Ko ņemt vērā, veidojot savu uzņēmumu?

Andrejs Zelčs: “Dažiem ir biznesa ideja, dažiem – biznesa halucinācija!”

Katra sekmīga peļņu nesoša uzņēmuma izveidošana dod sabiedrībai vairākus pozitīvus ieguvumus: uzņēmums sagādā darba iespējas noteiktam iedzīvotāju skaitam, palielina valsts budžeta ieņēmumu daļu, maksājot nodokļus, palielinās arī iekšzemes kopprodukts, līdz ar ko valstī ceļas dzīves līmenis. Savā pieredzē un novērojumos dalās Latvijas Investīciju un attīstības centra Daugavpils biznesa inkubatora vadītājs Andrejs Zelčs.

Uzņēmējdarbības aktivitāte Latvijā tiek definēta kā augsti attīstīta un strauji augoša. Pēc Pasaules Bankas uzņēmējdarbības vienkāršības indeksa datiem, kura pamatā ir tādi faktori kā uzņēmējdarbības uzsākšana, maksātnespējas novēršana u.c., ir novērota tendence pieaugt no 2015. gada (76,73) līdz 2020. gadam (80,30), Latvijai ieņemot 19. vietu no 190 valstīm. Arī Centrālās statistikas pārvaldes datiem var novērot komercsabiedrību skaita pieaugumu šajā laika posmā – Latvijā 2020. gadā vairāk nekā 94 000 uzņēmumu bija atzīti par ekonomiski aktīviem.

Tiek dibināti jauni tehnoloģiskie jaunuzņēmumi, samazinātas nodokļu saistības, tāpat attīstās profesionālā biznesa palīdzība un parādās jaunas finansējuma iespējas jaunuzņēmumiem.

Maziem un vidējiem uzņēmumiem savā attīstībā ir nepieciešams iziet cauri vairākiem uzņēmējdarbības dzīves cikla posmiem, saskaroties ar dažādiem izaicinājumiem. To pamatā ir ideja, izvēlēta nozare, kurā uzņēmums darbosies, gūta iepriekšējā pieredze un zināšanas. Pastāv iespēja izmantot jau gatavu biznesu, kļūstot par patstāvīgu komersantu, vai, piemēram, mantojot. Ir svarīgi kon-

kretizēt ideju, mācēt par to pastāstīt. Piemēram, ja investors prasa, ar ko uzņēmums nodarbojas, ir jāprot radīt iespaidu, ka šo iespēju nevajadzētu laist garām, savukārt sarunā ar klientu vēstījums būs pavisam cits – klientam ir jāuzzina par problēmas risinājumu un pieredzi, kas radīsies, ne finansiālo pusi un ieņēmumu plāniem. Sākot uzņēmējdarbību, uzņēmējam ir jārisina vairāki svarīgi uzdevumi. Nepieciešams veikt darbības sfēras un mēroga, finansēšanas avotu, uzņēmuma atrašanās vietas un uzņemējdarbības formas izvēli. Tāpat ir svarīgi definēt konkrētu nozari, kurā uzņēmums plāno veikt saimniecisko darbību. Šim nolūkam paredzēta Saimniecisko darbību statistiskā klasifikācija Eiropas Kopienā (NACE), kur iespējams iepazīties ar nozaru uzskaitījumu un katras nozares aprakstu.

Būtiska loma ir tirgum. Vai potenciālais klients būtu gatavs maksāt par piedāvāto produktu vai pakalpojumu? Vai ir konkurenti, kas spēj piedāvāt to pašu par mazāku samaksu? Formulēto mērķi ir svarīgi samērot ar aktuālo tirgus situāciju un uzņēmuma reālajām iespējām, izmantojot SVID (SWOT) analīzi. “Man ir dažāda vecuma bērni. Bija kaut kādi svētki, un mēs uztaisījām trīs dažādas salātu bļodas. Pirmā pazuda uzreiz, ne visi dabūja, otrie beidzās otrās dienas vakarā, un tad palika trešie. Es saku dēlam: “Redz, tā bija tirgus izpēte. Ja tu prasītu, kas ir jāražo mūsu mājā, es teiktu, pirmie salāti – viņi uzreiz pazuda, viņus visi grib. Ja tu tirgotu uz valsti, tad tu saprastu, ka pirmos apēd visi. Tev tirgus saka: “Mums garšoja vairāk pirmie!” Būtu muļķīgi teikt: “Nē, tie pēdējie bija visgaršīgākie! Vienkārši jūs neko nesaprotat!” Galvenais, ieklausies viņos [apkārtējo viedoklī], jo tu pats dzīvo ilūzijās, un, ja tu sāc prasīt sev tuvam cilvēku lokam, viņi ne vienmēr būs objektīvi. Mēs mīlam to, kur mēs ieguldam.”” Uzņēmējdarbības būtība ir abpusēja ieinteresētība – brīvās ekonomikas apstākļos neviens nav spiests nedz pirkt, nedz pārdot preces.

“Idejas var būt labas, var būt sliktas, bet tas, kas vajadzīgs, ir darītājs. Un nevis viens darītājs, kā mums tas ir pieņemts. “Es nevienam neko nestāstīšu! Mana ideja, nedod Dievs, nozags vai kāds pārdos!” Muļķības tas viss ir. Ieejiet “Google”, atrodiet tūkstoš idejas biznesam, ņemiet jebkuru. Problēma ir cilvēkā un komandā. Arī, kad aicinājām darbiniekus uz pārrunām, vaicājām, kas ir svarīgāk - laba ideja vai komanda -, un tad daudzi teica: “Nu galvenais jau ir laba ideja, jo tad es savākšu cilvēkus.” Nav tā! Ja tev nav, kas dara, tad tā ideja neko nemaksā. Tā ir ilūzija, nevis ideja. Bet, ja tev ir komanda, viņi būs gatavi uzģenerēt jebko.” Jaunuzņēmumu vadītājiem ir jābūt elastīgākiem domāšanā, viņiem bieži ir jāmaina savs dzīvesveids, lai pielāgotos kompānijas veidošanas un audzēšanas spiedienam un prasībām. Uzņēmējdarbības kompetences parasti ir psiholoģiskas vai sociālas prasmes:

līderība, spēja pamanīt iespējas, radošums, inovācijas analītiskās prasmes, sarunu vadīšanas prasmes, problēmu risināšana, saskare ar tehnoloģiskām pārmaiņām u.c. Ne visi var būt uzņēmēji, jo uzņēmējdarbība paredz izkāpšanu no komforta zonas – tas ir liels darbs, negulētas naktis, spēja atzīt savu nezināšanu un mācīšanās no kļūdām. “Viens no dalībniekiem ražoja vegāniem paredzētās desas un gaļu no pupām. Ļoti kvalitatīvi! Mēs griezām to desu šķēlēs, likām uz maizes, nu nevar viņu atšķirt! Mums šķita, ka šis ideāli labi aizies, jo ļoti daudz cilvēku runā

Ir svarīgi konkretizēt ideju, mācēt par to pastāstīt.Piemēram, ja investors prasa, ar kouzņēmums nodarbojas, ir jāprot radīt iespaidu,ka šo iespēju nevajadzētu laist garām,savukārt sarunā ar klientu vēstījums būs pavisamcits – klientam ir jāuzzina par problēmasrisinājumu un pieredzi, kas radīsies, nefinansiālo pusi un ieņēmumu plāniem.

par gaļas neēšanu, par veselīgu dzīvesveidu utt. Un mēs tiem cilvēkiem, kas bija pie mums atnākuši, [teicām]: “Tā, viss, jums vajag izstādes, jums vajag cilvēkus, jums vajag komandu. Jums vajag labi izskatīties! Uztaisiet paraugu! Jums vajag foršu “brendu”, lai visi jūs pazīst! Brauksim uz izstādēm, ņemsim cilvēkus, taisīsim fabriku! Viņi pēc mēneša izstājās, jo tas bija viņu dzīvesveids. Viņi saprata, ka nevar pavilkt. “Neaiztieciet mūs! Mēs taisījām divas desas nedēļā un mēs taisīsim divas desas nedēļā! Un mēs maksimāli būsim novada svētkos ar piecām desām un pārdosim, un kādu ieinteresēsim pievienoties mūsu komūnai! Mēs mierīgi dzīvojām, a tu mums atvēri visus logus vaļā un mums tagad tāds caurvējš galvā.” Laba ideja, bet nav cilvēka, kas to realizē. Jautājums ir tikai cilvēka spējās.”

Latvijā ir pieejami vairāki atbalsta instrumenti, vēl pirms uzņēmuma dibināšanas. Viens no tiem ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras biznesa inkubatora programma. Pirmsinkubācijas periodā cilvēks atnāk ar ideju, īsti vēl nesaprotot, ko ar šo ideju darīt tālāk. “Dažiem ir biznesa ideja, dažiem – biznesa halucinācija tajā brīdī, citam biznesa vīzija kaut kāda.” Sešu mēnešu laikā, izmantojot piesaistītu pieredzējušu lektoru un speciālistu padomus un ieteikumus, galvenais mērķis ir radīt vismaz sava produkta vai pakalpojuma prototipu. “Mēs gribam un spiežam

uz to, lai šo sešu mēnešu laikā notiktu, ja ne pirmās pārdošanas, [būtu] vismaz jau konkrēta saprašana par tirgu, jo nav problēma ar naudu, nav problēma ar idejām, bet ir problēmas ar pašu cilvēku-darītāju un noietu. Plus, mums ir liela kopiena, ap 2000 uzņēmēju, kuriem var pajautāt, ja kāds kaut ko nezina. Nevajag mēģināt atkal no sākuma “gūglēt” vai meklēt pilnīgi no nulles – ir kāds, kas, iespējams, pagājušo mēnesi ir izdarījis un viņš vienkārši pateiks: “Netērē laiku, skaties – pirmais, tu zvani tur, aizpildi šo un iesniedz tur.” Tas ļoti paātrina šo saprašanu.”

Šāds formāts ir piemērs arī jauniešiem. “Īlons Masks ir teicis, ka bizness jāsāk jaunībā, un es pilnībā piekrītu. Tas patiešām ir labākais laiks kļūt par uzņēmēju, jo ir laiks uzsist punus, uzkrāt arī negatīvu pieredzi, kas ir ļoti laba pieredze. Mums diemžēl skaitās, ka cilvēks, kurš bankrotējis – ko no viņa var vairāk gribēt? Viņš taču savu biznesu palaida “pa pieskari”. Amerikā tieši otrādi – ja tu neesi bankrotējis, kāds tu esi uzņēmējs? Tu neesi gatavs krīzēm! Lūk, viņš ir gatavs – viņš ir atgriezies pie uzņēmuma veidošanas, kas norāda, ka viņš nepieļaus vecās kļūdas, viņš ir ietiepīgs, mērķtiecīgs, ar raksturu.” Pirmsinkubācija ir process, kurā uzņēmums īsti vēl netiek nodibināts, vēl ir iespējams taustīties, domāt, meklēt savus plānus.

Katrā inkubatorā ir koprades telpas, kurās bija iespējams veidot kopīgas sadarbības, mainīties ar viedokļiem. “Jauniešiem tieši šāds formāts ļoti patika, jo neskatoties uz to, ka esam LIAA - mēs esam valsts iestāde- , mums ir koprades telpa, mēs sēžam uz pufiem, mums ir krāsotas sienas ar uzrakstiem, krītiņiem, flomasteriem. Mēs gribējām parādīt, ka valsts atbalsts var būt tuvs un saprotams jauniešiem.”

Inkubācijas procesā spiediens vairāk ir uz pārdošanu, eksportēšanu. “Mūs neinteresē, lai uzņēmējs strādātu Latvijas vai vēl lokālākā – vietējās pilsētas vai reģiona – tirgū. Mums ir ļoti svarīgs eksports, tāpēc, ka pēc visiem ekonomikas likumiem, ja mēs importējam, mēs vienkārši tērējam naudu, bet ar eksportu tā nauda, ko mēs saņemam par šo preci, no ārpuses ienāk iekšā Latvijā, līdz ar to mēs visi dzīvojam un strādājam labāk. Vajag vairāk strādniekus, vairāk vajag viņiem maksāt. Viņiem parādās nauda, viņi tērē šeit uz vietas, bet prece plūst ārpus valsts, no ārpuses ienāk nauda, kuru mēs atkal ieguldam attīstībā, Latvijā, savos darbiniekos utt. Protams, lielākas iespējas ir ražotājiem, jo tas ir liels tirgus. Pakalpojumu sniedzējiem parasti viņš ir ļoti lokāls.” Katrs inkubācijas dalībnieks papildus saņem līdzfinansējumu sava mazā, vidējā uzņēmuma attīstībai: “200 tūkstošu līdzfinansējums, pie nosacījuma, ka viņš vismaz tādu pašu summu ieguldīs pats. Lielākā daļa līdzfinansējuma ir 50%.” 2024. gadā ir paredzēts jauns inkubatora projekts, kam būs raksturīga augsta pievienotā vērtība un augsts eksporta potenciāls: “Lielajās pilsētās paredzēti tehnoloģiju inkubatori, kuri atrastos tuvu lielajām augstskolām, kas varēs dot savu ieguldījumu. Uzsvars būs uz tā saucamajām RIS3* nozarēm, vairāk balstītām uz viediem materiāliem, viedām tehnoloģijām – biofarmācija, biomedicīna utt. Kaut kas nedaudz pasaulei vērtīgāks un eksportspējīgāks nekā kartupeļu pārstrāde, lai gan, protams, mazajos inkubatoros turpinās atbalstīt tradicionālās nozares, jo nevar jau viss būt inovatīvi start-up.” Ar papildus informāciju var iepazīties Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras mājaslapā. #PM

*viedās specializācijas stratēģija (RIS3)- nacionāla mēroga pētniecības un inovācijas stratēģija tautsaimniecības transformācijai uz augstāku pievienoto vērtību un lielāku resursefektivitāti, kas paredz pastāvīgu konkurētspējas priekšrocību atrašanu, stratēģisku prioritāšu izvēli un tādu politikas instrumentu veidošanu, kas maksimāli atraisa valsts uz zināšanām balstīto attīstības potenciālu un sekmē ilgtspējīgu ekonomisko attīstību. (Avots: Izglītības un zinātnes ministrijas mājaslapa)