2 minute read
Dziedinošā Kalpošana
Dziedinošā Kalpošana
“Lai virs zemes taptu zināms Tavs ceļš, Tava palīdzība un svētība visām tautām!”
Šī grāmata ir veltīta visu zemju ārstiem un slimnieku kopējiem, kuri kā Galvenā un Lielā Ārsta Misionāra darbabiedri drosmīgi un nesavtīgi dziedina slimos, mierina noskumušos un māca tiem dzīvības ceļu.
Priek V Rds
Pasaule ir slima; ciešanas ir visur, kur vien mīt cilvēki. Tie visi meklē palīdzību.
Pestītājs nevēlas, lai cilvēci nomāktu sāpju nastas, tās spēki izsīktu, slimības saīsinātu tās darbīgumu vai pat pārtrauktu cilvēku dzīvību. Taču ļoti bieži Dieva iedibinātie dzīvības likumi tiek neapdomīgi pārkāpti, grēks ielaužas sirdī, un cilvēks pietiekami nenovērtē savu atkarību no Dieva dzīvības un veselības Avota. Pārkāpuma sekas ir sods sāpes, slimība un nāve.
Ļoti svarīgi ir pārzināt cilvēka organisma darbību regulējošās fiziskās likumības un saskaņot ar tām dzīves paradumus. Ir nepieciešams izprast daudzos patiesās laimes faktorus prieku un saskaņu ģimenē, paklausību dzīvības likumiem un mīlestības pilnu attieksmi pret citiem cilvēkiem.
Slimības sākumā nepieciešams lietot dažādus ārstniecības līdzekļus, kas vienlaicīgi ar dabas spēkiem stiprinās organismu un atjaunos veselību. Daudz nozīmīgāks un svarīgāks tomēr ir jautājums kādas ir mūsu attiecības ar Radītāju, kas iesākumā cilvēkam deva savu dzīvību, sagādāja visu tā nepārtrauktajai laimei un vēl šodien ir ieinteresēts cilvēku labklājībā.
Šajā grāmatā autore, sieviete ar ilggadēju pieredzi dzīves praktiskajās jomās, būdama apveltīta ar īpašu izpratni un atziņām, sniedz katram tēvam un mātei, katram vīrietim un sievietei, katram vienkāršajam cilvēkam un speciālistam plašu informāciju par dzīvību un tās likumiem, par veselību un tai nepieciešamo, par slimībām un dziedniecības līdzekļiem, par dvēseles kaitēm un Gileādas dziedinošo balzamu.
Grāmata uzrakstīta skaidrā, vienkāršā un skaistā valodā; tā bagātina izglītotos, dod cerību izmisušajiem, uzmundrina slimos un mierina nogurušos. Daudzu gadu ritumā tā simtiem tūkstošiem cilvēku sniegusi vajadzīgo palīdzības vēsti, ir atkārtoti izdota daudzās zemēs, daudzās pasaules galvenajās valodās.
Izdevēji un Elenas Vaitas publikāciju pilnvarotie nopietni cer, kaut šī grāmata, apliecinādama, ka “svētīgāk ir dot nekā ņemt”, un rādīdama ceļu uz labāku, priecīgāku un laimīgāku dzīvi, spētu piepildīt savu sūtību.
Patiesais Lielais Rsts
Nodaļa 1 Mūsu Priekšzīme
Mūsu Kungs Jēzus Kristus ieradās šajā zemē kā nenogurstošs cilvēka vajadzību kalPs. “Viņš uzņēmās mūsu vājības un nesa mūsu sērgas”, lai ar savas klātbūtnes spēku palīdzētu cilvēcei ikvienā tās vajadzībā. (Mat. 8:17) Viņš atnāca novērst slimību, nelaimju un grēka nastu. Viņa sūtībā ietilpa cilvēku pilnīga atjaunošana. Viņš nāca piešķirt veselību, mieru un rakstura pilnību.
Kristus palīdzības meklētāju apstākļi un vajadzības bija atšķirīgi; Viņš palīdzēja visiem. No Viņa plūda dziedinoša spēka straume, un cilvēki saņēma fizisko, garīgo un dvēseles dziedināšanu.
Pestītāja darbību neierobežoja ne laiks, ne telpa. Viņa žēlastība izpaudās brīvi. Cilvēku dziedināšanu un mācīšanu Viņš izvērsa tik plaši, ka Palestīnā nebija nevienas pietiekami lielas celtnes tām ļaužu masām, kas drūzmējās ap Viņu. Viņš dziedināja gan Galilejas zaļajās kalnu nogāzēs, gan galveno satiksmes ceļu malās, gan jūras krastā, gan sinagogās katrā vietā, kur vien pie Viņa varēja atvest slimniekus. Viņš uzlika cietējiem savas rokas un dziedināja tos ikkatrā lielākā vai mazākā pilsētā un ciemā, caur kuru Viņš gāja. Visur cilvēku sirdis bija gatavas pieņemt Viņa vēsti, un Viņš tās iepriecināja, apliecinot Debesu Tēva mīlestību. Dienā Viņš kalpoja tiem, kas bija pie Viņa atnākuši, bet vakaros savu uzmanību veltīja tiem, kuriem dienā bija jāstrādā, lai apgādātu ģimeni.
Jēzus nesa cilvēku pestīšanas lielo atbildības smagumu. Viņš saprata, ka visiem būs jāiet bojā, ja cilvēcē nenotiks apņēmīga principu un mērķu maiņa. Tā bija Viņa sirds nasta un neviens nespēja apjaust tās patieso smagumu. Bērnībā, jaunībā un spēka gados Viņš bija vientuļš, tomēr atrasties Viņa klātbūtnē bija liela laime. Diendienā Viņš saskārās ar likstām un izaicinājumiem; diendienā Viņš redzēja ļaunumu un tā varu pār tiem, kurus Viņš centās svētīt un glābt. Tomēr Viņš nekļuva mazdūšīgs un nezaudēja drosmi.
Savas vēlmes visās lietās Viņš īstenoja savas sūtības noteiktajos ietvaros. Pakļaudams visu Tēva gribai, Viņš savai dzīvei darīja godu. Jaunībā, kad māte pēc ilgas meklēšanas Viņu atrada rabīnu skolā un jautāja: “Mans Dēls, kāpēc tu mums to esi darījis?”, Viņš atbildēja un Viņa atbilde ir Viņa mūža darba vadmotīvs : “Kam jūs Mani esat meklējuši? Vai nezinājāt, ka Man jādarbojas sava Tēva lietās?” (Lūk. 2:48,49)
Viņa dzīve bija pastāvīga pašuzupurēšanās. Šajā pasaulē Viņam nebija sava mitekļa; to Viņam kā ceļiniekam sagādāja laipni draugi. Mūsu interesēs Viņš atnāca dzīvot vistrūcīgāko dzīvi un darbojās nabadzīgo un cietēju vidē. Nepazīts un negodāts Viņš nāca un gāja kopā ar ļaudīm, kuru labā darīja tik daudz.
