Patīk, ka darbā nav rutīnas Latvijas Universitātes “neredzamā daļa

Patīk, ka darbā nav rutīnas

nedaudz provokatīvi pašam balvas ieguvējam jautāt par šādas atzinības iemesliem, tomēr varbūt jums ir kādi apsvērumi?

Man tas tiešām bija pārsteigums, jo nekādus varoņdarbus paveikusi neesmu. Esmu darījusi savu ikdienas darbu. Mans darbs saistīts ar fakultātes Ekonomikas nodaļas docētāju darba sakārtošanu. Strādāju arī ar maģistra un bakalaura programmu studentiem. 2020. gadā visvairāk, ja runājam par studentiem, bija darbs e-studijās, jo tā bija jauna programma, kurā jāpalīdz iejusties. Tas neapšaubāmi ir ērti, ka studenta noslēguma darbu, kas nonācis šajā programmā, var operatīvi lasīt gan pasniedzējs, gan recenzents un vairs nav jāsūta darbi ar elektroniskā pasta starpniecību.

Ja šāda programmas jēga ir skaidra, tad nav noslēpums, ka aizvadītajā gadā vispār ļoti daudzas aktivitātes pārcēlās uz elektronisko vidi.

Atklāti sakot, tas radīja papildu grūtības, jo zuda iespēja iet un nokārtot jebkuru jautājumu. Mums gan kolēģi ir ļoti atsaucīgi un uz e-pastiem atbild, tomēr mūsu darbadiena, kuru jau iepriekš varēja saukt par nenormēta ilguma, jaunajos apstākļos kļuva vēl, ja tā var teikt, nenormētāka.

Augstskola ir sarežģīta ekosistēma, kas sabiedrībai pirmām kārtām asociējas ar studentiem un pasniedzējiem...

Tā tas ir. Un mūsu uzdevums ir kalpot gan vieniem, gan otriem.

Pag, jūs jau uzreiz izvēlējāties darbības vārdu “kalpot”. Es gribēju teikt, ka bez citiem darbiniekiem ekosistēma arī nefunkcionētu.

Taisnība, tā ir šī darba neredzamā daļa. Protams, katrā fakultātē un struktūrā šim neredzamajam darbam ir sava neliela specifika, tomēr kopumā, manuprāt, šajā darbā vissvarīgākās īpašības ir atsaucība un komunikācijas prasmes. Mūsu darbā ir jābūt gatavam iesaistīties un palīdzēt neatkarīgi no tā, vai to prasa kādi darba apraksti vai ne. Piemēram, 2020. gadā mums fakultātē bija daudz darba ar studiju programmu akreditāciju, tāpēc palīdzējam zinātņu prodekānei arī šajos jautājumos.

Latvijas Universitātes darbinieku balsojumā par Gada darbinieku 2020. gadā atzīta Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes metodiķe Dace Ķevere. Sarunājas Māris Zanders.

Jebkurā profesijā ir kaut kas vispatīkamākais un kaut kas tāds, uz ko nedaudz jāpiespiež sevi.

Patīkamākais ir tas, ka mēs visu laiku strādājam pārmaiņu vidē, mums nav rutīnas. Interesanti arī tas, ka mēs it kā dzīvojam pusgadu priekšā – septembrī, kad sākas studijas, mēs strādājam, jau orientējoties uz ziemu, uz studentu darbu aizstāvēšanas periodu, savukārt janvārī mēs sākam gatavoties izlaidumiem vasarā. Es nezinu, vai to var apzīmēt kā darba apgrūtinošo daļu, bet jāsaprot sava atbildība. Studentu diplomi, aizstāvēšanās – jāapzinās, ka kļūda vai paviršība no mūsu puses var ietekmēt studenta turpmāko dzīvi.