Dziedinošā Kalpošana

Dzīves vislabākās lietas

Daudzi vīri un sievas tikai nule sākuši saprast dzīves patieso jēgu. Viņus vēl vilina mirdzums un ārišķība. Viņi tiecas pēc pasaulīga pārākuma, tam upurējot dzīves patiesos mērķus. Dzīves vislabākās lietas vienkāršību, godīgumu, patiesīgumu, skaidrību, taisnīgumu nevar nopirkt vai pārdot. Tās ir pieejamas gan mācītam, gan neskolotam, arī vienkāršam strādniekam un godājamam valstsvīram. Ikvienam Dievs ir sagādājis prieku, ko vienādi var baudīt gan bagātais, gan trūcīgais prieku, ko var gūt, attīstot cēlas domas un nesavtīgu rīcību, prieku, kas rodas, sakot laipnus vārdus un darot labus darbus. Cilvēki, kas tā rīkojas, izstaro Kristus gaismu, padarot skaidrākas daudzo ēnu aptumšotās dzīves.

Palīdzot trūcīgajiem laicīgās lietās, nepazaudējiet no redzesloka viņu garīgās vajadzības. Lai jūsu pašu dzīve liecina par Pestītāja uzturošo spēku, lai jūsu raksturs atklāj tos augstos principus, ko spēj sasniegt visi. Māciet Evaņģēliju vienkārši, uzskatāmi. Visam, ar ko jūs nodarbojaties, jābūt mācībai rakstura veidošanā.

Dzīves ikdienišķajā ritējumā visvājākie un nepazīstamākie var sadarboties ar Dievu un baudīt Viņa klātesamības mieru un spēcinošo žēlastību. Viņiem nav jānogurdina sevi ar nemierīgām bažām un nevajadzīgām rūpēm. Viņiem dienu no dienas jāturpina strādāt, uzticīgi veicot darbu, ko noteikusi Dieva providence, un Viņš gādās par viņiem. Viņš saka: “Nezūdieties nemaz, bet jūsu lūgumi lai nāk zināmi Dieva priekšā ar pateicību ikvienā pielūgšanā un lūgšanā. Un Dieva miers, kas ir augstāks par visu saprašanu, pasargās jūsu sirdis un jūsu domas Kristū Jēzū.” (Filip. 4:6,7)

Kunga rūpes aptver visus Viņa radījumus. Viņš mīl ikvienu no tiem un nešķiro, izņemot to, ka Viņam ir vissirsnīgākā līdzjūtība pret visiem, kam jānes vissmagākās dzīves nastas. Dieva bērniem jāsastopas ar pārbaudījumiem un grūtībām, bet savs liktenis jāpieņem ar prieku, atceroties, ka par visu, ko pasaule nenovērtē, Dievs pats piešķirs viņiem vislabākās veltes.

Kad nonākam grūtībās, Viņš parāda savu spēku un gudrību, atbildēdams uz mūsu pazemīgajām lūgšanām. Uzticieties Viņam kā lūgšanu uzklausītājam un lūgšanu atbildētājam Dievam. Viņš sevi atklās kā Palīgu jebkurā kritiskā brīdī. Viņš, kas ir radījis cilvēku un devis tam brīnišķīgas fiziskās, prāta un garīgās spējas, neatņems to, kas nepieciešams Viņa dotās dzīvības uzturēšanai. Viņš, kas devis mums savu Vārdu dzīvības koka lapas neatņems mums izpratni, kā sagādāt iztiku Viņa trūcīgajiem bērniem.

Kā gudrību var iegūt tas, kas tur arklu un dzen vēršus? Meklējot to kā sudrabu un tiecoties pēc tās kā apslēptas mantas. “Tā viņam Dievs ir ierādījis, ka tas tā ir pareizi, un viņu pamācījis.” (Jes. 28:26) “Arī tas nāk no tā Kunga Cebaota, brīnišķs Viņš padomā un liels gudrībā!” (29. pants)

Viņš, kas mācīja Ādamu un Ievu, kā kopt dārzu Ēdenē, vēlas pamācīt cilvēkus arī šodien. Tā ir gudrība arājam un sējējam. Dievs dāvā sekmes tiem, kas uzticas un paklausa Viņam. Viņi var droši virzīties uz priekšu, paļaujoties uz Viņu savu vajadzību apmierināšanā saskaņā ar Viņa neizmērojamo laipnību.

Viņš, kas lielo pūli paēdināja ar piecām maizēm un divām zivīm, arī šodien mums spēj piešķirt mūsu darba augļus. Viņš, kas Galilejas zvejniekiem teica: “Izmetiet savus tīklus” un, viņiem paklausot, piepildīja tos, līdz tie sāka plīst, vēlas, lai Viņa ļaudis šajā piemērā saskatītu pierādījumu tam, ko Viņš darīs viņu labā šodien. Dievs, kas Israēla bērniem tuksnesī deva mannu no debesīm, vēl ir dzīvs un valda. Viņš vadīs savus ļaudis un dos tiem prasmi un izpratni darbā, kuram viņi ir aicināti. Viņš piešķirs gudrību tiem, kas cenšas veikt savus pienākumus apzinīgi un gudri. Dievam, kam pieder šī pasaule, ir bagāti līdzekļi, un Viņš svētīs ikvienu, kas centīsies aplaimot citus.

Mums ticībā jāraugās uz Debesīm. Mums nav jābūt izmisušiem kādas neveiksmes dēļ, mēs nedrīkstam kļūt mazdūšīgi, ja kas kavējas. Mums jādarbojas ar prieku, cerībā un pateicībā ticot, ka zeme savā klēpī glabā lielas bagātības uzticīga strādnieka klētij, krājumus, kas vērtīgāki par sudrabu vai zeltu. Kalni un pakalni mainās, zeme noveco kā drāna, bet nekad nebeigsies Dieva svētības pār galdu, kuru Viņš uzklāj saviem ļaudīm tuksnesī.

Pēc tam, kad ir darīts viss iespējamais, lai mācītu trūcīgos palīdzēt pašiem sev, vēl paliek atraitne un bārenis, sirmgalvis, bezpalīdzīgais un slimais, kas prasa rūpes un iejūtību. Pret viņiem nekad nedrīkst izturēties nevērīgi. Dievs pats viņus visus ir nodevis savu izraudzīto namturu žēlastībai, uzticoties viņu mīlestībai un sirsnīgajām rūpēm.

Ticības biedri

“Tad nu, kamēr mums ir laiks, darīsim labu visiem, bet sevišķi ticības biedriem.” (Gal. 6:10)

Kristus savai draudzei ir īpaši uzdevis pienākumu rūpēties par tās trūcīgajiem locekļiem. Viņš pieļauj, lai katrā draudzē būtu trūcīgi ļaudis. Tiem vienmēr jābūt mūsu vidū, un savas draudzes locekļiem Viņš uzdod tiešu atbildību rūpēties par tiem.

Kā uzticīgas ģimenes locekļi rūpējas cits par citu, kalpojot slimajam, atbalstot nevarīgo, mācot nezinošo, audzinot nepieredzējušo, tā arī “ticības biedriem” nemitīgi jārūpējas par bezpalīdzīgajiem un trūcīgajiem. Tiem nekad nedrīkst paiet garām.

Atraitnes un bāreņi

Atraitne un bārenis ir Kunga sevišķo rūpju objekts.

“Bāriņu tēvs un atraitņu aizstāvis ir Dievs savā svētajā mājoklī.”

“Jo tavs laulāts vīrs ir tavs Radītājs, tas Kungs Cebaots ir Viņa vārds.

Un tavs Pestītājs ir Israēla Svētais, Viņu sauc par visas pasaules Dievu.”

“Atstāj Man savus bāriņus, Es tos uzturēšu pie dzīvības, tavas atraitnes lai paļaujas uz Mani.”

(Ps. 68:6; Jes. 54:5; Jer. 49:11)

Dažs labs tēvs, kad viņam bija jāšķiras no saviem mīļajiem, ir nomiris, ticībā paļaujoties uz Dieva apsolījumu rūpēties par palicējiem. Kungs nodrošina atraitni un bāreni nevis brīnumaini sūtot mannu no debesīm, nevis sūtot kraukļus aiznest tiem pārtiku, bet gan brīnumainā kārtā no cilvēku sirdīm izraidot savtību un atverot kristīgas