Dziedinošā Kalpošana

Ar savos piedzīvojumos gūtajām atziņām viņi ticībā iepazīst Dievu. Viņi paši sev ir pierādījuši Viņa Vārda īstenību, Viņa apsolījumu patiesīgumu. Viņi ir pārbaudījuši un zina, ka Kungs ir labs.

Mīļotajam māceklim Jānim no savas pieredzes bija kāda atziņa. Viņš varēja liecināt:

“Kas no sākuma bija, ko esam dzirdējuši, ko savām acīm esam redzējuši, ko esam skatījuši un mūsu rokas ir aptaustījušas, dzīvības Vārdu dzīvība ir parādījusies, mēs esam redzējuši un apliecinām un pasludinām jums mūžīgo dzīvību, kas bija pie Tēva un mums ir parādījusies ko esam redzējuši un dzirdējuši, to pasludinām arī jums, lai arī jums būtu sadraudzība ar mums. Un mūsu sadraudzība ir ar Tēvu un Viņa Dēlu Jēzu Kristu.” (1. Jāņa 1:1-3)

Tā ikviens no savas pieredzes “ir apliecinājis, ka Dievs ir patiesīgs”. (Jāņa 3:33) Viņš var liecināt par to, ko pats ir redzējis un dzirdējis, kā sajutis Kristus spēku: “Man bija vajadzīga palīdzība, un es to atradu Jēzū. Ikviena vajadzība tika apmierināta, manas dvēseles izsalkums remdēts; Bībele man ir Kristus atklāsme. Es ticu Jēzum, jo Viņš ir mans dievišķais Pestītājs. Es ticu Bībelei, jo esmu sapratis, ka tā manai dvēselei ir Dieva balss.”

Cilvēks, kas savā pieredzē ieguvis izpratni par Dievu un Viņa Vārdu, ir sagatavots sākt dabaszinātņu studijas. Par Kristu ir rakstīts: “Viņā bija dzīvība, un dzīvība bija cilvēku gaisma.” (Jāņa 1:4) Pirms grēka ienākšanas pasaulē Ādamu un Ievu Ēdenē apņēma skaidra un skaista gaisma, Dieva gaisma. Tā apspīdēja visu, kam viņi tuvojās. Nekas neaptumšoja viņu uztveri par Dieva raksturu vai darbiem. Kad viņi pakļāvās kārdinātājam, gaisma no viņiem novērsās. Zaudējot svētuma ietērpu, viņi zaudēja arī gaismu, kas apgaismoja dabu, tādēļ vairs nespēja to izprast pareizi un Dieva darbos saskatīt Viņa raksturu. Tā arī šodien cilvēks pats neizprot dabas mācības. Ja to nevada dievišķā gudrība, tas paaugstina dabu un dabas likumus pāri dabas Dievam. Šī iemesla dēļ cilvēku idejas zinātnē tik bieži ir pretrunā Dieva Vārda mācībai. Turpretim tiem, kas pieņem Kristus dzīvības gaismu, daba atkal izgaismojas. Krusta gaismā mēs dabas mācības varam saprast pareizi.

Cilvēkam, kuram ir paša pieredzē gūtā atziņa par Dievu un Viņa Vārda izpratne, ir nešaubīga ticība Svēto Rakstu dievišķīgumam. Tāds cilvēks ir pārliecinājies, ka Dieva Vārds ir patiesība, un zina, ka patiesība nekad nevar sev runāt pretī. Viņš nepārbauda Bībeli ar cilvēku zinātnes teorijām; šīs teorijas viņš pārbauda ar nemaldīgajiem pamatlikumiem un saprot, ka patiesā zinātnē nav nekā pretēja Vārda mācībai, jo abām ir viens un tas pats Autors. Pareizā izpratnē par abām pierādīsies, ka tās ir saskanīgas. Kas vien tā saucamajā zinātniskajā mācībā runā pretī Dieva Vārda liecībai, ir tikai cilvēku pieņēmumi.

Tādam pētniekam zinātniskie meklējumi atklās pārdomu un informācijas plašumus. Pārdomājot dabā esošo, tas saņems jaunu patiesības izpratni. Dabas grāmata un rakstītais Vārds apgaismo viens otru. Abi palīdz labāk iepazīt Dievu, mācot par Viņa raksturu un likumiem, pēc kuriem Viņš rīkojas.

Dziesminieka pārdzīvojumu var izjust visi, kas pieņem Dieva Vārdu ar dabas un atklāsmes palīdzību. Viņš raksta:

“Jo Tu, Kungs, mani esi iepriecinājis ar savu darbu, es gavilēju par to, ko Tava roka dara.”

“Kungs, Tava žēlastība sniedzas līdz debesīm un Tava uzticība līdz padebešiem.

Tava taisnība stāv tāpat kā Dieva kalni, Tavi tiesību pamati kā ūdeņi dziļajā pasaules jūrā. (..)

Cik brīnišķa, Kungs, ir Tava žēlastība!

Cilvēku bērni nāk pie Tevis un glābjas Tavu spārnu pavēnī! (..)

Tu viņus dzirdini no sava prieka strauta.

Jo pie Tevis ir dzīvības avots, un Tavā gaismā mēs redzam gaismu.”

“Svētīgi tie, kas ir nenoziedzīgi savos ceļos, kas staigā pēc tā Kunga baušļiem!

Svētīgi tie, kas sargā Viņa liecības, kas Viņu meklē no visas sirds.”

“Kā jauneklis uzturēs savu ceļu šķīstu? kad viņš turēsies pie Taviem Vārdiem.”

“Es izredzēju sev patiesības ceļu, es turu sev acu priekšā Tavus rīkojumus.”

“Es turu Tavus vārdus savā sirdī, lai negrēkotu pret Tevi.”

“Tā es staigāšu brīvi, jo es rūpējos par Tavām pavēlēm.”

“Atdari man acis, lai es skaidri saredzu

Tavas bauslības brīnuma darbus!”

“Tavas liecības ir mans prieks un manas padomu devējas.”

“Tavas mutes norādījumi man ir labāki nekā veseli tūkstoši sudraba un zelta gabalu.”

“Cik tava bauslība man ir mīļa!

To es pārdomāju ik dienas.”

“Tavas liecības ir brīnišķīgas, tādēļ mana dvēsele turas pie tām.”

“Tavi likumi ir kļuvuši par manām slavas dziesmām manās svešniecības gaitās.”

“Tavs Vārds ir visai skaidrs,

Tavam kalpam tas ir mīļš.”

“Visi Tavi vārdi ir patiesība, un mūžīgi paliek spēkā Tavi taisnie noteikumi.”

“Uzturi manu dvēseli, ka tā Tevi var slavēt, un Tavas tiesas lai man palīdz.”

“Kas Tavu bauslību mīl, tiem ir liels miers, un tie nekur neklūp.

Es gaidu, ak, Kungs, uz Tavu glābiņu un daru pēc Taviem baušļiem.

Mana dvēsele turas pie Tavām liecībām, un tās man ir no sirds mīļas.”

“Kad kļūst izprotami Tavi Vārdi, tie apgaismo un