Dziedinošā Kalpošana

Nodaļa 17 Zāļu Lietošana

Slimības nekad nerodas bez iemesla. Tām ceļu sagatavo veselības likumu neievērošana. Daudzu cilvēku ciešanas ir viņu vecāku grēka sekas. Lai gan viņi neatbild par vecāku rīcību, tomēr viņu pienākums ir noskaidrot to, kas ir un kas nav veselības likumu pārkāpumi. Viņiem jāizvairās no vecāku nepareizajiem paradumiem un jāveido veselīgāks dzīvesveids.

Pamatoti dziedniecības līdzekļi

Ja veselība ir sabojāta tik tālu, ka sākas slimība, cietējam jādara tas, ko neviens cits nespēj darīt viņa vietā. Pirmkārt jānoskaidro slimības patiesais iemesls un tad saprātīgi jānovērš tās cēloņi. Ja pārpūles, pārēšanās vai citu pārspīlējumu dēļ organisma harmoniskā darbība kļuvusi nelīdzsvarota, necentieties likvidēt šīs problēmas, pievienojot vēl arī indīgu zāļu nastu.

Slimību cēlonis bieži vien ir nesātīga ēšana; tad vispirms vajag atbrīvoties no organismam uzliktā pārmērīgā apgrūtinājuma. Daudzos slimību gadījumos slimniekam vislabākās zāles ir atturēšanās no vienas vai divām ēdienreizēm, lai pārslogotie gremošanas orgāni varētu atpūsties. Garīga darba strādniekiem dažkārt lieti der vairākas dienas ievērot augļu diētu. Daudzreiz neilga, bet pilnīga atturēšanās no ēdiena un pēc tam vienkārša, mērena ēšana ir palīdzējusi atspirgt, izmantojot dabas atjaunojošos spēkus. Vienkārša viena vai divu mēnešu diēta pārliecinātu daudzus cietējus, ka sevis aizliegšanas ceļš ir ceļš uz veselību.

Miers kā dziedinātājs

Daži cilvēki saslimst pārpūles dēļ. Tad atpūta, atbrīvošanās no rūpēm un vienkārša maltīte ir ļoti būtiski faktori veselības atgūšanai. Nervoziem cilvēkiem, kuriem nogurušas smadzenes un spriegā darba dēļ ilgstoši jāatrodas telpās, vislabāk palīdzēs atpūta laukos, kur var dzīvot vienkāršu, bezrūpīgu dzīvi un būt ciešā saskarē ar dabu. Klejojumi pa laukiem un mežiem, plūcot ziedus un klausoties putnu dziesmas, būs daudz labāki dziednieki nekā jebkuri citi līdzekļi.

Viena no brīnišķākajām dāvanām kā veselības uzturēšanai, tā arī slimību ārstēšanai ir tīrs ūdens. Pareiza tā lietošana sekmē veselību. Tas ir dzēriens, kuru Dievs sagādājis cilvēku un dzīvnieku slāpju remdēšanai. Dzeriet ūdeni droši! Tas nepieciešams visa organisma vajadzībām un palīdz dabai pretoties slimībām. Ūdens ārīga lietošana ir viens no visvieglāk pieejamajiem un labākajiem asinsrites regulatoriem. Tonizējoša ir arī auksta vai vēsa pelde. Savukārt silta pelde atver poras un palīdz izvadīt piesārņojumu. Silta un remdena pelde nomierina nervus un līdzsvaro asinsriti.

Dziedinošā Kalpošana

Tomēr daudzi nekad nav piedzīvojuši ūdens pareizās lietošanas labvēlīgo ietekmi un baidās no tā. Ūdens dziedniecība nav pietiekami novērtēta; prasmīga ūdens izmantošana prasa zināmas pūles, kas daudziem šķiet apgrūtinošas un veltas. Taču tas nav attaisnojums. Ir daudz ūdens procedūru, kas mazina sāpes un ārstē slimības. Visiem būtu jāpārzina šo vienkāršo paņēmienu lietošana mājas apstākļos. Sevišķi mātēm jābūt skaidrībā par to, kā rūpēties par savas ģimenes veselības uzturēšanu un slimību ārstēšanu.

Darbība ir mūsu būtības likums. Ikvienam orgānam ir savs konkrēts uzdevums, no kura izpildes atkarīga tā attīstība un izturība. Visu orgānu normāla darbība dod spēku un enerģiju, turpretī nosliece uz bezdarbību vada pretim sabrukumam un nāvei. Fiksējiet ar saiti vienu roku tikai uz dažām nedēļām, tad atbrīvojiet to, un jūs redzēsit, ka tā ir vājāka par otru, kas visu šo laiku ir brīvi darbojusies. Arī bezdarbība ietekmē visu muskuļu sistēmu.

Bezdarbība ir auglīgs slimību pamats. Kustības padara možu un izlīdzina asinsriti, bet bezdarbībā asinis neriņķo brīvi un nenodrošina dzīvībai un veselībai tik nepieciešamo vielmaiņu. Ādai trūkst elastības. Piesārņojums netiek izvadīts tā, kā notiek tad, kad kustības paātrina asinsriti, āda tiek turēta tīra, un plaušās ieplūst pietiekams daudzums tīra, svaiga gaisa. Mazkustīgs dzīvesveids uzliek izvadorgāniem dubultslodzi, un sekas ir slimība.

Cilvēkus ar īpašām vajadzībām nevajag pamudināt uz bezdarbību. Ja kaut kādā ziņā ir notikusi nopietna pārpūle, tad dažreiz pilnīgs miers uz kādu laiku atvairīs nopietnu slimību, bet tiem, kam ir ilgstoša invaliditāte, tikai pavisam retos gadījumos nepieciešams pārtraukt jebkādas aktivitātes.

Tiem, kas garīgā darbā ir pārpūlējušies, jāatbrīvojas no domām, kas ir nogurdinošas, bet nevajadzētu uzskatīt, ka prāta spēju izmantošana vispār ir bīstama. Daudziem ir tieksme iztēloties, ka viņu stāvoklis ir sliktāks, nekā patiesībā. Šāds garastāvoklis ir dziedināšanai nelabvēlīgs, tādēļ to nevajag atbalstīt.

Garīdznieki, skolotāji, studenti un citi garīgā darba darītāji bieži vien saslimst no pārmērīgas garīgas piepūles un mazkustīguma. Viņiem vajadzīgs aktīvāks dzīvesveids. Atturība ieradumos, papildināta ar piemērotām kustībām, katrā ziņā nodrošinās kā garīgos, tā fiziskos spēkus un stiprinās visu garīgā darba veicēju izturību.

Arī tiem, kas pārpūlējušies fiziski, pilnīga bezdarbība nav ieteicama. Lai darbs dotu vislielāko labumu, tam jābūt sistemātiskam un patīkamam. Vislabāk ir strādāt brīvā dabā; darbs jāplāno tā, lai kustībās stiprinātu novājinātos orgānus, un jādarbojas ir ar prieku. Roku darbam nekad nav jāpārvēršas vergošanā.