Dziedinošā Kalpošana

Nodaļa 33 Ģimenes Dzīves Ietekme

Ģimenei ir jābūt bērniem vispievilcīgākajai vietai pasaulē, un mātes klātbūtnei vislielākajam valdzinājumam. Bērniem ir jūtīga, mīloša daba. Viņi ātri priecājas un tikpat ātri kļūst nelaimīgi. Ar pacietīgu disciplīnu, mīļiem vārdiem un rīcību mātes var piesaistīt bērnus savai sirdij.

Maziem bērniem patīk sabiedrība, un tie reti vēlas būt vienatnē. Viņi ilgojas pēc līdzjūtības un sirsnības. Tie domā, ka viss, kas patīk viņiem, patiks arī mātei, tādēļ šķiet dabiski iet pie tās ar saviem mazajiem priekiem un neveiksmēm. Mātei nevajadzētu ievainot bērnu jūtīgās sirdis, vienaldzīgi izturoties pret lietām, kas, lai cik nenozīmīgas tās būtu, mazajiem var šķist ļoti svarīgas. Viņas simpātijas un atzinību novērtēs. Viens piekrītošs skats, viens iedrošinošs vai uzslavas pilns vārds bērnu sirdīm būs kā saulesstars, bieži padarot visu dienu laimīgu.

Mātei vajadzētu izdomāt bērniem kādu izklaidi vai uzticēt viņu darbīgajām rokām un prātam uzdevumu, nevis aizsūtīt mazos prom, lai tikai netraucētu viņu saceltais troksnis vai neapgrūtinātu to necilās vajadzības.

Māte iegūs bērnu uzticību un daudz sekmīgāk spēs izlabot nepareizus ieradumus un novērst patmīlības vai kaislības izpausmes, iedziļinoties viņu izjūtās un vadot jautrās spēles un rotaļas. Liela vērtība būs īstā laikā pateiktam brīdinājumam vai rājienam. Pacietīgā, vērīgā mīlestībā viņa spēs bērnu prātus rosināt darboties pareizā virzienā, ieaudzinot viņos skaistas un pievilcīgas rakstura iezīmes.

Mātēm vajadzētu sargāties savos bērnos ieaudzināt atkarību un egocentrismu, ieraušanos sevī. Nekad neļaujiet viņiem sevi uzskatīt par centru, ap kuru jārisinās it visam. Daži vecāki velta daudz laika un uzmanības, lai uzjautrinātu bērnus, bet tiem jāmāca izklaidēties pašiem, vingrinot savu izdomas spēju un māku. Tā viņi mācīsies būt apmierināti ar ļoti vienkāršiem priekiem. Bērnus vajadzētu radināt pie drošsirdības, lai viņi spētu pārvarēt savas mazās nepatikšanas un grūtības. Nepievērsiet viņu uzmanību katrām niecīgajām sāpēm vai aizvainojumam, novērsiet viņu domas no tiem, māciet viegli paiet garām mazām nepatikšanām vai neērtībām. Uzvediniet bērnus uz domām, kā viņi varētu vairāk vērības pievērst citiem.

Neesiet pret bērniem nevērīgas. Daudzu rūpju nomāktās mātes dažreiz jūt, ka nespēj rast laiku, lai pacietīgi pamācītu mazos un sniegtu tiem mīlestību un līdzjūtību. Tomēr derētu atcerēties ja bērni savos vecākos un ģimenē neatrod to, kas apmierina viņu ilgas pēc līdzjūtības un draudzības, viņi meklēs citus avotus, un tur var būt apdraudēts gan bērnu prāts, gan raksturs.