītības kvalitātes aģentū

ra 6. maijā piešķīra licenci pirmajām trim jaunveidotajām izglītības zinātņu un pedagoģijas studiju programmām Latvijas Universitātē, kas tapušas līdz ar nacionāla līmeņa pārmaiņām pedagogu izglītības sistēmā.

Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte jau šovasar uzņems studētgribētājus 2. līmeņa augstākās profesionālās izglītības studiju programmā Skolotājs, maģistra studiju programmā Izglītības zinātnes un maģistra studiju programmā Tehnoloģiju inovācijas un dizains izglītībai.

Iepirkumu uzraudzības birojs

5. maijā pieņēma lēmumu par iesniegtajām sūdzībām attiecībā uz Latvijas Universitātes rīkotā Rakstu mājas būvprojekta izstrādes, autoruzraudzības un būvniecības iepirkuma 1. posma (kandidātu atlase) rezultātiem un atzina šos iesniegumus par nepamatotiem, atļaujot Latvijas Universitātei turpināt iepirkuma procedūru iepirkuma līguma slēgšanai.

Latvijas Universitāte ļoti cer, ka izdosies realizēt sākotnējo plānu Rakstu mājas būvniecību pabeigt 2023.gada vasarā, lai sociālo un humanitāro zinātņu fakultātes ar 1.septembri varētu sākt studiju procesu savā jaunajā ēkā.

Līdz 6. septembrim noris pie

teikšanās stipendijām, kas paredzētas topošajiem Latvijas Universitātes pamatstudiju studentiem, –Ceļamaize, Latgales Ceļamaize un Minnas Matildes Vilhelmīnes Petkevičs piemiņas stipendijai. Aktuālākā informācija par uzņemšanas procesu un laiku visu studiju līmeņu studentiem pieejama Latvijas Universitātes portālā.

Arī 2020./2021. akadēmiskajā.gadā jau sesto reizi talantīgākie Latvijas Universitātes Juridiskās

fakultātes maģistranti un doktoranti varēs pieteikties zvērinātu advokātu biroja Eversheds Sutherland Bitāns stipendijai Mūsdienu izaicinājumi tiesību piemērošanas teorijai un praksei Latvijā. Pateicoties Latvijas Universitātes absolventa, zvērināta advokāta un mecenāta Māra Vainovska 4000EUR ziedojumam, arī šogad viens spējīgs Latvijas Universitātes jurisprudences students un viņa mentors saņem motivējošu atbalstu pētnieciskajai darbībai.

Pēdējos gados dāsnākais Latvijas Universitātes Fonda mecenāts, pasaulē atzītais Latvijas tehnoloģiju uzņēmums Mikrotīkls turpinās atbalstīt talantīgākos2020./2021.akadēmiskā gada Latvijas Universitātes 1. studiju gada doktorantus eksakto, dzīvības un medicīnas zinātņu jomā. 2019.gada nogalē Latvijas Universitātes Fonds ir saņēmis 250000EUR ziedojumu, no kura 180000 EUR novirzīti Mikrotīkls doktorantūras stipendiju fondam. Augstvērtīga promocijas darba izstrādei stipendijas tiks piešķirtas sešiem jaunajiem pētniekiem visu doktora studiju laiku.

Latvijas Universitāte pasaules universitāšu reitingā

The Times Higher Education Impact Rankings 2020 ieņem 201.–300. vietu, pakāpjoties reitinga rezultātos, kas ietver infrastruktūras, inovāciju un sadarbības rādītājus, informē reitinga veidotāji.

Reitings atspoguļo universitāšu ietekmes uz sabiedrību radītājus, pamatojoties uz augstskolu panākumiem Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā. Kopumā reitingā vērtētas766 universitātes no 85 valstīm.

Vislabākos rezultātus Latvijas Universitāte ieņem kategorijās Labs darbs un ekonomiskā izaugsme (59. vieta), Sadarbība mērķu īstenošanai (60. vieta), Miers un taisnīgums (60. vieta) un Inovācijas un infrastruktūra (91. vieta).

Latvijas Universitātes Akadēmiskā centra Zinātņu

māja ieguvusi 2. vietu skatē Gada labākā būve Latvijā 2019 kategorijā Publiskā jaunbūve.

Latvijas Universitātes Akadēmiskā centra Zinātņu māja tika atklāta 2019.gada 28. janvārī. Zinātņu mājā vienuviet koncentrēti Latvijas Universitātes eksakto, medicīnas un dzīvības zinātņu studiju un pētniecības virzieni, tādējādi veicinot studiju un pētniecības nozaru sinerģiju. Latvijas

Universitātes Zinātņu mājai ir astoņi virszemes stāvi un viens pazemes stāvs. Ēkā izvietotas divas fakultātes (Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte un Medicīnas fakultāte), seši institūti (Astronomijas, Ģeodēzijas un ģeoinformātikas, Fizikas, Atomfizikas un spektroskopijas, Materiālu mehānikas un Kardioloģijas un reģeneratīvās medicīnas institūts), kā arī medicīnas muzejs un plaša bibliotēka.