Orientējamies uz
ilgtspējīgu attīstību, nevis vienreizēju uzrāvienu
Tas, ka augstākās izglītības joma – līdzīgi kā citas – pandēmijas dēļ nonāca iepriekš nepieredzētos darbības apstākļos, nenozīmē, ka neziņā ir jāsastingst. Ar Latvijas Universitātes rektoru Indriķi Muižnieku sarunājas Māris Zanders.
S
arunājoties 21. maijā, baidos, ka mēs īsti nevaram prognozēt, kādā formā Latvijas Universitāte strādās šoruden.
Jā, grūti prognozēt. Līdz šim piedzīvotais liecina, ka kādu laiku var iztikt arī on-line režīmā, mēs pat varam runāt par jaunu, vērtīgu pieredzi. Tiesa, saistībā ar tālmācību rodas daudz birokrātisku jautājumu, piemēram, akreditācija. Tomēr man
4
liekas, ka universitātes jēga ir ne tikai noklausīties lekcijas video formā un atbildēt uz testiem – ir jābūt arī klātbūtnes, meistardarbnīcas efektam. Tāpēc es ceru, ka agri vai vēlu mēs varēsim atsākt darbu arī ierastajās formās. Pieļauju, ka pat agrāk nekā citās valstīs, jo epidēmija Latvijā ir noritējusi salīdzinoši maigāk. Es tomēr vēlētos parunāt par citiem aspektiem, proti, nav jau tā, ka Latvijas Universitātē nekas vairs
nenotiek un nenotiks, kamēr būs Covid-19. Kā saka, dzīve tāpēc neapstājas. Neapstājas gan. Man šķiet būtiski atzīmēt, ka licenci saņēmušas trīs jaunas ar pedagoģiju saistītas studiju programmas, starp tām arī viena, kas tieši veltīta jauno tehnoloģiju vietai izglītībā. Pedagoģijai veltītās programmas mums ir ļoti nozīmīgas, jo bez labi sagatavotiem skolotājiem arī mūsu – augstskolas – darbs galu
