Dziedinošā Kalpošana

Vai esam gatavi? Vai esam iepazinuši Dievu, Debesu Valdnieku un Likumdevēju, un Jēzu Kristu, kuru Viņš sūtījis pasaulē kā savu pārstāvi? Kad noslēgsies mūsu mūža darbs, vai varēsim teikt tāpat kā mūsu priekšzīme Kristus: “Es Tevi esmu paaugstinājis virs zemes, pabeigdams to darbu, ko darīt Tu Man esi uzdevis. (..) Es Tavu Vārdu esmu darījis zināmu”? (Jāņa 17:4-6)

Dieva eņģeļi cenšas novērst mūsu uzmanību no mums pašiem un laicīgām lietām. Lai viņi nedarbojas velti!

Prātiem, kas bija zaudējuši mērķi no redzesloka, ir jāmainās. “Apjozuši sava prāta gurnus un modri būdami, lieciet savu cerību pilnīgi uz to žēlastību, kas jums tiks pasniegta, kad Jēzus Kristus parādīsies. Kā paklausīgi bērni neveidojiet savu dzīvi pēc kārībām, kurās jūs agrāk dzīvojāt savā nezināšanā, bet, sekodami Svētajam, kas jūs aicinājis, topiet arī paši svēti visā dzīvošanā, jo ir rakstīts: “Esiet svēti, jo Es esmu svēts.”” (1. Pēt. 1:13-16)

Domas jākoncentrē uz Dievu. Lai uzvarētu sirds dabiskās ļaunās tieksmes, bez nopietniem centieniem neiztikt. Mūsu pūlēm, mūsu pašaizliedzībai un neatlaidībai jābūt samērīgai ar tā mērķa bezgalīgo vērtību, pēc kā mēs tiecamies. Uzvarot tā, kā ir uzvarējis Kristus, mēs iemantosim dzīvības vainagu.

Nepieciešamība atteikties no sava es

Lielas briesmas cilvēkiem ir pašapmāns, izdabāšana pašapmierinātībai, tā šķiroties no Dieva, sava spēka Avota. Ja Dieva Svētais Gars neizlabos mūsu dabiskās tieksmes, tajās būs garīgās nāves dīgļi. Ja netiksim dzīvi savienoti ar Dievu, nespēsim pretoties pašapmierinātības nesvētajām sekām, patmīlībai un kārdinājumiem grēkot.

Lai saņemtu Kristus palīdzību, mums jāapzinās savas vajadzības. Mums jāzina, kas patiesībā esam. Kristus var izglābt tikai cilvēku, kurš apzinās, ka ir grēcinieks. Vienīgi ieraugot savu pilnīgo bezpalīdzīgumu un atsakoties no pašpaļāvības, mēs uzticēsimies dievišķajam spēkam.

No sava es nav jāatsakās tikai kristīgās dzīves sākumā. Tas jādara katrā solī uz Debesīm. Visus mūsu labos darbus nosaka kāds ārpus mums esošs spēks, tādēļ nepieciešama nemitīga sirds tiekšanās pie Dieva, pastāvīga, nopietna grēku izsūdzēšana un dvēseles pazemošana Viņa priekšā. Mūs apņem briesmas; drošībā esam tikai tad, ja sajūtam savu nespēku un tveramies ticībā pie mūsu varenā Atbrīvotāja.

Kristus patiesās izpratnes Pirmavots

Mums jānovēršas no tūkstošiem tematu, kas saista mūsu uzmanību. Ir problēmas, kas patērē laiku un rada ziņkāri, bet galu galā neko nedod. Visaugstākās intereses prasa pamatīgu uzmanību un enerģiju, ko tik bieži velta samērā nenozīmīgām lietām.