Latvijā meklē iespējas ūdeņraža potenciāla izmantošanai 2023. gada septembrī Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts (LU CFI) informēja, ka noslēgusies gandrīz gadu ilga ūdeņraža tehnoloģiju un to pielietojuma apmācības programma, kuru apguvuši 12 AS “Latvenergo” darbinieki. Oktobrī LU CFI kopīgi ar sadarbības partneriem rīkoja starptautisku hakatonu “Hydrogen X Future Hackathon”, kurā trīs dienas desmit komandas strādāja ar nākotnes enerģiju saistītām tēmām. Ar LU CFI Attīstības daļas vadītāju Jāni Latvelu sarunājas Māris Zanders.
Ū
deņradis kā enerģētisks resurss ir gan būtiska, gan populāra tēma, kas ir sazobē ar Eiropas Savienības izvirzītajiem ambiciozajiem mērķiem klimata jomā. Šis konteksts mudina organizācijas un uzņēmumus meklēt risinājumus šo mērķu, piemēram, Green Deal (Zaļā vienošanās) definēto mērķu, sasniegšanai. Ūdeņradis ir viena no šādām iespējām – piemēram, lai uzglabātu no saules un vēja iegūto enerģiju. Proti, nav noslēpums, ka šī uzglabāšanas problēma ir ļoti aktuāla, jo, vienkāršoti izsakoties, vēja un saules enerģijas īpatnība ir tā, ka var nesakrist laiks, kad šīs enerģijas ir daudz, un laiks, kad mums enerģija ir visvairāk nepieciešama. Ar Latvenergo mums ir jau ilgstoša sadarbība – piemēram, regulāro sacensību 5.–12. klašu skolēniem Saules kauss organizēšanā. Sarunās izkristalizējās, ka interesē arī ūdeņradis kā enerģētikas sastāvdaļa un uzņēmums vēlas labāk saprast, kas tas ir un ko ar to var darīt. Tā mēs tikām līdz apmācības programmai. Paralēli
12
nobrieda viedoklis, ka interese un nepieciešamība ir plašāka par vienu lekciju ciklu, un mēs nonācām līdz hakatonam, kurā kā partneri piedalījās Rīgas brīvostas pārvalde, lidosta Rīga, Zaļo un viedo tehnoloģiju klasteris un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Tehnoloģiju biznesa centrs. Pirms hakatona notika arī, ja tā var teikt, iesildošs pasākums – World Turns Deep Tech –, kurā vairāk tika runāts par to, kas šajā tēmu lokā notiek zinātnē. Proti, CFI pētnieki pastāstīja par pieciem projektiem, kas saistīti ar nākotnes enerģiju, tostarp ar ūdeņraža, klātbūtni. Skaidrs, ka ūdeņradis ir “karsta tēma” – “The Economist” 2023. gada 8. jūlija numurā minēts, ka pasaulē šobrīd ir apmēram 1000 ar ūdeņradi saistītu projektu, no tiem vairāk nekā 350 sākti 2022. gadā vien. 2030. gadā investīcijas tajos var sasniegt 320 miljardus ASV dolāru. Tātad jūsu un sadarbības partneru pievēršanās šai tēmai ir loģiska. Savukārt es gribētu saprast, kādā stadijā šī domāšana un viedokļu apmaiņa
“
Zinātnē ūdeņradis patiešām nav nekas jauns, mēs esam ar to strādājuši
ir. Jo ūdeņradi var iegūt dažādi. To var iegūt veidā, kas klimatam izmaiņu mazināšanas izpratnē neko nedod, tad ir “zilais” ūdeņradis, kura iegūšanas procesā oglekļa dioksīda izmešu apjoms ir būtiski samazināts, un tad ir “zaļais” ūdeņradis, kur faktiski oglekļa nav, jo, teiksim, ūdens sadalīšana ūdeņradī un skābeklī – es tagad vienkāršoju, protams – notiek, izmantojot atjaunojamo enerģiju. Jāsāk ar to, ka zinātnē ūdeņradis patiešām nav nekas jauns, mēs esam ar to strādājuši. Mums CFI ir jau bijusi laboratorija – tagad tā saucas Enerģijas iegūšanas un uzkrāšanas materiālu laboratorija –, kas šajā virzienā darbojas. Pieļauju, ka zināt zinātnieku Jāni Kleperi, kurš to vadīja. Īsi
