Ja krājumā ir 150 tūkstoši vienību, pārsteigumi vienmēr iespējami...” Herbāriji ļauj izsekot augu sugu izplatībai

ievākts herbārijs diplomdarba “Krustkalnu rezervāta flora” izstrādei. Latvijā plaši izplatītais dižskābaržu dzimtas koks, kas ir arī visilgdzīvojošākais Latvijas koks ar vērtīgu koksni, bieži pieminēts folklorā un izmantots simbolikā. Krustkalnu rezervāts, dibināts 1977. gadā pēc Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta iniciatīvas, ir viens no četriem Latvijas rezervātiem. Tā īpašā vērtība ir mežu daudzveidība, ar kaļķi bagātie avoti un jo sevišķi — kalcifilie biotopi.

Kalendārā izmantoti herbāriji no Herbarium Latvicum

visā Latvijas Universitātes Muzeja herbāriju kolekcijā.

līdz ar LU nodibināšanu, sākotnēji Botānikas laboratorijā

morfoloģijas un sistemātikas institūts). Herbāriju veidoja gan apvienotās vēsturiskās

un studentu vākumi, un šis darbs turpinājās arī vēlākos gados. Pēc Otrā pasaules kara LU Herbārijs nonāca Botānikas katedras, vēlāk — Botānikas un ekoloģijas katedras pārziņā, bet

Botānikas un mikoloģijas kolekcijās. LU Muzeja Herbārijā šobrīd glabājas kolekcijas (kopā vairāk nekā 150 000 herbārija lapu), kur pārstāvēti visi augu valsts nodalījumi: sūnas, paparžaugi, kailsēkļi, ziedaugi, kā arī citi organismi — sēnes, ķērpji, aļģes no visas pasaules. Vecākais herbārijs šajā kolekcijā datēts ar 1808. gadu, jaunākie ir

Foto: Toms Grīnbergs Dizains: Baiba Lazdiņa ???: Daiga Jamonte

Herbarium Latvicum

2021

S E T Ā T I S ER V I N S U J A I V A T L

s s k al en d ā r i j a k ole k c i j a b ā r er H u z e j a L U M

“Ja krājumā ir 150 tūkstoši vienību,

pārsteigumi vienmēr iespējami...”

Latvijas Universitātes Akadēmiskais apgāds (Baibas Lazdiņas dizains) sadarbībā ar Latvijas Universitātes Muzeju (Daiga Jamonte) un fotogrāfu Tomu Grīnbergu izdevis kalendāru 2021. gadam, kurā izmantoti Latvijas Universitātes Muzeja Herbārija kolekcijas materiāli. Ar Daigu Jamonti sarunājas Māris Zanders.

Kāpēc tieši herbārijs, nevis, piemēram, ieži? Es gan sāktu ar to, ka man vispār likās interesanta mākslinieces ideja kārtējo kalendāru veidot nevis tradicionāli– ar notikumu hroniku–, bet parādot, ka Latvijas Universitātē ir tāds muzejs. Kāpēc “puķītes”? Ļoti sievišķīgi, vai tad ne? (Smejas.)

Jā. Zīmīgi, ka būtiska daļa no kalendārā redzamajiem augiem ir indīgi. Ļoti sievišķīgi. Ja nopietni,

Livdāne Sarmīte Foto:

iespējams, ka mūsdienu cilvēkam ir grūti saprast šāda herbārija funkcionalitāti. Izej pļavā ar viedtālruni rokās un iemūžini visu, ko vēlies. Kā jūs paskaidrotu herbārija jēgu?

Herbārijs atšķirībā no digitāla attēla ir dzīvs. Bioloģiskie materiāli ir, kā saka, liekami zem mikroskopa un izpētāmi. Piemēram, DNS līmenī– mūsdienu tehnoloģijas to atļauj. Taču– lai trauslos paraugus mazāk kustinātu, ir lietderīgi šādus krājumus digitalizēt. Turklāt herbārijā ir gana daudz reto augu, kurus cilvēks, izejot pļavā, tā nemaz neatradīs. Es šobrīd strādāju pie nelielas publikācijas par meža jāņeglīti, kas atrasta 1923.gadā, pēc tam 1928.gadā, vēl arī vēlāk, bet kopš 20.gadsimta astoņdesmito gadu sākuma ziņu nav. Un šādu retu augu herbārijā ir daudz. Tāpat būtiski ir vēsturiskie krājumi, jo tie, sekojot līdzi dokumentētajām konkrētā auga atrašanas vietām, ļauj vērot šā auga izplatības gaitu. Piemēram, mēs redzam, ka laika gaitā parastā ķimene no ļoti izplatīta auga kļūst par retāk sastopamu. Gaidas Ābeles vākumā bieži pierakstīts, kas audzis blakus paņemtajam paraugam. Arī šāda informācija ir vērtīga.

Kalendārā redzēju 1818. gadā ievāktu ļauno gundegu. 1818. gadā!

Vecākais paraugs ir no 1808.gada. Herbāriju faktiski sāka veidot līdz ar Latvijas Universitātes dibināšanu, Botānikas katedras paspārnē. Tolaik mācībspēki bija ļoti aktīvi, liela daļa no viņiem bija arī saistīti ar Rīgas Dabaspētnieku biedrību. Un tāpēc krājumi

mūsu herbārijā ir nevis, sākot no 1920.gada, bet krietni senāki. Vai nu saistīti ar šo Dabaspētnieku biedrību, vai saņemti dāvinājumā (arī pirkti) no privātiem kolekcionāriem. Te var pieminēt, piemēram, Karla Reinholda Kupfera Baltijas augu herbāriju.

Līdzīgi kā privāto bibliotēku gadījumā var tikai minēt, kādi brīnišķīgi herbāriji ir zuduši.

Jā, piemēram, profesora Paula Galenieka sākotnējais krājums atradās Jelgavas pili, ko Otrā pasaules kara laikā sagrāva. Tajā pašā laikā, ja paskatās uz to, kas ir saglabājies, var tikai apbrīnot rūpību, ar kādu tik trausli objekti glabāti. Savukārt, ja runājam par krājumu papildināšanu, tad mūsdienās avots ir pasniedzēju rīkotas ekspedīcijas, arī studentu darbi, ko mācībspēku novērtējuši par atbilstošiem. Proti, viens ir savām privātām interesēm savākt kādus augus, savukārt, lai paraugu varētu tālāk izmantot pētniecībā, augs jāņem ar visu sakņu sistēmu, tas pareizi jānospiež tā, lai krāsa saglabātos utt.

“Herbārijā ir gana daudz reto augu, kurus cilvēks, izejot pļavā, tā nemaz neatradīs

Vai laika gaitā ievākšanas metodes arī ir mainījušās?

Agrīnie herbāriji ir vairāk, ja tā var teikt, dekoratīvi. Proti, vizuāli tie varbūt ir pat glītāki, bet ne tik pilnīgi. Var likties, ka augu ievākšana herbārijiem ir tāda tehnoloģiski sausa nodarbe, tomēr dažādiem botāniķiem ir šajā ziņā atšķirīgi rokraksti. Piemēram, man ļoti patīk Helēnas Ledus Starcas stils.

Vai herbāriju glabāšanai ir īpaši nosacījumi? Man ir zināms priekšstats par seniem manuskriptiem un grāmatām.

Līdzīgi. Notiek arī kukaiņu indēšana, jo, kā saka, herbāriji ir dabiskas barības ķēdes sastāvdaļas. (Smejas.) Dažkārt var uz lapām redzēt atzīmes, ka ir notikusi apstrāde ar ķimikālijām...

Tas man atgādina Umberto Eko Rozes vārdu, kur saindēja grāmatai lapas, lai aizbaidītu ziņkārīgus lasītājus... Man ir vēl nopietns jautājums. Lasot zinātnes jaunumiem veltītus tekstus, diezgan bieži saskaros ar situācijām, kad kāds pētnieks, rokoties muzeja krājumos, negaidīti uzduras kaut kādam kaulam un rezultāts ir, piemēram, jauna suga. Tas izklausās amizanti – izrādās, ka atklājumi var būt, kā saka, tepat deguna galā, jo krājumi nemaz nav tik labi izzināti.

Ja krājumā ir 150 tūkstoši vienību, pārsteigumi vienmēr iespējami. Tāpat jāņem vērā, ka, veidojot kādu krājumu, zināšanas var būt nepilnīgas, tāpēc paraugs ir ievietots nepareizi, vai tas nav pareizi identificēts. Un tā var rasties atklājums.

Tīruma zilausis Consolida regalis Gray Kanādas korinte Amelanchier canadensis (L.) Medic. Sila virsis Calluna vulgaris (L.) Hull