Latvijas Universitātes 80. starptautiskajā zinātniskajā konferencē ar vairākiem mūsdienu tematikai ļoti aktuāliem priekšlasījumiem uzstājās psiholoģijas disciplīnas pārstāvji. Ar Latvijas Universitātes doktorantu lektoru Mārtiņu Priedolu sarunājas Māris Zanders.
Nevajadzētu pārspīlēt kritiskās domāšanas iespējas
V
iens no pētījumiem, starp kura autoriem jūs esat, saistīts ar attieksmēm (vai nu uzticēšanos, vai, tieši pretēji, neuzticēšanos) pret politiku un politiķiem kontekstā ar Covid-19 ierobežojumu ievērošanu. Pierastāk, ja par šīm tēmām runā sociālantropologi vai politologi. Kāds ir jūsu un kolēģu fokuss? No psiholoģijas izvairīties ir diezgan pagrūti, tostarp jūsu minētajā tēmā. Mana galvenā interese, un es par to arī rakstu disertāciju, saistīta ar informācijas uztveri. Tātad
18
jautājums ir, kā informācijas uztveri ietekmē jau eksistējošās attieksmes. Papildus klāt nāk emocijas, un mēs redzam, ka daudzkārt emocijām ir lielāka nozīme nekā, piemēram, kritiskai domāšanai. Kad atnāk emocijas spēlēties, kritiskā domāšana iet pagulēt. Ir pieņemts uzskatīt: ja vien būsim izglītoti, medijpratīgi, kritiski domājoši, tad viss būs labi. Domāju, ka tā gluži nav. Cik saprotu, jūs interesē, kādi ir psihologu rīki, strādājot ar šo tēmu. Lielākoties tie ir eksperimentāli, piemēram, manipulējot ar saturu. Piemēram, pētījuma dalībniekiem tiek piedāvāti vairāki desmiti, sauksim tos
tā, ziņu virsraksti, kas aktuāli pētījuma veikšanas periodā. Tiek lūgts tos ranžēt pēc to emocionalitātes, kuri kaut ko vairāk atbalsta, kuri mazāk. Pēc tam jau var skatīties, vai, teiksim, visi virsraksti ar negatīvu emocionālo fonu tiks uztverti vienādi. Parādās atšķirība: var būt negatīvi noskaņoti, bet papildināti ar faktiem, un var būt negatīvi, bet galvenokārt emocionāli, pretendējoši uz pieskaršanos eksistenciāliem jautājumiem, piemēram, nāvei. Šie pētījumi vēl turpinās, tos modificējot, bet varu pastāstīt par dažiem rezultātiem. Tātad pagājušajā gadā dalībnieku grupai tika jautāts, vai viņi piekrīt “virsrakstā” paustajai
