JŪNIJS 2022 #11
LU SZF STUDENTU VEIDOTS ŽURNĀLS
Multimediālās izstādes
Latvijas ārstu atziņu kopsavilkums pēc atgriešanās no Ukrainas
“DIGITAL ART HOUSE”
Arturs Skutelis: “Dienas beigās tas varonis esmu es”
rolands če: “Ņemiet mani tādu, kāds esmu”
1
REDAKTORES SLEJA
Sveiciens vasarā! Ir sākusies ilgi gaidītā vasara, kas nozīmē arī to, ka nemanāmi pienākušas žurnāla “Avantūra” 2. sezonas beigas. Šajā numurā aicinām caur žurnāla lapām ielūkoties Digital Art House telpās un digitālās mākslas izstādēs, kā arī nonākt kalnu grēdās kopā ar ekstremālās fotografēšanas entuziastiem, uzzini, ko reperis rolands če domā par repa kustību Latvijā un tās attīstību, kā arī izlasi Artura Skuteļa viedokli par obligātās literatūras sarakstiem skolās un mentālo veselību. Kopā ar “Avantūru” esmu pavadījusi abas sezonas un bijusi klāt visu numuru tapšanā, taču mans laiks šeit nu ir beidzies, tādēļ stafetes kociņu nodošu nākamajiem censoņiem. Ceru, ka šīs sezonas žurnāla numuri tevi, lasītāj, ir priecējuši ar kvalitatīvu un aizraujošu saturu! Neaizmirsti piesekot sociālajos tīklos, lai uzzinātu par “Avantūras” jaunumiem! Vienā no fakultātes telpām, kurā parasti norit žurnāla maketēšanas process, uz sienas rotājas citāts “Dari šodien to, ko citi negrib, un dzīvo rīt tā, kā citi nevar”. (Uzmini, kura telpa tā ir!) Lai vai kāda būtu tava aizraušanās – žurnālistika, bizness, medicīna vai kaut kas cits – nebaidies riskēt un darīt to, kas patiešām aizrauj un liek degt tavām acīm. Ja jūti, ka žurnālistika varētu būt tavs aicinājums – rudenī pievienojies žurnāla “Avantūra” trešās sezonas komandai! Novēlu visiem saulainu un bezrūpīgu vasaru – uzkrāt D vitamīna rezerves un gūt spēkus nākamajam studiju gadam!
Annija Krūmiņa 2
Avantūras redakcija Alīse Savina rakstu autore IG: ali_sa2k21
Anastasija Rebezova rakstu autore, maketētāja IG: pui_de_rechin
Letija Odrija Bedforda rakstu autore, fotogrāfe
Agnese Kloja Glorija rakstu autore, sponsoru piesaistītāja IG: klojaglorija
Paula Jaunslaviete rakstu autore
IG: paula.jaunslaviete
Anna Luīze Ruskule rakstu autore, maketetāja IG: ruskuleeaaaaa
Līga Runčis sponsoru piesaistītāja IG: ligucic123
Helēna Plotičkina maketētāja, fotogrāfe IG: helenaploti
Sabīne Plauka rakstu autore IG: sabineplauka
Una Zvejniece rakstu autore, maketētāja IG: una_zvejniece
Polīna Miķelsone rakstu autore, maketētāja IG: polina.mikelsone
Sindija Kiršteine korektore, maketētāja IG: sindijaak
SAZINIES AR REDAKCIJU redakcija@avantura.lv IG:zurnals_avantura FB:www.facebook.com/zurnalsavantura Žurnāla producents, konsultants: lekt. Roberts Vīksne 3
Saturs
5
Latvijas ārsti Ukrainā, Kijivā. Kā bija?
22 6
Noplūkt pievienoto vērtību
Skaista kadra cena risks un tā atpazīšana
24
10
Arturs Skutelis: “Dienas beigās tas varonis esmu es”
Rolands Če: “Ņemiet mani tādu, kāds esmu!”
30 18
Multimediālās izstādesdigitālais mākslas produkts
4
Gribu būt uzņēmējs: pastāvēs, kas mainīsies
Raksta autore: Letija Odrija Bedforda Foto: publicitātes foto
Latvijas ārsti Ukrainā, Kijivā
I
kviens notikums rada pieredzi, kas savu-
automatizēts mehānisms un kur ikvienam
kārt rezultējas ar kādiem secinājumiem
tās dalībniekam ir pareizā attieksme, parei-
par piedzīvoto, ar ko iespējams dalīties
zās vērtības un mērķi.
Mārtiņš Malzubris, traumatologs, ortopēds Olafs Libermanis, mikroķirurgs
ar citiem, tādejādi vēršot uzmanību uz
noteiktām lietām. Neatsveramu praksi gu-
Zināms, bet joprojām aktuāls ir fakts, ka
vuši Latvijas ārsti - traumatologs, ortopēds
nepietiek tikai ar lekciju noklausīšanos;
Mārtiņš Malzubris un mikroķirurgs Olafs
prakse izvēlētā profesijā pieredzes gūša-
Libermanis, kuri devās uz Ukrainu, sniedzot
nai ir neatsverams elements. Lasīt nav tas
savu profesionālo devumu Kijivas daudz-
pats, kas redzēt un piedzīvot! Pieskarties
profilu slimnīcā, operējot karā ievainotos.
traģēdijai notikuma vietā nav tas pats, kas skatīties video.
Jau pirmajā intervijā tiek uzsvērts, kā mainās lēmumu pieņemšana kara apstākļos.
“Ukrainā šobrīd viss notiek 15 minūtēs. Vai nu tevi “atšuj”, vai dod zaļo gaismu”, stāsta Libermanis.
Ārsta darbā būtiski ir izvērtēt pieļautās kļūdas, sasniegumus – tas viss rada tādu kā apli – rīcības plānu, kur kādas sastaptās situācijas būs jaunas un pieredzi nāksies būvēt no jauna, un būs notikumi, kur būs iespējams izmantot iepriekš gūto pieredzi. Tā rezultātā nepieciešams mainīt protokolus uz pieredzes rēķina un rezultātu apkopojuma.
Pieticība – tāda laba rakstura īpašība vai laba lieta, uz ko tiekties. Atcerēties, lai arī ko mēs darām, lai vai ko mums kāds saka, jābūt piezemētam, skatīties objektīvi, būt paškritiskam.
Ļoti vērtīga atziņa, kas aicina netīksmināKur miera apstākļos laba prakse ir svarī-
ties par sevi, uzskatot, ka “man taču pienā-
gus lēmumus labi pārdomāt, salīdzināt ar
kas…, jo es taču daru labu lietu…”, izskanēja
citām iespējām, šādos apstākļos radikāli
no Malzubra.
mainās “spēles” noteikumi, kur likme ir cilvēku veselība un dzīvība.
Vienmēr būs vietas, kur nokrist un sasisties, sliekšņi, aiz kā aizķerties, taču vai un
Tāpat nozīmīgi ir rīkoties zibenīgi, efektīvi,
kā mēs spēsim piecelties, pirmām kārtām,
pārdomāt, vai atgriezties pie tā paša gadī-
ir atkarīgs no mums pašiem un pēc tam no
juma otrreiz būs iespējams. Lai uzlabotu
apkārtējiem. Grūtības, izaicinājumi, nākot-
darba efektivitāti krīzes situācijās, būtiski
nes iespējamais apdraudējums būs arvien
izmantot saskaņotus algoritmus vai “SO-
klātesošs.
segums. Svarīgi ir šos riskus apzināties un būt gatavam tā vai citādi reaģēt. Tajā pat laikā svarīgi ir neļaut tam visam sevi salauzt un atturēt no virzības uz priekšu – uz attīstību. #LOB
Pus” (šis termins biežāk lietots militārā vidē - Standarta Operāciju Procedūras).
Ukrainas situācija parāda, ka nekas nav
Neatsverams ir komandas darbs, kur katrs
pašsaprotams, nākotnei nav absolūts
zina savu vietu un ir spējīgs darboties kā
100% apdrošināts, drošs pastāvēšanas
5
SKAISTA KADRA CENA RISKS UN TĀ ATPAZĪŠANA Raksts un foto: Letija Odrija Bedforda
Fotografēšana kā daļa no mūsu dzīves un uztveres atainojuma ir sastopama ik uz soļa un, uzlabojoties tehnoloģijām, paplašinās fotogrāfiju uzņemšanas vides robežas. Turklāt arvien kvalitatīvākas bildes kļūst iespējams uzņemt ar telefona palīdzību, nepērkot dārgu un neizprotamu aparatūru ar tās knifiem, kas gan, nenoliedzami, bildes kvalitāti krietni uzlabo, kā arī dod iespēju māksliniekam realizēt visai interesantus projektus. Taču ekstremālās fotografēšanas gadījumā skaisto bilžu “ķeršana” var radīt apdraudējumu cilvēka drošībai, ja iepriekš nav izvērtēti dažādie riski, atrodoties nestandarta apstākļos.
6
Nav absolūtas vienotas definīcijas, kas tad īsti ir ekstremālā fotografēšana. Klasiskā interpretācija vēsta par kādu drosmīgu vai pat pārdrošu indivīdu, kas, riskējot ar savu veselību vai dzīvību, cenšas iegūt aizraujošas bildes, ar ko iepriecināt pirmām kārtām sevi un tālāk arī draugus, sekotājus. Mūsdienās kļuvis būtiski atstāt par sevi kādu paliekošu liecību. Un kādēļ gan lai tā nebūtu skaistu bilžu sērija?
Ekstremālo fotografēšanu biežāk attiecina uz dabas fotogrāfiem, kas iemūžina dažādas dabas ainavas, savvaļas dzīvniekus, katrā vidē akcentējot kādus līdzīgus vai nedaudz atšķirīgus riska momentus. Daba var apdāvināt ar neatkārtojamiem, krāšņiem “mākslas darbiem”, ko cilvēkam iemūžināt un prezentēt pasaulei, taču tā var arī likt vilties un paprasīt vēl pretī “nodevu”. Tāpēc fotogrāfam ir būtiski apzināties iespējamās vilšaCits skaidrojums, ko piedāvā nās varbūtību. daļa aktīvistu, kas nodarbojas ar fotografēšanu, saistīts ar nozīmīr fotogrāfi, kas ideālo gu darbu un pūlēm, kas ieguldīts fotogrāfijas tapšanā: kā ilgstošs bilžu skatu meklēšanai pārgājiens (kalnos, gājienā pāri velta savu dzīvi! ledājam, tuksnesī, džungļos), tai skaitā nelabvēlīgos laika apstākļos, kas kādā noteiktā momentā, Tāpat būtiski ir katrā konkrētā bet ne obligāti, var radīt apdrau- situācijā izvērtēt iespējamos iedējumu (piemēram, dehidratā- guvumus un riskus, censties sacijas, nosalšanas risks). Un pat gatavoties iespējami sliktākajam šādā variantā, dažādu faktoru scenārijam. ietekmē, ne vienmēr iespējams sasniegt nosprausto mērķi un o daba nepielāgoieguldītais darbs, laiks un pūles var neattaisnoties, jo varbūt tieši jas mums, mēs pielāšajā dienā cerētais kadrs neizdo- gojamies dabai un tās das, kā tas iepriekš ticis izsap- “kaprīzēm”! ņots.
I
J
Pieskaroties savvaļas dzīvnieku fotografēšanai, ir būtiski izprast iespējamās dzīvnieka reakcijas, kuras ne vienmēr ir paredzamas, tieši tāpat kalnos laika apstākļu maiņa ne vienmēr pakļaujas prognozei. Ir dzīvnieki, kuri pamanīsies pazust no apvāršņa, tiklīdz jutīs cilvēka vai aizdomīga trokšņa klātbūtni. Un būs tādi, kas, jūtoties apdraudēti, var uzbrukt. Jebkuru riskantu uzvedību, kā strauju kustību vai nelielu distanci, dzīvnieks spējīgs uztvert kā provokāciju un apdraudējumu. Abos gadījumos indivīdam lieliski noderēs iepriekšēja pieredze, lai noķertu pāris zibenīgus kadrus, atrodoties iespējami drošā distancē, ar izvērtētu atkāpšanās plānu. Tehnikai uzlabojoties, kļuvis iespējams fotografēt arī zemūdens pasauli. Taču šajā vidē papildus jāizvērtē savs veselības stāvoklis, niršanas pieredze. Būtiski ir kāda otra cilvēka klātesamība, ja nu zem ūdens notiek kāds negadījums. Tā kā ir izmainīta telpiskā sajūta un maņas nestrādā tikpat asi kā mūsu dabiskajā vidē uz zemes, mainās mūsu organisma reakcija un spēja reaģēt uz kādu
7
potenciālu ekstremālu situāciju; kā arī pastāv risks nomaldīties, tā kā zem ūdens nav uzstādītas ceļa norādes, kurp doties. No dabas ainavu izcilajiem māksliniekiem noteikti pieminami vulkāni ar saviem krāšņajiem lavu izvirdumiem, kalni ar to majestātisko varenību, vietām balti zilganām sniega ledus klātām ielejām un cepurēm, un bieži neprognozējamo laika maiņu, okeāna viļņu nerimstošais dzīves ritms un spēks, kā arī dabas stihijas. Iespēja fiksēt dabas varenības apjomu ļauj izprast savu niecību dabas priekšā. Uzturoties dabā, cilvēks ir motivēts vai sākotnēji pat spiests interesēties par laika prognozi, jo agrāk vai vēlāk tiks “sodīts” par savu nevēlēšanos vai paviršību, iedziļinoties šajā nozīmīgajā faktorā. Riska novērtēšanai palīdz meteoroloģiskie bīstamības kritēriji, kas tiek dalīti 4 klasēs: zaļā klase (nav nepieciešama piesardzība), dzeltenā (potenciāli bīstams laiks), oranžā (bīstams), sarkanā klase (ļoti bīstams). Šāda informācija ir noderīga, jo brīdina par briesmu intensitātes apjomu, kas savukārt ļauj pilnvērtīgāk sagatavoties gaidā8
majam. Bet, kamēr vieni centīsies atrasties drošībā, kāds cits, tieši pretēji brīdinājumam, varbūt dosies ārā ar fotoaparātu “īpašā skaistuma medībās”.
Taču kalnos vēja,
lietus stipruma, redzamības pasliktināšanās, intensīvas snigšanas un citu laika parādību nomaiņa var uznākt diezgan neprognozējami.
Pārvietojoties tajos pašos Augstajos Tatros, pat izvērtējot laika apstākļus pirms došanās tās pašas dienas rītā, nekad nevar būt 100% drošs, ka daba nenostāsies pret tevi. Nereti indivīds var atrasties uz stāvas kores, vienā rokā esot kamerai un ar otru turoties pie virves vai klints, cerot, ka trekinga zābaki, kas īsti nav paredzēti slidenām vietām, nepaslīdēs uz smalko akmeņu un sniega sajaukuma, tā kā necerēts un nepatīkams pārsteigums sedlienē izrādījies pa nakti uzsnigušais sniegs. Tāpat varētu likties pārsteidzoši, ka Tatru ielejā iespējams sastapt vēju, kas ap 70 kilogramus ekipētu pieaugušo spējīgs panest pāris centimetrus
sānis no takas, apgrūtinot pārvietošanos tik tālu, ka jāpārvietojas rāpus, lai samazinātu savu stāvu. Šajā gadījumā tikai pēcpusdienā ticis izziņots oranžais brīdinājums, pieaugot vēja stiprumam. Tāpat miglas vairāk vai mazāk prognozējamā parādīšanās nojauc virzienu un apgrūtina redzamību, kas virsotnē vai uz stāvām nogāzēm rada ļoti augstu risku cilvēka eksistencei. Un, lai vai ledājs un ledāju tonnām smagie seraku bloki, kas var sagrūt pār cilvēkiem, ir iespaidīgi savā skaistumā, to bīstamās plaisas var tikt apslēptas ceļotājiem, slēpo-
tājiem un var novest līdz traģiskam iznākumam kādam, kas pamanījies iekļūt neīstā vietā un neīstā laikā. Nenoliedzami, jebkurai šāda veida fotogrāfijai apakšā ir savs unikālais stāsts, īpaši, ja tā tikusi definēta par “īpašu”. Tā var nest sevī stāstu par cilvēka drosmi un uzņēmību vai, citu acīm skatoties, pat tās stāsts liksies robežojamies ar ārprātu un bezatbildību. Taču tai pat laikā labas bildes uzņemšana un realizēšana – t.s. aizgādāšana līdz cilvēkiem – prasa neizmērojamu pacietību, izturību, mērķtiecību, plānošanu un gudrību.
Fotografēšana kā jebkurš hobijs ir spējīgs mūs aizraut, tādēļ reizēm mēs no “fotografēt droši standarta vidē” pārejam citā - pārkāpjot ikdienas drošības slieksni. Vidē, pilnā visdažādāko risku, kur katram pašam ir jāizvērtē, cik tālu viņš ir gatavs iet, cik daudz ir vērts skaists kadrs. Tam jāņem talkā saprāts un jāizsver potenciālie ieguvumi un iespējamie rezultāti, nospraust kādas robežas, kuras nepārkāpt, un laicīgi izplānot atkāpšanās ceļa plānu. #LOB
9
10
Ņemiet mani tādu, kāds esmu Raksta autore: Sabīne Plauka Foto autore: Helēna Plotičkina
Viens no enerģiskākajiem un pamanāmākajiem Latvijas hiphopa skatuves pārstāvjiem rolands če, kurš ar mūziku nodarbojas jau vairāk nekā desmit gadus, profesionālāk tai pievēršoties 2016. gadā, ir reperis, dziesmu autors un producents. Viņa vārds plašākai sabiedrības daļai kļuva zināms pēc singla “Tort” panākumiem. Skatuve - tā ir viņa vieta. Mūsu saruna ir par viņa darbību repā, repa situāciju un ietekmi Latvijā un nākotnes plāniem.
11
Kā Tu nonāci pie pseidonīma rolands če? Kādreiz biju vienkārši roļiks, pat neatceros, kāds bija konkrēts iemesls vēlmei mainīt pseidonīmu, bet bija doma vienkārši iet ar savu vārdu uzvārdu. Man ir īss, bet pietiekami sarežģīts uzvārds, lai 9 no 10 reizēm tas tiktu uzrakstīts nepareizi, tāpēc izdomāju, ka jāizmanto uzvārda pirmais burts – “če” (bez garumzīmes) ir burta “Č” skaņa. Kā sākās Tava darbība repā? Divtūkstošo gadu sākumā ar brāli sākām klausīties ārzemju, latviešu repu, brālis sāka pats repot, imitēju bračku un sāku savā nodabā skricelēt kaut kādus tekstus. 2005. gadā satiku pāris vienaudžus, kas darīja tāpat, un sākām kopā taisīt bītus un rakstīt tekstus. Tad kaut kādus 5-7 gadus kopā ar džekiem Talsos tā kopā močījām, formējām kolektīvus, bijām kopā kādi 8 cilvēki. 2012. gadā izlaidu savu pirmo pagrīdes solo relīzi, tad pārtraucu darboties uz nepilniem 4 gadiem. 2016. gadā “atgriezos” ar albumu “NIMFO” un pārējais laikam ir vēsture. Par ko ir Tavs jaunākais albums “visurgājējs”? Laikam jau kaut kāds atskats uz sevi no dažādiem leņķiem. Pats uz albumu skatos kā uz auto, kuram 12
gadiem ir spodrināta ārpuse, taču beidzot ir pacelts motora pārsegs un palūkojos, kas tad tur īsti darās. Tas tieši, tā teikt, sertificē to kā solo albumu, jo bez introspektīvā aspekta es varētu šīs dziesmas mierīgi ielikt citos projektos un neviens pat nepamanītu atšķirību. Kur Tu rodi iedvesmu savai mākslai? Jebkur – dzīvē, draugos, nedraugos, dažādās dzīves situācijās. Aizvien vairāk
cenšos atrast idejas vietās, kur varētu likties, ka nekā nav. Tas padara mūziku raibāku. Vai Tu uzskati, ka esi viens no top reperiem Latvijā? Cenšos par to maksimāli nedomāt, jo dienas beigās tas nekādu garīgu vai fizisku labumu nedod. Toties ļoti priecājos redzēt un dzirdēt, ka mana un manu kolēģu radītā mūzika iedvesmo citus kolēģus – fakts, ka jaunie reperi mūsu albumus ievieto savu topu augšgalos, ir
sirdi sildošs un motivējošs. Tu esi arī mūzikas producents, vai Tu esi par to mācījies? Principā 0 izglītības, visu daru pašmācības ceļā, vēl aizvien neprotu spēlēt nevienu mūzikas instrumentu. Kāpēc, Tavuprāt, repu pārsvarā pārstāv tikai vīrieši? Ja godīgi, nezinu. It kā reps ir sācies laikā, kad vīriešu un sieviešu tiesības bija principā normālā savstarpējā līmenī. Nemācēšu atbildēt, bet labprāt dzirdētu kādu sociālantropologa viedokli par šo.
Kā Tu nonāci līdz radio raidījumam “REPortāža”? Nekas maģisks – radio “Pieci” izlēma veidot repam veltītu radio raidījumu, biju viens no kandidātiem vadītāja pozīcijai un beigu beigās kārtis sakrita par labu man. Vai Tu esi Marko Polo fans? Marko Polo laikam konkrēti nē, bet ģeogrāfija gan man patīk. Bērnībā mīļākā grāmata bija atlants. Ja mēs šeit vispār runājam par ceļotāju Marko Polo. Vai reperim Latvijā būt ir viegli? Nav grūti, nav viegli, laikam galvenais ir jautājums, ko pats gribi no būšanas par reperi. Ja runājam par vietu industrijā, tad ir pāris problēmas, par kurām atbildei uz jautājumu intervijā būtu par īsu. Ja runājam par profesiju, tad situācija ir diezgan ok – Latvijā lielākā daļa mūziķu (ne tikai
reperi) tāpat nenodarbojas ar mūziku simtprocentīgi. Ar repu Latvijā pagaidām ne visi var pelnīt, bet piepelnīties gan. Kāda ir vide un attiecības starp reperiem? Visi diezgan ņemas pa saviem bariem un kolektīviem, es tai skaitā, bet nesenais koncerts “Reps pret karu Ukrainā” parādīja vēl neredzētu saliedētību scēnas vidū. Es pat nezinu, vai kāda cita scēna ar ko tādu var lepoties. Sveiciens visām komandām, sveiciens Arturam Skutelim par organizēšanu! Kāpēc reperi savās dziesmās lieto nepieklājīgus vārdus? Jo poh*j. Kā Tava ģimene vērtē Tavu mūziku, dziesmas? 0 sliktu komentu – vai nu patīk, vai nu neklausās. (smejas) Bet jā, nekādu klupienu no ģimenes puses, sieva un dēls ir mani lielākie 13
fani. Kāda ir Ozola nozīme Tavā dzīvē? Nesen viņam atbildot uz kādu Instagram storiju, teicu: “Večuk, tu esi izmainījis manu dzīvi 2 reizes, gaidu trešo.” Viņš bija principā pirmais indivīds, kas lika uzlūkot latviešus kā kaut ko riktīgi krutu. Pēdējos gados viņš man daudz palīdzējis ar jebko, kas nepieciešams “repa spēlē” – koncertu pieredzi, organizatoriskām lietam, padomiem biznesā utt. Visi maksimālie respekti Ozim.
kārši jādefinē “pietiekami”.
pai, galvenais, lai klausītājs ir mentāli stabils.
Kāds iet repā uz visu banku, kāds to dara hobija līmenī. Kā Tava sadarbība ar “UniPar sevi varu teikt, ka nesū- versal Music Latvia” ir ietekmējusi Tavas dziesmas? dzos. Dziesmas laikam īsti nekā, Vai Tu piekrīti tam, ka repa jo nekādu radošo ierobežomūziku mūsdienās klausās jumu, esot Universal papārsvarā tikai jaunieši? Un spārnē, nav bijuši. Karjeras vai tā, Tavuprāt, ir problēma? gājums gan ir ietekmēts, ieJā, bet es to neredzu kā tekmēts uz pozitīvo pusi. akūtu problēmu. Problēma drīzāk sākas tad, ja nav pie- Kas, Tavuprāt, bija tas, kas tiekami liela auditorija, kā izmainīja sabiedrības skatīrezultātā cilvēki neatnāk uz jumu uz repa mūziku, jo bija koncertu. anša Mežaparka laiks, kad šī stila mūzika nekoncertā no skatuves redzē- tika tik labi pieņemta? Reps ir kļuvis par daļu popju visu paaudžu cilvēkus, kultūras un turpina aizņemt Vai Latvijā ar repu var pietie- kas nozīmē, ka problēma aizvien lielāku “pīrāga daļu”. kami nopelnīt? ir kādā konkrētā vecuma Laikam uz šo daļēji atbildē- grupā. Es personīgi nesaku Klasiskāka stila reps vēl ju iepriekš, bet laikam vien- “nē” nevienai vecuma gru- aizvien ir samērā nesagre-
14
mojams daļai sabiedrības tā muzikālās specifikas dēļ – tā īsti nav fona mūzika un jāatvēl sava daļa dienas tā patērēšanai.
liela nozīme, zinu tikai to, ka klipiem jābūt krutiem. Jā, gandrīz katrai dziesmai ir kaut kāda vīzija, kā klips varētu izskatīties, galvā stāv arī klipi Eminema Kuri šobrīd, Tavuprāt, ir uz- dziesmām, kurām nav vilecošie jaunie reperi Latvijā? deo. (smejas) Noteikti jāpiemin Ods, Goča, Wiesulis, Ziedu Vija. Cik viegli izdodas piesaistīt Marko un Hotte nāk ar labu sponsorus, ņemot vērā to, ka stilu un spēcīgu liriku svaigā Latvijas apstākļiem Tava darskanējumā. Šie būtu mani bība varētu šķist provokatīpersonīgie favorīti, objek- va? tīvo skatījumu klausieties Ja godīgi, tāda super no“REPortāžā”. pietna sadarbība ar kādu sponsoru līdz šim nav bijuCik liela nozīme ir Tavu vi- si, varbūt esmu viņiem “par deoklipu vizuālajam izska- daudz”. Bet tas mani īpaši tam? Vai dziesmas vizuālais nav ietekmējis – daru visu aspekts rodas “komplektā” pa savam. ar dziesmu vai tomēr Tu par to domā vēlāk? Apprecoties ar sievu, Jūs izNemāku pateikt laikam, cik lēmāt apmainīties ar teto-
vējumiem, nevis gredzeniem. Kā radās šī ideja? Cik viegli šai avantūrai bija pierunāt sievu? Laikam tāpēc, ka tā ir reāla liecība par konkrēto faktu, lai arī kas dzīvē nenotiktu. Gredzenu var noņemt, tetovējumu ne tik viegli. Plus gan jau kādā koncertā pazaudētu. (smejas) Sieva teica – lessgo! Kādi ir Tavi nākotnes plāni? Mūzika, mūzika, mūzika. Diemžēl vai par laimi, man nekas cits vienkārši neinteresē. Pats noproducēju “visurgājēju”, atjaunoju zināšanas par mūzikas producēšanu, gatavojos lekt šajā lietā dziļāk. Plus manis paša solo un blakus projekti, bez bremzēm. #SP
15
16
SVEIKS, LASĪTĀJ! ŠOBRĪD “AVANTŪRA“ MEKLĒ SPONSORUS, LAI PRIECĒTU TEVI NE TIKAI DIGITĀLAJĀ FORMĀTĀ, BET ARĪ DRUKĀTĀ. JA VĒLIES MŪS ATBALSTĪT,
SAZINIES AR MUMS: redakcija@avantura.lv
17
Multim izstāde digitālā māksla produk Raksta un foto autore: Letija Odrija Bedforda
Dažkārt mākslu tradicionālā veidā ir grūti uzt
likties kā klusuma mauzolejs, kas rada piespie
nespēj iedziļināties mākslas darbos, jo iztrūkst
aizbildināsies ar garlaicības sajūtu, ko tā rada
apmeklēt multimediālas izstādes, kuru laikā uz
tiek atainoti populāru mākslinieku mākslas da
projektorus, kustīgās improvizācijas papildino
līdzinās "dzīvās" mākslas izrādei un rezultāts p
baudīšanai. Dalīties projekta vēsturē un nākot
House" (DAH) mārketinga un attīstības vadī
18
mediālās es ās as kts
Kad un kā radās ideja šādam projektam? Šādas izstādes DAH iestādes direktors sākumā redzēja Spānijā un Krievijā, kur bija divi lielākie vizuālās mākslas muzeji. Spānijā kā pirmo viņš ieraudzīja Van Goga izstādi un sāka meklēt dažādas šāda veida izstādes - kur tādas vispār ir pieejamas, kas ir nepieciešams -, un atrada vienu no partneriem. Bet īpašnieks un idejas autors šāda veida izstādēm ir amerikānietis. Apmēram pirms trīsarpus gadiem pirmā izstāde, kas tika atvesta uz Rīgu, Doma laukuma Biržas telpām, bija izcilie modernisti no Monē līdz Kandinskim, un arī šobrīd tas joprojām ir viens no populārākajiem produktiem, jo ir vispilnvērtīgākā izstāde, turklāt ļoti izglītojoša. Tajā laikā interese bija liela un cilvēki speciāli brauca ne tikai no Latvijas, bet arī no Baltijas, tā kā nekas tamlīdzīgs Baltijas valstīs līdz šim nav bijis. Pēc pāris mēnešiem viņš izdomāja, kāpēc nepiedāvāt mūsu cilvēkiem baudīt šāda veida mākslu pastāvīgi. Tad sāka meklēt telpas. Droši vien, kā mēs
tvert. Dažiem mākslas muzeji var
smejamies, mūsu viesiem šīs telpas ir pazīstamas no
estības sajūtu. Kāds iespējams
diviem vēsturiskiem periodiem, kas bijuši Latvijā.
t skaidrojuma vai varbūt
a. "Digital Art House" piedāvā
z visām izstādes zāles sienām
arbi, izmantojot vairāk kā 30
ot ar atbilstošu mūziku. Tas
patiesi spēj iedvesmot mākslas
tnes vīzijās aicināta "Digital Art
ītāja Inese Romaņeca.
Savulaik padomju laikā te bijis kinoteātris Pionieris, bet otrai daļai pazīstams kā naktsklubs “Essential”. Šīs telpas bija brīvas un, paskatoties tieši uz pašu arhitektūru un infrastruktūru kopumā, šī bija ideāla vieta, lai veidotu šāda veida izstādes. Protams, ir ieguldīts milzīgs budžets un naudas līdzekļi, lai varētu restaurēt šo ēku, jo 10 gadus tā stāvēja ciet. Taču šobrīd tā ir viena no modernākajām kultūras telpām Rīgā. Un joprojām ir vienīgā Baltijā, kura piedāvā šāda veida atrakcijas ar iespēju izbaudīt mākslu.
19
Kas bija tā mērķauditorija, kuru bija vēlme uzrunāt?
ņemot vērā tradīcijas un kultūru. Cenšamies izvēlēties
Šeit noteikti nebija konkrēts mērķis. Taču, runājot par tra-
dažādu saturu, kurš būtu interesants, izklaidējošs, kā arī
dicionālo mākslu, tās baudīšanai ir jābrauc kaut kur ārpus informatīvs, parādīt kaut kādas detaļas, kuras varbūt pat savas dzimtās valsts, ir jāmeklē to mākslinieku vai kon-
nepiefiksē, kad skatās uz reālu gleznu. Šobrīd piedāvājam
krēto iecienīto stilu ekspozīcijas muzejos. Bieži vien tas slavenā arhitekta Gaudi darbus. Ne visi var aizbraukt uz fiziski nav iespējams vai būs ļoti ierobežots piedāvājums, Barselonu, lai redzētu pilnīgi visu, jo mēs zinām tikai tos jo gleznu nebūs pietiekami daudz, tā kā katrs muzejs tās darbus, kas ir paši populārākie. Nesen mums bija pieglabā pie sevis un īpaši nedalās ar to, kas viņiem ir. Sa-
dāvājums rādīt renesanses izstādi. No vienas puses tā ir
vukārt šī ir iespēja, kā piesaistīt. Un, ja mēs runājam par ļoti interesanta, taču pietiekami drūma izstāde. Un tāpēc, jauniešu auditoriju, tad viņi ir tik moderni un digitalizēti. man šķiet, ka tomēr tā bija laba izvēle atlikt šīs izstādes Mums šķiet, ka viņi mazāk lasa grāmatas, neinteresē stan-
pirmizrādi uz vēlāku laiku, jo pavasaris nesis atviegloju-
darta muzejs, nav tādas intereses nākt uz skatīties uz reālu mus no Covid-19 pandēmijas, kad gada laikā cilvēki bija gleznu, savukārt šīs digitālās projekcijas tiek uztvertas pil-
spiesti dzīvot citos apstākļos. Savukārt mākslinieces Po-
nīgi savādāk.
lina Pobereshsky izrāde “Sapņu grāmata” ir ļoti pavasarīga, neskatoties uz to, ka ilgu laiku dzīvoja Izraēlā, pati
Kas ir tie cilvēki, kas izvēlas māksliniekus, un kādas ir šī uz savas ādas pārdzīvojot, ko nozīmē karš, ko nozīmē brīža aktualitātes?
šis drausmīgais terora laiks. Bet neskatoties uz to visu,
Tas droši vien ir komandas darbs. Piedāvājumu noskatā-
gleznas ir tik emocionāli dzīvas, tik jūtīgas, manuprāt,
mies visi un apspriežam: patiks, nepatiks, vai ir piemē-
tas ir tiešām tas, kas visiem šobrīd ir nepieciešams. Šeit
rots laiks šim projektam. Ja mēs runājam par kontentu,
mēs radām reālus gleznu darbus un veidojam atbilstošas
kurš jau ir gatavs, tad mēs cenšamies to pielāgot vai
filmas - nelielas digitālas projekcijas par šiem darbiem.
pārlikt šo principu uz to valsti, kur mēs šobrīd dzīvojam,
20
Darbi izstādēs “Japānas sapņi” (pa labi) un “The Dream Book” (pa kreisi)
Kāda ir apmeklētības dinamika? Kā Covid-19 ierobežoju mi ir to iespaidojuši? Droši vien vispopulārākais bijis laiks, kad tas tikko parādījās Latvijā kā jaunums. Bet, ņemot vērā, ka mēs cenšamies nodrošināt dažādību starp seansiem, manuprāt, mums izdevās gan noturēt mūsu klientu loku, gan arī paplašināt to. Kad mēs atvedām izstādi “Japānas sapņi”, tad mēs sapratām, ka tas vairāk interesē jauniešus. Ja mēs runājam par Gaudi, tad to vairāk apmeklē ģimenes, jo tur bērnam nav jāzina nekas - viņš redzēs spilgtas krāsas, elementus, dzirdēs foršu mūziku, un tas kopā veidos pavasarīgu noskaņu un pozitīvas emocijas. Mājaslapā ir norāde par privāto seansu iespēju. Vai cilvēki aktīvi šo piedāvājumu izmanto un ko to laikā viņi vēlas redzēt? Jā, cilvēki izmanto šādas iespējas, bet es gribu piebilst, ka mēs šo iespēju piedāvājam ne tikai pirmdienās, otrdienās, tas vienkārši ir visvieglākais un cenu ziņā vispieejamākais veids. Taču ir arī privātie seansi, kurus cilvēki grib izbaudīt
Digital Art House ēka
ar ģimeni vai draugiem, vai nosvinēt dzimšanas dienas. Nesen bija kāzas, kur cilvēki tā vietā, lai ietu uz restorānu paēst vai nolīgtu vakara vadītāju un DJ, viņi atnāca izbaudīt divas izstādes un dzīvās mūzikas pavadībā apēst tortes gabaliņu, tādejādi nosvinot savu īpašo dienu šeit. Izvēles ir pavisam dažādas. Arvien vairāk cilvēki meklē kaut kādas iespējas ne tikai vienkārši forši un atraktīvi pavadīt savu brīvo laiku, bet arī lai kaut kas savādāks paliek atmiņā, un, neskatoties uz to, kas notiek šobrīd apkārt, cenšas atslēgties uz pāris stundām, lai varētu uzņemt jaunas emocijas. Mēs cenšamies piedāvāt iespēju cilvēkiem izvēlēties. Manuprāt, tas ir svarīgi. Vienu interesēs vienkārši izstādes, otru interesēs džeza vakars vai koncerts, citu varbūt ieinteresēs izrādes kopā ar vizualizācijām. Bet tas ko mēs secinājām, ka cilvēki tomēr grib pieskarties pie mākslas burvības. Bez tā diemžēl nevar. Mēs veidojam arī izstādes ar mūsu draugiem - stīgu kvartetu, respektīvi kvartets gatavo muzikālo programmu, piemeklējot kompozīcijas atbilstoši katrai izstādei. Uz atdzīvināto gleznu fona dzīvās mūzikas pavadībā rodas pavisam citas emocijas - tur dzimst brīnumi.
Vai ir kādas nākotnes izstāžu ieceres? Plānos ir iepriekš pieminētā renesanses izstāde. Otra izstāde būs mūsu pašu izstrādāts produkts - jaunais Van Gogs - saturs, kurš nekur pasaulē vēl nav bijis! Tā tiešām būs pirmizrāde šeit pie mums Latvijā. Tā veidošana bija kā bērna sagaidīšanas laiks, tiešām deviņi mēneši. Un es domāju, ka drīzumā mēs varēsim uzaicināt mūsu viesus ciemos izbaudīt šo jaunumu. Tur būs arī pazīstami Van Goga darbi, bez tā nevar, savādāk cilvēki neticēs, ka tas ir Van Gogs. Savukārt to, ko mēs sapratām - Van Goga dzīvē bija tik daudz un dažāda veida dzīves periodi, ar ko arī atšķiras tā māksla, ko viņš ir veidojis. Cilvēkiem vairāk ir pazīstamas košas krāsas, kaut kādi skandāldarbi. Bet realitātē tur ir tik daudz visa kā. Tādejādi tas būs kaut kas savādāks, cits redzējums, cita veida prezentācija. Un mēs tiešām ļoti ceram, ka šāda veida darbs, kurš parādīs mūsu komandas darbu no citas puses, patiks mūsu viesiem. #LOB 21
NOPLŪKT PIEVIENOTO VĒRTĪBU Raksta autore: Polīna Miķelsone Foto: Personīgais arhīvs
Madonas novadā radītā uzņēmuma “Plūkt” vadītājai Mārai Lieplapai ideja par tradicionālu tēju mūsdienīgā un patērētājam saprotamā veidā radās, esot apmācībās Ķīnā. Šobrīd “Plūkt” produkcija tiek eksportēta uz 19 valstīm, iepazīstinot pasauli ar ziemeļu savvaļas pļavu un mežu augiem. “Mums bija svarīgi, ka esam tie pionieri, kuri rada jaunu nišu, izceļot ilgtspēju un komunicējot caur mūsdienīgu produkta pasniegšanas veidu.”
22
Ideja par “Plūkt” radās, esot apmācībās
varam darīt savam zīmolam.” Māra norāda
piegādātājiem, kuriem ir ģimenes, kuriem
Ķīnā – kas notiktu, ja tiktu savienotas
uz komunikācijas būtisko nozīmi. “Es pati
tiek godīgi maksāts, kuriem ir bioloģiskās
inovācijas ar dabas vērtībām. “Es redzēju
izgāju “dzīves skolu”, dodoties uz Ķīnu un
saimniecības. Klients var būt drošs, ka
to “startup” vidi, kas saistās ar tehnoloģi-
apgūstot šīs kultūras īpatnības. Piemēram,
visi izmantotie materiāli ir ilgtspējīgi un
dodoties uz biznesa “mītingu” (tikšanos -
nekaitēs ne veselībai, ne dabai. Tās ir
aut.piez.), ir jāzina, ka pasniedz vizītkartes
visas tās lietas papildus pašai tējai, par
ar abām rokām, jābūt zināmai pietātei.
kurām mūsu klients gatavs maksāt! Tas
Šeit, Skandināvijā, savukārt tas stils ir
maksās dārgāk, varbūt aizņems ilgāku
līdzīgāks kā pie mums Latvijā, varbūt pat
laiku sagatavošana, bet rezultātā ir klienti,
brīvāks. Izjūtama lielāka vienlīdzība, līdz
kuri novērtē šādas vērtības.”
jām un inovācijām, taču nevarēju atrast “pieķeri”, varbūt neredzēju to vērtību. Bet, no otras puses, tā ļoti tradicionālā tējas kultūra, kas ir Ķīnā un Āzijā, man likās mazliet vecmodīga.” Pirms četriem gadiem, iestājoties Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Madonas biznesa inkubatorā, bija tikai ideja un izstrādāts
ar to, teiksim, runājot ar partneriem, mēs
logo. “Pa šo laiku tas atbalsts ir bijis
varam droši runāt uz “tu”. Latvijā joprojām
“Mēs diezgan maz esam sadarbojušies ar
milzīgs! Tieši sākuma posmā, jo reizēm
ir jātaustās, vai pirmajā reizē runāt uz “jūs”
influenceriem, jo ir sajūta, ka sadarbojo-
tas ir mazāk par kādu finansiālo atbalstu
vai uz “tu”.”
ties mēs, iespējams, nonākam pretrunās.
vai materiāliem, bet vairāk par kopienu. Par to, ka tu neesi viens, ka patiesībā tajā pašā inkubatorā ir vēl 30 uzņēmēji, kuri saskaras ar tieši tādām pašām problēmām kā tu. Tas uzņēmējdarbības ceļu padarīja mazāk vientuļu, jo sākumā, kad esi tu un tava ideja, var likties, ka tas ir viss. Esi tikai tu un tava ideja, un tev vairs nekā cita nav,” atklāj Māra. Šī ir Māras pirmā uzņēmējdarbības pieredze. Sākotnēji šķita, ka viss notiks ātrāk. “Tā bija lielākā kļūda nevaicāt pēc palīdzības. Domāju, viss būtu noticis krietni ātrāk un iztiktu bez kādām lielām kļūdām, bet es vienkārši nevēlējos vaicāt pēc palīdzības. Savukārt tagad pirmā lieta, ko daru, es
Kā ilgtspējīgam uzņēmumam mums nav
Var iemācīt visas prasmes, var parādīt mūsu stāstu un dizaina vadlīnijas, bet, ja cilvēkam nav attieksmes vai ticības idejai, tad ir grūti sadarboties.
domu veicināt nemitīgu pieprasījumu vai preču patēriņu, līdz ar to ļoti rūpīgi jāizvēlas, kurš influenceris arī pārstāv šīs pašas vērtības: ilgtspējību, pārdomātu patēriņu. Visbiežāk mēs sadarbojamies ar influenceriem, kuri tiešām pārstāv šīs vērtības, lai paplašinātu mūsu vēstījumu, nevis netiešā veidā teiktu: “Rekur ir mūsu produkts, pērciet!” Tā mēs nedarām.” Uzņēmējdarbības sākumā Māra bija domājusi par to, vai nepienāks brīdis, kad tiek sasniegts kāds galējs punkts. “Būtībā tas vienmēr ir tāds biznesa izaicinājums, kā attīstīties, ko mēs varam piedāvāt. Arī
meklēju kādu, kurš zina konkrēto jautā-
Svarīgi arī apmācīt izplatītājus. “Sadar-
mūsu gadījumā mēs vienkārši iepazīstam
jumu labāk par mani.” Komandā šobrīd ir
bības sākumā mēs braucam uz šiem
jaunus produktus citās formās. Piemēram,
veikaliem un apmācām viņu kolektīvu.
šobrīd izgatavojam “take-away” tējas mai-
Tāpat arī restorāniem. Tā nav runa tikai
siņus (tulk. - maisiņi līdzņemšanai), kuri
par tējas pagatavošanas praktiskām
paredzēti tieši aviolīnijām vai restorāniem,
lietām, bet tieši par mūsu stāstu. Tas, kā
SPA centriem vai jogas klubiem. Protams,
mēs to pastāstīsim izplatītājam, kā mēs to
ka ir lojālo klientu bāze, kuri, kamēr vien
pastāstīsim veikala kolektīvam, tieši tādā
mēs komunicējam tā, kā viņiem patīk, būs
pašā veidā viņi to nodos arī klientiem. To
kopā ar mums, bet arī šiem klientiem ir
varbūt neviens neredz, jo tie nav sociālie
nepieciešams piedāvāt ko jaunu. Teiksim,
“Uzņēmējs ir sava uzņēmuma labākā mār-
tīkli, tās nav publiskas aktivitātes, bet,
vasaras sezonā mēs strādājam ar ledus
ketinga reklāma. Pirmo pusotru gadu mēs
kad dodamies uz kādu no mūsu partneru
tējām vai eksperimentējam ar jaunām
izgājām tikai uz to, ka es visur piedalījos –
veikaliem, teiksim, Amerikā, to var ļoti just,”
garšām, piedāvājam tējas meistarklases.
visās izstādēs, konferencēs, degustācijās
atklāj Māra. “Klientam ir svarīgi, ka mēs
Šie visi ir tādi nišas produkti un pakalpoju-
– visur. Īpaši jaunam uzņēmējam, kad
stāstam ne tikai par to, cik tēja ir garšīga.
mi, bet jo vairāk mēs nākam klajā ar kaut
to resursu ir diezgan maz, tā seja, tēls ir
Viņš pērk “premium” kvalitāti, jo zina,
ko jaunu, jo joprojām ir redzama attīstība,”
viena no labākajām lietām mārketingā, ko
ka var uzticēties, ka mēs strādājam ar
ir pārliecināta Māra. #PM
septiņi cilvēki. Māra norāda uz to, cik svarīgi ir tas, ka cilvēks tic idejai. “Es vienmēr meklēju līdzīgi domājošus cilvēkus. Mums ražošanā ir meitenes, kuras fasē produktus. Liekas it kā vienkāršs, tehnisks darbs, bet es redzu, ka tas viņām sniedz gandarījumu. Viņas tic “Plūkt” stāstam un vīzijai.”
23
ARTURS SKUTELIS: “Dienas beigās tas varonis esmu es” Reperis un literatūrzinātnieks Arturs Skutelis uzskata, ka ir svarīgi atcerēties vietu, no kuras nāc, lai arī identitāte laika gaitā var mainīties. Savā jaunākajā albumā “Jā” viņš gan saka, ka sevi uzrakstīs rīt, šodien nē. Raksta autore: Polīna Miķelsone Foto: Helēna Plotičkina
Kas pamudināja pētīt literatūru? Intervijā ar [Jāni] Krīvēnu
Visai baisi, apzinoties to, ka skolas laikā tika tik daudz cilvēks -
minēji, ka skolā ar literatūru nav bijusi labākā pieredze.
es, skolēns - maldināts! Tik daudz lietas lika iegaumēt, iezubrīt,
Man vispār saistībā ar skolu nebija īsti laba. Līdz kādai 7., 8. kla-
atcerēties. Tikai, studējot universitātē, sapratu, ka nu, protams,
sei biju tāds pareizs un apzinīgs, bet pēc tam es beidzot sapratu,
latviešu valodā ir lietas, kuras ir jāiegaumē, kaut kādas formālas
cik daudz laika zaudēju, esot skolā, bet tas ir obligāti jāizdara, jo
lietas, bet, ja mēs runājam par interpunkciju un tamlīdzīgām
tā pieņemts. Jā, nu es jau biju stāstījis par to literatūras apgūša-
lietām – tās lietas ir izprotamas, tās nevajag iegaumēt, iezubrīt
nas procesu skolā kā tādu ļoti formālu un neinteresantu pada-
un tamlīdzīgi, tās vajag saprast. Skolas laikā gan to nepalīdzēja
rīšanu. Varbūt šobrīd tas ir mainījies, es ceru, ka tas ir mainījies.
saprast, lika kaut ko iekalt un līdz ar to pēc skolas literatūras
Bet, kad es mācījos skolā, mums vajadzēja, piemēram, analizēt
stundām laikam neko tādu pārāk jauku pateikt nevar. Lai gan
kādu dzejnieka darbu, izlasot vienu dzejoli. Piemēram, izlasi vienu
skolotāji bija jauki, programma, metodes nebija interesantas.
Ziedoņa dzejoli, analizē Ziedoni. Vai vēl trakāk analizēt kādu romānu, izlasot šī romāna fragmentu. Nu tas ir nonsenss. Nezinu,
Tavuprāt, obligātajiem literatūras sarakstiem skolās vispār
kurš to ir izdomājis un kāpēc, bet man tas likās nepieņemami,
vajadzētu būt?
joprojām liekas nepieņemami. Attiecīgi skolas laikā tā literatūras
Tas ir sarežģīts jautājums. Es pazīstu vairākus skolotājus,
interese bija patstāvīga, bet absolūti neatkarīga no mācību vielas,
izcilus skolotājus, literatūras un latviešu valodas skolotājus, kas,
kas uzdota stundās. Tā lielā mīlestība pret literatūru nāk no tēta,
komunicējot ar skolēniem, piedāvā vairākus variantus, ko par
jo tētis vienmēr, izmantojot viltīgu, psiholoģisku paņēmienu, mani
kādu tēmu var lasīt, bet tas būs viena vai cita autora darbs un
mudināja lasīt jaunas grāmatas. Šis paņēmiens bija tāds, ka viņš
tamlīdzīgi. Man šķiet, tas ir gudrāks paņēmiens, jo, ja tas, ko mēs
teica: “Lūk, šai grāmatai tu vēl neesi gatavs, šo noteikti nelasi, šis
saucam par literatūras klasiku, par latviešu literatūras klasiku...
noteikti nebūs tev, šito drīkstēs lasīt tikai pēc desmit gadiem” un
Lai gan klasika vienmēr ir konstruēta parādība - kas vienam ir
tamlīdzīgi. Tā grāmata stāvēja redzamā vietā un, protams, es,
klasika, otram ir tukša skaņa. Tāpēc Rainis ir mūsu klasiķis, bet
veicot tādu noziedzīgu darbību, to grāmatiņu pa kluso ņēmu un
cik daudz mūsdienās lasa Raini, ir cits jautājums. Kā man viens
lasīju. Un bija jāizlasa visai ātri, jānoliek vietā, kamēr kāds nav
izcils profesors atzinās, viņš Raini pa īstam saprata tikai pēc 40
pamanījis. Bet šobrīd saprotu, ka tas bija apzināti šādi darīts, ka
gadiem, un es pilnībā saprastu šādu pozīciju. Ir teksti, līdz kuriem
tieši šo grāmatiņu man piespēlēja. Tāds nu mazliet banāls pa-
vajag izaugt. Kaut kādiem pieturpunktiem vajadzētu būt. Man
ņēmiens, aizliegtais auglis vai es nezinu, kā to korektāk nosaukt.
patiktu domāt, ka pastāv iespēja izvēlēties, jo cilvēki ir dažādi.
Ļoti, ļoti iedarbīgi tas bija. Arīdzan, ja mēs runājam par valodas
Tā ir mazliet cita tēma, bet ieteikt kādam grāmatu ir viens no
apguvi, un to es sapratu tikai tad, kad sāku studēt universitātē.
sarežģītākajiem uzdevumiem. Bieži nonāku šādās situācijās.
24
25
Draugi, paziņas zina, ka es daudz lasu, un tad viņi man jautā, lai
kas ir saistītas ar cilvēka ķermeni, ar dažādām tādām vaļīgākām
es kaut ko iesaku. Ir ļoti grūti ieteikt un trāpīt precīzi. Ir ļoti labi jā-
brīvības izpausmēm. Un tāds mākslas akts, kas skar šādu tēmu,
zina tas cilvēks, viņa gaume, viņa vērtību sistēma, viņa estētiskās
uzreiz tiek uztverts kā kaut kas nepieļaujams. To vajag aizliegt,
pasaules uztveres raksturojums un tamlīdzīgi.
jo tas var slikti ietekmēt sabiedrību, bērnus. Lai gan pēc būtības vienīgais, kas var slikti ietekmēt sabiedrību, ir cenzūra, kas var
Ko dod šādas obligātās literatūras esamība, ja cilvēki pretojas
ietekmēt bērnus, ir tas, ka vecāki nevelta laiku. Tā ir problēma.
pret to?
Tas, kas tiek uzgleznots uz sienas – tā nav problēma, lai arī kas
Es nezinu, vai Latvijas kontekstā visi ir tik ļoti pret to. Šāda
tur nebūtu uzgleznots.
obligātā literatūra noteikti vairo un nostiprina kultūras zināšanas. Protams, ir ļoti jauki, ja es, piemēram, saku “Aija” un cilvēks uzreiz
Vai Tev ir prātā kāds noteikts klausītājs, kad strādā pie dzies-
saprot. Viņam ir kāds astamātisks tēls, kas nāk gaismā ar savām
mu tekstiem?
rakstura īpašībām un tamlīdzīgi, jo tas cilvēks ir lasījis Jaunsud-
Atkarīgs no dziesmas vai, precīzāk, atkarīgs no albuma. Piemē-
rabiņu. Tas ir viens no tiem kodiem, kas iet cauri nu jau gandrīz
ram, šo jauno albumu “Jā” es rakstu tikai sev, es esmu vienīgais
simts gadu. Tad mēs varam sarunāties vienā valodā. Attiecīgi,
klausītājs. Kas beigās sanāks, man nav ne jausmas, bet man
tamlīdzīgi kultūras kodi ir ļoti svarīgi, ja mēs gribam runāt vienā
noteikti patiks. Tādas vispārīgas atbildes gan man nav.
valodā, ja mēs gribam būt vienas kultūras pārstāvji, jo šobrīd jau attieksme pret vērtībām par to, ko vajag vai nevajag zināt, ir ļoti
Kas ir varoņu tēli Tavos tekstos? Esmu ievērojusi, ka katrs
izplūdusi. Formāli skatoties, mēs gandrīz jebko varam sameklēt
albums vairāk vai mazāk ir stāsts, un katrā stāstā ir jābūt
telefonā, Vikipēdijā vai citur, nav svarīgi. Vai tas ir kaut kas labs
galvenajam varonim.
vai slikts? Šķiet, ka tas nekas pārāk labs nav. Tomēr ir lietas,
Man patīk gandrīz visas Vudija Allena filmas, bet viena patīk īpaši.
kuras svarīgi apzināties. Cita lieta ir par to, kas izvērtē šī obligātā
Saucās “Deconstructing Harry”. Tur ir tāda epizode, kurā galve-
literatūras saraksta sastāvdaļas. Teiksim tā - kurš izvēlās, kas ir
nais varonis, rakstnieks, radošās krīzes situācijā ir uzaicināts
obligāti lasāms un kas nav obligāti lasāms. Piemēram, vai tev ko
saņemt balvu viņa Alma mater, universitātē, kuru viņš nepabeidza
izsaka tāda latviešu rakstnieka Kārļa Zariņa vārds?
un no kuras viņu izmeta. Viņš tur ļoti amizanti nonāk – viņam ir līdzi prostitūta, kuru viņš uzaicina, viņam ir emocionāli ļoti grūti
Šķiet, ka dzirdējusi esmu, bet, atzīšos, konkrēti tēli, darbi
pārvietoties vienam pašam, viņai līdzi, izrādās, ir laikam narkoti-
zināmi nav.
kas, un vēl viss kaut kas notiek. Bet tur ir tāda epizode brīdī, pirms
No mana skatpunkta tas ir baisi, jo viņš divdesmitajos trīsdes-
viņam vajag saņemt šo goda titulu, profesori viņam jautā: “Vai
mitajos gados bija viens no spēcīgākajiem latviešu romānu
galvenais varonis šajā jūsu grāmatā ir paņemts no tā vai tā?” Un
autoriem un viņa darbi ir absolūti izcili, bet tie ir ārpus kanona,
Vudija Allena varonis atbild: “Nu jā, nu jā, ja godīgi, tas vienmēr
ārpus obligātās literatūras. Līdz ar to es varu pieminēt kādu tēlu
esmu bijis es. Visās grāmatās es vienmēr esmu bijis tas, par ko
no Zariņa darbiem, bet tas paliks absolūti nezināms. Labi, ka vēl
es rakstu.” Lūk, domāju, ka manos darbos ir līdzīgi. Dienas beigās
“Aija”, piemēram, ir zināma, vai “Uguns un nakts” vai Blaumaņa
tas varonis vienmēr esmu es, tikai kaut kādās dažādās hipostā-
darbi.
zēs vai dažādos dzīves brīžos, vai vairāk izlaižot caur sevi kādu papildu tēlu, papildus kultūras kodu. Es noteikti dzīvē nerīkotos
Bet kāpēc cilvēki iebilst? Atminoties skandālu Twitter vidē par
tā, kā mani ierakstu varoņi nereti. Tomēr centrālais motīvs, stāsts
Brekti un viņa zīmējumiem uz skolas sienas, arī Džemma Skul-
būs ap mani, jo tas ir noticis caur mani. Nav tā, ka es ņemtu cilvē-
me ir daļa no latviešu tautas identitātes.
kus iz dzīves un pataisītu viņus par stāstījuma varoni.
Es domāju, ka Džemma Skulme noteikti ir, protams. Grūti pateikt. Man šķiet, tā ir, no vienas puses, latviešu īpatnība, no otras puses,
Piemēram, vienā no recenzijām tās autors Tava albuma “Ne-
Latvijas “Twitter” īpatnība. Es nevaru iedomāties nevienu citu
kad nekur” galveno varoni Aleksandru salīdzināja ar to pašu
telpu, kur tviteris būtu tik ļoti nozīmīga parādība. Ja mēs skatā-
hiphop kultūru kā tādu.
mies formāli, ieraksts tviterī var saņemt simts sirsniņas vai dažus
Tā bija interesanta doma, to es atceros. Ja nemaldos, Kuks (Ed-
tūkstošus sirsniņu, bet tas vienalga ir ļoti, ļoti maz. Reizēm Latvijā
vards Kuks, latviešu dzejnieks - aut. piez.) bija minējis. Aleksandrs
notiek skandāli, kurus reāli izlasa pāris simti, labākajā gadījumā
ir no dažādām dzīves situācijām rakstīts. Rakstīts kaut kas tur ir
pāris tūkstoši cilvēku, un pēcāk mediji “uzpūš” daudz lielāku
no manis, kaut kas no man tuva aizgājušā drauga, kaut kas no
parādību. Kāpēc tas tā ir, grūti pateikt, bet Latvijā viedoklis tviterī
situācijas sabiedrībā. Man liekas, šo slāni gandrīz vispār nemaz
ir tāds ļoti, ļoti svarīgs, dīvaini... Atgriežoties pie konkrētā Brektes
nenolasīja. Aleksandrs ir Latvijas krievs. Man likās, ka tieši tā viņa
gadījuma, vienu brīdi likās, ka mēs, Latvijas iedzīvotāji, esam
īpašība, ja tā var nosaukt, ir ļoti būtiska, lai saprastu, kāpēc viņš
pārkāpuši pāri tam brīdim, kad, piemēram, nesen kails ķermenis
ir tik ļoti svešs it visā, ko viņš dara. Kāpēc viņš nekur nevar atrast
uz teātra skatuves var likties kaut kas šokējošs. Bet laikam tomēr
sev vietu. Protams, tas nav galvenais iemesls, bet, man liekas,
neesam. Laikam mēs tomēr esam vēl joprojām ļoti.. Negribu teikt
tas motīvs, kas iet cauri, ir visai būtisks. Kad sāku rakstīt “Nekad,
konservatīvi, tā ir domāšanas sistēma, bet tāda ļoti trausla dažā-
nekur” albumu, viena no pirmajām lietām, ko es sev piefiksēju,
dos ar tikumību saistītos jautājumos. Es pieļauju, ka daudziem
ka rakstīšu par Latvijas puskrieva, puslatvieša tipa cilvēku. Man
cilvēkiem joprojām ir jūtīgas tēmas, kas saistītas ar seksualitāti,
nav tādas vienas formulas, kas strādātu vienmēr. Kad tāda būs,
26
laikam jābeidz rakstīt. Tad nebūs interesanti.
laikā arī labi iekļaujas vispasaules hiphopā, ja to tā var nosaukt. Hiphops ir tik dažāds, atkarīgs no vietas, no valodas. Domāju,
Kas kalpoja par impulsu Aleksandram?
ka latviešu hiphopam nav nekādas vainas ierakstīties pasaules
Integrācijas politika vai, precīzāk, tās neesamība Latvijā ir man
hiphopa kontekstā. Es nerunāju par kaut kādiem panākumiem
visai aktuāls jautājums. Arī šobrīd, bet jau pilnīgi citā kontekstā.
industrijas aspektā, bet, ja mēs skatāmies uz hiphopu pēc tā
Es gribēju pats sev atrisināt tās lietas, lai saprastu kādus mehā-
būtības, pēc tā, kas šai izpausmes formai ir svarīgs, tad Latvijā
nismus, kas strādā vai nestrādā. Oficiāli mums ir integrācijas po-
absolūti neatpaliek. Reizēm pat daudz labāk nekā citiem, jo
litika jau diezgan sen. Formāli mēs esam situācijā, kad, protams,
mums tiešām ir ļoti veselīga vide, kurā drīzāk izpildītāji viens
ir ļoti daudz krievu Latvijā, kas apzinās to, ka šobrīd faktiski notiek
otram palīdz, nevis mēģina ieriebt vai gremdēt. Piemēram, ja
nacistiskā vai fašistiskā Kremļa iebrukums un Trešais Pasaules
tevi uzaicina uz kādu pasākumu vai festivālu, bet tu tajā datumā
karš. Bet es salīdzinoši nesen biju Daugavpilī un dzirdēju tādus
netiec un tu automātiski piedāvā, varbūt jūs gribat uzrunāt to
viedokļus, ka nē, viss tā kā ir pareizi. Ka vajag atbrīvot cilvēkus.
un to izpildītāju, jo es netieku. Man grūti iedomāties citas tautas
Ko mēs varam gribēt, ja krievu tautības cilvēks dzīvo Latvijā, bet
hiphopu ar tik solidāru attieksmi izpildītāju vidū.
viņš nemitīgi dzīvo Krievijas informācijas telpā? Ja cilvēks dzīvo tajā informācijas telpā, tad viņš sanāk tāds, kāds viņš ir. Tajā pašā laikā vienmēr ir individuāla izvēle. Es domāju, ka 2021. vai 2022. gadā tev pašam ir izvēle, ko tu skaties, ko tu lasi. Norakstīt visu tikai uz to, ka kādi ziņu kanāli ir bijuši pieejami, īsti nevar. Tā tomēr bija cilvēka izvēle, ļoti dumja izvēle. Kas veido Tavu identitāti? Cieņa pret zināšanām. Mīlestība pret ģimeni un savu valsti. Tās ir trīs galvenās lietas, kas veido manu identitāti: zināšanas, ģimene un valsts. Viss pārējais jau ir sīkumi.
Es noteikti dzīvē nerīkotos tā, kā mani ierakstu varoņi nereti. Tomēr centrālais motīvs, stāsts būs ap mani, jo tas ir noticis caur mani.
Vai identitāte var mainīties? Mūsdienās jau var mainīties, šķiet, ne tikai identitāte, bet arī iden-
Kā Tev šķiet, kā ir mainījies cilvēks Rīgā?
titātes aspekti. Gribētos domāt, ka es ar vecumu paliek mazliet,
Rīdzinieki joprojām ļoti dažādi. Protams, ka ir mainījušies. Dzīve
mazliet gudrāks. Tas ir vienīgais, kas varētu mainīties. Gudrāks
ir palikusi daudz mazāk krimināla, daudz mierīgāka darba dienu
un mazliet mierīgāks. Protams, cilvēks ir būtne nemitīgā procesā
vakaros, kas atkal atkarīgs no konkrētā rajona. Kopumā ņemot,
un attīstībā, bet, ja mēs runājam par tādām pamatīpašībām, man
noteikti nav tā, kā bija 90. gadu beigās, divtūkstošo gadu sākumā.
šķiet, manā gadījumā vismaz tās, kopš pirmajiem ierakstiem, ir
Daudzos aspektos dzīve palikusi ērtāka, komfortablāka. Vispār
visai skaidras.
Latvijā cilvēki bieži piemirst, ka, lai gan ir entās problēmas politikā, ekonomikā, dažādos sociālos jautājumos, tik droši un mierīgi,
Vai repā ir svarīga vieta, no kurienes tu nāc?
kā mēs varam dzīvot šobrīd, ne mans tētis varēja dzīvot, ne mani
Tas ir ļoti būtiski. Tieši tas ir viens no iemesliem, kāpēc reps ir tik
vecvecāki. Viss ir atkarīgs no mums pašiem. Ja tu gribi attīstīties,
ļoti interesants un vienlaikus dzīvelīgs. Vakar vai aizvakar, braucot
ja tu gribi kaut ko īstenot, tu to vari izdarīt pilnīgi mierīgi. Vajag
ārā no Rīgas, es biju klausījies Rolexus ierakstus telefonā, un man
tikai izdomāt, kā to panākt, un strādāt. Šāda vide ietekmē arīdzan
ļoti patika tas, ko es agrāk nebiju piefiksējis – cik autentiski tas
rīdziniekus. Man ļoti Rīgā patīk tas, cik dažādu laiku uzslāņojums
skan. Tas Kurzemes hiphops, varbūt pat pareizāk teikt Saldus un
ir šajā pilsētā – viena ēka no 20. gadiem, līdzās ēka no jaunākiem
Talsu hiphops. Cik ļoti to var just rečitējumā, tieši izpildījumā. Un
laikiem. Piemēram, Čiekurkalnā ieej kaut kādā šķērsieliņā un tev
tas ir brīnišķīgi! Tas ir viens no iemesliem, kāpēc reps ir tik ļoti
liekas, ka tu esi kaut kādā Briseles nomalē nonācis. Ļoti eleganti,
interesants, jo tas skan atšķirīgi. Nav to formālo, pareizo lietu,
skaisti, daudzveidīgi. Es pieļauju, ka tamlīdzīgas arhitektūras kā
kas jāizdara, lai uzrakstītu labu dziesmu, lai ko tas arī nozīmētu.
eklektika ne visiem šķiet simpātiska, bet man kaut kā patīk tā
Tieši autentiskais padara repa dziesmas tik skaistas, tāpēc man
dažādība – dažādi cilvēki, dažādas ēkas, dažādas valodas. Man
vienmēr tas godīgais, neslēptais, vienalga – akcents, izruna -,
ikdienā ļoti pietrūkst tieši tamlīdzīgas dažādības.
tas personiskais uzrunā daudz vairāk nekā tīri, pareizi noslīpēti formāti, rečitējumi. Viņi skan vienādi. Mani tieši tas specifiskais
Kad pārvācos uz Rīgu, tad man likās interesanti, ka vienā ieliņā
piesaista. Tas ir tiešā veidā saistīts ar to, kur tu esi dzimis, kur
ir dzeltenas koka būves, bet pāri ielai Transporta Sakaru insti-
tu esi audzis, kāda vide bijusi apkārt, kā tevi tā ir ietekmējusi,
tūta ēka, kas ir ļoti uzskatāma Padomju savienības arhitektūra.
kādā valodā tev apkārt runā, ar kādām valodas niansēm, kādiem
Kā tad nosargāt savu identitāti?
leksikas slāņiem.
Neaizmirst vakardienu. Ir daudz jaunu lietu – aplikācijas, pakalpojumi un tā tālāk -, kas piedāvā tev dzīvi maksimāli vienkāršu. Bet
Vai mums ir sava identitāte kā repa komūnai?
vajag tomēr neaizmirst un kaut ko mācēt no vakardienas. Manu-
Domāju, ka latviešu reps ir ļoti patstāvīga lieta, taču tajā pašā
prāt, ir svarīgi vispār vēsturi zināt. Gan savu vēsturi, gan savas
27
ģimenes vēsturi, vietas, pilsētas vēsturi, tautas vēsturi, valsts vēs-
kajām lietām, ko var darīt, jo tas ir tik nesvarīgi. Bet tajā pašā laikā
turi. Tas ir būtiski, lai mēs to neaizmirstam. Banālākais piemērs: ir
gan mans jaunākais ieraksts, gan mana mūzika kopumā nav par
ļoti ērti, ka tu vari pēc darba atnākt mājās un pasūtīt ēdienu. Bet,
izklaidi. Tie nekad nav izklaides pasākumi, tas ir kaut kas cits.
vai mēs nenonāksim pie situācijas, kad cilvēks nemācēs maizi
Mierīgi pavisam noteikti nav. Šis tāds ļoti.. Simtiem reižu atkār-
nogriezt, ja viņš būs tik ļoti pieradis pie tā, ka viņam visu atved?
totā banalitāte – mēs tiešām dzīvojam šobrīd notikumos, par
Nevajadzētu aizmirst vienkāršas vai ne tik vienkāršas lietas no
kurām tiks rakstītas grāmatas, disertācijas. Nevis par gadiem,
vakardienas un, protams, sarunāties. Sarunāties ar vecākiem un
bet par kādu konkrētu dienu. Teiksim, šodien ir 28. [aprīlis], tad
vecvecākiem. Tas ir ļoti svarīgi, lai nepazaudētu sevi, nepazaudētu
būs disertācija par 2022. gada 28. aprīli. Tādā brīdī runāt par mu-
saikni ar vietu, ģimeni, tautu, valsti.
zicēšanu šķiet tik maznozīmīgs sīkumiņš. Tu sēdi studijā, miksē dziesmu, pēc tam tu noskaties jaunākos video no Bučas un tu
Lai līdzpārdzīvojums rastos, nepieciešams autentiskums.
vairs nevari sēdēt, rakstīt dziesmu. Tu neko nevari darīt! Atrast iemeslus darīt jebko, kas nav vērsts tiešā veidā uz palīdzības sniegšanu, ir grūti. Bet tas ir tas mazais “grūti”. Kara apstākļos vispār par kaut kādām grūtībām pabeigt dziesmu, manuprāt, ir muļķīgi un nevietā runāt. Par iepriekšējiem nemieriem turpinot. Tu uzstājies arī labdar-
Sanāk, mēs repu varam pieskaitīt pie “nepazaudēt vakardienu”,
bības festivālā “Ogle”, kas ir par mentālo veselību. Kādu domu
kā sava laika liecību?
vadīts piekriti uzstāties?
Jā, pavisam noteikti, protams, bet tas jau atkal ļoti no izpildītāja ir
Tas ir viens no svarīgākajiem festivāliem, kādi Latvijā tiek rīkoti.
atkarīgs. Reps, šobrīd esot tik populārs, pieprasa savu pamatpo-
Nu jau tas notiks trešo reizi, bet ar vienu pandēmijas izlais-
zīciju tādu, ka tev vajag meklēt jaunas formas, tev vajag pārsteigt
tu gadu. Šī festivāla mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību
un tā tālāk un tā joprojām. Ir veca anekdote, tikai neatceros, kurš
dažādiem ar mentālo veselību saistītiem jautājumiem. Festivāla
to stāstīja - vai mūžībā aizgājušais Mamonovs (Pjotrs Mamonovs,
impulss ir ļoti traģisks – ģimenē, diemžēl, aizgāja dēls bojā, jo
grupas “Zvuki Mu” līderis - aut.piez.), vai tas bija Boriss Grebenš-
nesakārtoja savas mentālās veselības lietas. Cepurīšu ģimene
čikovs (Krievijas rokgrupas “Akvarium” līderis - aut. piez.) kādā no
varonīgi un ar lielu jaudu strādā pie tā, lai tamlīdzīgas situācijas
intervijām... Anekdote sekojoša. Spēlē jauni mūziķi, uz ģitārām
nepiemeklētu citas ģimenes. Latvijā ar mentālo veselību diemžēl
mācās kaut ko jaunu, liek visādus efektus virsū un tā tālāk, un stū-
ir visai baisa situācija. Pirms diviem gadiem mēs bijām vieni no
rītī sēž viens opītis, trinkšķina balalaiku. Pienāk cilvēks un prasa:
līderiem [veikto] pašnāvību skaitā. Tas ir ļoti baisi. Ir ļoti neveselīgi
“Nu re, kur tie jaunie, paskaties kaut ko, eksperimentē, meklē kaut
nerisināt mentālo veselību. Cilvēki ļoti iespringsts par tādām lie-
ko jaunu, bet tu sēdi un spēlē vienu un to pašu.” Opītis atbild: “Nu
tām kā vizuālais izskats, ķermeņa labsajūta, bet mentālā veselība
viņi meklē, bet es jau atradu!” Man šķiet, ka arī tamlīdzīgas lietas
ir tikpat svarīga, ja ne vēl svarīgāka. Praktisks ieguvums ir visiem
ir svarīgi neaizmirst. Protams, var eksperimentēt un meklēt, un
festivāla dalībniekiem. Pirmkārt, viņi uzzina, kā rīkoties, ja ar tevi
tā tālāk, un tas, protams, ir ļoti svarīgi jaunrades procesā. Un at-
kaut kas notiek, ar tuvinieku vai paziņu, kā uz to reaģēt. Kā šo
kārtošanās mākslā nav nekādi laba lieta, bet tomēr ir kaut kādas
situāciju atrisināt, lai visi ir sveiki un veseli. Otrkārt, lielais festivāla
pamatīpašības arī hiphopā, repā, kuras nevajag pazaudēt, ja tu tās
ieguvums ir, ka tas arī aktualizē šo mentālās veselības tematiku
esi atradis.
sabiedrībā, jo ne jau visi cilvēki dodas uz festivālu. Viņiem kaut kas “aizķeras” no kādas intervijas vai reklāmas sociālajos tīklos,
Vai Tu šobrīd esi mierā ar sevi?
vai nu kur citur. Trešais ieguvums.. Tas ir vārdos ļoti grūti ap-
Ar albumu “Jā” viss ir aizgājis absolūti pa pieskari, jo sākās karš.
rakstāms siltums, kas festivālā tiek piedzīvots. Ne tāda Koelju ba-
Gan tas, kā es to albumu biju plānojis publicēt, pabeigt, komuni-
nalitāte, ka visi sadodas rokās un smaidīgi. Patiešām maksimāli
cēt šī albuma izdošanu klausītājiem. Tas viss ir aizgājis pilnīgi pa
draudzīgi, izpalīdzīgi, patīkami cilvēki un ļoti jauka komunikācija.
pieskari, jo kopš 24. februāra es kaut kādas divas nedēļas vispār neko... Arī no tādām darba lietām, mūzikas lietām neizdarīju pil-
Vai arī hip-hops dziedē?
nīgi neko. Viss likās pilnīgi tukšs, lieks un nevajadzīgs, un banāls,
Protams, pavisam noteikti. Rakstīšana vispār dziedē. Nereti tas
un tie ir tikai vārdi. Tad bija koncerts Ukrainas atbalstam, kura
ir viens no galvenajiem mehānismiem, kas repā strādā. Proti, tev
rīkošana un pēcāk arī visu lietu sakārtošana paņēma vēl kādas
ir kāda problēma vai sāpe, un tu mēģini saprast, kā to atrisināt
divas nedēļas. Faktiski kādu mēnesi, kas man pirmīt bija plānots,
vai kas patiesībā ir noticis, kāds ir iemesls šai sajūtai, ko tu
lai varētu īstenot visas jaunā albuma lietas, es no tā neizdarīju
piedzīvo. Tad tu uzraksti un, pirmkārt, saproti un, otrkārt, to visu
absolūti neko. Dīvaini sanāk arī tas, ka šis ieraksts būs tāds
no sevis noraksti. Pēcāk klausītājs, noklausoties šo stāstījumu,
starplaiku ieraksts – pēc pandēmijas un pirms kara. Līdz pēdējam
arī, nonākot līdzīgā situācijā, var tam līdzpārdzīvot un tikt galā ar
brīdim nezināju, vai man publicēt šo ierakstu tagad vai nepublicēt,
savu problēmu un rūpi. Tas tā strādā ne tikai latviešu hiphopā vai
vai varbūt vajag atcelt prezentāciju, bet šobrīd izskatās, ka maijā
hiphopā vispār, bet gan mākslā kā tādā. Tāpēc līdzpārdzīvojums
albums tomēr tiks publicēts un koncerts notiks. Es, protams,
ir ļoti būtisks. #PM
saprotu, ka šobrīd runāt par mūziku liekas viena no visnejēdzīgā-
28
29
Raksta autore: Polīna Miķelsone
GRIBU BŪT UZŅĒMĒJS:
PASTĀVĒS, KAS MAINĪSIES Zīmolu daudzums
Identitātes maiņa ir pilnīgi nor-
jautājumu, kāpēc klientam ne-
izveidojot viņiem vizītkartes,
šodien paredz cīņu
māla. “Ja skatās uz globāliem
pieciešams tieši šis konkrētais
var saprast, kā ar viņu runāt,
gadījumiem, rebrendings jeb
produkts. To mārketinga teori-
par kādām tēmām un kādos
identitātes maiņa vienā vai citā
jā sauc par point design – kas
kanālos,” skaidro Lelde. “Man
veidā uzņēmumiem mēdz no-
tad ir tas, kāpēc tieši šo, nevis
vienmēr ir piemērs par to, ka
tikt pat tik bieži kā piecos ga-
citu produktu. Lai to saprastu,
cilvēkiem, kuri pērk suņu ba-
dos reizi, dažreiz biežāk, it īpaši
nepieciešams saprast mārke-
rību, lielākā baža nav par to,
startup (tulk. - jaunuzņēmumu)
tinga stratēģiju, kurai vajadzētu
ka jāpabaro suns. Jā, viņi grib
vidē. Piemēram, Rīga arī tikko
atbildēt uz trim lieliem jautāju-
zināt, pieņemsim, cik maksā
rebrendojās – viņi savilka kopā
miem.
suņu barība, kur to nopirkt, bet,
par savu vietu informācijas telpā, norāda radošās aģentūras “lemonade stand” vadītāja Lelde Dālmane.
30
visas daudzās identitātes un
kas patiešām viņiem ir svarī-
uztaisīja smukas, mazas at-
SKAIDRAS ATBILDES
gi, ir, ka viņi ir iegādājušies to
slēdziņas. Es pat teiktu, ka tas
Pirmām kārtām nepieciešams
suni, kas viņiem ir kā ģimenes
ir jādara, jo laiki mainās, stan-
noskaidrot mērķa klientu – kas
loceklis. Viņus interesē daudz
darts mainās, klientu paradumi
ir tas cilvēks, kurš potenciāli
citu lietu – kā suns var ilgāk
mainās. Pandēmijas laikā ļoti
varētu
produktu,
dzīvot, kā labāk izklaidēt, kas
daudzi uzņēmumi, kuriem bija
viņa motivāciju un šķēršļus,
veselībai ir labāk, kur doties
tikai fiziski veikali, bija spiesti
ar ko viņam nepieciešams tikt
pastaigās. Tās ir tās lietas, par
iet arī šajā interneta vidē, ja viņi
galā. Daži uzņēmumi izman-
ko uzņēmums var komunicēt!
vispār gribēja konkurēt. Tā arī
tojot arī popkultūrā zināmas
Bieži vien liekas, ka ir jārunā par
ir kaut kādā veidā identitātes
personības vai seriālu perso-
produktu, kuru esam uztaisījuši
maiņa – mēs esam ne tikai fi-
nāžus. “Piemēram, rekur mums
tik labu, esam nopirkuši tādas
ziski, bet arī digitāli.”
Parasti
ir Anna. Viņai ir 20 gadu, dzīvo
iekārtas un tur visu ko “sagrū-
uz jautājumu, kāpēc kādam
Rīgā, vienmēr ir kustībā un vi-
duši iekšā”, bet ļoti reti gala pa-
vispār nepieciešams produkts
ņai ļoti patīk uzņemt bildes pa
tērētāju tas interesē.”
vai pakalpojums, visi diezgan
ceļam. Ir ļoti svarīgi saprast,
labi var atbildēt, jo bieži vien
kur un kā viņa komunicē. Vieni
MAINĪTS FORMĀTS
uzņēmējdarbība rodas no tām
komunicē vairāk Feisbukā, vie-
Šobrīd komunikācijā ar klien-
problēmām, ar ko pats sā-
ni vairāk Tviterī, bet citi vairāk
tiem trendā ir mobile first – viss
cējs saskaras. Lelde norāda,
klausās “podkāstus”. Saprotot,
pamatā tiek skatīts no mobila-
ka tikpat svarīgi ir atbildēt uz
kas ir šis cilvēks vai vairāki, un,
jām ierīcēm. “76% klientu vēlas
iegādāties
redzēt video, pirms viņi vispār
jadzētu nākt reizē ar produktu
un nekļūt par mārketinga plāna
kaut ko iegādājas. Un nu jau vi-
vai pakalpojumu, nevis mums
vergiem.
deo ir jābūt aptuveni 15 sekun-
ir mājaslapa, ir kaut kāds logo-
žu garam. Cilvēkiem nepatīk
tips, un pēc tam domājam, kam
Otra izplatītākā kļūda ir ne-
skatīties garus video. Protams,
mēs vispār to pārdosim un kur
pārdomāta budžeta un satura
kad viņi ir jau kādos tālākos
mēs vispār to liksim.”
izmantošana. Piemēram, TV
posmos – tad viņi skatīsies
reklāmas materiālu var raidīt ne
visādus unpacking (tulk. - atpa-
NO KĻŪDĀM MĀCĀS
tikai televizorā, bet arī izmantot
košana), review (tulk. - apskats)
Pēc Leldes novērojumiem, kļū-
sociālajos tīklos, kā arī izgūt bil-
un citus garus, dažiem garlai-
da, ko pieļauj gandrīz visi uz-
des. “Uztaisi no tā vienotu kam-
cīgus video. Pašā sākumā gan
ņēmumi, ir darīšana darīšanas
paņu! Tagad, taisot tikai video
tās 15 sekundes ir tas, kas uz-
pēc, pat nepievēršot uzmanību
vai tikai reklāmu, tu netaisi tikai
ņēmumam ir dots.” Lelde iesa-
tam, vai uzņēmumam maz ir
video vai reklāmu. Tu vari uztai-
ka izvēlēties vertikālus video.
ko teikt šajā platformā un vai
sīt ļoti daudz! Satura atkārtota
pats klients ir tur. “Joprojām
izmantošana ir ļoti svarīga, un
strādā e-pasta mārketings. Ja
daudzi palaiž garām to iespēju.”
“Horizontālam video blakus ir redzama konkurence, piemē-
“
ram, kāds klasesbiedrs, bet
Cilvēki ļoti
vertikāls video aizpilda visu ekrānu. Ja tu esi noķēris to uzma-
nogurst no
nību, tad vismaz tā var noturēt.
informācijas, un
Mainās stāstījuma formāts." KO DARA KONKURENTI Tikpat svarīgi ir aptvert tirgu
parasti gribas “straight to the
tev ir lietotājs, kurš piesekoja vai atstāja savu e-pastu, tev
TRENDĀ
BŪT
CAURSPĪDĪ-
viņam pretī ir jādod vērtīgs sa-
GIEM
turs. Ir uzņēmumi, kuri strādā
“Uzņēmumi sāk skatīties uz lie-
business to business (tulk.-
tām reālāk, un cilvēki to vairāk
starpuzņēmumu
attiecības
novērtē. Mēs tagad esam tādā
tirdzniecībā), un varbūt viņiem
ļoti caurspīdīgā laikā. Komu-
pietiek tikai ar “Linkedin”. Jo,
nikācija ir caurspīdīga, lietotāji
kas notiek tālāk? Kad uztaisa
sociālajos tīklos viskautko pamana un paceļ šīs bažas. Arī
– kāds ir piedāvājums, kas ir
point” (tulk. -
konkurenti, ko viņi dara -, un
ķerties pie lietas).
to kanālu ķeksīša pēc, tad arī
Viņi pat
saturs ir pilnīgi nekāds. Piemē-
kara laikā ir jārunā reāli – ka
ram, sveiciens Māmiņdienā no
tas not cool (tulk.- nav labi),
loģistikas uzņēmuma. Kāds
mēs šo nosodām. Protams,
sakars? Cilvēki jau arī to redz
var ķengāties par nomainītu
un jūt – tas nav ne personīgi,
profila bildīti ar karodziņu un
ne informatīvi, ne arī izglītojo-
ieliktu vienu ierakstu sociālajos
ši. Bieži vien tā notiek, jo ir šis
tīklos, bet tā vienalga ir nostāja.
kanāls, ir mārketinga plāns, pēc
Tiek nosodīts karš, un mēs kā
kura vajag ielikt divus ierak-
uzņēmums, ar saviem darbi-
stus nedēļā. Pilnīgs absurds.”
niekiem, ar savu naudu esam
Sociālajos tīklos klientus var
šajā pusē. Šobrīd arī neitralitāti
aizsniegt, runājot par viņiem
cilvēki pieņem, ka tā ir konkrēta
gorijās, kur var ieiet ar klientu
interesējošām tēmām. “Ja uz-
puse. Cilvēki tomēr izdara izvēli
servisu vai dizainu. Vēl viens
ņēmums ir tāds, kuram diez-
ar to, kur atstāt savu naudu. Vai
veids ir radīt jaunu kategoriju.
gan daudz jāsaskaras tieši ar
viņu atstāt uzņēmumam kurš
Piemēram, šī kafija ir tikai tiem,
customer support (tulk. – klien-
atbalsta, vai neatbalsta karu, lai
kuri ir ceļā. Ar viņiem tad runā
tu atbalstu), uzskatu, tad jābūt
kā tev arī patiktu produkts,” at-
tieši caur maršrutiem – kā kur
Tviterī, jo tur vienmēr visi “gāž
klāj Lelde. “Caurspīdīgums jeb
doties, kas ir labākie pārvieto-
ārā” savas problēmas, līdz ar
transparency mārketings ir kas
šanās veidi pilsētā, kā doties
ko ir jāspēj ātri noreaģēt un pa-
tāds, kas ļoti “trendo” pēdējos
ārpus pilsētas.”
rādīt – pat, ja notiek problēma,
gados. Piemēram, par sieviešu
mēs esam te un tev atbildēsim.
higiēnas produktiem. Joprojām
Stratēģijas trešais jautājums
Ja uzņēmums ir vairāk uz inter-
cik gadus visu laiku reklāmās
sasaucas ar iepriekšminēta-
jera lietām, tad “Pinterest” un
tika likti zilie želejas šķidrumi!
jiem – point of diference jeb
“Instagram”, jo tur cilvēki mek-
Tas nav forši! Uzņēmumi tam
atšķirības punkts. Kāpēc tieši
lē iedvesmu.” Svarīgi neapjukt
kāpj pāri.” #PM
šis produkts? “Tiem visiem va-
platformu sniegtajās iespējās
saprast, kas ir tā vieta, kur ir iespējams “iespraukties”. Lelde norāda, ka ne vienmēr būt lētākajiem ir labākais no variantiem: “Tā loģiskā izvēle kategorijas ietvaros ir iesisties iekšā, esot lētākajiem. Tad atkal jāuzdod jautājums, vai tu vēlies
neapskatās, kas tad ir tas risinājums, tāpēc jādomā par citiem
būt lētākais, jo lētākais var būt
veidiem, kā to
tikai viens, un lētākais nevar
zīmolu parādīt
prasīt “premium” cenu. Tāpēc var meklēt citas vietas kate-
ātrāk.
31
Vasara ir klāt!
32
