Students vs Pasniedzējs

Students pret pasniedzēju

Kā kovids izmainīja teātri?

Autore: Marta Krīgere

Kā zināms, Covid-19 izraisījis plašas pārmaiņas visā pasaulē, apturot ierasto dzīves ritmu. Arī teātriem Latvijā šis vīrusa laiks radījis izaicinājumus, kas liek aizdomāties par to, kas cilvēku izpratnē vispār ir teātris. Viedokli par to, kā vīruss spējis ietekmēt teātra darbību un kāda nozīme ir teātrim “attālināti”, izteica Komunikācijas studiju nodaļas docente un teātra kritiķe Zane Radzobe un 3. kursa komunikācijas zinātnes students Visvaldis Pāvuls.

zane radzobe

Kā, pēc jūsu domām, teātra vidi, formu un kvalitāti ir ietekmējis Covid-19? Jautājums sarežģīts. Nav nemaz tik vienkārši atbildēt uz jautājumu – kas ir teātris. Tādu teātri, kādu iedomājas vairums cilvēku Latvijā, kas nozīmē iet fiziski uz kādu ēku un skatīties uz cilvēkiem, kas uz skatuves kaut ko atveido, protams, Covid-19 ir ietekmējis ļoti lielā mērā. Šeit ir jāņem vērā vienkārši fiziskie telpas nosacījumi. Jāņem vērā tas, ka drīkst sēdēt tur, kur drīkst sēdēt. Tāpēc visas tās teātra formas, kas ir saistītas ar tuvu kontaktu – mazājās zālēs psiholoģiskās izrādes – mums vienkārši nevar notikt. Tāpat nevar notikt arī ļoti lielie uzvedumi, kas paredzēti lielām cilvēku masām. Teātri to fiziski nevar atļauties.

Esmu bijusi teātrī laikā pēc kovida, kad teātri atsāka darboties, un zinu, kāda ir sajūta ļoti, ļoti izretinātajā Dailes teātra zālē, kurā, īpaši pirmajās redzētajās izrādēs, bija tāda kā mēra laika sajūta. Katrs čuksts noskan kā milzīga, nepieklājīga lieta. Ierasts, ka skatītāju zālē dzirdams kaut kāds troksnis – kā cilvēki sarunājas, sačukstas savā starpā pirms izrādēm, taču tagad gaisotne, protams, ir ļoti atšķirīga dažādos kontekstos. tikt arī dažādās citās formās. Ārpus ēkām tas var notikt arī digitāli, attālināti. Latvijā, ņemot vērā, ka mums ir ļoti laba šī dramatiskā teātra situācija, nav bijusi liela pieredze, tāpēc kovids nostrādāja. Tas īstenībā ir ļoti labi, jo daudzi teātra kolektīvi sāka izmēģināt jaunas formas. Ne viss, kas izmēģināts, ir labs, bet vismaz tā domāšana mazliet mainās, un tas var radīt iespējas ļoti foršām, jaunām, svaigām lietām. Galu galā teātris vienmēr ir bijis par dzīvi. Arī šobrīd auditorijas dzīve lielā mērā ir digitāla – kāpēc lai teātris arī nebūtu digitāls?

Kā teātri tikuši galā ar šiem izaicinājumiem? Labāk, protams, tika galā neatkarīgie teātri, bet tas ir objektīvu iemeslu dēļ. Tie ir mazi, daudzējādā ziņā arī jaunāki, bet tas ir fleksibilitātes jautājums. Lielie teātri savas sezonas domā uz priekšu divus trīs gadus. Nav tik vienkārši kaut

kādā veidā to izmainīt. Teātris īstenībā ir ļoti dārga mākslas forma, tas prasa līdzekļus. Mazie teātra kolektīvi ir pieraduši domāt fleksiblāk, ātrāk, un tāpēc tie spēj arī ļoti interesantas idejas ģenerēt.

Kādi ir plusi un mīnusi šīm jaunajām izmaiņām teātra vidē? Teātra lielais izdzīvošanas noslēpums pāris tūkstošu gadu kontekstā bijis tieši tas, ka teātris vienmēr ir ļoti spējis piemēroties tam, kas ir dzīve; kad mainās dzīve, ir absolūti pašsaprotami, ka mainās arī teātris. Es negribētu redzēt, ka tiek atceltas arī tradicionālās formas. Bet tas nenozīmē, ka blakus nevar būt arī kaut kas jauns, ko mēs varbūt nemaz nezinām.

Kuri teātri ir izveidojuši attālinātās izrādes? Manuprāt, pilnībā visi. Alvis Hermanis noteikti teiktu, ka Jaunajam Rīgas teātrim nav šī piedāvājuma. Viņi filmē seriālu, kas drīzumā iznāks, bet tajā pašā laikā viņi bija vieni no pirmajiem, kas agrāk sāka ar attālinātiem grāmatu lasījumiem. Un tā tomēr ir ar teātri saistīta forma.

visvaldis pāvuls

Kāda loma tavā dzīvē ir teātrim? Man ir grūti teikt, cik liela loma manā dzīvē ir teātrim. Man patīk teātris, kā arī izbaudu teātra gaisotni gan pirms izrādes, gan starplaikā. Pirms izrādes ir sava veida neziņa, bet pēc starplaika jau ir vēlme atgriezties, protams, ja izrāde ir “laba”. Uz teātri jāiet ar interesi, jo ir tik daudz lietu, kam jāpievērš uzmanība; dažādi sīkumi, aktierspēle, tērpi u. c.

Vai Covid-19 vīrusa laikā tev ir sanācis apmeklēt teātri? Man diemžēl nav sanācis apmeklēt teātri Covid-19 laikā. Es domāju, ka kovids teātri var iespaidot tikai attiecībā uz sēdvietu daudzumu, kas atspoguļojas peļņā. Interese nav zudusi nedz man, nedz citiem, jo biļetes izķer diezgan ātri. Kādas ir tavas domas par teātra izrādēm attālināti? Dažas filmētas izrādes gan paspēju noskatīties. Nebija tas, pat ne tuvu. Protams, viss ir kvalitatīvi izveidots, taču teātri var izbaudīt, tikai atrodoties tur. Tas ir tas pats, kā skatīties koncertu ierakstā, emocijas pat ne tuvu nav reālajām.

Ja teātris būtu tikai digitālā formā, tad tu biežāk skatītos? Kā tev patiktu šādas pārmaiņas? Teātris pats par sevi ir process, kuram ir vairākas daļas – sagatavošanās, izrāde, starplaiks, un kuru papildina sarunas ar cilvēkiem, un nobeigums. Šis viss izpaliek, un paliek tikai izrāde, kas, protams, ir galvenais mērķis, ejot uz teātri, taču pietrūkst arī visa tā, ko iepriekš minēju. Pietrūkst socializēšanās! #MK