Dziedinošā Kalpošana

Nodaļa 27 Alkoholisko Dzērienu Tirdzniecība Un Aizliegums

“Bēdas tam, kas ceļ savu namu ar netaisnību un savu dzīvokli ar nepatiesību! (..) Kas saka: “Es celšu lielu namu ar plašām un ērtām telpām, kam skaisti logi, kas izgreznots ar ciedru koka plāksnēm un izkrāsots sarkanā krāsā!” Vai tava ķēniņa vara un ķēniņvalsts tev liekas pastāvam tikai tai apstāklī, ka tev patīk ciedru koksne un tu jūsmo par to? (..) Tavas acis un tava sirds tiecas tikai pēc tava paša labuma, tiecas izliet nenoziedzīgas asinis, ļaudis nomākt un no tiem jo vairāk izspiest.” (Jer. 22:13-17)

Dzērienu pārdevēja darbs rakstvieta ataino reibinošo dzērienu ražotāju un pārdevēju darbību. Viņu darījumi ir laupīšana. Saņemtajai naudai viņi nedod pretī neko līdzvērtīgu. Katrs viņu peļņai pievienotais dolārs tā izdevējam atnes lāstu.

Dievs ir dāsni apveltījis cilvēkus ar savām svētībām. Ja Viņa dāvanas tiktu lietotas saprātīgi, pasaule nemaz nepazītu nabadzību vai postu! Cilvēku ļaunprātība Dieva svētības pārvērš lāstā. Alkatības un baudkāres dēļ graudus un augļus, kas doti mūsu uzturam, pārvērš indēs, un tās atnes bēdas un bojāeju.

Katru gadu tiek patērēti miljoniem litru reibinošo dzērienu. Tiek izdoti miljoniem dolāru, lai nopirktu nožēlojamu stāvokli, nabadzību, slimības, degradāciju, izpriecas, noziegumus un nāvi. Peļņas kāres dēļ dzērienu pārdevējs pasniedz saviem upuriem to, kas sabojā un iznīcina prātu un miesu. Dzērāja ģimenei tiek vēl uzkrauta nabadzība un nelaimes.

Kad tirgotāja upuris ir miris, alkatīgā pārdevēja prasības nebeidzas. Viņš aplaupa atraitni un noved bērnus trūkumā. No nabadzīgās ģimenes viņš nekavējas atņemt dzīvei nepieciešamo, lai tā samaksā vīra un tēva parādus par dzeršanu. Nelaimīgo bērnu raudas, nomocītās mātes asaras viņu tikai sakaitina. Kāda viņam daļa, ja tie cieš badu? Kāda viņam daļa, ka arī viņi tiek iegrūsti pagrimumā un bojāejā? Viņš kļūst bagāts no nožēlojamajiem grašiem, ko atņem nabagiem, kurus viņš pazudina.

Publiskie nami, netikumības perēkļi, krimināllietu izmeklēšanas iestādes, cietumi, nespējnieku patversmes, psihiatriskās un citas slimnīcas ir pārpildītas galvenokārt tieši reibinošo dzērienu pārdevēja darba dēļ. Līdzīgi Atklāsmes grāmatas noslēpumainajai

Bābelei viņa darījumā ietilpst “dzīvas miesas un cilvēku dvēseles”. Aiz reibinošo dzērienu pārdevēja stāv varenais dvēseļu postītājs, un, lai cilvēkus dabūtu savā pakļautībā, tas izmanto jebkuru viltību, ko vien zeme vai elle spēj izdomāt. Pilsētās un laukos, dzelzceļa vagonos, uz lielajiem kuģiem, darba vietās, izpriecu zālēs, ambulancēs, pat baznīcās uz Svētā Vakarēdiena galda ir izliktas ienaidnieka lamatas. Nekas nav atstāts neizdarīts, lai radītu un veicinātu kāri pēc reibinošiem dzērieniem. Gandrīz katrā ielu stūrī spoži apgaismots atrodas publiskais nams, ar laipnu aicinājumu un jautru prieku vilinādams strādnieku, turīgu dīkdieni un vientiesīgu jaunieti.

Privātās viesistabās un elegantos kūrortos dāmām piedāvā populārus dzērienus ar saistošiem nosaukumiem, kas patiesībā ir reibinoši. Slimajiem un nogurušajiem domāti plaši reklamētie balzami, kas satur daudz alkohola.

Alkohols tiek pievienots pat saldumiem, lai mazajos bērnos izraisītu iekāri pēc reibinošā dzēriena. Tādus saldumus pārdod veikalos. Piedāvājot šādas konfektes, dzērienu pārdevējs pievilina arī bērnus.

Dienu pēc dienas, mēnesi pēc mēneša, gadu pēc gada šis darbs turpinās. Tēvi, vīri un brāļi, tautas balsts, cerība un lepnums, nepārtraukti uzturas dzērienu tirgoņu midzeņos, bet, kad naudas vairs nav, tiek izmesti laukā izpostīti un iznīcināti.

Vēl briesmīgāk šis lāsts skar tieši ģimeni. Arvien vairāk sieviešu pierod pie alkoholiskajiem dzērieniem. Dažā labā ģimenē pat zīdaiņi, nevainīgi un bezpalīdzīgi, ik dienas atrodas dzīvības briesmās piedzērušu māšu nevērības, nežēlības un zemiskuma dēļ. Dēli un meitas uzaug šī briesmīgā ļaunuma ēnā. Kādas gan ir viņu nākotnes izredzes? Tikai grimt vēl dziļāk par saviem vecākiem.

No tā sauktajām kristiešu valstīm šis lāsts ir ienests jaunattīstības zemēs. Nabaga neizglītotos iezemiešus iemāca lietot reibinošos dzērienus. Pat viņu vidū saprātīgi cilvēki saprot to kaitīgumu un protestē pret alkoholu kā nāvīgu indi, bet veltīgi viņi ir centušies pasargāt savas zemes no šī posta. Civilizētie ļaudis šīm tautām ir uzspieduši tabaku, alkoholu un opiju. Pagānu neapvaldītās kaislības dzērienu ietekmē vēl vairāk paātrina šo ļaužu garīgo un fizisko degradāciju, un uz tādām zemēm sūtīt misionārus ir gandrīz bezcerīgi.

Pagāni, nonākot saskarsmē ar cilvēkiem, kuriem vajadzēja tiem sniegt atziņu par Dievu, tika novesti netikumos, kas kļuva par iemeslu veselu cilšu un rasu bojāejai. Tāpēc civilizēto tautu ļaudis daudzviet pasaules tumšajos nostūros vēl joprojām tiek nīsti.

Draudzes atbildība

Ar reibinošajiem dzērieniem saistītā peļņa pasaulē ir milzīgs spēks. Tā pārvalda netīrās naudas, ļauno ieradumu un neapvaldītu tieksmju intereses. Tās vara jūtama pat baznīcā. Cilvēki, kas ieguvuši naudu tieši vai netieši no reibinošo dzērienu tirdzniecības, ir draudžu locekļi, kam “laba slava”. Daudzi no viņiem ir atsaucīgi ziedotāji populārai labdarībai. Viņu devums atbalsta draudžu pasākumus un uztur mācītājus. Viņi nosaka attieksmi pret naudas varu. Draudzes, kas pieņem tādus locekļus, patiesībā atbalsta reibinošo dzērienu tirdzniecību. Daudzos gadījumos mācītājam nav drosmes nostāties patiesības pusē. Viņš draudzes locekļiem nepaskaidro, ko Dievs ir teicis par dzērienu pārdevēja darbu. Mācītājs domā, ka pateikt patiesību nepārprotami nozīmētu draudzes sadusmošanu, popularitātes upurēšanu un algas zaudēšanu.

Taču pāri baznīcas tiesai ir Dieva tiesa. Viņš, kas pirmajam slepkavam pateica: “Tava brāļa asinis brēc uz Mani no zemes” (1. Moz. 4:10), uz sava altāra nepieņems alkoholisko dzērienu pārdevēja dāvanu. Viņa dusmas ir iedegtas pret tiem, kas savu grēku cenšas apklāt ar devības mēteli. Viņu nauda ir aptraipīta ar asinīm. Uz tās ir lāsts.

““Kam Man vajadzīgi jūsu daudzie kaujamie upuri?” saka tas Kungs, (..).

“Kad jūs nākat rādīties Manā priekšā, kas tad no jums prasa, lai jūs samīdāt Manus pagalmus?

Nenesiet Man vairs veltīgo un liekulīgo ēdamo upuri (..).

Kad jūs paceļat savas rokas, Es apslēpju savas acis no jums, un, lai cik liels būtu jūsu skaitāmo lūgsnu daudzums, Es jūs tomēr neuzklausu, jo jūsu rokas ir aptraipītas ar asinīm.”

(Jes. 1:11-15)

Dzērājs taču spēj darīt arī kaut ko labu. Viņam ir uzticētas dotības, lai godinātu Dievu un svētītu pasauli, bet līdzcilvēki ir izlikuši lamatas alkoholiķa dvēselei un, viņu degradējot, pavairojuši savu bagātību. Viņi dzīvo greznībā, turpretī aplaupītie nabaga upuri nabadzībā un postā. Dievs prasīs atskaiti tam, kas veicināja dzērāja bojāeju. Debesu Valdnieks nav izlaidis no acīm ne dzeršanas pirmo cēloni, ne vēlākās sekas. Viņš, kas rūpējas par zvirbuli un tērpj lauka zāli, nepaies garām tiem, kas veidoti pēc Viņa līdzības un atpirkti ar Viņa asinīm, neatstās neievērotas viņu vaimanas. Dievs redz visu ļaunumu, kas palielina noziegumus un nabadzību.

Pasaule un draudze var atzīt par labu tādu, kas ieguvis bagātību, degradējot cilvēka dvēseli. Tās var izrādīt labvēlību tam, kura mantkārīgās rīcības dēļ daudzi ļaudis ir garīgi pagrimuši un pat gājuši bojā. Taču Dievs visu to atzīmē un atmaksās taisnīgi. Pasaule var nosaukt reibinošo dzērienu pārdevēju par labu veikalnieku, bet tas Kungs saka: “Vai tam!” Viņam uzliks atbildības nastu par bezcerību, postu un ciešanām, kas pasaulē radušās alkohola tirdzniecības dēļ. Viņam būs jāatbild par māšu un bērnu nabadzību un vaimanām, jo tiem pietrūka pārtikas, apģērba un pajumtes, un tie apraka visas cerības un prieku. Viņam būs jāatbild par dvēselēm, kas aizsūtītas mūžībā nesagatavotas. Visi tie, kas atbalsta alkohola pārdevējus, ir viņu grēka līdzdalībnieki. Tiem Dievs saka: “Jūsu rokas ir aptraipītas ar asinīm.”

Licences likumi

Daudzi aizstāv dzērienu tirdzniecības licencēšanu, kas tiecoties ierobežot dzeršanas ļaunumu, bet tirdzniecības licencēšana nodrošina tai likuma aizsardzību. Valdība atļauj tās pastāvēšanu, tā vairojot ļaunumu, ko it kā ierobežo. Licences likuma aizsardzībā visā zemē darbojas alusdarītavas, degvīna fabrikas un vīnrūpniecība, un dzērienu pārdevējs izvērš savu darbību mūsu durvju priekšā.

Bieži vien ir aizliegts pārdot alkoholiskos dzērienus iereibušajam vai tam, kas pazīstams kā hronisks alkoholiķis, bet tajā pašā laikā tiek veicināta jaunatnes apdzirdīšana. Tieši pati tirdzniecība pastāv tādēļ, ka jauniešos ir radīta tieksme pēc alkohola. Jaunatne tiek vadīta arvien tālāk soli pa solim, līdz dzeršanas ieradums nostiprinās un ir radītas slāpes, kas par katru cenu prasa tās apmierināt. Mazāks ļaunums būtu iedot dzērienu hroniskam dzērājam, kura bojāeja parasti jau ir nolemta, nekā atļaut jaunības ziedu ievilināt iznīcībā šī briesmīgā paraduma dēļ.

Dzērienu tirdzniecības licencēšana ir nepārtraukts kārdinājums arī tiem cilvēkiem, kuri cenšas laboties. Ir iekārtotas patversmes, kurās nesātības upuriem palīdz pārvarēt ļauno iekāri. Tas ir cēls darbs, bet tik ilgi, kamēr dzērienu tirdzniecību pieļaus likums, no dzērāju ārstēšanas iestādēm būs maz labuma. Tur viņi nevar palikt vienmēr. Viņiem atkal jāieņem sava vieta sabiedrībā. Tieksmi pēc reibinošiem dzērieniem nekad nevar pilnībā izārstēt, bet tikai mazināt; ja kārdinājums uzbrūk no visām pusēm, cilvēki pārāk bieži krīt tam par vieglu upuri.

Ja cilvēks, kuram pieder nikns dzīvnieks un kurš zina tā tieksmes, bet tomēr ļauj tam brīvību, pēc šīs zemes likumiem ir atbildīgs par ļaunumu, ko dzīvnieks var nodarīt. Israēlam dotajos likumos Kungs pavēlēja, ka tad, ja kāds dzīvnieks, par kuru bija zināms, ka tas ir nikns, nonāvē cilvēku, tad īpašniekam par savu bezrūpību un ļaunprātību vajadzēja samaksāt ar savu dzīvību. Pēc šī paša principa valdība, kas dod atļauju reibinošo dzērienu pārdevējam, ir atbildīga par šīs tirdzniecības sekām. Ja dot brīvību niknam dzīvniekam ir noziegums, kas sodāms ar nāvi, cik daudz lielāks noziegums ir atļaut reibinošo dzērienu pārdošanu!

Atļaujas izsniedz ar ieganstu, ka tās valsts kasē nesīšot ienākumus. Bet kas gan ir šie ienākumi salīdzinājumā ar milzīgajiem izdevumiem par noziedzniekiem, vājprātīgajiem un nabagiem, alkoholisko dzērienu tirdzniecības upuriem! Alkohola ietekmē cilvēks izdara noziegumu un tiek tiesāts; un tie, kas legalizēja šo tirdzniecību, ir spiesti nodarboties ar savas rīcības sekām. Valdība atļāva pārdot dzērienu, kas saprātīgu cilvēku padarīja negudru, un tagad šis cilvēks jānosūta uz cietumu vai tam jāizpilda nāvessods, kamēr nelaimīgā sieva un bērni bieži vien paliek bez līdzekļiem. Par viņiem nu ir jārūpējas visai sabiedrībai.

Papētot tikai šīs problēmas finansiālo aspektu, ir skaidrs, ka šādu tirdzniecību pieļaut ir pilnīgs neprāts! Kādi gan ienākumi var kompensēt cilvēka prāta zaudēšanu, izķēmoto un sakropļoto Dieva attēlu cilvēkā, bērnu postu, kuri, novesti nabadzībā un degradācijā, iemūžina arī savos bērnos savu dzērāju tēvu ļaunās tieksmes?

Alkohola aizliegums

Pie reibinošiem dzērieniem pieradis cilvēks ir bezcerīgā situācijā. Viņa smadzenes ir slimas, gribasspēks novājināts. Ciktāl vispār var runāt par kādu spēku viņā, viņa tieksme ir nevaldāma. Viņu nevar pārliecināt vai pierunāt sev ko aizliegt. Ievilkts netikumu bedrē, cilvēks, kas nolēmis atmest dzeršanu, tiek sagatavots atkal satvert glāzi, un ar pirmo reibinošā dzēriena malku visa labā apņēmība ir pārspēta, iznīcinātas visas gribasspēka paliekas. Viens malks apdullinošās dziras, un visas domas par tā sekām ir izgaisušas. Aizmirsta ir dziļi nelaimīgā sieva. Piedzērušais tēvs vairs nerūpējas par saviem izsalkušajiem un neapģērbtajiem bērniem. Legalizējot alkohola tirdzniecību, likums pieļauj šādu dvēseles lejupslīdi un atsakās apturēt tirdzniecību, kas pasauli piepilda ar ļaunumu.

Vai tā tam jāturpinās vienmēr? Vai dvēselēm būs mūžīgi jācīnās, lai neieietu pa plaši atvērtajām kārdinājumu durvīm viņu priekšā? Vai uz visiem laikiem nesātības lāstam kā nāves dvesmai jākarājas pār civilizēto pasauli? Vai tam kā rijošai ugunij jāļauj katru gadu brāzties pāri tūkstošiem līdz šim laimīgu ģimeņu? Ja kāds kuģis uzskrējis sēklim tuvu krastam, cilvēki kūtri nenoskatās. Viņi riskē ar savu dzīvību, lai izglābtu avarējušos no ūdens kapa. Cik daudz lielākai jābūt prasībai pēc pūlēm, lai izglābtu cilvēkus no alkoholiķa likteņa!

Dzērienu pārdevējs apdraud ne tikai dzērāju un viņa ģimeni. Arī nodokļu nasta, ko šī tirdzniecība rada sabiedrībai, nav lielākais ļaunums. Mēs visi esam ieausti lielajā cilvēces audumā. Ļaunums, kas notiek kādā lielās cilvēces brālības daļā, atnes nelaimi visiem.

Dažs labs cilvēks, kas mantkārības vai ērtību dēļ cerējis iztikt bez alkohola tirdzniecības aizlieguma, pārāk vēlu atklāj, ka šī tirdzniecība skar arī viņu. Viņš redz savus bērnus piedzērušos un ģimeni izpostītu. Plosās nelikumības. Vērtības ir apdraudētas. Dzīvība ir nedroša. Jūrās un uz sauszemes pieaug nelaimes gadījumu skaits. Slimības, kas vairojas netīrībā un nožēlojamos mitekļos, ielaužas arī lepnās un greznās mājās. Izlaidīgu un noziedzīgu bērnu veicinātais ļaunums inficē kārtīgu un izglītotu ģimeņu dēlus un meitas.

Nav neviena cilvēka, kura intereses neapdraudētu alkohola tirdzniecība. Nav neviena cilvēka, kam savas drošības dēļ nevajadzētu sākt to likvidēt.

Īpaši likumdošanas institūcijām un tiesām jābūt brīvām no alkoholisma lāsta. Gubernatoriem, senatoriem, valdības pārstāvjiem un tiesnešiem, ļaudīm, kas izdod un kārto nācijas likumus, tiem, kas atbild par valsts iedzīvotāju dzīvībām, labo slavu un īpašumiem, jābūt ļoti stingriem atturībniekiem. Tikai tā ir panākams, ka viņu prāts būs skaidrs, lai saskatītu atšķirību starp pareizo un nepareizo. Tikai tad viņi būs uzticīgi īstajiem principiem, spēs gudri spriest tiesu un parādīt žēlastību. Taču ko rāda dzīve? Cik gan daudziem no šiem cilvēkiem stiprs dzēriens ir aptumšojis prātu, un viņu izpratne par pareizo un ļauno ir sašķobījusies! Cik gan daudzi despotiski likumi ir pieņemti un izsludināti, cik daudzi ir nevainīgi notiesāti uz nāvi žūpojošu likumdevēju, liecinieku, zvērināto, advokātu un pat tiesnešu netaisnības dēļ! Ir daudzi “varoņi vīna dzeršanā” un “spēka vīri reibinātāju dzērienu darināšanā”, “kas ļaunu sauc par labu un labu par ļaunu”; kas “dāvanu dēļ attaisno vainīgo un atrauj taisnību nevainīgajam”! Par tādiem Dievs saka:

“Bēdas lai tiem (..)!

Tāpat, kā uguns aprij salmus un kā sakaltuši stublāji saplok liesmās, tā saplaks viņu sakne kā prauli, un viņu ziedi aizlidos kā putekļi, jo viņi ir atmetuši tā Kunga Cebaota bauslību un nicinājuši Israēla Svētā Vārdu.”

(Jes. 5:22-24)

Dieva gods, nācijas stabilitāte, sabiedrības, ģimenes un katra atsevišķa cilvēka labklājība prasa, lai tiktu izmantoti visi iespējamie spēki, mudinot cilvēkus saskatīt alkoholisma ļaunumu. Drīz mēs ieraudzīsim šīs briesmīgās nelaimes sekas tā, kā to tagad vēl neredzam. Kas veltīs pūles, lai apturētu šo graujošo darbu? Pagaidām šī cīņa ir tikko sākusies. Jāorganizē visi, lai varētu apturēt tirdzniecību ar reibinošajiem dzērieniem, kas cilvēkus dara negudrus. Dzērienu tirdzniecības briesmas vajag izskaidrot saprotami, lai pašā sabiedrībā rastos viedoklis par alkohola aizlieguma nepieciešamību. Reibinošo dzērienu apdullinātajiem cilvēkiem jādod izdevība izbēgt no verdzības, kurā tie iekļuvuši. Tautas balsij jāpieprasa, lai likumdevēji izbeidz šo zemisko tirdzniecību.

“Glāb tos, kurus nevainīgus taisās nonāvēt, un neatraujies no tiem, kurus paredz nomākt un nožņaugt.

Kad tu saki: “Redzi, mēs to nesaprotam!” vai tad tev nešķiet, ka Viņš, kas sirdis sver, to novēro,