Esmu saimnieks pār savu naudu

Kad runa ir par finanšu pratību, prātā uzreiz ir Rebeka Blūmfelda no “Šopaholiķes atzīšanās”. Stāsts par meiteni, kurai iepirkšanās un atlaides dārgu zīmolu veikalos ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa. Un tur nav nekā nosodāma – vēlme labi izskatīties, vilkt kvalitatīvas drēbes, kas nereti roku rokā iet ar to, kā mēs gribam, lai mūs redz apkārtējie, šķietamā sabiedrības spiediena dēļ, šķiet saprotama, bet problēma ir tad, ja šīs vēlmes mēs varam īstenot tikai ar kredītkarti, kā tas bija Rebekas Blūmfeldes gadījumā, nokļūstot parādu piedzinēja “nagos”.

Par finansēm runā dažādi eksperti, savās mājaslapās ieteikumus raksta arī kredītiestādes, bet tieši saruna ar cert. money coach jeb personisko finanšu mentori Ingu Bolukeminu, vienkāršā un saprotamā valodā spēja izskaidrot, kāpēc savu finanšu līdzekļu pārzināšana, izdevumu un ienākumu sakārtošana ir tik svarīga.

Kontrole pār naudu

Nereti, piedaloties sabiedrības aptaujās, ir jautājums par ienākumiem, kur ir iespēja atzīmēt variantu “no, līdz”, jo reti kurš zina precīzi, cik ir viņa ikmēneša ienākumi. Taču, ja vēlies būt savas naudas pārvaldnieks, tev ir jāzina, cik lieli ir tavi ikmēneša ienākumi. Šis ir pamatu pamats.

“Ja visās citās attiecībās var būt kaut kāda veida kompromisi vai kaut kādas dažāda veida iespējas, kā kurš kontrolē, nekontrolē, tad attiecībā uz naudu ir gaužām vienkārši – vai nu tev ir kontrole pār naudu, vai naudai ir kontrole pār tevi,” strikti nosaka Inga. Viņa skaidro, ka tā ir iekšējā izpratne par to, ka, ja finanses nav sakārtotas, mums nav kontrole pār mūsu pašu naudu, jo mums nav ne jausmas, cik daudz un par ko samaksājam. Ir tikai nojausma. Tas, ar ko vajadzētu sākt – apzināties, cik lieli ir mēneša ieņēmumi. Pēc tam jāsagrupē izdevumus.

Inga iesaka sagrupēt piecos blokos. Pirmajā blokā ir obligātie maksājumi, kurus nedrīkst nemaksāt un bez kuriem zūd būtiska dzīves kvalitāte, piemēram, elektrība, siltums, hipotekārais līzings u.tml. Otrajāikmēneša maksājumi, kurus samaksājam citam par mums sniegto pakalpojumu. Te ietilpst tādi maksājumi kā friziera apmeklējums, “Netflix” un internets. Inga zina teikt, ka tieši šī izdevumu sadaļa būtiski pieaug, pieaugot ienākumiem. Trešajā blokā ir pārtikas izdevumi. Ingas un viņas klientu pieredzē šī ir tā sadaļa, kura izraisa nevajadzīgu ikdienišķu stresu, taču to var mazināt jau pēc viena mēneša pārtikas izdevumu caurskates, manot, ko nepieciešams uzlabot, atvieglojot ikdienu. Ceturtajā blokā tiek iekļauti izdevumi pārtikai un apģērbam, savukārt piektajā blokā paredzēti tēriņi īpašiem gadījumiem, piemēram, dāvanas ikmēneša jubilejās un pasākumu apmeklējumi. Inga saka, ka par šo sadaļu mēs vismazāk piedomājam, kā rezultātā rodas neparedzēti izdevumi. Ja šos izdevumus apzinātu jau iepriekš, atvēlot tiem konkrētu budžeta sadaļu, tad varētu teju pilnībā izvairīties no frāzes: “Atkal gadījās neparedzēti izdevumi!”

Ja gribam ne tikai būt savas naudas pārvaldītāji, bet vēlamies arī to gudri izlietot, nav citas iespējas, kā apzināt savus ienākumus un zināt, kur un kāpēc nauda aizplūst, redzot iespējas uzlabojumiem.

“Cilvēki bieži vien nenovērtē, ka patiesībā mums ir mūsu pašu spēkos mainīt šo ieradumu, ja mums viņš traucē, nevis turpināt ar viņu dzīvot, akceptēt to. Tad arī nekas nemainās.”

Budžets, kas rada prieku

Kad Ingai jautāju par iespējamajiem naudas pārvaldes rīkiem, viņa min trīs populārākos: “Excel” tabula, kāda no budžeta kontroles aplikācijām un “Envelope” jeb aplokšņu sistēma. Svarīgākais atcerēties, ka izdevumu kontrole nav jāveic katru mēnesi. Pilnīgi pietiek ar reizi pusgadā, kad apzinām, vai joprojām ejam uz savu finansiālo mērķi, cik daudz ir uzkrāts drošības spilvenā un vai izdevumi nepārsniedz ienākumus. Tieši tāpēc ir svarīgi nezaudēt fokusu, paturot prātā, ko tieši gribu, lai nauda man sniedz.

Inga budžetu salīdzina ar diētu, kur cilvēki tās laikā sevi strikti ierobežo. Ar šādiem striktiem ierobežojumiem, budžets nav un nebūs ilgtspējīgs. No tiem izdevumiem, kas rada prieku, nevajag atteikties.

“Tās ir tavas prioritātes, un no tām neatsakies!” pamāca Inga.

Sev esot jāuzdod divi jautājumi: vai man der un apmierina kopējais izdevumu apmērs konkrētajā izdevumu kategorijā un vai man der veids, kā es šos izdevumus sasniedzu.

Ja uz abiem jautājumiem atbilde ir “Jā”, tad neko nav nepieciešams mainīt, pat, ja kāda pamācība vai formula liktu rīkoties citādāk, bet, ja uz kādu no jautājumiem atbilde ir “Nē”, tad nepieciešams strādāt pie jautājuma apmierināšanas, vienmēr paturot prātā plānu un mērķi, kur es vēlos būt pēc gada.

Kam es tērēju?

Kā lielākos naudas zagļus Inga ir novērojusi mazos sīkumus, kurus visbiežāk pat neiekļaujam pie izdevumiem, tomēr tos visus sasummējot, mēneša griezumā tie var izrādīties pat 200 eiro lieli, kas gada griezumā jau ir 2 400 eiro. Tieši tāpēc tieši sīkumu uzskaite varētu būt viens no naudas ietaupīšanas veidiem.

No lielāko “naudas zagļu” reitinga neatpaliek arī nenozīmīgi pārtikas pirkumi, no kuriem izvairīties palīdz iepirkumu saraksts. Inga saka, ka iepirkumu saraksts ļauj ietaupīt līdz pat 30% mēnesī, nekā tad, ja iepirktos bez saraksta.

Veicot pilnu sava budžeta analīzi, caurskatot, kam tieši mēs tērējam, šos “naudas zagļus” var izķert, taču tieši sava budžeta audits ir tas, kas visbiežāk liekot izmantot “strausa tehniku” – ielikt galvu smiltīs, izliekoties neko neredzam, jo nevēlamies pieķerties šim nepatīkamajam procesam. “Sākumā jāpaskatās, kur es esmu, kā es esmu nonācis šajā punktā. No tā izejot, jau var likt plāna soļus, kā lai no tā tieku ārā. Kamēr mēs apzināti izvairāmies ieraudzīt šo realitāti, nekādas pārmaiņas arī nav iespējamas,” nosaka Inga.

Impulsa pirkumi

Par impulsa pirkumiem Inga ir tieša. Tie esot tādi paši ieradumi, kā ēšana pie datora ekrāna, kāju sakrustošana sēžot vai nerimstoša izglītošanās pašizaugsmes attīstībā, bet mums ir jāapzinās, ka mums šāds ieradums piemīt. Tā ir mūsu problēma un mēs to varam mainīt.

“Kamēr mēs to neapzināmies, mēs turpinām dragāt autopilotā tieši tāpat, kā darījām iepriekš. Kad mēs apzināmies, ka – “Ok! Man ir ieradums!”, piemēram, tie paši impulsīvie pirkumi -, es tālāk eju pie plāna un skatos, kad man viņi piemīt, kādās situācijās, un turpmāk no šīm situācijām izvairos, plus es šo situāciju aizvietoju ar kaut ko citu,” stāsta Inga.

Inga iesaka no sākuma apzināt, kad un kādos brīžos rodas impulsa pirkumi. Iespējams, tas biežāk notiek algas dienās vai redzēto atlaižu reklāmu iespaidā. Apzinot patiesos iemeslus, ir iespēja rīkoties preventīvi. Piemēram, atsakoties no abonementiem (subscriptions - ang.), ko saņemam e-pastā no internetveikaliem, sev skaidri nosakot: “Tad, kad man patiešām ko vajadzēs, es ieiešu un atradīšu konkrēto lietu.”

Tāpat vērts ir nogaidīt vismaz diennakti, kas ļauj idejai, ka man tas ir nepieciešams, nostabilizēties. Ja man šo lietu pirms mēneša nevajadzēja, visticamāk, man viņu nevajag arī šobrīd,” skaidro Inga.

“Ja es pēc dienas joprojām par to domāju, tad prasu sev: “Vai man šo lietu vajadzēja pirms mēneša?”

Palīdz arī vēlmju saraksta sastādīšana. Uz papīra uzrakstītas lietas, ko nepieciešams iegādāties. Te nepieciešams rakstīt nevis jebkuru lietu, kas ienākusi prātā vai manīta laba cena, bet gan lietas, kuras, izejot cauri mājai vai drēbju skapim, secinām par nepieciešamām. “Šo zīmīti ielieku sev redzamā vietā. Ja maksāju ar maku, ielieku makā, ja maksāju ar telefonu, uzlieku telefonā uz ekrāna, un vienmēr, kad gribu kaut ko nopirkt, paskatos šo zīmīti – vai esmu gatavs atteikties no tā, ko es patiešām gribu šī impulsīvā pirkuma dēļ,” pieredzē dalās Inga.

Inga skaidro, ka iemesls impulsa pirkumiem var būt gan tādēļ, ka iepērkoties mums izdalās laimes hormons, kuru vēlamies piedzīvot atkal un atkal, gan arī iespējamās pabeigtības sajūtas dēļ: “Kad man būs šī žakete, tad gan man beidzot garderobe būs pabeigta!” Bet tas ir maldīgs priekšstats, jo sezonas mainās, un no šī apļa ārā netikt. Bet brīdī, kad apzināmies, ka ir mākslīgi radīti apstākļi, lai mēs tērētu savu naudu. Ir jāuzdod sev jautājums: kuram ir kontrole pār tavu naudu? Tev pār naudu vai kādam citam pār tevi un tavu naudu?

Samaksā sev pirmajam das, tad gan....” Bet jau žurnāla iepriekšējā numurā par “drošības spilvenu” finanšu pratības padomniece Egija Veisa atklāja, ka, jo zemāki ienākumi, jo vairāk jādomā par savu “drošības spilvenu”. Arī Inga saka, ka šī iedoma par vairāk pelnīšanu un pēkšņām izmaiņām savos paradumos ir liels mīts. Nemainoties ieradumiem, bet palielinoties ienākumiem, pieaugs arī izmaksas, un nekas nemainīsies. Te Inga citē fiziķi teorētiķi Albertu Einšteinu: “Neprāts ir darīt vienu un to pašu atkal un atkal, cerot sagaidīt citu rezultātu.” Var domāt un meklēt papildus ienākumu avotus, kas reizēm mēdz būt arī nepieciešams, jo ienākumi ir tik mazi, ka nav iespējams tos palielināt uz izdevumu fona, bet, lai izkļūtu no algas līdz algai dzīvošanas, jāsaprot, ka, nesakārtojot šo pamatu, lielākus ienākumus un gudrākus tēriņus nesasniegt. Inga jau atkal un atkal atgādina, cik svarīgi ir apzināties, kur es esmu, kāpēc esmu nonācis šajā finansiālajā situācijā un kuri tēriņi ir pārlieku lieli un tos būtu nepieciešams samazināt.

No visiem ienākumiem, kurus saņemam, vispirms samaksāt sev un tikai pēc tam citiem. Šis ir Ingas pašas motīvs, kas viņu gan motivē, gan fokusē. Tas tāpēc, ka, atliekot šo maksājumu pēc citu izdevumu segšanas, visbiežāk mēneša beigās mums nebūs atlicis vairs tik daudz naudas līdzekļu, lai kaut ko atliktu sev.

Atlikt sev jeb samaksāt sev pirmajam primāri nozīmē “drošības spilvena” veidošanu. Kad tas ir gatavs, varam domāt par tālāku savu labklājību, kā, piemēram, investēšanu.

Sabiedrībā mēdz izskanēt pieņēmums, ka savus paradumus esam mantojuši no saviem vecākiem, bet Inga skaidri nosaka:

“Tu vari mantot no savas mammas gaišos matus, tu vari mantot no sava tēta tumšās acis, bet tu nemanto no sava tēta viņa impulsivitāti.

“Es nolieku pirmo daļu nost, un šī nauda kalpo man. Vairumā gadījumu, tas ir [drošības] spilvens, pēc tam ieguldījumi vai kas cits, bet es par sevi parūpējos, lai man pieaug šie ienākumi, šī drošības sajūta,” skaidro Inga.

Viņasprāt, šo ieradumu ir jāmāca jau bērniem. “Šis ir tas pats ieradums, kā jebkas cits, un jo ātrāk mēs to arī iemācām bērniem vai sev ar mazākām naudas summām, mums paliek vieglāk to pašu turpināt tad, kad mūsu ienākumi pieaug,” nosaka Inga.

Paradumu maiņa

Nereti dzirdēts kādu sakām: “Ja man būtu vairāk nau

Tu nemanto no savas mammas nespēju iekrāt naudu. Cita lieta, tu esi dzīvojis tajā vidē, esi uzsūcis to, kā tādu patiesību, pārņēmis tādu pašu ieradumu, bet tas nav ģenētisks gēns. Tieši tāpat kā nav investoru gēns. Tās ir lietas, ko mēs paši apgūstam un kļūstam par daļu no šiem ieradumiem.”

Veiksmīgai ieradumu maiņai, Inga iesaka apzināties, kas ir traucējošais ieradums, rast veidu, ar ko to aizstāt, un, piefiksējot, ka dominē jaunais ieradums, nosvinēt mazās uzvaras.

#KA

Stratēģiskās komunikācijas speciāliste Maija Krastiņa ir guvusi daudzveidīgu starptautisko pieredzi, 15 gadus strādājot ārpus Latvijas, tai skaitā arī Apvienoto Nāciju Organizācijā (ANO) un Eiropas Parlamentā. Maija aktīvi darbojas sociālajos tīklos –īpaši tur, kur vērojami “cepieni” par dzimumu līdztiesības problēmām, Rīgu kā pilsētvidi un bezatkritumu dzīvesveida jautājumiem. Viņa ir idejas autore 2021. gadā aizsāktajai kustībai @sievieteipaveicas.

Maija Krastiņa: “Laime un privilēģija