KESY novērtēšanai ir četras fāzes: 1) Izglītības vajadzību noteikšana, ko var ierosināt skolotājs vai vecāks. Tiek informēta skolas administrācija un speciālās izglītības skolotājs; 2) Vecāku/aizbildņu pieprasījums veikt bērna novērtēšanu, ko var iesniegt skolā vai tieši KESY; 3) Bērna grūtību apraksts, kas tiek veidots, novērojot, fiksējot un dokumentējot skolēna grūtības klasē un ārpus tās; 4) Skolas nosūtījums uz KESY, t.i., ja pēc skolēna grūtību identificēšanas joprojām ir nepieciešama turpmāka vērtēšana, skolēns tiek novirzīts uz KESY.
1.3. Ar disleksiju saistītie normatīvie tiesību akti Spānija Disleksija tiek uzskatīta par vienu no īpašām mācīšanās grūtībām, un uz to attiecas šīs kategorijas tiesību akti. Izglītības administrācijām ir nepieciešamie līdzekļi, lai visi skolēni sasniegtu maksimālu personisko, intelektuālo, sociālo un emocionālo attīstību. Viņi var izveidot prioritāro skolu plānus, lai atbalstītu it īpaši tās skolas, kurās uzņem skolēnus no sociāli nelabvēlīgām grupām. Izglītības administrāciju ziņā ir nodrošināt nepieciešamos resursus skolēniem, kuriem nepieciešama specifiska izglītība, piemēram, skolēniem, kuri demonstrē īpašas izglītības vajadzības, īpašas mācīšanās grūtības, UDHS, kā arī skolēniem ar augstākām intelektuālajām spējām. Veiksmīga iesaistīšana izglītības sistēmā ļauj sasniegt maksimāli iespējamo personisko spēju attīstību, neaizmirstot par mērķiem, kas visiem skolēniem noteikti kopīgi. Izglītības administrācijas nodrošina nepieciešamās procedūras un resursus, lai pēc iespējas ātrāk identificētu skolēnu īpašās izglītības vajadzības. Visaptveroša uzmanība skolēniem, kuriem ir īpaša vajadzība pēc izglītības atbalsta, sākas ar nepieciešamības noteikšanas brīdi, un to nosaka standartizācijas un iekļaušanas principi. Izglītības administrāciju pienākums ir garantēt skolas gaitas, regulēt un nodrošināt vecāku vai aizbildņu dalību lēmumos, kas ietekmē šo skolēnu skolas gaitas un izglītības procesus. To ziņā ir arī veikt atbilstošus pasākumus, lai šo skolēnu vecāki saņemtu pielāgotus, individualizētus padomus, kā arī nepieciešamo informāciju, lai palīdzētu viņiem izglītot bērnu.
Turcija Turcija sāka iekļaut skolēnus ar invaliditāti vispārizglītojošās klasēs pēc 1997. gada, kad tika ratificēts Likums Nr. 573. Lai gan Izglītības ministrija (MEB) ir atzinusi SLD kopš 1997. gada, normu izstrāde un IEP ieviešana sākās tikai 2006. gadā. Skolotājiem ir paredzēts saņemt atbalstu no skolas konsultantiem un valsts pētījumu un virzības centriem (RAM). Kopš 2009. gada, kad tika ieviesta īpaša izglītības atbalsta programma mācīšanās grūtību risināšanai, skolēnu ar disleksiju un viņu skolotāju atbalsta sistēmas ir labāk un intensīvāk organizētas. Atbildību par darbu ar skolēniem, kuriem diagnosticēta disleksija, uzņemas orientācijas un pētniecības centri, privāti konsultāciju centri, skolu konsultanti, psihologi, speciālās izglītības eksperti. SLD izglītības atbalsta programmā, kurā iekļauta arī disleksija, ir 3 moduļi un 750 mācību stundas (sagatavošanās mācībām, lasīšana un rakstīšana, matemātika). Vajadzības gadījumā šo atbalsta programmu katram skolēnam var piešķirt divas reizes.
Bulgārija Kaut arī pirmie raksti par disleksiju Bulgārijā tika publicēti 20. gadsimta 80. gados, nav ne vispārējas pārvaldības politikas, ne saistošo tiesību aktu. Vēl nesen galvenais ar disleksiju saistītais regulējums bija “Rīkojums Nr. 1 par bērnu un skolēnu ar speciālām izglītības vajadzībām izglītošanu”, taču pat tur līdz 2015. gadam termins disleksija netika minēts. 2015. 12
