Students pret pasniedzēju Kā kovids izmainīja teātri? Autore: Marta Krīgere
K
ā zināms, Covid-19 izraisījis plašas pārmaiņas visā pasaulē, apturot ierasto dzīves ritmu. Arī teātriem Latvijā šis vīrusa laiks radījis izaicinājumus, kas liek aizdomāties par to, kas cilvēku izpratnē vispār ir teātris. Viedokli par to, kā vīruss spējis ietekmēt teātra darbību un kāda nozīme ir teātrim “attālināti”, izteica Komunikācijas studiju nodaļas docente un teātra kritiķe Zane Radzobe un 3. kursa komunikācijas zinātnes students Visvaldis Pāvuls. vērā vienkārši fiziskie telpas nosacījumi. Jāņem vērā tas, ka drīkst sēdēt tur, kur drīkst sēdēt. Tāpēc visas tās teātra formas, kas ir saistītas ar tuvu kontaktu – mazājās zālēs psiholoģiskās izrādes – mums vienkārši nevar notikt. Tāpat nevar notikt arī ļoti lielie uzvedumi, kas paredzēti lielām cilvēku masām. Teātri to fiziski nevar atļauties.
zane radzobe Kā, pēc jūsu domām, teātra vidi, formu un kvalitāti ir ietekmējis Covid-19? Jautājums sarežģīts. Nav nemaz tik vienkārši atbildēt uz jautājumu – kas ir teātris. Tādu teātri, kādu iedomājas vairums cilvēku Latvijā, kas nozīmē iet fiziski uz kādu ēku un skatīties uz cilvēkiem, kas uz skatuves kaut ko atveido, protams, Covid-19 ir ietekmējis ļoti lielā mērā. Šeit ir jāņem
26
Esmu bijusi teātrī laikā pēc kovida, kad teātri atsāka darboties, un zinu, kāda ir sajūta ļoti, ļoti izretinātajā Dailes teātra zālē, kurā, īpaši pirmajās redzētajās izrādēs, bija tāda kā mēra laika sajūta. Katrs čuksts noskan kā milzīga, nepieklājīga lieta. Ierasts, ka skatītāju zālē dzirdams kaut kāds troksnis – kā cilvēki sarunājas, sačukstas savā starpā pirms izrādēm, taču tagad gaisotne, protams, ir ļoti atšķirīga dažādos kontekstos. Man jāsaka, ka teātris var no-
tikt arī dažādās citās formās. Ārpus ēkām tas var notikt arī digitāli, attālināti. Latvijā, ņemot vērā, ka mums ir ļoti laba šī dramatiskā teātra situācija, nav bijusi liela pieredze, tāpēc kovids nostrādāja. Tas īstenībā ir ļoti labi, jo daudzi teātra kolektīvi sāka izmēģināt jaunas formas. Ne viss, kas izmēģināts, ir labs, bet vismaz tā domāšana mazliet mainās, un tas var radīt iespējas ļoti foršām, jaunām, svaigām lietām. Galu galā teātris vienmēr ir bijis par dzīvi. Arī šobrīd auditorijas dzīve lielā mērā ir digitāla – kāpēc lai teātris arī nebūtu digitāls? Kā teātri tikuši galā ar šiem izaicinājumiem? Labāk, protams, tika galā neatkarīgie teātri, bet tas ir objektīvu iemeslu dēļ. Tie ir mazi, daudzējādā ziņā arī jaunāki, bet tas ir fleksibilitātes jautājums. Lielie teātri savas sezonas domā uz priekšu divus trīs gadus. Nav tik vienkārši kaut
