Precīzāka diagnostika, sekmīgāka cīņa pret vēzi Ar Latvijas Universitātes Fonda atbalstu Latvijas Universitātes pētnieki īsteno projektu “Inovatīvu metožu attīstīšana un ieviešana klīniskajā praksē ļaundabīgo audzēju diagnostikai un terapijai, izmantojot Latvijā ražotus molekulāri mērķētus radionuklīdus”. Ar Latvijas Universitātes Ķīmiskās fizikas institūta vadošo pētnieci Guntu Ķizāni sarunājas Māris Zanders.
Ja
skatās populārzinātniskos izdevumus, rodas iespaids, ka, piemēram, melanomas diagnosticēšanā arvien populārāka metode ir tas, ko nedaudz neprecīzi sauc par mākslīgo intelektu. Respektīvi, datu analīzē šis mākslīgais intelekts nenogurst, ir precīzāks, salīdzinot ar cilvēku. Savukārt mūsu sarunas tēma netieši liecina par to, kā dažkārt saka, ka paliekošas vērtības nemainās – radioloģija, radiofarmācija tikai attīstās.
26
Es labprāt atkāptos pagātnē, laikā, kad vēl tikai studēju. Mēs, jaunie, darbojāmies Salaspils kodolreaktorā, patiešām ticējām saukļiem “atomenerģija mieram!” un attiecīgi izvēlējāmies arī savu profesiju. Tolaik mēs runājām par mikrogramiem un neitronu aktivācijas analīzēm – tās arī bija prioritātes reaktorā. Savukārt mūsdienās, ja cilvēka rīcībā ir nanotehnoloģijas, grafēns, mēs redzam, ka zināšanu kopuma pieaugums ir ļāvis pacelties augstāk. Radionuklīdus
sāka ražot mūsu pašu Salaspils kodolreaktorā Jāzeps Malnačs. Un tas bija kolosāli! Tāpēc es joprojām nevaru saprast, kādēļ iesāktais bija jāpārtrauc, kāpēc reaktoru nevarēja iekonservēt. Tagad mēs to visu pērkam ārzemēs... Redzat, metodes attīstās, kļūst smalkākas, specializētas. Agrāk mūsu nozarē fluors bija apmēram tas pats, kas citu veselības problēmu gadījumos penicilīns, to uzskatīja par tikpat plaši pielietojamu līdzekli. Fluors nenoliedzami ir labs, tas ir arī
