Dziedinošā Kalpošana

Nodaļa 18 Prāta Dziedināšana

Prāta un ķermeņa saistība ir ļoti cieša. Ja cieš viens, otrs to jūt. Garīgais stāvoklis iespaido veselību krietni vairāk, nekā daudzi to iedomājas. Dažādas cilvēku ciešanas izraisa depresija. Bēdas, uztraukumi, neapmierinātība, sirdsapziņas pārmetumi, vainas apziņa un neuzticēšanās sagrauj dzīvības spēkus, un sekas ir garīgs sabrukums vai pat nāve.

Slimību dažreiz rada vai arī padziļina iedomas. Daudzi visu mūžu ir invalīdi tikai tāpēc, ka tā ir iedomājušies. Daudziem šķiet, ka gandrīz katra vēja pūsmiņa veicinās slimību, un, ja ļaunumu gaida, tas arī notiek. Daudzi pat mirst no kaitēm, kuras izraisījušas slimīgas iedomas.

Drosme, cerība, uzticība, līdzjūtība un mīlestība veicina un saglabā veselību, kā arī paildzina dzīvi. Apmierināts prāts un mundrs garastāvoklis ir veselība miesai un spēks dvēselei. “Priecīga sirds dziedina vainas.” (Sal. pam. 17:22)

Slimnieku ārstēšanā nedrīkst nenovērtēt prāta ietekmi. Veselīga domāšana ir viens no labākajiem līdzekļiem cīņā ar slimību.

Prāta vara pār prātu (hipnoze)

Eksistē tomēr kāds garīgās “dziedināšanas” veids, kas ir viens no ļaunuma spēcīgākajiem ieročiem. Ar šīs tā saucamās “zinātnes” palīdzību viens prāts nokļūst cita prāta kontrolē, tā ka vājākā individualitāte saplūst ar stiprāko. Pakļautais izpilda otra spēcīgākā gribu. Tiek apgalvots, ka tā ir iespējams mainīt sasirgušā domu gaitu un sniegt tai dzīvību dodošu impulsu; pacients tad varot pretoties slimībai un to pārvarēt.

Šo dziedināšanas metodi ir izmantojuši cilvēki, kas nav pazinuši tās īsto dabu un tendences, bet ticējuši, ka tā nāk slimajam par labu. Šī tā saucamā “zinātne” balstās uz nepatiesiem principiem, kas ir sveši Kristus garam un dabai. Tā neved pie Viņa, kas ir dzīvība un pestīšana. Katrs, kurš cilvēku prātus pievērš sev, vada tos prom no Dieva, viņu patiesā spēka Avota.

Dieva nolūks nav, lai kāds cilvēks pakļautu savu prātu un gribu cita kontrolei, palikdams par pasīvu rīku tā rokās. Nevienam nav jāzaudē sava individualitāte, saplūstot ar kādu citu. Neviens cilvēks nevar būt dziedināšanas avots. Var paļauties nevis uz kāda cilvēka gara spējām, bet tikai uz Dievu.

Dievs vēlas ar cilvēku veidot tiešas attiecības. Sadarbībā ar cilvēku Viņš atzīst personiskās atbildības principu. Dievs vēlas, lai mēs izprotam šo atkarību no Viņa un apzināmies Viņa vadības nepieciešamību. Kungs ilgojas sniegt cilvēkam dievišķo vadību, lai tas tiktu pārveidots Viņa līdzībā. Šo nodomu cenšas izjaukt sātans. Viņš grib, lai

Dziedinošā Kalpošana

cilvēki būtu atkarīgi no cilvēkiem. Ja ļaužu prāti tiek novērsti no Dieva, kārdinātājs var pakļaut tos savai varai un tad valdīt pār cilvēci.

Teoriju, kuras pamatā ir princips, ka viens prāts valda pār otru, izdomāja sātans, lai paaugstinātu sevi un cilvēku filozofiju nostādītu dievišķās filozofijas vietā. No visiem maldiem, kas atrodami neīsto kristiešu vidū, nekas nav tik bīstams, nekas tik krasi neatšķir cilvēku no Dieva, kā tieši šie. Lai cik nevainīgi tas varbūt šķistu, bet, ja hipnozi lieto slimnieku ārstēšanai, tā iznīcina, nevis dziedina. Tiek atvērtas durvis, pa kurām var ieiet sātans, lai pakļautu kā pārvaldāmā, tā arī pārvaldītāja prātu.

Briesmīgs ir spēks, kas tā tiek nodots ļaunprātīgiem cilvēkiem. Kādas izdevības tas sniedz tiem, kas dzīvo, izmantojot citu vājības vai muļķību! Cik gan daudzi, pārvaldot vājus un slimīgus prātus, vēlēsies apmierināt savtīgas iegribas vai peļņas kāri!

Ir taču labāks dziedināšanas veids, nekā cilvēkam ietekmēt cilvēku. Tieši ārstam vajadzētu mudināt ļaudis paļauties nevis uz cilvēku, bet Dievu. Mediķim vajadzētu sasirgušo skatus vērst uz to, kurš spēj izglābt pilnīgi visus, kas nāk pie Viņa, nevis ieteikt slimajam dvēseles un miesas dziedināšanā būt atkarīgam no cita cilvēka. Cilvēka prāta Radītājs zina tā vajadzības. Vienīgi Dievs spēj dziedināt. Tiem, kuru prāts un ķermenis ir slimi, Kristū jāsaskata Atjaunotājs. “Jo Es dzīvoju,” Viņš saka, “un jums būs dzīvot.”

(Jāņa 14:19) Šī dzīvība mums jāatklāj slimajiem, stāstot viņiem, ka tad, ja viņi ticēs Kristum kā Atjaunotājam, sadarbosies ar Viņu, paklausīdami veselības likumiem, un centīsies būt pilnīgi un dievbijīgi, Viņš tiem piešķirs savu dzīvību. Ja mēs Kristu attēlojam šādi, tad norādām uz spēku, kas var izārstēt, jo nāk no augšienes. Tā ir patiesā miesas un dvēseles dziedināšanas zinātne.

Līdzjūtība

Prāta radīto slimību ārstēšanā vajadzīga liela gudrība. Smaga sirds, mazdūšība un nomāktība prasa uzmanīgu kopšanu. Bieži vien sarežģījumi mājas dzīvē līdzīgi vēzim ietekmē dvēseli un vājina dzīvības spēkus. Dažreiz tie ir sirdsapziņas pārmetumi par grēku, kas sagrāvuši organismu un satricinājuši garīgo līdzsvaru. Šādiem slimniekiem vislabāk palīdzēs sirsnīga līdzjūtība. Ārstam vispirms ir jāiegūst pacientu uzticība un tad jānorāda uz Lielo Ārstu. Ja viņi ticībā pievērsīsies Īstajam Ārstam un uzticēsies, ka Viņš rūpējas par tiem, šī attieksme atvieglos dvēseli, sniegs sirdsmieru un dziedēs arī slimības.

Līdzjūtība un taktiskums bieži vien būs par lielāku svētību slimajiem nekā visprasmīgākā, bet auksta un vienaldzīga ārstēšana. Ja ārsts pie slimnieka gultas pieiet nevērīgi, bezrūpīgi un izturas pret nelaimīgo neieinteresēti, vārdos vai rīcībā radīdams iespaidu, ka šis gadījums neprasa īpašu uzmanību, pēc tam atstādams pacientu vienu ar savām smagajām domām, ar to viņš slimajam nodara lielu ļaunumu. Pamestības izraisītās šaubas un mazdūšība bieži neitralizē ārsta izrakstīto zāļu labo ietekmi.