Tipiska ikdienas pieredze izrādās salīdzinoši maz pētīta 2020. gada nogalē Latvijas Universitātes Jauno tehnoloģiju un inovāciju dienas Zināšanu agoras laikā Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas pētnieku grupa iepazīstināja ar pētījumu Uztvere modalitāšu dažādībā un valencē. Ir pagājis vairāk nekā pusgads, kura laikā, “pateicoties” pandēmijai, mēs esam saskārušies ar ļoti interesantiem realitātes uztveres veidiem, dažkārt izkropļojumiem. Laikā, kad sabiedrībā turpinās diskusijas par ierobežojumiem un vakcinēšanu, liekas noderīgi atgriezties pie 2020. gada nogalē notikušās Latvijas Universitātes profesora Jurģa Šķiltera sarunas ar Māri Zanderu.
P
ētījums saistīts ar attiecībām un mijiedarbību starp dažādām maņām – redzi, garšu, ožu, pat tausti. Cik tās ietekmē kultūra, kurā konkrētais cilvēks ir iesakņots? Es šeit nerunāju par tādu kultūras kontekstu, kad baltā krāsa vienā tradīcijā ir sēras, citā – kaut kas pozitīvs. Jūs minat piemēru, ka, pagaršojot dzērienu, kas būs oranžā vai violetā krāsā, tas šķitīs saldāks nekā tāds pats
8
dzēriens zaļā krāsā. Kas ir tas, kurš pagaršo? Jebkur dzīvojošs cilvēks vai tomēr, kā saka, mūsu platuma grādos mītošs? Ja mēs runājam par 21. gadsimtu, tad kultūru atšķirības ir nelielas. Šīs atšķirības ir mazākas, nekā mums varbūt gribētos domāt. Pirms vairākiem gadiem mūsu laboratorijā bija praktikante no Azerbaidžānas. Viņa to pašu emociju un krāsu testu, ko mēs veicam Latvijā, uztaisīja starp
lauku cilvēkiem Azerbaidžānā. Respektīvi, starp cilvēkiem, kuri nav piedzīvojuši ļoti intensīvu kontaktu ar Rietumu kontekstu. Izrādījās, ka atšķirības, protams, ir, tomēr tās nebija būtiskas. Interesants ir cits aspekts: ja tu ņem vienu kultūru un segmentē to vecuma posmos, tad gan parādās interesantas atšķirības. Kolēģi Oksfordā, ar kuriem mēs sadarbojamies, veikuši interesantu pētījumu. Rietumu cilvēkam apaļīga forma tipiski saistās ar kaut ko saldu,
