Dziedinošā Kalpošana

Laika un izdomas trūkuma dēļ mātes dažreiz atsaka saviem mazajiem kādu nevainīgu izpriecu, jo viņas nevaļīgie pirksti un nogurušās acis čakli aizņemtas darbā, darinot kādu izgreznojumu vai kaut ko citu, kas labākajā gadījumā kalpos tikai iedomības un pārākuma apziņas dēstīšanai viņu jaunajās sirdīs. Bērniem kļūstot pieaugušiem, šāda morāle veicinās lepnību un garīgu nabadzību. Māte skums par savu bērnu kļūdām, bet nesapratīs, ka pļauj pašas sēto sēklu.

Dažām mātēm nav pietiekami konsekventas nostājas pret saviem bērniem. Dažreiz tās izdabā viņiem par sliktu, bet citreiz aizliedz kādu nevainīgu rotaļu, kas bērnišķīgās sirdis ļoti iepriecinātu. Šinī ziņā tās neievēro Kristus piemēru; Viņš mīlēja bērnus, saprata viņu pārdzīvojumus un juta līdzi viņu priekos un bēdās.

Tēva atbildība

Vīrs un tēvs ir ģimenes galva. Sieva gaida no viņa mīlestību, līdzjūtību un atbalstu bērnu audzināšanā, un tas ir pareizi. Bērni ir tiklab viņa, kā viņas, un viņš tāpat ir ieinteresēts jauno ļaužu labklājībā. Bērni no tēva gaida atbalstu un padomu. Viņam jābūt pareizai izpratnei par dzīvi, dažādām ietekmēm un sabiedrību, kurā ģimenei vajadzētu atrasties, bet vairāk par visu tam jāseko mīlestībai, dievbijībai un Dieva Vārda mācībai, lai virzītu savu bērnu soļus pa pareizu ceļu.

Tēvs ir savas ģimenes likumdevējs, un, tāpat kā Ābrahāmam, viņam Dieva likums jāpadara par savas mājas likumu. Dievs teica par Ābrahāmu: “Es esmu viņu izredzējis, lai viņš saviem bērniem pavēl un tiem pēcnācējiem, kādi nāks pēc viņa.” (1. Moz. 18:19)

Tad nebūtu pieļauta nosodāma nevērība, nesavaldot ļaunumu, nekāds slimīgs, neprātīgs izlutinātu mīluļu statuss, nekāda atkāpšanās no pienākuma pildīšanas pārprastu jūtu labā. Ābrahāms ne vien mēdza sniegt pareizus norādījumus, bet arī īstenoja taisnīgas likumu prasības un autoritāti. Dievs ir devis likumus, lai mūs vadītu. Bērniem nedrīkst ļaut novirzīties no Dieva Vārdā iezīmētā drošā ceļa uz tādiem, kuros no visām pusēm draud briesmas. Laipni, bet noteikti, ar nemitīgām pūlēm un lūgšanām bērnu kļūdainās vēlmes jāaptur un tieksmes jānoraida.

Tēvam savā ģimenē jāievieš paši nopietnākie tikumi enerģiskums, nelokāmība, godīgums, pacietība, drosme, uzcītība un praktiskums. Tas, ko viņš prasa no bērniem, ir jāizpilda arī pašam, atklājot šīs vērtības savā vīrišķīgajā nostājā.

Tēvi, nelaupiet saviem bērniem drosmi! Savienojiet mīlestību ar autoritāti, laipnību un simpātijas ar stingrību un savaldību. Veltiet viņiem dažas brīvās stundas, iepazīstiet viņus, strādājiet kopā un piedalieties viņu sporta spēlēs, iegūstiet uzticību. Draudzējieties ar viņiem, īpaši ar dēliem. Tā jūs spēsit bērnus ievērojami ietekmēt uz labu.