Pandēmija jaunas biznesa idejas nav nokāvusi 2020. gada decembra vidū noslēdzās Latvijas Universitātes studentu Biznesa inkubatora pirmsinkubācijas programmas astoņu nedēļu fāze. Par tās rezultātiem ar inkubatora vadītāju Kārli Kivlenieku sarunājas Māris Zanders.
S
ākot sarunu ar joku, jums tādi intriģējoši naudas balvu ieguvēji – pandēmijas laikā palielinājusies interese par ēdienu?
Patiesībā sākotnēji vairāk bija ar izglītības jomu saistīti projekti, piemēram, kā veiksmīgāk kaut ko darīt attālināti. Šķiet, jāsāk ar to, ka 2020. gada oktobra beigās mēs sākām darbu ar trīsdesmit komandām, visām bija astoņas nedēļas ilgs periods strādāt un attīstīt savu ideju. Astotajā nedēļā notika komandu prezentācijas, sacenšoties par naudas balvām. To darīja divdesmit komandas, no kurām mums bija jāizvēlas piecpadsmit, kas turpina darbību inkubatorā, nu jau divpadsmit nedēļu posmā. Trim labākajām mēs iedevām balvas. Kritēriji bija gan tas, cik konkrētā komanda astoņu nedēļu laikā padarījusi, gan tas, ko tās projektam šī summa nozīmē. Piemēram, ko nozīmē 3500 eiro vegānu saldumu projektam un ko projektam, kas vēlas ražot taras savākšanas automātu. Ja vērtējam reālistiski, šī nauda lietderīgāka būs pirmajam projektam. Ar vegānu saldumu projektu strādājošā meitene jau kopš pirmās dalības inkubatorā dienas to bija noteikusi sev
30
kā prioritāti, pārkārtoja savus darbus tā, lai varētu piedalīties visās nodarbībās. Viņa bija sākusi īstenot savu ideju jau pirms iesaistīšanās inkubatora programmā un programmas laikā izveidoja interneta veikalu. Mēs kā inkubators neizvirzām kādas specifiski prioritāras nozares projektiem. Man nav nekas pret vegānu saldumiem. Mani patiesībā interesē tas, cik idejas atbilst tirgus realitātei. Turklāt šāds jautājums bieži uzdodams, arī runājot par “pieaugušo” biznesa projektiem, starp kuriem netrūkst Latvijas apstākļiem un pirktspējai maz piemērotu. Gadās projekti, kas “pagrābti no gaisa”, bet šādas komandas arī parasti visātrāk piedzīvo neveiksmi. Savukārt tie projekti, kas saņēma naudas balvas, tādi nav. Pirmās vietas (5000 eiro) ieguvējas veido lietotni, kas palīdzētu cilvēkiem ar ēšanas ierobežojumiem ātri un ērti orientēties pārtikas produktu sastāvā. Cik saprotu, viena no meitenēm pati ir saskārusies ar šādu nepieciešamību un bija izlēmusi, ka izvairīsies no produktiem, kuros ir cukurs. Viņas nav pirmās, kas veido šādas lietotnes, pagaidām grūti pateikt, kādas
būs sekmes, tomēr jebkurā gadījumā tā nav “no gaisa pagrābta” ideja. Meitene, kas veido vegānu saldumu projektu, pirms pandēmijas strādāja vienā no vegānu kafejnīcām Rīgā. Kad sākās krīze, šis darbs pazuda, viņa nolēma pati kaut ko uzsākt, un vasarā, kad bijusī darbavieta pat piedāvāja viņai atgriezties, viņa nolēma turpināt savu pašas projektu. Trešā balva (2500 eiro) ir sociālās uzņēmējdarbības projektam – interneta veikalam, kas tirgotu senioru un sociāli neaizsargātu cilvēku darinātas lietas. Vai šajās astoņās nedēļās apmācība un konsultācijas notika tikai internetā? Jā. Būtībā jau mēs nonācām tādā pašā situācijā kā augstskolas vispār. Mēs vienīgi pieprasījām, lai nodarbību laikā videokameras ir ieslēgtas – lai nav tā, ka mentors stāsta “melnam ekrānam”. Protams, inkubatorā svarīga ir kopienas izjūta, tāpēc mēs vienreiz divās nedēļās organizējam virtuālas pašu komandu kopā sanākšanas, sadaloties pa četrām komandām vienā grupā. Protams, pietrūkst iespējas satikties ar cilvēkiem klātienē, tomēr man šķiet, ka pat šādi apstākļi vairumam projektu to attīstīšanu nav traucējuši.
