Dziedinošā Kalpošana

labus gadus un mieru.”

“Tad tu droši staigāsi savu ceļu tā, ka tava kāja nekur neaizmetīsies un nepiedauzīsies.

Apguldamies tu ne no kā nebīsies, bet saldi dusēsi, un tevi nepārņems nedz pēkšņas šausmas, nedz arī izbailes no vētraina bezdievju uzbrukuma, ja tas nāktu; jo tas Kungs ir tavs patvērums;

Viņš pasargās tavas kājas, ka tu nenokļūsti gūstā.”

(Jer. 17:7; Ps. 92:13-15; Sal. pam. 3:1,2,23-26)

Dziedinošā Kalpošana

Nodaļa 22 Apģērbs

Bībele māca vienkāršību apģērbā. “Tāpat arī sievas pieklājīgā uzvedībā, kaunīgi un savaldīgi, lai viņas greznojas nevis ar matu pīnēm un zeltu vai ar pērlēm vai dārgu uzvalku (..).” (1. Tim. 2:9) Tā aizliedz izrādīšanos apģērbā, pārlieku spilgtas krāsas, bagātīgus rotājumus. Ikviens apģērbs, kas modelēts uzmanības pievēršanai vai apbrīnas izraisīšanai ir izslēgts no Dieva Vārdā minētā vienkāršā apģērba uzskaitījuma.

Mūsu tērpiem nav jābūt dārgiem ne ar “zeltu vai ar pērlēm, vai dārgu uzvalku”. (1. Tim. 2:9)

Dievs mums ir uzticējis naudu. Mēs to nedrīkstam izšķiest sava lepnuma vai godkāres apmierināšanai. Dieva bērnu rokā tā ir uzturs izsalkušajam un apģērbs kailajam. Tā aizsargā apspiestos, dod veselību slimajiem, palīdz sludināt Evaņģēliju trūcīgajiem. Jūs spētu iepriecināt daudzas sirdis, gudri izlietojot līdzekļus, kas tagad tiek tērēti sevis izrādīšanai. Ņemiet vērā Kristus dzīvi, pētiet Viņa raksturu un dalieties Viņa pašaizliedzībā.

Tā saucamajā kristīgajā pasaulē par rotaslietām un nevajadzīgi dārgu apģērbu izdod tik daudz līdzekļu, ka par šo naudu varētu paēdināt visus izsalkušos un apģērbt kailos. Mode un izrādīšanās izsūc iekrājumus, kas varētu būt atbalsts trūcīgajiem un ciešanām pakļautajiem. Tās nolaupa pasaulei Pestītāja mīlestības Evaņģēliju. Misijas nīkuļo. Daudzi iet bojā, nedzirdējuši kristīgo mācību. Mūsu apkārtnē un ārvalstīs daudzi ir nemācīti un neatpestīti. Ja Dievs zemi ir apdāvinājis ar savām balvām un piepildījis noliktavas ar visu dzīvei nepieciešamo, ja Viņš tik labprātīgi ir devis mums skaidras atziņas par savu patiesību, kā gan mēs drīkstam attaisnoties, ja ļaujam atraitņu un bāreņu, slimo un cietēju, nemācīto un neatpestīto sāpju saucieniem un vaidiem pacelties uz Debesīm? Dieva lielajā dienā, kad redzēsim vaigu vaigā Viņu, kas atdeva savu dzīvību šo trūkumcietēju labā, kāds attaisnojums būs tiem, kas savu laiku un naudu izšķiež tādu iegribu apmierināšanai, kuras Dievs ir aizliedzis? Vai Kristus tiem neteiks: “Es biju izsalcis, un jūs neesat Mani paēdinājuši; Es biju izslāpis, un jūs neesat Mani dzirdinājuši.

(..) Es biju pliks, un jūs neesat Mani apģērbuši; Es biju slims un cietumā, un jūs neesat Mani apmeklējuši”? (Mat. 25:42,43)

Tomēr mūsu tērpiem, lai gan pieticīgiem un vienkāršiem, jābūt labas kvalitātes, atbilstošā krāsā un piemērotiem konkrētam gadījumam. To vajadzētu izvēlēties izturīgu, neuzkrītošu. Tam jānodrošina siltums un attiecīgi jāaizsargā. Salamana pamācībās aprakstītā gudrā sieviete “nebaidās sava nama dēļ sniega; jo visai viņas saimei ir divējādas drēbes”. (Sal. pam. 31:21)

Dziedinošā Kalpošana

Apģērbam jābūt tīram. Netīras drēbes ir neveselīgas, tās demoralizē miesu un dvēseli. “Jūs esat Dieva nams. (..) Ja kas Dieva namu samaitā, to Dievs samaitās.” (1. Kor. 3:16,17)

Apģērbam jābūt visādā ziņā veselīgam. Visās lietās Dievs vēl mums “veselību” fizisko un dvēseles veselību. Mums jāsadarbojas ar Viņu mūsu fiziskās un garīgās veselības labā. Abas tiek sekmētas, valkājot piemērotu apģērbu.

Tam vajadzētu būt ar dabiskai vienkāršībai piemītošo pievilcību, skaistumu un atbilstību. Kristus mūs ir brīdinājis no dzīves lepnības, bet ne no tās pievilcības un dabiskā skaistuma. Norādot uz lauku puķēm, uz ziedošās lilijas skaistumu, Viņš sacīja: “Salamans visā savā godībā nav tā bijis apģērbts kā viena no tām.” (Mat. 6:29) Tā ar dabas lietām Kristus attēloja to skaistumu, ko vērtē Debesis: pieticīgo pievilcību, vienkāršību, skaidrību, piemērotību, kas mūsu apģērbu darīs Viņam patīkamu.

Viņš aicina ietērpt arī mūsu dvēseli visskaistākajā tērpā. Savā vērtībā vai jaukumā nekāds ārējs rotājums nevar līdzināties “lēnam un klusam garam”, kas Viņa skatījumā ir “dārgs”. (1. Pēt. 3:4, Glika tulk.)

Cik dārgi tiem, kas dzīvo saskaņā ar Pestītāja principiem, ir Viņa apsolījuma vārdi:

“Un kāpēc jūs zūdāties apģērba dēļ? (..) Ja tad Dievs zāli laukā, kas šodien stāv un rītu tiek iemesta krāsnī, tā ģērbj, vai tad ne daudz vairāk jūs, jūs mazticīgie? (..) Jums nebūs zūdīties un sacīt: (..) ar ko ģērbsimies? (..) jo jūsu Debesu Tēvs zina, ka jums visa tā vajag. Bet dzenieties papriekš pēc Dieva valstības un pēc Viņa taisnības, tad jums visas šās lietas taps piemestas.” (Mat. 6:28-33)

“Kam stipra ticība, tam Tu dod mieru, tiešām mieru, jo viņš paļaujas uz Tevi!” (Jes. 26:3)

Kāds pretstats tas ir nogurumam, nemieram, slimībām un nožēlojamam stāvoklim, ko rada modes vara! Kāds pretstats Rakstos dotajiem principiem ir daudzie apģērbu veidojumi pēc modes prasībām! Padomājiet par stiliem, kas valdījuši pēdējos simt gados vai pat gadu desmitos. Cik daudzi no tiem, līdzko kļuvuši nemoderni, ir uzskatīti par nepiedienīgiem un nepiemērotiem izsmalcinātai, dievbijīgai, sevi cienošai sievietei.

Dieva Vārds neatzīst pārmaiņas apģērbā vienīgi modes dēļ. Mainīgie stili un komplicētie dārgie rotājumi izšķiež turīgu cilvēku laiku un līdzekļus, iznieko dvēseles un prāta enerģiju. Tie uzliek smagu nastu iedzīvotāju vidusslānim un trūcīgajiem. Daudzas sievietes, kas tik tikko spēj nopelnīt dzīves iztiku un varētu pagatavot sev vienkāršu apģērbu, ir spiestas iet pie šuvējām, lai būtu modernas. Daža laba trūcīga meitene moderna apģērba dēļ ir atteikusies no siltas apakšveļas un samaksājusi par to ar savu veselību vai pat dzīvību. Daudzas citas, apskauzdamas bagātnieču izrādīšanos un eleganci, ir ievilinātas negodīgos un kaunpilnos ceļos. Daža laba māja ir zaudējusi mieru, dažs labs vīrs iesaistīts krāpnieciskos darījumos vai nonācis bankrotā, lai apmierinātu sievas vai bērnu ekstravagantās prasības.

Sievietes, kas spiestas pagatavot sev vai bērniem modernus tērpus, ir nolemtas nemitīgai verdzībai. Daudzas mātes satrauktiem nerviem un trīcošiem pirkstiem strādā līdz vēlai naktij, lai bērnu apģērbā papildinātu kādu izgreznojumu, kas neko labu nedod ne veselībai, ne ērtumam, ne patiesam skaistumam. Modes dēļ viņa upurē savu veselību un mieru, kas ir tik svarīgs bērnu dzīves pareizai vadīšanai. Prāta un sirds kultūra netiek ievērota, dvēseles aug sakropļotas un neattīstītas.

Mātei trūkst laika pētīt fiziskās attīstības principus, lai iegūtu prasmi rūpēties par bērnu veselību, un gādāt par viņu prāta un garīgajām vajadzībām, dzīvot līdzi viņu mazajiem priekiem un bēdām vai dalīties viņu interesēs un nodarbībās.

Gandrīz jau ar pašu ierašanos šajā pasaulē bērni ir pakļauti modes ietekmei. Viņi dzird vairāk par modēm nekā par Pestītāju. Viņi redz savas mātes pētām modes žurnālus daudz dedzīgāk nekā Bībeli. Tērpu izrādīšana tām kļūst svarīgāka par bērnu rakstura veidošanu un attīstību. Vecākiem un bērniem tiek atņemts tas, kas dzīvē ir pats labākais, jaukākais un patiesākais. Modes dēļ viņiem tiek laupīta sagatavošanās nākamajai dzīvei.

Visa labā ienaidnieks ir izdomājis mūžīgi mainīgās modes. Neko citu tas nevēlas tā, kā atnest bēdas un negodu Dievam, radot nelaimes un iznīcinot cilvēku dzīvības. Šī mērķa sasniegšanai viens no viņa iedarbīgākajiem izdomājumiem ir mode, kas vājina ķermeni un prātu un iztukšo dvēseli.

Sievietes ir pakļautas nopietnām slimībām, un to ciešanas būtiski vairo nepiemērots apģērbs. Tās nevis sargā savu veselību grūtajiem, neparedzētajiem gadījumiem, kas noteikti pienāk katra dzīvē, bet savu nepareizo ieradumu dēļ bieži upurē ne vien veselību, bet arī dzīvību, un bērni pārmanto dažādas slimības, kaitīgus paradumus un nepareizus dzīves uzskatus.

Viens no modes nevajadzīgajiem un ļaunajiem izgudrojumiem ir gari sieviešu svārki, kas slauka zemi. Tie savāc netīrumus, ir neērti, apgrūtinoši, neveselīgi. Tas ir pārspīlēti gan tāpēc, ka nepieciešams daudz drānas, gan arī traucējošā garuma dēļ. Kas vien ir redzējis sievieti šādā tērpā, saiņiem rokās ejot pa kāpnēm augšup vai lejup, iekāpjot satiksmes līdzekļos, spiežoties cauri pūlim, ejot lietū pa dubļainu ceļu, tam nevajag citus pierādījumus par šāda apģērba nepiemērotību un radītajām neērtībām.

Cits ļaunums ir tādu tērpu valkāšana, kuru svars gulstas uz vidukli (krinolīns kupli, gari svārki uz tievām tērauda stīpām 19. gs. vidū tulk. piez.). Šis lielais smagums spiež iekšējos orgānus lejup un izraisa vēdera muskulatūras vājumu un paguruma sajūtu, liekot valkātājai pieliekties, kas savukārt saspiež plaušas, apgrūtinot pareizu elpošanu.