Dziedinošā Kalpošana

“Viņš nogurušajiem dod spēku un spirgtumu, nesamaņā kritušajiem atjauno apziņu visā pilnībā.” (Ps. 46:2; 23:4; Jes. 40:29)

Tavs gana zizlis mani iepriecina.”

Es ticībā, Pestītāj, raugos uz Tevi, Tu grēcinieku glābšanai ziedoji sevi, Tev savus pārkāpumus, Kungs, sūdzu, Tos piedot un mani šķīstīt es lūdzu.

Sniedz savā žēlastībā man spēku, Lai nepagurstu es cīņā ar grēku, Dedz mīlestību dievišķo, cēlo, Lai manī kā dzīva uguns tā kvēlo.

Kungs, vadi, kad apkārt ir tumsa, bēdas, Iet ceļu, kur jaušamas Tavas pēdas; Liec, tumsa lai kļūst par saulainu dienu, Ļauj būt man pie Tevis un palikt arvienu.

(Rejs Pālmers; atdzejojusi Otīlija Feldmane)

Vesel Bas Principi

Nepārzinot veselības principus, neviens nav sagatavots dzīves pienākumiem.

Nodaļa 20 Vispārējā Higiēna

Atziņai, ka cilvēkam ir jābūt Dieva templim, mājoklim, kurā atklājas Viņa godība, vajadzētu būt spēcīgākajam pamudinājumam rūpēties par mūsu fizisko spēku attīstību. Neparasti un brīnišķīgi Radītājs ir izveidojis cilvēka organismu, un Viņš liek mums to pētīt, izprast tā vajadzības un veikt arī savu uzdevumu, lai to pasargātu no nelabvēlīgas ietekmes un piesārņošanas.

Asinsrite

Lai mums būtu laba veselība, vajadzīgas labas asinis, jo tās ir dzīvības straume. Tās spēj atjaunot zaudēto un baro organismu. Piesātinātas ar vajadzīgajām uzturvielām, svaiga gaisa attīrītas un bagātinātas, tās ikvienai organisma daļai piegādā dzīvību un spēku. Jo pilnīgāka asinsrite, jo labāk šis uzdevums tiek paveikts.

Pie katra sirdspuksta asinīm ātri un viegli jārit uz visām ķermeņa daļām. To plūsmu nevajag aizkavēt ar stingrām jostām, tāpat arī ar ciešu vai nepietiekamu apģērbu. Jebkurš asinsrites traucēklis spiež asinis atpakaļ vitāli svarīgos orgānos, radot asiņu pieplūdumu. Sekas bieži ir galvassāpes, klepus, sirdsklauves vai gremošanas traucējumi.

Elpošana

Lai asinis būtu labas, mums jāelpo pietiekami dziļi. Asinis attīrās, ar pilnu krūti ieelpojot tīru gaisu, kas piepilda plaušas ar skābekli. Tas piešķir tām gaišu krāsu un nes dzīvinošo straumi pa visu organismu. Pienācīga elpošana nomierina nervus, rosina ēstgribu, veicina gremošanu un veselīgu, atspirdzinošu miegu.

Plaušām jādod iespējami lielāka kustību brīvība, jo tad paplašinās to tilpums; tas samazinās, plaušas saspiežot un sažņaudzot. Nelabvēlīgas sekas ir izplatītam paradumam pārliekties pār veicamo darbu, īpaši strādājot sēdus. Tādā stāvoklī dziļi elpot nav iespējams. Virspusēja elpošana kļūst par ieradumu, un plaušas zaudē spējas izplesties. Līdzīgi notiek, ja apģērbam ir ciešas iešuves. Krūškurvja apakšējai daļai tādā gadījumā nav pietiekami daudz telpas; vēdera muskuļiem, kas palīdz elpošanas procesā, nav pilnīgas kustības brīvības, un plaušu darbība tiek ierobežota.

Organisms nevar uzņemt pietiekami daudz skābekļa. Asinis rit kūtri, indīgās atkritumvielas, kuras izelpai jāizvada no plaušām, tiek aizturētas, un asinis neattīrās. Skartas tiek ne tikai plaušas, bet arī vēdera orgāni, aknas un pat smadzenes. Āda kļūst bāla, gremošana tiek kavēta, sirdsdarbība pavājināta, prāts aptumšots; domas kļūst neskaidras, garastāvoklis sadrūmis; viss organisms tiek novājināts un paliek neaktīvs, kļūdams sevišķi uzņēmīgs pret slimībām.

Plaušas pastāvīgi izdala kaitīgas vielas, un tām vienmēr jāpievada svaigs gaiss. Piesārņots gaiss nepiegādā skābekli pietiekamā daudzumā, un neatjaunotas asinis plūst uz smadzenēm un citiem orgāniem. Tādēļ nepieciešama laba telpu vēdināšana. Dzīvošana slēgtās, nevēdinātās telpās, kur gaiss ir pieelpots un slikts, vājina visu organismu. Tas kļūst sevišķi jutīgs pret aukstumu, viegli pakļaujas tam, un cilvēks var saslimt. Atrodoties slēgtās telpās, daudzas sievietes kļūst bālas un nevarīgas. Viņas vienmēr elpo to pašu gaisu, līdz tas pārsātinās ar indīgām vielām, ko izdala plaušas un ādas poras. Tādā veidā netīrumi atkal nonāk atpakaļ asinīs.

Ventilācija un saules gaisma

Plānojot sabiedrisko un dzīvojamo ēku celtniecību, jāraugās, lai tajās būtu laba ventilācija un daudz saules gaismas. Šajā ziņā bieži tiek pieļautas nepilnības, ceļot dievnamu un skolu ēkas. Nevērīga izturēšanās pret atbilstošu ventilāciju rada klausītājos miegainību un garlaicību, kas var mazināt svētrunas iespaidu, bet skolotāja darbu padarīt nogurdinošu un neefektīvu.

Cik vien iespējams, visas dzīvojamās ēkas vajadzētu celt uz augsta un labi drenēta pamata. Tas telpās nodrošinātu sausumu un novērstu slimības, kas rodas no mitruma un lipīgu slimību izraisītājiem gaisā. Šim apstāklim bieži vien nevelta pienācīgu uzmanību.

Ilgstošas un nopietnas slimības, pat daudzi nāves gadījumi ir mitruma un malārijas sekas, jo ēkas celtas zemienēs, un tām ir slikta drenāža.

Ēku būvniecībā tādēļ sevišķi svarīgi ir nodrošināt pilnīgu ventilāciju un daudz saules gaismas. Katrā mājas istabā jābūt svaigam gaisam un pietiekami daudz gaismas. Guļamistabas vajadzētu iekārtot tā, lai tajās dienu un nakti būtu gaisa cirkulācija. Neviena telpa nav piemērota guļamistabas vajadzībām, ja ik dienas to nevar atvērt āra gaisam un saules gaismai. Ļoti daudzos apvidos guļamistabas jānodrošina ar apkures ierīcēm, lai tās varētu apsildīt aukstā vai mitrā laikā.

Viesistabai jāpievērš tāda pati uzmanība kā dzīvojamām telpām. Arī tai vajadzīgs gaiss un saules gaisma, tā jānodrošina ar apkures sistēmu, lai mazinātu mitrumu, kas pastāvīgi uzkrājas telpā, ko nelieto bieži. Cilvēks, kas guļ tumšā, mitrā, nevēdinātā istabā, riskē ar savu veselību un pat dzīvību.

Daudzi no mums ļoti rūpīgi gādā par augiem un puķēm. Siltumnīcas un lecektis ir siltas un saulainas, jo bez siltuma, gaisa un saules gaismas augi ietu bojā. Ja šādi nosacījumi nepieciešami augu dzīvībai, cik gan daudz vairāk tie ir vajadzīgi mūsu pašu, mūsu ģimeņu un viesu veselībai!