Dziedinošā Kalpošana

lai riekstus nelietotu pārbagāti. Cilvēkiem, kurus riekstu lietošana ietekmē nelabvēlīgi, ir jāatsakās no to izmantošanas uzturā. Ir arī jāatceras, ka dažas riekstu šķirnes nav tik veselīgas kā citas. Mandeles ir ieteicamākas par zemesriekstiem, bet tie, ierobežotā daudzumā kopā ar graudaugiem, ir barojoši un viegli sagremojami.

Pareizi sagatavotas olīvas, līdzīgi riekstiem, aizstāj sviestu un gaļas produktus. Olīveļļa ir daudz veselīgāka par dzīvnieku taukiem. Tā ieteicama kā caurejas līdzeklis. Ļoti derīga tā ir tuberkulozes slimniekiem un dziedina arī iekaisušu, pārkairinātu kuņģi.

Pie trekniem un ļoti vircotiem ēdieniem pieradušiem cilvēkiem ir sabojāta garšas izjūta, un viņiem ne uzreiz patiks vienkāršs ēdiens. Ir vajadzīgs laiks, lai tā normalizētos un gremošanas trakts atveseļotos no bojājumiem. Visi, kas turpinās baudīt veselīgus ēdienus, pēc kāda laika jutīs, ka tie ir garšīgi. Tiks novērtēta to īpašā un patīkamā garša, tādēļ cilvēki tos baudīs ar lielāku prieku nekā neveselīgos kārumus. Arī gremošanas trakts, kas tagad strādās normāli, netiks pārkairināts un pārpūlēts, tādēļ viegli veiks savu uzdevumu.

Lai saglabātu veselību, ir vajadzīgs pietiekams daudzums laba, veselīga un spēcinoša uztura.

Apdomīgi rīkojoties, katrā zemē var atrast visu tā nodrošināšanai. No ārzemēm tiek importēti dažādi apstrādāti rīsi, kvieši, labība, arī pupas, zirņi un lēcas. Tie, kopā ar vietējiem vai ievestiem augļiem un dažādiem pašmāju dārzeņiem, sniedz iespēju izveidot ēdienkarti, kas ļauj pilnīgi iztikt bez gaļas lietošanas.

Kur vien augļus var audzēt vairumā, zināms daudzums jāsagatavo ziemai, konservējot vai kaltējot tādas ogas kā korintes, jāņogas, upenes, ērkšķogas, zemenes, avenes un kazenes. Tās var audzēt daudzās tādās vietās, kurās nezināmu iemeslu dēļ to audzēšana un izmantošana ir atstāta novārtā.

Ja vien iespējams, konservēšanai mājas apstākļos ieteicams lietot stikla, nevis skārda traukus. Tas sevišķi nepieciešams, lai konservētie augļi labāk saglabātos. Cukuru lietojiet maz un augļus vāriet pietiekami ilgi, lai nodrošinātu to uzglabāšanu. Tā sagatavoti, tie ir lieliski svaigo augļu aizstājēji.

Ja vien tādi kaltēti augļi kā rozīnes, plūmes, āboli, bumbieri, persiki un aprikozes ir nopērkami par mērenām cenām, tie jāpatērē iespējami vairāk, jo jebkuram cilvēkam nodrošinās labu veselību un dos nepieciešamo enerģiju.

Vienai ēdienreizei nevajadzētu daudz ēdienu, jo tie veicina pārēšanos un rada gremošanas traucējumus.

Dziedinošā Kalpošana

Nav pareizi vienā ēdienreizē lietot augļus un dārzeņus. Ja gremošanas sistēma ir vāja, šo pārtikas produktu vienlaicīga ēšana var radīt sāpes un nespēju strādāt garīgu darbu. Labāk vienā ēdienreizē lietot augļus, bet dārzeņus citā.

Maltītes vajag dažādot. Ir apnicīgi baudīt vienus un tos pašus ēdienus, sagatavotus vienā un tajā pašā veidā. Ja produkti tiks dažādoti, tos apēst būs lielāka vēlme, un organisms tiks pabarots pilnvērtīgāk.

Ēdienu gatavošana

Ir nepareizi ēst tikai tāpēc, lai ēstu. Ļoti svarīga ir ēdiena kvalitāte un gatavošanas veids. Ja tas nav apēsts ar baudu, organismam būs maz labuma. Ēdiens jāizvēlas rūpīgi un jāgatavo apdomīgi un prasmīgi.

Maizes cepšanai augstākā labuma milti nav ieteicamākie. To lietošana nav ne veselīga, ne ekonomiska. Smalkajiem miltiem trūkst nozīmīgu uzturvielu, kas atrodas pilngraudu maizē. Bieži vien baltie milti ir aizcietējumu un citu veselības traucējumu cēlonis.

Lietot sodu un cepamo pulveri maizes cepšanā ir kaitīgi un nevajadzīgi. Soda rada kuņģa iekaisumu un bieži saindē visu organismu. Daudzas namamātes uzskata, ka bez sodas nevarot izcept labu maizi, bet tā ir kļūda. Ja viņas papūlētos iemācīties labākas metodes, maize būtu daudz veselīgāka un nesabojātai garšai arī tīkamāka.

Gatavojot maizi no raudzētas mīklas, ūdens vietā nevajag lietot pienu. Piens padara maizi neveselīgāku un sadārdzina to. Ar ūdeni gatavotā maize ilgāk uzglabājas svaiga, un kuņģī tās rūgšanas process notiek ātrāk.

Maizei jābūt vieglai un saldai. Nedrīkst just ne vismazāko skābuma piegaršu. Kukulīšiem jābūt nelieliem, pilnīgi izceptiem, lai rauga sēnītes būtu iznīcinātas. Jebkuras šķirnes raudzēta maize, vēl karsta vai ļoti svaiga, ir grūti sagremojama. Uz galda tādu nedrīkst likt nekad. Šis noteikums tomēr neattiecas uz neraudzētu maizi. No kviešu miltiem gatavotās svaigās bulciņas bez rauga vai ierauga ir gan veselīgas, gan garšīgas.

Biezputrai lietotie putraimi jāvāra vairākas stundas, bet mīksts vai šķidrs ēdiens nav tik veselīgs kā sauss, kas gan vienmēr rūpīgi jāsakošļā. Sausiņi jeb divreiz ceptā maize ir visvieglāk sagremojama un visgaršīgākā. Parastā raudzētā maize jāsagriež šķēlēs un jākaltē siltā krāsnī, līdz izzūd pēdējā mitruma palieka. Tad to vajag viscaur apbrūnināt.

Šādu maizi sausā vietā var uzglabāt daudz ilgāk par parasto maizi, un, ja pirms lietošanas to uzkarsē, tā būs tikpat svaiga, kā tikko iegādātā.

Ēdieniem parasti pievieno pārāk daudz cukura. Kūkas, saldie sacepumi, konditorejas izstrādājumi, želejas, marmelāde un džemi ir biežāk sastopamie gremošanas traucējumu

Dziedinošā Kalpošana

cēloņi. Sevišķi kaitīgi ir olu krēmi un sacepumi, kuros piens, olas un cukurs ir galvenās sastāvdaļas. Jāizvairās no bagātīgas cukura un piena vienlaicīgas lietošanas.

Ja izmanto pienu, tas rūpīgi jākarsē; ievērojot šo piesardzību, ir mazāk briesmu saslimt no tā lietošanas. Sviests ir mazāk bīstams, ja to ziež uz atdzisušas maizes. Nav ieteicams to lietot cepšanai, bet labāk ir iztikt pavisam bez tā. Siers ir vēl bīstamāks; ēšanai tas var būt pilnīgi nepiemērots.*

Nepietiekami un slikti pagatavots ēdiens sabojā asinis, vājinot asinsrades orgānus. Tas organismā rada traucējumus un izraisa slimības, ko pavada nervu sistēmas uzbudinājums un slikts garastāvoklis. Ir tūkstošiem un desmit tūkstošiem sliktas kulinārijas upuru. Uz daudziem kapu pieminekļiem varētu rakstīt: “Miris slikti pagatavotu ēdienu dēļ.” “Miris kuņģa slimības dēļ.”

Pavāru un mājsaimnieču svēts pienākums ir mācīties gatavot veselīgu ēdienu. Ir zaudēts daudz dvēseļu slikti pagatavotu ēdienu dēļ. Lai maizi izceptu labi, vajadzīgs apdoms un rūpība; šādā maizes kukulī ir vairāk reliģijas, nekā daži iedomājas. Trūkst patiesi labu pavāru. Jaunas sievietes domā, ka gatavot ēdienu un darīt citus mājas darbus ir verdziski, un šī iemesla dēļ daudzām meitenēm, kas apprecas un kam jārūpējas par ģimeni, ir maz priekšstatu par sievas un mātes pienākumiem.

Gatavošana nav nieka zinātne, bet praktiskajā dzīvē viena no vissvarīgākajām. Tā jāmācās visām sievietēm, bet īpaši jāapgūst namamātēm, kuru rocība nav sevišķi liela. Ir vajadzīga gudrība, lai ēdiens būtu garšīgs un tajā pašā laikā vienkāršs un barojošs. To ir iespējams panākt. Pavāriem jāzina, kā pagatavot vienkāršu ēdienu tā, lai tas būtu aromātisks, veselīgs un patīkams.

Ikvienai sievietei namamātei, kas tomēr nepārvalda veselīgas kulinārijas mākslu, vajadzētu apņemties to iemācīties, jo tas ir svarīgi ģimenes labklājībai. Ir daudzas mājturības skolas, kas sniedz šādu iespēju. Ja tas nav īstenojams, vajadzētu mācīties pie kāda laba pavāra un censties bagātināt savu pieredzi, līdz sieviete kļūst patiesi laba kulināre.

Svarīga ir ēšanas regularitāte. Katrai maltītei jānosaka savs laiks. Tad lai katrs ēd, ko organisms prasa, bet līdz nākamajai maltītei neko citu nelieto. Daudzi ēd, kad organismam nav nekādas vajadzības pēc ēdiena, neievērojot intervālus starp maltītēm, jo viņiem nav pietiekama gribasspēka pretoties savām iegribām. Ceļojumā daži nepārtraukti grauž visu, kas vien ir ēdams un viņiem pieejams. Tas ir ļoti kaitīgi. Ja ceļotāji regulāri ēstu vienkāršu un sātīgu uzturu, tie nejustos tik ļoti noguruši un neciestu no ceļojumu slimībām.

Cits kaitīgs paradums ir ēšana tieši pirms gulētiešanas. Parastās maltītes ir baudītas, taču tādēļ, ka ir nespēka sajūta, tiek ēsts vēl un vēl. Izdabājot savām iegribām, šī nepareizā prakse kļūst par ieradumu, un cilvēkam šķiet, ka ir neiespējami iemigt, ja nav paēsts. Pēc vēlajām vakariņām gremošanas process turpinās gulēšanas laikā. Lai gan gremošanas trakts darbojas nemitīgi, tomēr tā darbs naktī nav pilnvērtīgs. Miegu traucē nepatīkami sapņi, un cilvēks no rīta uzmostas neatspirdzis. Viņam nav nekādas patikas brokastot. Kad dodamies pie miera, kuņģim savu darbu vajadzētu būt padarījušam, lai līdz ar citiem ķermeņa orgāniem baudītu atpūtu. Vēlas vakariņas sevišķi bīstamas ir cilvēkiem, kuri strādā sēžot. Viņiem gremošanas traucējumi bieži izraisa tādas slimības, kas var beigties pat ar nāvi.

Bieži vien izsalkuma sajūta vakaros rodas tādēļ, ka gremošanas orgāni dienā bijuši pārslogoti. Pēc kārtējās maltītes gremošanas orgāniem jāatpūšas. Starplaikam starp ēdienreizēm jābūt vismaz piecām vai sešām stundām, un vairums cilvēku, kas to pārbaudījuši, secina, ka ēst divas reizes dienā ir labāk nekā trīs.

* Vissvarīgāk ir nodrošināt pienotavās un fermās apstrādātu un gatavotu pārtikas produktu tīrību. Ja ganāmpulks tiek bieži pārbaudīts, regulāri veikta rūpīga piena pasterizācija un atdzesēšana, tas tiek izdarīts; produkti, kas nāk no nezināmiem avotiem vai ar kuriem rīkojas pavirši, rada veselībai bīstamus draudus. ASV Lauksaimniecības ministrijas Fermeru biļetenā Nr. 1705 ministrijas eksperte Rovena Šmite Kārpentere raksta: “Pienā esošās olbaltumvielas un minerālvielas, kas cilvēkiem ir pilnvērtīgs uztura līdzeklis, ir arī lieliska barība baktērijām.” Lasītājs sapratīs, ka piezīme par sieru neietver mājas sieru, biezpienu vai līdzīgus pārtikas produktus, kurus autore vienmēr atzina par veselīgiem. Izdevēji.

Nepareiza ēšana

Ēdienus nevajag ēst ļoti karstus vai ļoti aukstus. Ja ēdiens ir auksts, kuņģim nepieciešami papildspēki, lai apēsto pirms sagremošanas sasildītu. Šī paša iemesla dēļ kaitīgi ir arī auksti dzērieni; karstu dzērienu neapvaldīta lietošana turpretī novājina. Jo vairāk šķidruma uzņem kopā ar ēdienu, jo grūtāk to sagremot; pirms var sākties gremošana, šķidrumam ir jāuzsūcas. Sāli nelietojiet daudz, izvairieties no marinādēm un vircotām piedevām, ēdiet pietiekami daudz augļu, tad zudīs nepieciešamība maltītes laikā dzert.

Ēdiens jāēd lēnām un pilnīgi jāsakošļā. Tas nepieciešams, lai siekalas varētu pilnīgi sajaukties ar barību un izdalītos gremošanas sulas.

Cits nopietns ļaunums ir ēšana nenoteiktā laikā, kā arī pēc smaga darba vai aktīvām kustībām, kad cilvēks ir noguris vai sakarsis. Tūlīt pēc ēšanas izveidojas spēcīgs nervu sistēmas sasprindzinājums, un, ja prātu vai organismu ļoti pārpūlē tieši pirms vai pēc ēšanas, gremošana tiek kavēta. Uztraukuma, nemiera un steigas apstākļos cilvēkam vispirms vajag nomierināties, ēst var tikai pēc tam.