Mēs sadarbojamies ar skolām visos Latvijas reģionos Problēmas ar pareizrakstību nav sīkums

Mēs sadarbojamies ar skolām

visos Latvijas reģionos

Turpinot tradīciju izcelt un atbalstīt Latvijas skolas, kuras devušas nozīmīgu ieguldījumu skolēnu sagatavošanā studijām Latvijas Universitātē, Latvijas Universitāte, atskatoties uz 2019. gadu, par tādām atzinusi Rīgas Valsts 1. ģimnāziju, Ventspils 4. vidusskolu (Kurzemes reģions), Rēzeknes Valsts 1. ģimnāziju (Latgales reģions), Cēsu Valsts ģimnāziju (Vidzemes reģions) un Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāziju (Zemgales reģions). Ar Latvijas Universitātes prorektori humanitāro un sociālo zinātņu jomā profesori Inu Druvieti sarunājas Māris Zanders.

ai apbalvoto skolu saraksts laika gaitā mainās? Jautājuma zemteksts ir tas, cik kvalitātes ziņā noslāņojušās ir skolas Latvijā. Ja saraksts gandrīz nemainās, tad laikam noslāņošanās notiek.

Pirms sešiem gadiem mēs nolēmām atbalstīt domu, ka ir jāveido ilgtermiņa sadarbība ar skolām, no kurām mums nāk visvairāk reflektantu. Šo gadu laikā ir parādījušās diezgan izteiktas tendences, ar kurām mums ir jārēķinās. Ņemot vērā, ka Latvijas Universitāte ir lielākā Latvijas augstskola, multidisciplināra, pilna tipa augstskola, tad domāju, ka mēs neatradīsim tādu skolu Latvijā, no kuras kāds absolvents nebūtu turpinājis mācīties Latvijas Universitātē, tāpēc sadarbība ir ar visām skolām. Tomēr prognozējami ir daži izcilnieki. Piemēram, šajā gadā

no Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas Latvijas Universitātē sāka studijas rekordliels skaits jauniešu. Tam, protams, ir savi izskaidrojumi saistībā ar pandēmiju pasaulē, tomēr, manuprāt, vismaz bakalaura līmeņa izglītību jaunietim labāk apgūt nacionālajā augstskolā, un jau vēlāk, kad viņš labāk saprot, ko vēlas un var, nepieciešamības gadījumā maģistra un doktora līmeni var turpināt citur pasaulē. Atgriežoties pie jūsu jautājuma, tad, piemēram, Rīgas sarakstā mainās Valsts 1.ģimnāzija, Valsts 2. ģimnāzija, Valsts 3. ģimnāzija un Āgenskalna Valsts ģimnāzija.

Šķiet, pareizi izcelt kādu no skolām ikvienā reģionā, tomēr es gribētu saprast, vai izcilnieki ir tādi savā reģionā vai arī ir salīdzināmi, būšu nekorekts, ar Rīgas izcilnieku.

Redzat, kritērijs ir Latvijas Universitātē studijas sākušo skaits. Loģiski, ka jauniešu skaits no Rīgas skolām būs lielāks. Tomēr mēs esam pieņēmuši apzinātu lēmumu skatīt Latviju kopumā un radīt motivāciju skolām visos Latvijas reģionos.

Jūs minējāt Latvijas Universitātes ilgtermiņa sadarbību ar skolām. Vai tas nozīmē, ka ne tikai tiek pasniegtas balvas, bet arī izteiktas vēlmes, draudzīga kritika?

Mums sadarbība notiek ne tikai ar apbalvoto sarakstos nonākušajām skolām. Visos reģionos ir skolas, kas mums ir īpaši tuvas tāpēc, ka ir bijuši vai joprojām ir sadarbības līgumi par Latvijas Universitātes iesaisti skolas mācību procesā, kopīgi projekti. Kā piemēru var minēt Smiltenes Valsts ģimnāziju. Ļoti spēcīgs atbalsts šajā sadarbībā ir mūsu filiāles reģionos. Šajā ziņā ļoti izceļas, piemēram, Alūksnes filiāle. Manuprāt, vispār augstskolām būtu vairāk jāiesaistās skolu mācību procesā, piemēram, vieslektoru formā. Šis laiks mums, protams, saprotamu iemeslu dēļ ir īpašs, ir vērojama atpakaļslīde, tomēr, manuprāt, arī attālinātajās mācībās vairāk varētu iesaistīt universitāšu mācībspēkus.

Domāju, ka augstskolām nebūtu tiesību tieši skolām pārmest kaut ko neizdarītu. Tad varbūt lietderīgāk ir pārdomāt par sistēmas nepilnībām kopumā, piemēram, par programmu nesabalansētību. Tajā pašā laikā interesanti ir tas, ka šis attālināto mācību laiks zināmā mērā ir pietuvinājis veidu, kādā jaunieši mācās skolās un augstskolās. Respektīvi, ja mēģinām atrast kādu sudraba maliņu

“Skolēni mācās strādāt patstāvīgāk, iegūst jaunas prasmes un mācīšanās paradumus, šādi labāk sagatavojoties veidam, kādā notiek studijas augstskolā

mākonim, tad tas varētu būt saistīts ar to, ka skolēni mācās strādāt patstāvīgāk, iegūst jaunas prasmes un mācīšanās paradumus, šādi labāk sagatavojoties veidam, kādā notiek studijas augstskolā.

Vai no skolām uz Latvijas Universitāti studēt nākošie laika gaitā ir mainījušies – uzvedības, iemaņu, pasaules uztveres izpratnē?

Es varu runāt par trim fakultātēm, un es neredzu būtiskas atšķirības. Protams, mainās tehnoloģiskās iemaņas, tomēr jaunas prasības šajā ziņā tikpat labi attiecas arī uz mācībspēkiem. Tiesa, ir problēmas ar pareizrakstību, kas kādam var likties sīkums, tomēr, manuprāt, tas nav sīkums. Rakstītprasme patiešām ir kļuvusi sliktāka, bet es to vairāk saistītu ar vājāku prasmi izteikt, strukturēt savas domas. Faktoloģiski jaunieši mūsdienās varbūt nezina kaut ko no tā, ko zināja jaunieši pirms desmit gadiem, toties viņiem būs citu veidu zināšanas. Studenti ir bijuši dažādi visos laikos.