Dziedinošā Kalpošana

Nodaļa 31 Māte

Kādi ir vecāki, tādi lielākoties būs arī bērni. Vecāku fiziskais briedums, tieksmes un kaislības, prāta un tikumiskās tendences lielākā vai mazākā mērā izpaužas bērnos.

Jo cēlāki ir vecāku mērķi, jo augstākas viņu prāta un garīgās dotības un jo labāk attīstīts fiziskais spēks, jo labāku nodrošinājumu dzīvei viņi sniedz saviem bērniem. Vecāki, attīstot sevī vislabāko, ietekmē sabiedrības virzību un atbalsta nākamās paaudzes.

Tēviem un mātēm jāsaprot sava atbildība. Pasaule ir pilna slazdu, lai satvertu jauniešu kājas. Ļaužu masas ir aizrāvušās ar savtīgām un baudkārām izpriecām un nespēj saskatīt apslēptās briesmas vai šausmīgo šķietamā laimes ceļa galu. Iztopot iekārēm un kaislībām, tiek izlietota enerģija, un miljoni aiziet bojā gan šai, gan nākamajai pasaulei. Vecākiem jāatceras, ka bērniem būs jāsastopas ar kārdināšanām. Pat pirms bērna piedzimšanas jāsāk gatavošanās, lai to darītu spējīgu sekmīgi cīnīties pret ļaunumu.

Īpaša atbildība ir mātei. No viņas asinīm bērns barojas un attīstās fiziski, viņas intelektuālās un garīgās īpašības piedalās bērna prāta un rakstura izveidē. Tā bija Johebeda, ebrejiete, kura stiprā ticībā “nebijās no valdnieka pavēlēm” (Ebr. 11:23), kurai piedzima Mozus, Israēla atbrīvotājs. Tā bija Anna, lūdzošā, pašaizliedzīgā un dievišķi inspirētā sieviete, kas dzemdēja Samuēlu, Debesu mācītu bērnu, neuzpērkamu tiesnesi, Israēla praviešu skolu dibinātāju. Tā bija Elizabete, Nacaretes Marijas asins un gara radiniece, kas kļuva par Pestītāja vēstneša Jāņa Kristītāja māti.

Atturība un paškontrole

Par rūpību, ar kādu mātei jāsargā savi dzīves ieradumi, vēsta Raksti. Kad Kungs gatavojās izvirzīt Simsonu par Israēla atbrīvotāju, “tā Kunga eņģelis” parādījās viņa mātei, nesdams sevišķu mācību par viņas ieradumiem un arī bērna audzināšanu. “Redzi, (..) tagad nedzer vīnu nedz stiprus reibinošus dzērienus un neēd neko tādu, kas ir nešķīsts.” (Soģu 13:7,13)

Pirmsdzemdību laika ietekmi uz augli daudzi vecāki uzskata par mazsvarīgu, taču Debesīm ir cits viedoklis. Dieva eņģeļa sūtītā un divreiz īpaši svinīgi sniegtā vēsts mums rāda, ka ir vērts to rūpīgi pārdomāt.

Ar ebrejietei teiktajiem vārdiem Dievs uzrunā visu laikmetu mātes. “Šī sieva lai atturas,” teica eņģelis, “no visa tā, ko Es viņai esmu runājis.” Bērna labklājību ietekmē mātes ieradumi. Pār viņas tieksmēm un kaislībām jāvalda pamatprincipam. Ja viņa īsteno

Dieva nolūku piešķirt bērnu, no kaut kā ir jāizvairās, kaut kam jāpretojas. Ja pirms bērna piedzimšanas viņa izpatīk savām vēlmēm, ir patmīlīga, nepacietīga un kategoriska, šīs rakstura iezīmes atspoguļosies bērna nosliecēs. Tā daudzi bērni saņēmuši kā pirmdzimtības tiesības gandrīz nepārvaramu tieksmi uz ļaunu.