BEZPAJUMTNIEKI

Autore: Ineta Jansone-Nagle

Foto: pexels.com

Viņam bija viss. Labs darbs, lielisks atalgojums, draugi, mīļotā meitene un dzīvoklis kredītā. Bet tad kādu dienu darbavieta samazināja darbinieku skaitu. Viņš nonāca bezdarbniekos. Kādu laiciņu baudīja dzīvi, saņemot bezdarbnieku pabalstu, pat aizbrauca ceļojumā. Optimisma pilns viņš meklēja darbu savā specialitātē, cerot uz līdzīgu. Vēlāk sāka meklēt jebkādu, līdzvērtīga atalgojuma darbu. Un tad vienkārši darbu, jo darbs ar piemērotu atalgojumu kā nebija, tā nebija. Sākās izdzīvošanas laiks, visu samaksāt neizdevās. Ne pašiem pienācīgi paēst, ne pārējais, kā bija pieraduši dzīvot, ne apmaksāt kredīta un komunālos maksājumus. Un nebija iespēju arī kādu citu īrēt. Mierināja sevi, ka tūlīt būs labāk, tiks galā, bet parādi tikai krājās, draugi sāka izvairīties un vairs neaizdeva, ar algu nepietika. Tēriņi bija lielāki par ienākumiem. Mājās mēnešiem valdīja stress. Mīļotā meitene neizturēja un aizgāja. Viņš turpināja aizņemties, tad ņemt ātros kredītus, lai nomaksātu banku parādus, nespējot noticēt un turpinot cerēt. Pienāca diena, kad atslēdza elektrību, un vēlāk pie viņa ieradās Zvērināts tiesu izpildītājs (ZTI), un viņam bija jāatstāj sava māja. Nu viņš palika ar milzīgiem parādiem draugiem, radiniekiem, kredītiestādēm un bankai, jo atņemtais dzīvoklis par daudz mazāku summu kāda tam tirgus vai aizņēmuma vērtībatika notirgots izsolē, ko steidzināja bankas. Katru mēnesi no viņa algas sāka ieturēt parādu, kas samazināja viņa ienākumus vēl par milzīgu daļu. Viņš noīrēja mazu noliktavu pāri palikušajām mantām. Izpārdeva, ko vēl varēja, bet par daudz reiz mazāku cenu, un sāka dzīvot lētākajos hosteļos, dalot istabas ar svešiniekiem, un mēģināja no turienes iet uz darbu. Draugi ar viņu vairs nerunāja, nekur neaicināja, bija dusmīgi. Viņš bija solījis atgriezt parādus, bet nevarēja. Vakaros, lai varētu aizmigt trokšņainajā istabā, sāka lietot alkoholu. Pēc tam vienu dienu neaizgāja uz darbu, tad vēl un vēlreiz, līdz viņu no tā atlaida. Lūk, te nu tu esi, uz ielas.

Eksistē vairāki mīti par to, kādi cilvēki ir bezpajumtnieki:

Mīts: Bezpajumtnieki ir tādi atkarības vai garīgās veselības problēmu dēļ.

Lai gan cilvēkiem, kuri ir bezpajumtnieki, mēdz būt atkarības vai garīgās veselības problēmas, tomēr to, kāpēc cilvēki kļūst par bezpajumtniekiem, var ietekmēt daudzi faktori - sākot ar attiecību izjukšanu līdz komunikācijas šķēršļiem. Visbiežāk tā ir daudzu faktoru kombinācija. Piemēram, cilvēks var pamest vardarbīgas attiecības, būt ienācējs apkārtnē un nevienu šeit nepazīt, vai arī kļūst par kādas krāpniecības upuri. Bet atkarība un slikta garīgā veselība var attīstīties kā ilgstošas šī stāvokļa sekas.

Mīts: Bezpajumtnieki ir neizglītoti, viņiem trūkst darba iemaņu un pieredzes.

Lai gan kopumā bezpajumtniekiem ir mazāk formālās kvalifikācijas nekā pārējiem iedzīvotājiem, tas ne vienmēr tā ir. Bezpajumtnieki var būt arī augsti izglītoti cilvēki, kuri ir nonākuši grūtos laikos dažādu faktoru dēļ. Piemēram, nespēja nodrošināt pietiekamus finanšu līdzekļus ilgstoša bezdarba gadījumā, zemi ienākumi vai nespēja segt banku vai citus kredītus.

Mīts: Bezpajumtnieki ir tikai tie, kas guļ uz ielas vai patversmēs.

Lai gan daudzi bezpajumtnieki tiešām guļ sliktās vietāssiltumtrasēs, teltīs, bēniņos vai vasaras dārziņos -, tomēr ir daudzi cilvēki, kuri ir “slēptie bezpajumtnieki”. Šie cilvēki arī ir bez pastāvīga, droša mājokļa, varbūt pārguļ draugu mājās, īrē mazas, nepiemērotas telpas vai paliek darbavietās. Tomēr visus šos cilvēkus faktiski var uzskatīt par bezpajumtniekiem, jo katru dienu tiem pastāv risks šo pagaidu pajumti zaudēt.

Eiropas Komisija bezpajumtniecību ir definējusi kā “situāciju, kad dzīvo pagaidu, nedrošos vai sliktas kvalitātes mājokļos” un tā iedala cilvēkus bez mājokļa vairākās grupās. Tātad faktiski visi, kas atbilst kādai no šīm grupām, vairāk vai mazāk ir uzskatāmi par bezpajumtniekiem.

PATVĒRUMA TRŪKUMS jeb dzīvošana uz ielas;

MĀJOKĻA NEESAMĪBAir vieta pārgulēšanai uz laiku kādās iestādēs vai patversmē;

DZĪVOŠANA NEDROŠOS

MĀJOKĻOS, kur notiek vardarbība ģimenē, var būt negaidīta īres līguma pārtraukšana, izlikšana no mājokļa;

DZĪVOŠANA NEPIEMĒROTOS MĀJOKĻOS - tādos kā autofurgoni, nelegāli kempingi, ļoti pārblīvēti mājokļi vai grausti.

Latvijā Tiesībsargs, apkopojot pašvaldību sociālo dienestu prakses, secinājis ka bezpajumtniekus nosacīti var iedalīt sekojošās kategorijās: personas, kam bezpajumtniecība ir dzīvesveids, viņi dzīvo uz ielas, galvenais ienākumu avots - ubagošana, bieži vien traucēta vietas un laika orientācija; personas, kam izjukušas attiecības, vardarbība ģimenē, dzīvesbiedra nāve u.c.; personas, kas parādu dēļ ar tiesas spriedumu izliktas no dzīvokļa; personas, kas atbrīvotas no ieslodzījuma; personas ar zemiem ienākumiem, bieži pirmspensijas vai pensijas vecumā.

RISKAM VISVAIRĀK PA-

K Auti Jaunie I

Saskaņā ar Eiropas Nacionālo apvienību federācijas bezpajumtnieku atbalstam (FEANTSA) informāciju, ilgtermiņa bezpajumtniecības līmenis Eiropā ir pieaudzis līdz tādam slieksnim, ka tagad tā ir sociāla ārkārtējā situācija, kas galvenokārt ir saistīta ar bezdarbu un nabadzību. Veicinošie faktori ir zemie ienākumi, īpašumu augstās cenas, mig rācija, novecošana, veselības problēmas, attiecību izjukšana un nepietiekams atbalsts cilvēkiem, kuri atstāj aprūpes iestādes, slimnīcas, cietumus vai citas valsts iestādes. Lai gan dažādās Eiropas valstīs problēma ievērojami atšķiras pēc lieluma un būtības, vispārēja tendence ir tieši jauniešiem būt īpaši neaizsargātiem pret pieejamu mājokļu trūkumu, pārapdzīvotību. Jauniešiem ne tikai ir aizvien grūtāk izvairīties no bezpajumtniecības, bet arī gandrīz neiespējami atgriezties virs nabadzības sliekšņa, ja tur nonāk. Nonākot nabadzībā, cilvēki atrodas šajā stāvoklī, jo grūtāk var būt piecelties kājās.

35 UZ KATRIEM 10 000

Saskaņā ar Tiesībsarga biroja Sociālās, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas pētījumu “Bezpajumtniecība Latvijā” datiem 2017. gadā nabadzības riskam bija pakļauti aptuveni 446 tūkstoši jeb 23,3% iedzīvotāju. Jo īpaši augsts nabadzības līmenis bija starp cilvēkiem ar invaliditāti, vecāka

Pēdējo gadu laikā bezpajumtnieku skaits

Sigita Rozentāle, Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu un invaliditātes politikas departamenta direktora vietniece, informēja, ka apkopojuma par patversmēm/nakts patversmēm ministrijai nav, un sociālā palīdzība, tai skaitā trūcīgas/maznodrošinātas personas u.c. statusa piešķiršana, ir deleģēta pašvaldībām. Krīzes situācijā uz vienu mēnesi izziņu par krīzes stāvokli personai izsniedz nekavējoties, dažu dienu laikā tiek izmaksāts arī pabalsts.

Aurika Stratane, Labklājības ministrijas Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām vadošās iestādes vecākā eksperte, norādīja, ka Latvijā programmu, kuras mērķis ir sniegt pārtiku un citu atbalstu, īsteno Sabiedrības integrācijas fonds. Lai saņemtu pārtikas un pamata materiālā atbalsta pakas, nepieciešama izziņa no sociālā dienesta, ka persona atbilst trūcīgas mājsaimniecības statusam, nonākusi krīzes situācijā vai atbilst maznodrošinātas mājsaimniecības statusam. Bet, lai saņemtu siltu maltīti kādā no 28 oficiālajām zupas virtuvēm, izziņu uzrādīt nav nepieciešams. Viņa norādīja, ka fonda sniegtā palīdzība neaizstāj valsts un pašvaldību sniegto palīdzību, bet ir papildus atbalsts vistrūcīgākajiem iedzīvotājiem.

Zupas virtuve pieejama, iesniedzot iesniegumu sociālajā dienestā, bet pārtikas pakas “Latvijas Sarkanā Krusta” (LSK) telpās iespējams saņemt divdesmit četrās vietās novadā.

Astrīda Ūzuliņa, Preiļu novada Sociālā dienesta vadītāja, norādīja, ka risinājumi tiek rasti iespējami īsākā laika periodā – īpaši, ja tas skar nepilngadīgu bērnu intereses vai dzīvību apdraud pārtikas, pajumtes trūkums. Akūtas situācijas gadījumā ir iespēja piešķirt trūcīgas mājsaimniecības statusu uz vienu mēnesi. Izsniegtā izziņa dod tiesības saņemt pārtikas pakas, kā arī dažādus veselības aprūpes pakalpojumus ar atlaidi. Ja ienākumi niecīgi, ir iespēja piešķirt pabalstu garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai. Zupas virtuves gan pašvaldībā nav, arī patversmes pakalpojums līdz šim pašvaldībā nav bijis aktuāls. Tiek izvērtēta iespēja piešķirt sociālo dzīvojamo platību. Pašvaldība nodrošina cita veida palīdzību - vairākos punktos ir iespēja gan nomazgāties, gan izmazgāt drēbes, saņemt mazlietotas drēbes, sadzīves un bērnu aprūpes preces. Krīzes centrā pakalpojumu var saņemt, ja vecāks vai bērni cietuši no prettiesiskām darbībām, nonākuši krīzes situācijā vai jaunajai māmiņai nav iztikas līdzekļu un mājokļa.

Jaut Jums Ir Pa Vald Bas Kompetenc

Tā kā, atbilstoši Latvijā izveidotajai sociālās drošības sistēmai, sociālās palīdzības jautājumi ir pašvaldības kompetencē, žurnāls “Avantūra” griezās pie valstspilsētu un pašvaldību pārstāvjiem, lai saprastu, kādi kopīgi atbalsta mehānismi, piedāvājumi vai atšķirības vērojamas pašvaldību sniegtajā atbalstā.

Edvarts Pāvulēns, Aizkraukles novada Sociālā dienesta vadītājs, apstiprināja, ka šajā novadā palīdzības pabalsti un pakalpojumi krīzes situācijās tiek piešķirti nekavējoties, un formalitāšu sakārtošanas palīdzība tiek sniegta tuvākajā laikā. Pašvaldībā gan neesot nakts patversmes, bet pastāv iespēja ierādīt vietu krīzes istabās. Ja personai tiek noteikts trūcīgas vai maznodrošinātas personas statuss, ir iespējams pieteikties uz mājokļa pabalstu, kas daļēji vai pilnībā var segt īres, komunālos un sakaru pakalpojumus. Krīzes gadījumā ir iespēja saņemt silto maltīti, darbojas zupas virtuves ģimenēm ar bērniem.

Aiga Sleže, Jēkabpils novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste, pastāstīja, ka konsultācijas par iespējām tiek sniegtas, ja cilvēks pats vērsies sociālajā dienestā ar šādu lūgumu. Tādu gadījumu, kad mājoklis tiek zaudēts pēkšņi, ir ļoti reti. Ja patiešām radusies šāda situācija, cilvēks var tieši vērsties pie pakalpojuma sniedzējiem. Novadā ir pieejama naktspatversme, patversme, dienas un krīzes centri.

Sandra Našeniece, Limbažu novada Sociālā dienesta grupu mājas (dzīvokļu) vadītāja, skaidroja, ka sadales punktā tiek organizēta siltas zupas porcijas saņemšana. To varot saņemt, uzrādot Limbažu novada pašvaldības Sociālā dienesta izsniegtu izziņu par trūcīgas vai krīzes situācijā nonākušas personas/ģimenes statusu. “Zupa tiek izsniegta līdzi ņemšanai [personas traukā], kā arī ir iespēja paēst uz vietas. Personai pienākas viena zupas porcija (500 g - piez.) un maizes šķēle. Vidēji katrā izdales reizē tiek izsniegtas no 100 līdz 120 zupas porcijas. Sadarbībā ar Sociālā dienesta aprūpētājiem, zupiņa tiek nogādāta arī vecajiem, vientuļajiem cilvēkiem uz mājām, kuri daļēji spēj sevi aprūpēt,” tā Našeniece. Zupas virtuves programmu finansiāli atbalsta Limbažu novada pašvaldība

Evita Pundure, Balvu novada Sociālās pārvaldes sociālā darbiniece, pastāstīja, ka redzeslokā šobrīd ir trīs novada iedzīvotāji bez noteiktas dzīvesvietas un viens iedzīvotājs krīzes situācijā, kas saņem naktspatversmes pakalpojumu. Naktspatversmē tiek nodrošināta iespēja pārnakšņot, guļamvietas ir atsevišķi vīriešiem un sievietēm. Ir aprīkota ēdamtelpa un pieejama ēdināšana - vakariņas un brokastis. Iespējama personīgo mantu uzglabāšana, dušu un tualetes izmantošana. Naktspatversmē klients var uzturēties līdz sešiem mēnešiem gadā, bet, ja kārtīgi pilda visus nosacījumus, arī ilgāk. Ja klients naktspatversmes pakalpojumu pieprasa gada laikā pirmo reizi, un pēdējā deklarētā dzīvesvieta ir Balvu novada teritorijā, tad pirmās desmit naktis ir par brīvu, bet sākot ar 11. dienu klienta līdzmaksājums ir viens eiro par nakti. Novadā ir pieejama arī zupas virtuve, un tiek nodrošinātas arī atbalsta paku izdale.

Marlēna Vidmane, speciāliste darbā ar jauniešiem Kuldīgas novada pašvaldības aģentūrā “Sociālais dienests”, ziņoja, ka novadā ir trīs krīzes pabalstu veidi: dabas vai cilvēku izraisītās katastrofas gadījumā, saskaņā ar sociālā darbinieka atzinumu vai mājsaimniecībai, kurai ir ievērojami samazinājušies vai zaudēti ienākumi, un tā nespēj nodro- šināt savas pamatvajadzības. Krīzes situācijā nonākušām mājsaimniecībām atbalsts tiek sniegts nekavējoties sociālā dienesta darba laikā. Ja mājsaimniecībā strauji samazinās vai tiek zaudēti ienākumi, tiek piešķirts garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalsts. Mājsaimniecībām, kurām nav deklarētās dzīvesvietas, tiek izvērtēta iespēja piešķirt vienreizēju materiālu pabalstu līdz GMI līmenim. Lai nodrošinātu drošu naktsmītni, sociālais dienests sniedz atbalstu krīzes situācijas risināšanai, pakalpojumu piešķirot uz laiku līdz 10 dienām.

Jeļena Laškova, Jelgavas sociālo lietu pārvaldes vadītājas vietniece pamatdarbības jautājumos, informēja, ka personas bez noteiktas dzīvesvietas vai krīzes situācijā nonākušas pilngadīgas personas var izmantot naktspatversmes pakalpojumu, saņemot vakariņas, brokastis, personīgās higiēnas iespējas un sociālā darbinieka konsultācijas. Zupas virtuves pakalpojumu nodrošina draudzes, ko daļēji finansē Jelgavas valstspilsētas pašvaldība.

Ventspilī piedāvā dažādus pakalpojumus, arī naktspatversmi. Krīzē nonākušajiem pieejami dažādi atvieglojumi, tai skaitā pat iespēja saņemt zobārstniecības pabalstu, ja ir maznodrošinātā statuss. Tāpat iespējams saņemt pabalstu krīzes situācijās. Trūkumā nonākušo ģimeņu bērniem ir iespējams saņemt gan veselības, gan izglītības pakalpojumus, tostarp brīvpusdienas.

Rīgā darbojas septiņas maltīšu izsniegšanas vietas, kā arī 11 vietās var saņemt pārtikas pakas. Tāpat pieejamas septiņas nakts patversmes. Viena no tām ir LSK paspārnē. Tajā pieņem cilvēkus narkotiku un alkohola reibumā. Tāpat ir patversmes ģimenēm, un ir arī atsevišķas sieviešu un vīriešu patversmes, kurās iespējams pārnakšņot. Kā telefona intervijā apstiprināja kāda patversmes uzņemšanas darbiniece, ilgstošākai nakšņošanai, protams, ir nepieciešams saņemt sociālo izziņu par nepieciešamību atrasties patversmē, tomēr, ja tādas nav, ir iespēja saņemt vietu pārnakšņošanai arī bez pieteikšanās un dokumentiem. Nākamajā dienā būs iespēja tikties ar sociālo darbinieku, lai risinātu problēmu un saņemtu padomus, kā rīkoties tālāk.

VIENAM TIKAI KĀPOSTI, KAMĒR CITAM GAĻA?

Patversmju pakalpojumu un citu sociālo pakalpojumu sniedzēji aicina uzrunāt līdzcilvēkus, ja redz cilvēkus krīzes situācijā, un sniegt viņiem padomu par iespējām saņemt atbalstu. Bieži vien nelaimē esošos cilvēkus vajā vainas apziņa un kauns - tev neviens neko nedos un nepalīdzēs, jo nekas nepienākas.

Iedzīvotājiem Latvijā 2021. gadā būtu nepieciešami 1469 eiro, lai varētu dzīvot normāli, bet, lai dzīvotu pilnvērtīgi un varētu apmierināt savus sapņus, būtu nepieciešami 3024 eiro, liecina pētījuma centra SKDS veiktā aptauja. 2021. gada 3. ceturksnī mēneša vidējā darba alga pēc nodokļu nomaksas par pilnas slodzes darbu bija 940 eiro, kas nav ne tuvu aptaujā noskaidrotajai “normālas dzīvošanas summai”. Tāpat vairāk nekā 65% Latvijas iedzīvotāju tāda summa uz rokām nemaz nesanāk, jo aprēķināts ir vidējais ienākums valstī. Te iederas joks par kāpostu tīteņiem, kurus it kā ēd visi, tomēr vienam tiek tikai kāposti, kamēr citamgaļa. GMI slieksnis ir 109 eiro pirmajai un vienīgajai personai mājsaimniecībā un 76 eiro pārējām personām mājsaimniecībā, bet trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis ir 272 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 190 eiro pārējām personām mājsaimniecībā, un lieki teikt, ka tas ir ļoti trausls asmens, uz kura noturēties, nezaudējot pašcieņu, pārliecību vai ticību sev. Šī gada 24. janvārī valdība atbalstīja izmaiņas ienākuma sliekšņu noteikšanas principos, kas varētu stāties spēkā no šī gada 1. jūnija. Tās tikai nedaudz uzlabos esošo situāciju. Inflācija Latvijā joprojām ir augstā līmenī, tāpat kā viss, kas saistīts ar enerģētiku un mājoklim nepieciešamiem resursiem. Cenām, arī pārtikai, ir tendence kāpt, tāpēc šobrīd grūti pateikt, cik nopietns būs šis atbalsts.

Glob La Probl Ma

Bezpajumtnieki ir visas pasaules problēma, un jo īpaši viņu skaits ir pieaudzis pēdējos gados. Apkopotie dati liecina, ka Āzijas daļā ar visvairāk bezpajumtniekiem valstī, ir Pakistānā (8,3%), Āfrikā tāda ir Nigērija (11,3%), Ziemeļamerikā – Hondurasa (12,35%), Dienvidamerikā – Kolumbija (8,9%), bet Okeānijā – Austrālija (0,5%).

Pēdējo gadu laikā bezpajumtnieku skaits Eiropas Savienības valstīs ir dramatiski audzis – desmit gadu laikā bezpajumtnieku skaits ir dubultojies. Bezpajumtniecība vērojama visās valstīs, izņemot Somiju. Somijai izdevies pēdējās desmitgadēs to likvidēt, samazinot samaksu par dzīvokli un palielinot valsts atbalstu mājoklim. Savukārt no visām Eiropas pilsētām vissliktākā stāvoklī atrodas Bulgārija, kurā 40% iedzīvotāju dzīvo nabadzības un sociālās atstumtības ēnā, bet Slovākijā uz katriem desmit tūkstošiem iedzīvotāju ir 44 bezpajumtnieki. Skaitliski lielākais bezpajutmnieku skaits ir Vācijā, kur bezpajumtniecība skar ap 678 tūkstošus cilvēku, no kuriem 22 tūkstoši ir bērni. #IJN

Autore: Letija Odrija Bedforda

Foto: privātais arhīvs, Freepik, Pexels

Ielūkošanās vēstures aprakstos rada aptuveno iespaidu, cik nepastāvīgs un neprognozējama ilguma var būt cilvēku noslēgtais miera periods, tā kā lielāki vai mazāki konflikti dažādu iemeslu dēļ ir bijuši praktiski visos gadsimtos. Šobrīd arvien biežāk lasām par fizisko vardarbību pusaudžu vidū, kas palielina nedrošības sajūtu par savu, tā pusaudža vai savu bērnu veselību. Nenoliedzami, nesaskaņas ir bijušas un būs. Taču, vai patiešām šis temats šodien kļūst arvien aktuālāks?