Ir jāsaglabā akadēmiskā
brīvība
SARS-CoV-2 izraisītā pandēmija, iespējams, mainījusi sabiedrības – gan Latvijā, gan citās valstīs – attieksmi pret zinātni un akadēmisko ekspertīzi. Jaunā situācija, kas, visticamāk, turpināsies vēl vismaz gadu, pētniekiem rada gan iespējas, gan riskus. Ar Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes asociēto profesori, Latvijas Universitātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūta vadošo pētnieci Signi Mežinsku sarunājas Māris Zanders.
M
anuprāt, eksperti – vienalga, epidemiologi, mikrobiologi vai imunologi – ir nonākuši nedaudz divdomīgā situācijā. No vienas puses, nu viņi stāv sabiedrības priekšā blakus valstu vadītājiem. Latvijā, ASV, Lielbritānijā, uzskaitījumu var turpināt. Tas, protams, ceļ viņu prestižu. No otras puses, šādi viņi uzņemas daļēju atbildību par politisko lēmumu pieņemšanu.
Es skatījos vienā no Latvijas ziņu portāliem sarunu ar Ugu Dumpi (Latvijas Universitātes profesors, Veselības ministrijas galvenais infektologs – Red.), un sarunas laikā Dumpis uzsvēra, ka viņš nav tas, kurš pieņem
6
“
Laba zinātnieka iezīme ir spēja apzināties savas ekspertīzes robežas un tās nepārkāpt lēmumus, viņš ir tas, kurš informē. Bija acīmredzami, ka šī jaunā loma – būt politisko lēmumu ietekmētājam – viņam ir ļoti sarežģīta. Varētu teikt, ka ārsts ir profesionālisma arhetips, viņam šī profesionalitāte tradicionāli ir devusi autoritāti. Mēs ejam pie ārsta tāpēc, ka ārsts zina kaut ko tādu, ko mēs nezinām. Mēs gaidām ārsta padomu, un ārsts to arī dod, tomēr principā mums paliek izvēle klausīt
šim padomam vai neklausīt. Tās ir, ja tā var teikt, individuālas attiecības starp mani un ārstu. Savukārt, ja mēs runājam par situācijām, kad ārsti nonāk politisku padomdevēju lomā, vēsturē mēs daudz tādu neredzam, turklāt daži piemēri ir ļoti slikti – atliek atcerēties par eigēniku... Kā teiktu Mišels Fuko, zinātnieki iesaistījās biopolitikā. Jā, un interesants jautājums ir, kas viņus vilināja. Jebkurā gadījumā šis piemērs beidzās ļoti slikti, ar Nirnbergas procesu, un ārsti, ja tā var teikt, dabūja pretī atbilstoši politiskās spēles noteikumiem. Eigēnika ir tāds pavisam skarbs piemērs, es tik melni nedomāju.
