Fizikas pamati ir cilvēka izziņas pamati Par zinātniskās skolas izveidošanu dabas zinātnēs Latvijas Universitāte piešķīrusi balvu Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes profesoram Ruvinam Ferberam. Ar Ruvinu Ferberu sarunājas Māris Zanders.
M
an ir zināms priekšstats par to, ko nozīmē “skola”, piemēram, lingvistikā. Kas ir skola fizikā?
Man šķiet, ka pareizāk būtu sākt ar to, ka skolu neizveido un neveido viens cilvēks. Un šādā kontekstā, ja man jāatgriežas pirmsākumos, vēlos pieminēt Māri Tamani – izcilu, pacietīgu eksperimentētāju. Tad parādījās trešais cilvēks – Mārcis Auziņš. Viņš varbūt publikai šķiet vairāk teorētiķis, bet viņš bija izcils elektroniķis, eksperimentētājs. Viens no pirmajiem un skaistajiem mana un Mārča kopdarba rezultātiem bija grāmata Optical polarization of molecules, ko izdeva slavenā Cambridge University Press. Es jums šo grāmatu nerādu tādēļ, lai parādītu, kādi mēs ar Mārci jauni un smuki tolaik bijām; te teikts, ka veltām šo grāmatu fiziķim Ojāram Šmitam, jo šis cilvēks, arī ar savu cilvēcisko siltumu, mūs ļoti ietekmēja. Tāpat varētu minēt fantastiski inteliģentus, garīgi skaistus cilvēkus toreizējā Ļeņingradas Universitātē, kuriem arī ir nopelni mūsu likteņos. Vai fizikā gadās sajūta: ai, ko nu es Rīgā, ir daudz spēcīgākas pētnieku grupas pasaulē!
Absolūti tādas sajūtas nav bijis un nav! Mēs bijām vieni no labākajiem. Es jums nejaukšu galvu, bet spektroskopijā ir tādi ļoti smalki un arī dārgi aparāti, viens no tādiem vispirms parādījās Hannoveres Universitātē, un mēs braucām tur veikt savus mērījumus, bet pēc tam šāds aparāts parādījās pie mums, un tad citi sāka braukt pie mums. Mēģināšu citādi paskaidrot. Ja jūs mērāt spektrus, tur vajag ne tikai lielu pacietību, bet arī dziļas teorētiskas zināšanas, lai šie mērījumi jums pastāstītu par jūs interesējošās molekulas raksturu. Šajā ziņā mums izveidojās ļoti laba sadarbība ar Maskavas Valsts universitātes Ķīmijas fakultātes Lāzerķīmijas katedras vadītāju Andreju Stoļarovu, kurš savā, kā saka, laukā ir labākais pasaulē. Labākais! Un mēs strādājām un strādājam kopā. Jo mēs arī esam savā ziņā labākie.
Es atbildēšu mazliet citādi, atsperoties no jūsu jautājuma par provinciālisma sajūtu. Lai mēs būtu labākie, mums vienmēr arī vajadzēja labākās iekārtas, citu variantu nav. Mums nav interesanti būt labākajiem Latvijā vai pat Eiropā. Mums jābūt labākajiem pasaules līmenī. Un te daļēji ir atbilde uz jūsu pēdējo jautājumu – ja jūs esat labāko līmenī pasaulē, tad tas nozīmē, ka jūs arī zināt, ar ko citas laboratorijas strādā, jums ir atbilstošs priekšstats par šo tēmu. Tāpat skaidrs, ka jomas specifika nozīmē, ka tajā ir ļoti ierobežots iekārtu ražotāju skaits. Piemēram, mūsu gadījumā tās ir Bruker Optics Vācijā. Kad jūs aizbraucat, lai pasūtītu iekārtu, tad jūs varat izklāstīt savas idejas par kaut kādām modifikācijām. Bet jautājums man atgādināja kādu gadījumu – kad es biju aizbraucis uz Etlingeni, man teica, ka ar mani vēlas
Ņemot vērā manu zināšanu fizikā “dziļumu”, es tagad pats uzprasos uz nepatikšanām, tomēr ir jautājums, kas mani vienmēr interesējis. Zinātnieks ir atkarīgs no kāda, kurš saprot, kāda iekārta viņam vajadzīga, un māk tādu izgatavot. Vai vēl radikālāk – kurš vispār ir tas, kurš saka: lūk, lai pārbaudītu šo pieņēmumu, man vajadzētu kaut kādu citādāku aparātu.
“
Mums nav interesanti būt labākajiem Latvijā vai pat Eiropā. Mums jābūt labākajiem pasaules līmenī 11
