Viedoklis

Autore: Annija Krūmiņa Foto: medium.com

Dokumentālo īsfilmu skate “Karantīnas dienasgrāmatas”

Lai gan Latvijas Universitāte piedāvā apmeklēt dažādus pasākumus un piedalīties tajos, reizēm ir vērts arī ieskatīties tajā, ko rīko arī citu mācību iestāžu studenti.

No 26. septembrim līdz 3. oktobrim norisinājās Latvijas Kultūras akadēmijas festivāls “Patriarha rudens”, kura laikā bija iespēja redzēt dažādas izrādes, izstādes, kā arī dokumentālo īsfilmu skati, kuru es arī apmeklēju. LKA studentu veidoto īsfilmu skate jau ir kļuvusi par šī festivāla tradīciju. Šogad kino seansa laikā varēja redzēt septiņas īsfilmas par tēmu “Karantīnas dienasgrāmatas”.

Pirmā reakcija, izlasot filmu tematiku, ne tikai man, bet arī tev noteikti ir no sērijas: “nu ne jau atkal par to vīrusu”. Patiesībā īsfilmās vīrusa klātbūtne bija tikai attālināti nojaušama, jo radās sajūta, ka jaunie režisori, veidojot darbus mājas pašizolācijā, meklēja atbildi uz jautājumu – ko filmēt, ja nav ko filmēt? Šis arī kopumā varētu būt pats sarežģītākais uzdevums, taču skatītājiem viennozīmīgi interesantākais, jo studentu variācijas par tēmu bija ļoti dažādas.

Filmās tika aizskartas tādas tēmas, par kurām droši vien pandēmijas laikā ir aizdomājies teju katrs – attiecības ar ģimeni un draugiem, komunikācijas nozīme dzīvē, pagātnes notikumu atmiņu “lādītes” atvēršana, ikdienas dzīves ritms. Tomēr visām tēmām pāri tiecas pateicība par visu, kas ir dots, bet ko nespējam ikdienas skrējienā novērtēt. Festivāla laikā rādītās filmas, visticamāk, vairs nekur citur nebūs iespējams redzēt, taču iegūtā kultūras pieredze ir atmiņā paliekoša, lai nākamgad vēlētos šo filmu skati apmeklēt atkal, kā arī izzināt citas festivāla “Patriarha rudens” sniegtās iespējas.

Netflix dokumentālā filma The Social Dilemma ir viena no apspriestākajām aktualitātēm sociālajos medijos un sabiedrības vidū. Filma saprotami skaidro sociālo tīklu peļņas modeli, uzbūvi, kā arī atklāj dažus psiholoģiskus trikus, kas skaidro to, kādēļ mums sociālie tīkli tā patīk. Lai gan par to diezgan runāts un rakstīts jau iepriekš, interesanti tas, ka filmā runā arī paši “vaininieki” jeb cilvēki, kuri šo dažādo sociālo platformu izstrādē un radīšanā piedalījās.

Kā jau gaidīts – viņi ir noraizējušies par to, kur mūs radītās platformas nākotnē ved. Arī britu medijs The Guardian šo faktu izceļ savā recenzijā:

“Ir interesanti vērot, it īpaši tiem, kuriem tas gadu laikā nav sanācis, kā talantīgs režisors liek uzmirdzēt publikas interesei par tehnoloģiju jomu.”

Filmas režisoram Džefam Orlovskim (Jeff Orlowski) nepiešķir tikai uzslavas. Citos blogos un medijos tiek izteikta kritika par otru paralēlo filmas sižeta līniju, kurā klāt sociālo tīklu darbinieku intervijām tiek uzburts stāsts par parastu amerikāņu ģimeni, kurā tehnoloģijas gūst virsroku.

Kā viens no piemēriem ir The Wall Street Journal nesaudzīgā kritika: “Dažbrīd filmā esošie dramatizējumi apgrūtina filmas uztveri, tie ir neveikli un jocīgi”.Tehnoloģijas, protams, nes arī daudz laba, tikai jāprot tās pareizi izmantot.

Šeit nu rodas grūtības ne tikai ikdienas lietotājiem, bet arī pašiem platformu radītājiem. Pēc filmas rodas secinājums, ka cilvēku suga ir palaidusi mehānismu, kuru nav iemācījusies kontrolēt. Tikai laiks rādīs, vai šīs zināšanas tiks iegūtas vai ne. #AK