Evolūcija nekad nebeidzas, jo nebeidzas vides izmaiņas Latvijas Universitāte, lemjot par apbalvošanas vērtiem oriģināliem pētījumiem 2020. gadā, atzīmējusi Indriķa Krama veikumu. Ar Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes asociēto profesoru Indriķi Kramu sarunājas Māris Zanders.
P
avēros ziņu portālos un kārtējo reizi “nopriecājos”, cik ļoti var vienkāršot zinātnieka paveikto... Proti, var saprast, ka Indriķis Krams ir atklājis, ka būt tuklam pandēmijas laikā nav nemaz tik slikti. Īsi sakot, sensācija. Ja nopietni, tad jautājums ir šāds: vai ir pagājis pietiekami ilgs laiks kopš pandēmijas sākuma, lai mēs vispār varētu kādas korelācijas uzskatīt par cēloņsakarībām? Proti, ja Covid-19
“
Nevar likt vienādības zīmi starp jēdzieniem “inficēts” un “slims” smagāk pārslimo (vai otrādi) kāda noteikta sabiedrības grupa, vai var apgalvot, ka tam ir zinātniski korekts izskaidrojums?
Drīz pēc pandēmijas sākšanās noskaidrojās, ka šī ir slimība, kas jaunos cilvēkus un bērnus skar vieglāk. Bet tas nenozīmē, ka viņi neinficējas. Un te es nonāku pie, manuprāt, nepareizās tēzes – “slimot bez sim ptomiem”. Bez simptomiem slimot nav iespējams. Jā, cilvēks var dabūt vīrusu, kas konkrētajam cilvēkam neko ļaunu nenodara, un šis cilvēks pat var iegūt antivielas šajā periodā. Bet – nevar likt vienādības zīmi starp jēdzieniem “inficēts” un “slims”.
15
