Raksta autore: Letija Odrija Bedforda Foto: Kenneth un Miriam Fischer no Pexels
Elitārā dzēriena - vīna - kultūra un tendences
Vīns - kultūra un tendences Kad mūsdienu pasaulē ir tik daudz neskaitāmu izvēļu it visā, nokļūšana pie vīna plaukta cilvēkam nereti izrādās bezgala mulsinoša laika pavadīšana, pārskatot dažkārt palīdzošās anotācijas vai ņemot vērā rekomendējošās uzlīmes uz pudeles. Kā izrādās, ne vienmēr precizējoša par vīna kvalitāti var izrādīties cena. Tādējādi kāda ekspektācija par labu guvumu galu galā pārvēršas par fiasko. Sarunai par vīnu uzrunāts starptautiskās kvalifikācijas WSET* diploma ieguvējs - vīna bāra “Vieta” vīnzinis un īpašnieks Jānis Volkinšteins. - Vai vīnu var definēt par elites dzērienu? - Jā un nē, kā to skatās. Ja skatās no komerciālā viedokļa, vīns kā nišas dzēriens noteikti ir izcīnījis savu vietu. Piemēram, Rietumu tirgū nav pieprasījuma pēc tādas lētas “žļurgas”, kuru varētu vienkārši patērēt milzu daudzumos. Vīns pieprasa kaut kādu kvalitātes standartu. Mums kā vīna mīlētājiem ir ekspektācijas par smaržas un garšas performanci, noteiktu pēcgaršas garumu. Tas, protams, nenozīmē, ka pasaulē nav draņķīgu vīnu vai vīnu, kas varētu bojāt šādi aprakstītu reputāciju. - Kuras valstis var uzskatīt par vīna kultūras piekopējām? - Par sākotnējo vīna kultūru valstiski vienmēr jāmin Gruzija, kas aprakstījusi dažādus izturēšanas veidus, vīnu fermentāciju. Bet, runājot par pārsimts gadus seno vēsturi, tie ir trīs lielie vaļi – Francija, Itālija, Spānija, kur vīns ir nevis hobija līmenī, bet tiešām nopietns spēlētājs valsts ekonomikā. Tur sastopas šī vīna vēsturiskā mantojuma elements ar savām trenda lietām. - Kā radās interese par vīnu kā peļņas avotu? - Es nāku no mūzikas pasaules. Savos 1820 gados studēju Kultūras akadēmijā, un tad mums ar vairākiem kursa biedriem bija interese par vīnu kā tādu, bet tad tas bija tā: “O, kuru vīnu mēs nopirksim, jo tuvojas kursa vakars vai kaut kas tāds.” Tad vienā braucienā uz Budapeštu, kur bija mūzikas
26
festivāls “Sziget”, kurā likās interesanti, ka jaunieši izvēlas dažādus vīna kokteiļus vai tādus vienkāršākus vīniņus. Likās kaut kā romantiski un pacilājoši. Un tad jau tālākais bija kādi pirmie vīna ceļojumi, kur, sastopoties ar harizmātiskiem vīndariem, kuri spēj nodot to savu daudz paaudžu gaitā iegūto zināšanu vīnu Olimpisko lāpu tālāk, radās interese saprast vairāk. Tā kaislība ir infekcioza. - Vai darbam ar Francijas vīniem ir nepieciešamas franču valodas zināšanas? - Tās ir ļoti nepieciešamas, jo, ceļojot Francijā, tas ir kā mest monētu. Būs kādi jaunās paaudzes cilvēki, kas perfekti runās angļu valodā. Bet tad tu reizēm attopies beidzot dabūjis to vizīti, ko esi gaidījis varbūt gadu vai vairāk, un saziņa ir iespējama tikai franciski. Līdz ar to man ļoti noderēja tas, ka es savulaik mācījos individuāli pie franču pasniedzējas Francijas institūtā, kur man lūgums bija speciāli katru reizi uz pusstundu nodarbībā strādāt ar vīna tekstiem, lai iemācītos, kā runāt par vīndarīšanas procesu, raugiem, izturēšanas tvertnēm, metodikām un visu pārējo. - Kas ir tās svarīgākās lietas vīnziņa profesijā? - Pirmkārt, tā ir prakse un pieredze. Jo vīnzinība, no praktiskā izpildījuma, ir spēja komunicēt par vīnu, nolasīt, ko no tevis sagaida – kādu vīnu tu servēsi, kā tu to pieskaņosi pie ēdiena.
ALKOHOLA LIETOŠANAI IR NEGATĪVA IETEKME. ALKOHOLISKO DZĒRIENU PĀRDOŠANA, IEGĀDĀŠANĀS UN NODOŠANA NEPILNGADĪGĀM PERSONĀM IR AIZLIEGTA.
