Dziedinošā Kalpošana

Visapkārt mums ir apbēdinātas dvēseles. Tās varam sastapt visur. Uzmeklēsim šos cietējus un teiksim īstos vārdus īstajā laikā, lai mierinātu viņu sirdis. Būsim vienmēr upes, kurās var plūst līdzjūtības spirdzinošie ūdeņi.

Savstarpējā saskarsmē jāatceras, ka citu cilvēku dzīvē ir jomas, kas tiek slēptas mirstīgo acīm. Atmiņu lappusēs ir ierakstīti skumji notikumi, kurus sargā no ziņkārīgām acīm. Tur ierakstītas ilgstošas, grūtas cīņas ar smagiem sadzīves apstākļiem, nepatikšanas mājās un ģimenē, kuras dienu no dienas vājina drosmi, paļāvību un ticību. Tos, kas dzīves cīņas izkaro šādos nelabvēlīgos apstākļos, var stiprināt un iedrošināt mīļa uzmanība, un tā neprasa lielas pūles. Šādiem cilvēkiem patiesa drauga stiprais, palīdzošais rokas spiediens ir vairāk vērts nekā zelts vai sudrabs. Laipni vārdi ir tikpat patīkami kā eņģeļu smaids.

Daudzi cieš trūkumu, ir spiesti smagi strādāt par nelielu algu, bet spēj nodrošināt tikai elementārāko iztiku. Grūts darbs un trūkums bez cerībām uz kaut ko labāku padara viņu dzīves nastu ļoti smagu. Tā kļūst gandrīz nepanesama, ja vēl pievienojas sāpes vai slimības.

Norūpējušies un nomākti, šādi cilvēki nezina, kur meklēt atvieglojumu. Jūtiet tiem līdzi šajos pārbaudījumos, sirdssāpēs un vilšanās! Tas jums ļaus viņiem palīdzēt. Stāstiet šiem ļaudīm par Dieva apsolījumiem, lūdziet kopā ar viņiem un par viņiem, iedvesiet tiem cerību!

Šādus prieka un iedrošinājuma vārdus nomāktai dvēselei, kad tās drosmes pulss dziest, Pestītājs uztver kā Viņam teiktus. Kad sirdis tiek iepriecinātas, Debesu eņģeļi noraugās uz to ar patiesu atzinību.

Gadsimtu pēc gadsimta Kungs ir centies modināt cilvēku dvēselēs apziņu par viņu dievišķo brālību. Sadarbojieties ar Viņu! Kamēr pasauli pārņem neuzticība un atsvešināšanās, Kristus mācekļiem tai jāatklāj Debesīs valdošais patiesās mīlestības gars.

Runājiet tā, kā mēdza runāt Viņš, rīkojieties tā, kā rīkojās Viņš. Nepārtraukti atklājiet Viņa rakstura jaukumu. Parādiet mīlestības pārpilnību, kas ir visas Viņa mācības un rīcības pamats! Vispazemīgākie un šķietami necilākie Kristus darbinieki sadarbībā ar Viņu spēs aizskart dvēseļu stīgas, kuru vibrācija atbalsosies līdz pasaules galam un skanēs nebeidzamā mūžībā.

Debesu būtnes gaida, lai varētu sadarboties ar cilvēkiem un atklāt pasaulei, par ko ļaudis var kļūt un ko, sadarbojoties ar dievišķo, var izdarīt tuvu bojāejai esošo dvēseļu glābšanas labā. Neierobežots ir tā cilvēka derīgums, kas, sevi neizceļot, ļauj Svētajam Garam darboties sirdī un dzīvo Dievam pilnīgi nodotu dzīvi. Visi, kas svēto miesu, dvēseli un garu, lai kalpotu Viņam, pastāvīgi saņems jaunu fiziskā, prāta un garīgā spēka dāvinājumu. Viņu rīcībā būs visas neizsmeļamās Debesu bagātības. Kristus sniegs viņiem sava Gara dvesmu un savas dzīvības elpu. Svētais Gars velta vislielāko enerģiju cilvēka prāta un sirds ietekmēšanai. Mums dotajā žēlastībā varam gūt uzvaras, kas šķita neiespējamas mūsu kļūdaino un pieņemto uzskatu, kā arī mūsu rakstura nepilnību un mazticības dēļ.

Ikvienam, kas nododas kalpošanai Kungam un neko nepatur sev, tiek dots spēks neizmērojamu sekmju sasniegšanai. Viņu labā Dievs darīs lielas lietas. Viņš darbosies cilvēku prātos tā, ka jau šajā pasaulē viņu dzīvē būs redzams nākotnes valstības apsolījumu piepildījums.

“Priecāsies tuksnesis un izkaltušā nora, klajums līksmos un ziedēs kā puķu lauks!

Tie ziedēs un līksmos priekā un ar gavilēm!

Tiem ir dota Libanona godība, Karmela kalna košums un Saronas līdzenuma glītums; tie redzēs tā Kunga godību, mūsu Dieva jaukumu.

Stipriniet nogurušās rokas, dariet stingrus ļodzīgos ceļus!

Sakiet izmisušām sirdīm: “Esiet stipras, nebīstieties!

Redzi, te ir jūsu Dievs! (..)”

Tad aklo acis atvērsies, un kurlo ausis atdarīsies.

Tad klibais lēkās kā briedis, un mēmo mēle gavilēs, jo ūdens izverd tuksnesī un strauti izkaltušā klajumā.

Un kvēlošā smilts taps par ezeru un izkaltusī zeme par ūdens avotu; (..).

Un tur būs līdzens ceļš, ceļš, ko sauks par svētu ceļu.

Nešķīstie tur nespers savu kāju, tas ir Viņa tautas ceļš, drošs ceļš, pat neprašas nevar tanī apmaldīties.

Tur nebūs lauvu un plēsīgu zvēru, bet atsvabinātie pa to staigās.

Tā Kunga atsvabinātie pa to atgriezīsies mājās un ar gavilēm pārnāks Ciānā; mūžīgs prieks staros pār viņu galvām; prieks un līksmība pildīs viņu sirdis, skumjas un bēdas aizies tiem secen.”

(Jes. 35:1-10)