Autore: Anna Luīze Ruskule Foto: Helēna Plotičkina. Letiju Odriju Bedfordu
TAS TAK NAV ZELTS, BET TĀ IR BRONZA. OLIMPISKIE ROBOTI Intervija sākas ar kādu franču dziesmu fonā. Šoreiz ēdienkartē, laikam vairāk dzērienkartē, “Flat white” Robertam un trīs minūtes turēta tēja Mārtiņam.
Roboti jeb Roberts Plūme un Mārtiņš Bots ir Latvijas izcilais kamaniņu divnieks, kurš ziemas olimpiskajās spēlēs Pekinā izcīnīja pirmo un vienīgo medaļu – bronzas medaļu kamaniņu komandas stafetē kopā ar Elīzu Tīrumu un Kristeru Aparjodu –, pārspējot Krievijas Olimpisko komiteju.
O
limpiskais divnieks nāk no Ropažiem. “Tur arī sākām savus darbus un nedarbus kamaniņu sportā ar pirmo “trenerīti” Ingrīdu Amantovu,” atceras Roberts. Treniņu trase nebija aiz stūra Ropažos, bet gan Siguldā. Roboti, ak, tie Roboti. Šis aizsākās Murjāņos [Murjāņu sporta ģimnāzijā], kad Pēteris Kalniņš, bijušais kamaniņu izlases dalībnieks, braucot puišiem pa trasi, “izspļāva” tos Robotus. Puiši piebilst, ka arī trasē Roboti skan labāk un specifiskāk par pilnajiem vārdiem un uzvārdiem. Vesels “brends” ne tikai trasē, bet arī ikdienā. Puiši plāno un jau šobrīd rada savu t.s. “merču” jeb zīmola produkciju. “Zīmols varētu attīstīties tik tālu, ka ROBOTI, pirmkārt, asociētos ar kamaniņu braucējiem,” atzīst pui8
ši, taču saprot, ka viss ir pašu rokās un jārāda labs sniegums braucienos. Un tieši Pekina ir lielisks solis jaunu virsotņu sasniegšanā. Mārtiņš uzsver, ka kārtīgs ieskrējiens sākās jau pērn. Iekļūšana kamaniņu izlases komandā, Eiropas čempionātā uzvarēts pasaules kausa posms, un tikai tad sekoja olimpiskās spēles Pekinā.
Pirmās olimpiskās spēles. Pirmā olimpiskā medaļa. Vienīgā Latvijai. Olimpieši bija noskaņojušies kārtīgām ugunskristībām, nemaz nedomājot, ka tiešām atbrauks atpakaļ uz Latviju ar bronzas medaļu rokās. Godīgi sakot, puišiem pirmajā treniņu nedēļā negāja tik viegli, kā vēlētos. Pirms sacensībām arī grūti bija ie-
migt, taču cīnīties bija gatavi, jo mērķis bija skaidrs – veiksmīgi nobraukt. Sākumā individuālajās divnieku sacensībās tika iegūta ceturtā vieta, aiz viņiem piekto vietu izcīnīja brāļi Šici. Piecas minūtes pēc divnieku finiša sekoja piedāvājums no izlases menedžera, kura divvietīgā ekipāža startēs stafetes komandā. Kamaniņu braucēji atceras komisko situāciju pēc finiša, ka nemaz nepaspēja izbaudīt atmosfēru par iegūto ceturto vietu: “Mārtiņu vilka uz antidopinga biroju, no otras puses vilka uz mediju centru un tad izlases menedžeris jautā, kurš tad brauks stafetē.” Puiši ilgi nedomāja, ka šāda iespēja ir jāizmanto, jo, kas to lai zina, kas būs pēc četriem gadiem. Roberts bez šaubām atzīst, ka līdz komandu startam ir pietiekami
