Diskalkulija ir viena no disleksijas blakus slimībām. Pētījumi rāda, ka grūtības aritmētikā, kas ir diskalkulijas pazīme, disleksijā ir diezgan izplatītas, īpaši ja runa ir par aritmētisko faktu izgūšanu no semantiskās ilgtermiņa atmiņas, kā tas ir reizināšanas gadījumā (De Smedt un Boets, 2010; Göbel, 2015; Simmons un Singleton, 2008; Träff un Passolunghi, 2015). To varētu izskaidrot ar fonoloģisko procesu deficītu (De Smedt et al., 2010; Dehaene et al., 2003; Geary un Hoard, 2001), kas, domājams, ir galvenais kognitīvais trūkums bērniem ar disleksiju.
4.3. Grūtības citos mācību priekšmetos Faktiski, lai apgūtu lielāko daļu skolas priekšmetu, ir nepieciešama lasīšana un rakstīšana. Tātad, ja bērnam ir grūtības ar lasīšanu un rakstīšanu, tas ietekmēs mācīšanās procesu un rezultātus. Trūkumi lasīšanas raitumā, izpratnē, atmiņas, redzes un dzirdes apstrādē, organizēšanas un laika pārvaldībā ietekmē dažādu mācību priekšmetu apgūšanu dažādās izglītības sistēmas pakāpēs. Paturot prātā, ka mēs runājam par jaunāko klašu skolēniem (1.-4. klase), jāsaka, ka tieši šajā periodā bērniem jāapgūst mācību iemaņu pamati, kas palīdzēs visos turpmākajos mācību gados. Runājot par ar vēsturi un ģeogrāfiju saistītiem priekšmetiem (dažādās valstīs tos var saukt atšķirīgi, piemēram, Bulgārijā to nosaukumi ir “Dzimtenes mācība” un “Cilvēks un sabiedrība”), grūtības rada sliktās lasīšana prasmes un attiecīgi zemais lasīšanas sapratnes līmenis. Tas savukārt noved pie nespējas saprast mācību stundu, izprast svarīgākos faktus no teksta, uzzināt vairāk par šiem faktiem (saprast un atcerēties) un vajadzības gadījumā tos izmantot vēlāk. Daudzi disleksijas slimnieki nespēj izveidot saikni starp jau zināmajām lietām un jaunajām zināšanām. Viņiem ir grūti izprast jau zināmo detaļu (faktu) kopējo jēgu. Tādējādi saiknes veidošana kļūst par sarežģītu procesu. Secīgas virknēšanas prasmju trūkums arī rada grūtības. Ar zinātni saistītie priekšmeti (ar fizikas/ ķīmijas/ bioloģijas elementiem) arī ir problemātiski skolēniem ar disleksiju. Problēmas šeit ir līdzīgas tām, kas saistītas ar iepriekš minētajiem priekšmetiem. Taču šeit tiek novērotas arī grūtības ar mācību priekšmetam raksturīgā vārdu krājuma dekodēšanu un apgūšanu, kā arī sistemātiskas un pakāpeniskas mācīšanās pieejas izmantošanu, ciktāl šajos priekšmetos jauno zināšanu izpratne un informācijas iegūšana ir balstīta un atkarīga no iepriekšējām zināšanām. Lai gan var šķist dīvaini saistīt disleksijas grūtības ar tādiem priekšmetiem kā mūzika, māksla un sports (fiziskā izglītība), tomēr pastāv tieša saikne. Nav šaubu, ka mūzikas, mākslas un sporta nodarbības veicina bērna personības attīstību un viņu dzīves prasmju uzlabošanu. Lielākā daļa vecāku un skolotāju uzskata, ka šie priekšmeti ir viegli un ka tā ir sava veida iespēja skolēniem atpūsties no citiem mācību priekšmetiem. Parasti tā arī ir, bet ne skolēniem ar disleksiju. Ir daudz teoriju par runas un mūzikas lateralizāciju, jo ilgi tika uzskatīts, ka runas funkcijas ir lokalizētas kreisajā smadzeņu pusē, bet mūzikas funkcijas – labajā puslodē.28 (Bever un Chiarello, 1974). Jaunākie pētījumi liecina, ka mūzikai un runas funkcijām ir daudz kopīgu aspektu un ka vairāki neironu moduļi ir līdzīgi iesaistīti kā runā, tā mūzikā (Tallal un Gaab, 2006). Ir pierādījumi, ka runas funkcijas var gūt labumu no mūzikas funkcijām un otrādi.29 Bever TG, Chiarello RJ (1974). Smadzeņu dominance mūziķos un nemūziķos. Science 185, 537– 53910.1126/science.185.4146.99-b 29 Tallal P., Gaab N. (2006). Dinamiska dzirdes apstrāde, mūzikas pieredze un valoda aktivitātēs. Tendences Neurosci. 29, 382–39010.1016 / j.tins.2006.06.003 28
28
