Zaudēt mammu. Diagnoze – krūts vēzis

Mammas noteikti varētu būt galvenās sievietes ikviena cilvēka dzīvē. Viņas mums dod dzīvību. Taču viens ļauns audzējs var to zagt mūsu mammām, sievām, māsām, tantēm un kādai kaimiņos dzīvojošai sievietei. Princips “kurš kuru” cīņā ar vēzi ir briesmīgi patiess. Krūts vēzis ir visbiežāk diagnosticētā onkoloģiskā saslimšana sievietēm. Valsts par sievietēm grib rūpēties, taču, vai mēs, sievietes, rūpējamies pašas par sevi?

Evitai mammas vairs nav, arī Vladislava mamma zaudēja cīņā ar vēzi. Bet mēs nedrīkstam vienkārši tā ļaut aiziet mūsu spēcīgākajām sievietēm. Galu galā viss ir atkarīgs no mums pašiem - otro dzīvi mums neviens neiedos, bet izglābt vienu vienīgo gan varētu.

Inetas diagnoze 2016. gadā – krūts vēzis. Cīņa par tiesībām dzīvot ilga piecus gadus.Pirmie simptomi daugavpilietei Inetai parādījās krietnu laiku pirms tam. Sāpēja krūtis, bet “tur nekā nav”, sacīja ginekoloģe. Sāpēt sāpēja tik un tā. Gandrīz desmit gadus vēlāk veiktajā mamogrāfijā Inetai atklāja vēzi, kas straujiem soļiem progresē. Jāoperē krūts, atrasts ļaundabīgs audzējs. Tajā brīdī audzējs bija jau kā fiziski jūtams kunkulis.

Inetas meita Evita atceras: 2016. gadā “zaļais koridors” Daugavpilī nebija vēl pieejams. Audzēju krūtī konstatēja septembra beigās, taču vietējais onkologs ar operēšanu nesteidzās - piedāvāja operāciju vien februārī. Inetas ģimene bailēs un neziņā meklēja citus onkologus-ķirurgus, kuri pēc iespējas ātrāk izgrieztu audzēju. Tolaik “dzīvības glābiņš” bija onkologs Jānis Eglītis, tagadējais Latvijas Onkologu asociācijas prezidents, kurš steidzamības kārtā veica operāciju 6. oktobrī. “Attieksme Rīgā bija pavisam citādāka nekā Daugavpilī,” atminas Evita.

Za Ais Koridors

“Zaļais koridors” ļauj ātrāk nokļūt pie speciālista un diagnosticēt iespējamo audzēju. Gaidīšanas laiks var sasniegt 10 dienas. Taču izmeklējumu var pieteikt vien ģimenes ārsts, nevis pats pacients. Protams, vien gadījumos, ja ģimenes ārsts redz pamatu uztraukumam. Ģimenes ārstiem ir jābūt zinošiem par vēža skrīningiem un simptomiem, pretējā gadījumā potenciālais vēža slimnieks var laikā nesaņemt medicīnisko palīdzību.

Kopš 2021. gada valsts apmaksā apmaksā četrus vēža skrīningus jeb profiliktiskās pārbaudes, kas palielina varbūtību agrīnā stadijā atklāt vēzi arī bez izteiktiem simptomiem. Izmeklējumi ir paredzēti konkrēta dzimuma un vecuma grupas pacientiem. Piemēram, sievietēm speciālisti iesaka krūšu izmeklēšanu pirmoreiz veikt 40 gadu vecumā, taču no 50 gadu vecuma valsts reizi divos gados sievietēm ir apmaksāta mamogrāfijas izmeklējumu. Ja dzemdes kakla un krūts vēža pārbaudes veikšanai pacientiem tiek nosūtītas uzaicinājuma vēstules, tad zarnu un prostatas vēža pārbaudes organizē ģimenes ārstu prakses.

Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska atzīst, ka cilvēkiem ir jābūt līdzatbildīgiem un jāatnāk uz šo konsultāciju, izmeklējumu, ja ir kādas aizdomas. Lai gan izmeklējums ir apmaksāts, skrīningu aptvere ir vien 40-45% no kopējām mērķgrupām. Tas nozīmē, ka vairāk nekā pusei cilvēku šajās riska grupās vienkārši neveic šos skrīningus, tādejādi mazinās iespēja laicīgi uzzināt par šo potenciālo ļaunumu. Jābūt ieinteresētiem arī pašiem pacientiem. “Būsim godīgi, arī saņemot uzaicinājuma vēstuli, nepieaug skrīningu aktivitāte,” atzīst Veselības ministrijas (VM) pārstāve Sanita Janka, piebilstot, ka nepieciešams veicināt arī iedzīvotāju informētību par šādām iespējām. Tāpat atbildīgā ministrija skaidro, ka, laicīgi konstatējot diagnozi, pacientam ir vieglāka un ātrāka ārstēšana, kā arī valstij tas izmaksā lētāk.

V A Metast Zes

Decembra sākumā Vladislava mamma zaudēja cīņu ar vēzi. Viņš pats ikdienā strādā onkoloģijas nodaļā, arī mamma strādāja slimnīcā. Vladislavs uzsver, ka mamma bija ārste, kura visupirms rūpējās par citiem, savu veselību atstājot novārtā. Mammai diagnozi atklāja jau 2. vēža stadijā. “Un, protams, arī simptomus viņa noklusēja,” atzīst Vladislavs. Iespējams, “mamma gribēja novilkt laiku”, taču, viņaprāt, vēzi varēja sākt ārstēt ātrāk.

Abām sievietēm, Inetai un Vladislava mammai, pēc vairāku mēnešu ķīmijterapijām atkārtotās analīzes nebija iepriecinošas, jo krūts vēzis bija izplatījies tālāk ķermenī jeb metastazējies. Taču Vladislava mammai metastāzes jeb jaunie slimības perēkļi bija paslēpušies zem katetra (katetrs ir gumijas trubiņa, ar kuras palīdzību vēnā ievada ķīmijterapijas preparātus - piez.). Tāpēc ārsti perēkļus sākotnēji nemaz nespēja konstatēt. “Ārsti gribēja, kā labāk, taču sanāca, ka vēzis ir gudrāks,” atzīst vīrietis.

Inetai vēzis metastazējās līdz galvai. Vēl viena operācijašoreiz galvas. “Ar tādu diagnozi var izdzīvot divus mēnešus kā maksimums,” tā teica ārsti, kad atklāja, ka vēža šūnas ir izplatījušās caur limfiem pa visu ķermeni. Ja sākās viss ar krūts vēzi 2016. gadā, tad turpinājās ar kaulu, plaušu un asins vēzi, kā arī metastāzēm galvā un asinīs. Divu mēnešu vietā viņa nodzīvoja tieši piecus gadus līdz 2021. gada 6. oktobrim.

Komentējot vēža progresiju, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) onkoloģe Sigita Hasnere atzīst, ka tieši gados jaunākām sievietēm biežāk tiek novērots agresīvākas dabas krūts audzējs. Ineta vēl pat nebija sasniegusi 50 gadu vecumu. Vecumā, kad sievietēm iesaka veikt mamogrāfiju, viņa vairs nebija starp mums. Vienu varen spēcīgu sievieti Latvijā zaudējām. Agresīvākas dabas krūts audzēju ir grūtāk uzvarēt, taču aptuveni 70% gadījumos vēzi var izārstēt, kas nemaz neesot maz. “Pastāv arī ģļēvas dabas krūts vēzis, kurus var izārstēt līdz pat 95% sieviešu,” skaidro Hasnere. Audzēja prognozi nosaka arī tā stadija. “Ja pirmajā un otrajā stadijā izārstēšanas varbūtība ir liela, tad trešajā krūts vēzis var “atnākt atpakaļ”, savukārt ceturto stadiju vairs izārstēt nevar. Tās mērķis ir dzīves ilguma pagarināšana,” skaidro onkoloģe, piebilstot, ka uz kompensējamo zāļu rēķina dzīves garums var būt pat pieci gadi un vairāk.

“Diemžēl 80% gadījumu metastazējies krūts vēzis tomēr netiek uzvarēts,” norāda Vladislavs, kurš trīs gadus ir nostrādājis ķīmijterapijas nodaļā Gaiļezera slimnīcā. Šādos gadījumos ir būtisks tā sauktais dzeltenais koridors jeb atkārtotās pārbaudes, kad ļaundabīgas audzējs jau ir izoperēts. Ģimenes ārste Kozlovska pauž, ka Latvijā dzeltenais koridors neesot pietiekami pieejams pacientiem, kas potenciāli veicina audzēja izplatību, jo netiek diagnosticēts atkārtoti laicīgi.

Kur Ieguld T Vair K

Hasnere pauž, ka “finansējums, pirmkārt, jāiegulda sistēmiskai [ķīmijterapijas, imūnterapijas, u.c.] terapijai, iekļaujot zāles pacientiem, kuri grib izārstēt audzēju vai ir vēlēšanās pagarināt dzīves ilgumu”. Papildus līdzekļi, viņasprāt, būtu jāiegulda arī pacientu rindu samazināšanā, jo “dakteru ir par maz, visādas birokrātiskas un tehniskas problēmas, kad jāgaida rindās”. “Ja mums būs efektīvas zāles, tad būs mazāka mirstība un uzlaboti dzīves rādītāji, būs arī labāki rezultāti uz pasaules fona,” tā Hesnere, ar nožēlu atzīstot, ka šobrīd Latvijas rezultāti ir par 10% sliktāki nekā citviet Eiropā.

Savukārt onkoloģisko pacientu atbalsta biedrības “Dzīvības koks” vadītāja Gunita Berķe uzsver, ka kompensējamo zāļu apjoms nav pietiekams. “Metastāzisks vēzis ir hroniska slimība, ar kuru var dzīvot ilgi un kvalitatīvi, taču jāpalielina apmaksāto zāļu saraksts, lai to varētu īstenot dzīvē.” Šogad onkoloģijas nozares uzlabošanai papildus piešķirti 20 miljoni, tostarp jaunu medicīnas iekārtu iepirkšanai.

Hasnere skaidro, ka pēdējā gada laikā ir redzami būtiski uzlabojumi onkoloģijā, piemēram, jauni staru terapijas aparāti, kas samazina rindas uz starošanu. Taču medikamenti trūkst, īpaši inovatīvie, kuru izmaksas ne vienmēr ir “kosmiskas”, pat ļoti demokrātiskas, taču apmaksātajās - nav iekļautas. “Arī dārgās zāles, kuras izmaksā aptuveni 4000 eiro mēnesī, ir vieglāk apmaksājamas no valsts puses, nevis indivīda slimnieka kabatas. Tādejādi arī palielinātos izmeklējumu jauda jeb kapacitāte,” onkoloģe ir pārliecināta. Šajā nozarē mēs atpaliekam pat no savām kaimiņvalstīm, kurās ir daudz vairāk valsts kompensēto zāļu ļaundabīgā audzēja pacientiem: “Protams, ja mēs skatāmies uz bagātajām Eiropas valstīm, mums vēl ir daudz kur tiekties un ko attīstīt,” secina Hesnere, piebilstot, ka šīs problēmas nav vienā gadā atrisināmas, bet tas varētu būt desmitgades plāns.

Janka skaidro, ka šobrīd nav vienas prioritātes onkoloģijā. Kopējais finansējums ir 30 miljoni. Papildus esošajam ir svarīgi nodrošināt pakalpojumu pieejamību onkoloģijas pacientiem. Viņa norāda, ka šobrīd aktīvi tiek strādāts pie dzeltenā koridora uzlabošanas, nodrošinot iespēju pacientiem saņemt nepieciešamo palīdzību ārpus rindas. Tāpat arī svarīgs punkts ir vēža reģistrs, kur elektroniski apkopot onkoloģijas pacientus. Tādejādi rastos iespēja novērtēt kopējo saslimstības ainu valstī un ieviest jaunus pakalpojumus, terapijas modeļus, kā arī ar iespējami mazākām izmaksām nodrošināt labāku ārstēšanu. Optimistiski prognozējot, vēža reģistra pirmie dati varētu būt sagaidāmi jau šī gada beigās, norādīja ministrijā.

VALSTS APMAKSĀ, BET JĀMAKSĀ “CITĀDĀK”

Gan operāciju, gan medikamentus kā krūts vēža pacientei Inetai apmaksāja valsts. Taču labākai attieksmei speciālistiem vajadzēja arī pateicību aploksnes formā. “Nav jau teikts, ka tā ir jādara, bet pret vēža slimnieku attieksme būs labāka, ja ir pievienotā vērtība naudas izteiksmē. Attiecīgi arī ne tik smagas ķīmijterapijas, operācijas un labāka aprūpe. Kā ir, tā ir, pie mums tā ir pieņemts,” atzīst Inetas meita Evita. Par konkrētām summām netiek runāts nedz Daugavpilī, nedz Rīgā, bet fakts paliek. Evita uzskata, ka, ja ģinekoloģe, kura sievietei pirms padsmit gadiem pateica, ka “viss ir kārtībā”, būtu nosūtījusi uz padziļinātu pārbaudi, scenārijs, iespējams, varēja būt citādāks. “Un, dubults neplīst, arī pārbaudīties vēlreiz pēc vienas ārstes ģinekoloģes priecīgās ziņas. Lai nepienāk brīdis, kad glābt situāciju jau ir par vēlu,” iesaka Evita, kuras mamma ikdienā reģistrēja jaunlaulātos, taču pēcāk pati tika reģistrēta, nu jau miršanas reģistrā.

“Tas ir signāls sievietēm!” Onkoloģe uzsver, ka vajag pēc iespējas ātrāk atklāt audzēju, lai veiksmīgāk un efektīvāk ārsti varētu palīdzēt.

Onkoloģe iesaka katrai sievietei pēc mēnešreizēm veikt pašrocīgu krūšu pārbaudi jeb izčamdīt, vai nav kāds veidojums. Ja tāds ir novērots, tad jādodas uz ultrasonogrāfiju vai mamogrāfiju. Hesnere rekomendē sievietēm virs 30 gadiem veikt ultrasonogrāfiju krūtīm “vienkārši drošības pēc, arī bez nekādām sūdzībām”.

Sargāsim savas mammas, māsas, omītes, tantes un arī meitas! #ALR

Ejot savās gaitās un ieraugot guļam vai ubagojot slikta paskata, ne pārāk tīru cilvēku, lielākajai cilvēku daļai tas liek notrīsēt netīksmē. Kas tik neienāk prātā: “Fui, cik pretīgi! Vai tiešām nevar iet strādāt? Kāpēc viņš te guļ? Kur policija skatās? Cik nekulturāli, ko pilsētas viesi par to padomās…”. Bet noteikti ne tas, ka kādu dienu vari nonākt turpat kur viņš… Uz ielas.