Laboratorija nekad nav “gatava”, tai vienmēr jāattīstās Latvijas Universitāte ar gada balvu par oriģinālu pētījumu rezultātiem godina Ķīmiskās fizikas institūta vadošo pētnieci Guntu Ķizāni. Ar Guntu Ķizāni sarunājas Māris Zanders.
Ņ
emot vērā jūsu lielo pieredzi radioķīmijas jomā, gribētu sākt ar jautājumu, kas varbūt nav tieši saistīts ar jūsu pašreizējiem projektiem. Mēs Latvijas politiskajās un biznesa aprindās pēdējā laikā redzam pielaidīgāku, varētu pat teikt, ieinteresētu, attieksmi pret kodolenerģētiku. Tam ir savi iemesli – nepieciešamība mazināt atkarību no fosilajiem energoresursiem, bet ne par to ir jautājums. Jums, iespējams, redzot šo pavērsienu, vispirms ir vēlme atgādināt “es jau sen to teicu!”, tomēr mani interesē, kāda būtu Latvijas vieta un iespējas, ja šis pavērsiens turpinātos? Vai mums ir zināšanas, speciālisti? Ja sāk ar cilvēku bažām par kodol enerģiju, tad droši vien loģiski būtu uzdot jautājumu: kāpēc nelaimes notiek? Faktiski divi faktori – cilvēks un daba. Mums labāk zināmās Černobiļas katastrofas gadījumā iemesls bija cilvēka kļūdas. Fukušimas avārijas gadījumā, protams, bija arī dabas
8
faktors, proti, cunami, tomēr ne mazāka loma ir cilvēka kļūdām. Piemēram, līdzekļu ekonomijas vārdā lietojot cirkoniju, kas, saskaroties ar ūdens tvaikiem, noveda pie ūdeņraža rašanās ar visām no tā izrietošām sekām. Cik saprotu, jautājums ir par to, vai pēc Salaspils kodolreaktora slēgšanas Latvijā vispār ir palikuši kādi pamati, lai domātu par kodolenerģētiku. Mans viedoklis ir tāds, ka reaktora darbību varēja apturēt, to, kā saka, iesaldēt, bet nomainītos paaudzes, jauni cilvēki brauktu uz ārzemēm mācīties, un nevajadzēja sasteigt ar kardināliem lēmumiem. Tas par pagātni. Ja par šodienu – atbilstoši speciālistu kadri pamazām veidojas, ir izaugusi jauna paaudze – Elīna Pajuste, Artūrs Zariņš. Ķīmijas fakultātē gan bakalauriem, gan maģistriem ir iespēja apgūt radiācijas ķīmiju. Tātad bezcerīgi nav. Veselības saglabāšanas nolūkā avīzes cenšos nelasīt, tomēr nesen ieskatījos intervijā ar izglītības un zinātnes ministri, kura apliecina, ka
zinātnes politikā starp prioritātēm nemainīgi ir viedie materiāli. Kad jūsu jomas speciālisti dzird šo jēdzienu, kā jūs to saprotat un redzat savu interesi, zināšanu pielietojumu? Kad notiek visādas nelaimes, cilvēki meklē risinājumus, tostarp jaunu materiālu formā. Un šie jaunie materiāli, piemēram, spīd tumsā, rāda, kur ieeja, kur izeja, kalpo kā sensori, sniedz informāciju par temperatūru utt. Bet, cik saprotu, jūs par kodolenerģiju vairs negribat runāt (smejas). Tātad mums ir sadarbības
